Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Grāmatvedības likuma mērķis ir veicināt patiesa un skaidra priekšstata nodrošināšanu par uzņēmumu finansiālo stāvokli.
FOTO: Freepik
2022. gadā stāsies spēkā jauns Grāmatvedības likums. Tā izstrādātāji uzsver, ka likums būs ērtāk lietojams, jo tas ir pārskatāmi strukturēts. Likums ir papildināts ar terminu skaidrojumiem, ar jaunām normām elektroniskajiem dokumentiem, pienākumiem un tiesībām uzņēmuma vadītājam, kā arī ar vieglākiem nosacījumiem biedrībām un reliģiskām organizācijām. Likumā noteikts grāmatveža un ārpakalpojuma grāmatveža statuss un izglītības prasības.
Jauns Grāmatvedības likums, kas stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī, izstrādāts, lai pilnveidotu grāmatvedības regulējumu un nodrošinātu tā atbilstību šodienas juridiskajai tehnikai un tautsaimniecības digitalizācijai, aizstājot pirms gandrīz 30 gadiem pieņemto likumu “Par grāmatvedību”.
Ar jaunā likuma pieņemšanu grāmatvedībai kārtošanas principi un pamatprasības nemainās. Joprojām grāmatvedībā būs jāatspoguļo katrs darījums, kas rada izmaiņas mantas stāvoklī, turklāt tā, lai kompetentā trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par darījumu gaitu, Valsts ieņēmumu dienesta videoseminārā, izklāstot Grāmatvedības likumā svarīgāko, uzsvēra lektore, VID Nodokļu pārvaldes galvenā nodokļu inspektore Dina Kucina.
Kopš likuma pieņemšanas līdz šai dienai notikušas lielas izmaiņas juridiskajā tehnikā. Vecā likuma teksta izkārtojums neatbilst pašreizējām prasībām. Jo nav ne panta nosaukumu, ne panta, kurā ir terminu skaidrojumi, arī tāpēc tas nav ērti lietojams. Vienlaikus tiek izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi – par grāmatvedības kontroli, grāmatvedības dokumentiem, par datorprogrammu un informācijas sistēmu programmatūras prasībām u. c. Kopumā regulējums kļūs daudz detalizētāks.
Likums sastāv no astoņām nodaļām (vecajā likumā ir sešas nodaļas):
Likumā tagad ir atsevišķa nodaļa “Gada pārskati un citi pārskati”, kā arī nodaļa “Persona, kura ir tiesīga kārtot grāmatvedību”. Savukārt nodaļā “Grāmatvedības reģistri” iekļautas arī prasības par attaisnojuma dokumentu noformēšanu.
Vispārīgajos noteikumos iekļauti jauni likuma subjekti. Vecajā likumā nav detalizēti uzskaitītas visas personas, kuras veic saimniecisko darbību un kurām ir pienākums kārtot grāmatvedību. Spēkā esošais likums attiecas uz komersantiem, kooperatīvajām sabiedrībām, ārvalstu komersantu filiālēm un nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgajām pārstāvniecībām, biedrībām un nodibinājumiem, politiskajām organizācijām (partijām) un to apvienībām, reliģiskajām organizācijām, arodbiedrībām, iestādēm, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.
Likumā iekļautie jaunie subjekti:
Likuma 1. pantā ir terminu skaidrojums, turklāt arī tādu, kas pirmšķietami liekas saprotami: “elektronisks apliecinājums”, “grāmatvedības dokumenti” (attaisnojuma dokumenti, inventarizācijas saraksti, gada pārskati, grāmatvedības organizācijas dokumenti), “grāmatvedības reģistri un manta”, “saimnieciskais darījums” (viss, kas rada izmaiņas mantas stāvoklī), “saimnieciskā darījuma diena” (diena, kad notikušas izmaiņas saistībās vai mantas stāvoklī), “strukturēts elektroniskais rēķins” (rēķins, kurš sagatavots, nosūtīts un saņemts strukturētā elektroniskā formātā, kas ļauj to automātiski un elektroniski apstrādāt. Šādu strukturētu rēķinu sagatavošana uzņēmumiem netiek prasīta obligāti, bet tā ir paredzēta uzņēmumiem, kuri ir publisko pakalpojumu sniedzēji) u. c.
Savukārt termins “uzņēmuma vadītājs” ir papildināts atbilstoši jaunajiem likuma subjektiem, piemēram, fizisko personu apvienībā tie ir visi šīs apvienības biedri vai tie biedri, kuri ir pilnvaroti pārstāvēt šo apvienību.
Likuma 4. pantā noteikti grāmatvedības uzdevumi: nodrošināt uzņēmuma vadību ar grāmatvedības informāciju saimnieciska rakstura lēmuma pieņemšanai; nodrošināt finanšu pārskata lietotājiem (kas var būt investori, akcionāri, dalībnieki, piegādātāji, pircēji, bankas un citi kreditori) patiesu un pilnīgu informāciju par uzņēmuma mantu, saistībām, finansiālo stāvokli, saimnieciskās darbības rezultātiem un naudas plūsmu finanšu pārskatu lietotājiem; veikt nodokļu aprēķināšanu, kā arī nodrošināt ieņēmumu un izdevumu norobežošanu pa pārskatu periodiem.
Likuma 6. pantā ir jauns termins “cilvēklasāms formāts”. Ja grāmatvedību kārto elektroniski, izmantojot datorprogrammu, tad dokumenti attēlojami cilvēklasāmā formātā. Tas ir pienākums nodrošināt iespēju atvasināt šo dokumentu papīra formātā, kas ir izdrukājams.
Cilvēklasāmais formāts ir elektronisko datu attēlošanas veids, ko fiziska persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes. Tātad, paskatoties ekrānā, skaidri saprotam, kas rakstīts, nevis saņemam ciparu, burtu vai simbolu kombināciju.
Ar likuma II nodaļā ietverto 10. pantu par grāmatvedības reģistru kārtošanu divkāršā un vienkāršā ieraksta sistēmā pārņemti vecā likuma 9. panta noteikumi. Papildus tiem regulējuma skaidrībai šajā pantā iekļauti terminu “divkāršā ieraksta sistēma” un “vienkāršā ieraksta sistēma” skaidrojumi.
Definējumā nav izmaiņu salīdzinājumā ar veco likumu – vienkāršajā ierakstā grāmatvedību var kārtot individuālie komersanti (IK) un citas fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, ja to apgrozījums (ieņēmumi) no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 300 000 eiro.
Jaunais likumā ir tas, ka biedrības un reliģiskās organizācijas, kuru apgrozījums divus gadus pēc kārtas nepārsniedz 100 000 eiro, arī varēs kārtot grāmatvedību vienkāršā ieraksta sistēmā (vecajā likumā šis slieksnis ir 40 000 eiro). Sliekšņa paaugstināšanai ņemts vērā, ka arī gada pārskata subjektiem noteikta iespēja sagatavot gada pārskatu ar atvieglotiem noteikumiem tiem, kam apgrozījums nepārsniedz 100 000 eiro.
Likuma 11. pantā attaisnojuma dokumentiem regulējums pārnests no vecā likuma 7. un 7.1 panta, tas ir papildināts un koriģēts. Likumā iekļauta prasība norādīt saimnieciskā darījuma vērtību naudas izteiksmē.
Vairs nav prasības norādīt:
Ja saimnieciskā darījuma dalībnieks ir fiziska persona, kas neveic saimniecisko darbību, attaisnojuma dokumentā var norādīt tikai šīs personas vārdu un uzvārdu, nenorādot personas kodu.
Likuma sagatavošanā Finanšu ministrija (FM) skaidroja, ka bieži vien attaisnojuma dokuments tiek izsniegts fiziskai personai, kas neveic saimniecisko darbību. Uzskatāms, ka tā ir darījuma otra puse. Šādām personām, kas neveic saimniecisko darbību, ir iespēja dokumentā norādīt tikai vārdu un uzvārdu. Ja kāda prasība izriet no citiem likumiem, ir pašas fiziskās personas interesēs, tad fiziskās personas kodu var uzrādīt. Bet tad ir jāprasa atļauja šai fiziskajai personai.
Tāpat kā līdz šim likumā noteikts, ka par attaisnojuma dokumentu var uzskatīt arī tādu, kas nesatur rekvizītu parakstu. Šie dokumenti ir: samaksāšanai atsūtītie rēķini, konta izraksts, bankas maksājuma uzdevums, kases čeks u. c., ja ir iekļauti pārējie rekvizīti un minētā darījuma esamību apliecina vadītāja noteiktajā kārtībā.
Ir mainītas prasības iegrāmatošanas termiņiem (13. pants). Attaisnojuma dokumentus jāiegrāmato 20 dienu laikā pēc mēneša beigām (pašreiz – 15 dienu laikā). Šis laiks saskaņots ar PVN likumā 118. pantā noteikto PVN deklarācijas iesniegšanas termiņu.
Savukārt 15 dienu laikā pēc ceturkšņa beigām attaisnojuma dokumentus var iegrāmatot reliģiskās organizācijas, biedrības, arodbiedrības un nodibinājumi, kas piemēro vienkāršo ierakstu.
Tāpat kā pašreiz un arī turpmāk 15 dienu noteikums ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, IK, IU, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums nepārsniedz 300 000 eiro, un fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību.
Likuma 14. pantā iekļauts regulējums kases grāmatām, kas pašreiz noteikts MK noteikumos Nr. 584 “Par kases operāciju uzskaiti”. Likumā ir mainīta summa, proti, vienreiz nedēļā kases grāmatu var kārtot, ja vidējie dienas ieņēmumi nepārsniedz 500 eiro (pašreiz – 300 eiro).
Kases grāmatu var nekārtot arī reliģiskās organizācijas un biedrības, arodbiedrības un nodibinājumi, kas piemēro vienkāršo ierakstu un kārto naudas plūsmas uzskaites žurnālu (pašlaik tikai IK, IU, ZS, ZvS, saimnieciskās darbības veicēji un kases aparātu lietotāji, kas naudas līdzekļus iemaksā bankas kontā).
Likuma V nodaļas 28. pantā par grāmatvedības dokumentu glabāšanu arī daudzas normas pārņemtas no vecā likuma: gada pārskati jāglabā līdz uzņēmuma reorganizācijai vai darbības izbeigšanai; inventarizācijas saraksti, grāmatvedības reģistri un organizācijas dokumenti – 10 gadus; attaisnojuma dokumenti par darba samaksu līdz 1999. gadam – 75 gadus, par darba samaksu pēc 1999. gada 1. janvāra – 10 gadus.
Jauns ir tas, ka informācija par samaksu par piešķirtā atvaļinājuma laiku un darbinieku neizmantotajiem atvaļinājumiem jāsaglabā 10 gadus no dienas, kad ar darbinieku izbeigtas darba tiesiskās attiecības.
Kā likuma izstrādes laikā, pirms gada, Grāmatvedības forumā skaidroja FM, šāds temiņš iekļauts pēc advokātu lūguma, jo atvaļinājuma kompensācijas piedziņas lietās šis pienākums ir darba devējam, kuram tiesā jāiesniedz visi rakstveida pierādījumi. Ja tas nav dokumentēts un saglabāts, tad nav iespējams nodrošināt izsekojamību. Tāpēc šāda prasība iestrādāta atsevišķi.
Pārējiem attaisnojuma dokumentiem glabāšanas laiks ir līdz dienai, kad tie nepieciešami, lai izpildītu šā likuma prasības par saimnieciskā darījuma norises izsekojamību, bet ne mazāks kā 5 gadi.
Gan elektroniskā, gan papīra formāta dokumentiem glabāšanas laiks ir vienāds, taču atšķirīgas ir prasības –, kur tos var glabāt.
Grāmatvedības dokumenti papīra formātā, tāpat kā līdz šim, var tikt uzglabāti tikai Latvijas teritorijā. Ja elektroniskā formātā, tad arī citas ES dalībvalsts teritorijā.
Jaunā likuma 29. pantā pārņemts vecā likuma 10. pants, kas nosaka, ka uzņēmumam ir tiesības visus papīra veidā saņemtos dokumentus pārvērst glabāšanai elektroniskajā vidē. Tiem ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajiem.
Bet papīra dokumentus varēs iznīcināt tikai tad, ja ir ievēroti četri nosacījumi, kuri bija noteikti arī vecajā likumā:
VI nodaļā ir detalizēti noteikti uzņēmuma vadītāja pienākumi, kas agrāk bija MK noteikumos, tajā skaitā grāmatvedības organizācijas dokumentu izstrādāšana, grāmatvedības datorsistēmu drošības un datu aizsardzības noteikumu izstrādāšana.
Grāmatvedības dokumenti nav jāizstrādā tiem, kas grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā. Uzņēmumu vadītājiem, kuri paši kārto grāmatvedību, nav jāizstrādā grāmatvedības kontroles sistēma.
Uzņēmuma vadītājs pats ir tiesīgs izvēlēties attaisnojamo dokumentu formu, saturu un sagatavošanas kārtību, izvēlēties grāmatvedības reģistru veidu, saturu un skaitu, ņemot vērā saimnieciskās darbības specifiku, kas katram uzņēmumam var būt atšķirīga, kā arī izvēlēties grāmatvedības datorprogrammas.
Likuma VII nodaļā noteikts, kas ir uzņēmuma grāmatvedis un kas – ārpakalpojuma grāmatvedis. Ārpakalpojuma grāmatvedim jābūt vismaz pirmā līmeņa profesionālajai augstākajai (koledžas) izglītībai vai arī akadēmiskajai augstākajai izglītībai grāmatvedības, ekonomikas, vadības vai finanšu jomā.
Jaunajā likumā precīzi uzskaitīti grāmatveža pienākumi: sagatavo gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus un ir kompetents veikt citus likumā noteiktos pienākumus.
Savukārt atsevišķi uzsvērts, kas nav uzskatāms par grāmatvedi. Tās ir personas, kuras veic tikai noteiktas uzskaites vai atsevišķas grāmatvedības funkcijas (piemēram, rēķinu skenēšanu, algu aprēķināšanu, attaisnojamo dokumentu ievadīšanu datorsistēmās).
Jaunajā likumā ir papildinājumi par uzņēmuma vadītājiem, kuri ir tiesīgi grāmatvedību kārtot paši. Papildus jau pašreiz noteiktajām personām ir noteikts, ka:
Arī turpmāk ārpakalpojuma grāmatvedim saglabājas pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par klientam nodarītajiem zaudējumiem.
Izmaiņas ir minimālajos limitos. Saskaņā ar 40. pantu, nosakot civiltiesisko atbildību, ar 2023. gada 1. janvāri būs jāvērtē klienta neto apgrozījums:
Pārejas noteikumos paredzēts, ka līdz 2023. gadam apdrošināšanas limiti netiek mainīti: ārpakalpojuma grāmatveža profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālais atbildības limits nedrīkst būt mazāks par 3000 eiro.
Pārejas noteikumos arī paredzēts, ka ārpakalpojuma grāmatveži ir tiesīgi turpināt grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu bez licences ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. jūlijam.
Administratīvo pārkāpumu nodaļā jaunajā likumā ir tādi paši administratīvie sodi kā iepriekšējā.
Pārejas noteikumi paredz arī MK noteikumu maiņu. Līdz 2022. gada 1. jūlijam MK ir jāpieņem virkne noteikumu, kas aizstās pašreizējos.
Grāmatvedības likums izstrādāts, piedaloties profesionālajām organizācijām. Jau tā sagatavošanas laikā, pirms izskatīšanas Saeimā, notika arī publiskas diskusijas. 2020. gada 20. novembrī FM rīkotajā Grāmatvedības forumā ne tikai FM speciālisti, bet arī grāmatveži skaidroja gaidāmās izmaiņas. Likumam ir arī plaša anotācija.
Jau minētajā forumā Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes priekšsēdētāja vietniece Lilita Beķere uzsvēra: “Latvijā ir daudz dažādu nodokļu maksātāju, lielāku un mazāku, bet likums ir viens visiem. Sabiedrībā cirkulē mīts, ka grāmatvedība ir nepieciešama Valsts ieņēmumu dienestam. Nē, grāmatvedības uzdevums ir nodrošināt informāciju saimnieciska rakstura lēmumu pieņemšanai uzņēmuma vadībai. Tieši uzņēmuma vadība ir tā, kurai ir jāizmanto grāmatvedības apkopotie dati. Un šis likums ir radīts, lai grāmatvedība veicinātu patiesu un skaidru priekšstatu uzņēmumu finansiālā stāvokļa nodrošināšanai.”
Kā forumā darbu raksturoja FM Grāmatvedības un revīzijas politikas departamenta direktore Daina Robežniece: “Šī likuma sūtība ir noteikt vispārējo tiesisko pamatu grāmatvedības kārtošanai uzņēmumos, ieskaitot arī saimnieciskās darbības veicējus, arī tos, kurus mēs ikdienā saucam par pašnodarbinātajiem. Nevajag baidīties, ka, likumam stājoties spēkā, mēs grāmatvedību organizēsim pilnīgi citādi, līdz šim nezināmā veidā. Grāmatvedības principi un uzdevumi nemainīsies, būs tikai jauns likums, kas, cerams, skaidri, vienveidīgi un saprotami regulēs jautājumus, kas ir svarīgi katram uzņēmumam, personai, kura ir saimnieciski aktīva.”
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēma
Nacionālais NILLTPF risku novērtēšanas ziņojums par 2020.–2022. gadu (NRA 2023)
Nacionālā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģija (apstiprināta 10.01.2024.)
NILLTPFN pasākumu plāns 2024.–2026. gadam (spēkā no 02.05.2024)
12 rīcības virzieni:
1. Riski, politika un koordinācija
5. Juridiskās personas un veidojumi
7. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas izmeklēšana un kriminālvajāšana
8. Konfiskācija
9. Terorisma finansēšanas izmeklēšana un kriminālvajāšana
10. Terorisma finansēšanas preventīvie pasākumi un finanšu sankcijas
ĪSUMĀ
Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.
Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja 5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.
Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība.
