Joprojām izplatītākās ir zādzības
Smago noziegumu atklāšanas īpatsvars gan ir augstāks, norādīja ģenerālis Ints Ķuzis, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā 14.februārī ziņojot par Valsts policijas (VP) darbu iepriekšējā gadā. Kopumā noziedzības līmenis Latvijā kopš 2009.gada ir krities, nelielu pieaugumu (1,79%) sagādājot pērn.
VP priekšnieks skaidroja, ka joprojām visvairāk (68,7%) ir noziegumu pret īpašumu. Pērn to skaits pārsniedza 35 tūkst. - par 2,5% vairāk nekā 2010.gadā.
Ekonomiskās situācijas pasliktināšanās valstī atstājusi savu spiedogu arī uz noziedzību: pērn bija daudzi uzbrukumi bankām, un kā zagļu darbības riskam visvairāk pakļautās I.Ķuzis nosauca vietas, kur tiek uzkrāta skaidra nauda, piemēram, spēļu zāles, lombardi, komisijas veikali. Taču saistībā ar šīm zādzībām organizētas laupītāju bandas neesot identificētas. Spēļu zāli var doties aplaupīt, piemēram, no azartspēlēm atkarīgi cilvēki, kuri tur atstājuši daudz naudas. Lombardi vieglas naudas tīkotājiem iekārojami tādēļ, ka ātri var iegūt mazas, bet ļoti dārgas lietas.
"Kopumā noziedzības līmenis Latvijā kopš 2009.gada ir krities."
Policijas prakse liecina, ka vienlīdz izplatītas ir arī zādzības veikalos, mājokļos, no automašīnām. „Vienmēr esmu teicis, ka automašīna nav seifs un vērtīgas lietas tajā atstāt nedrīkst,” vēl reizi atgādināja policijas priekšnieks. Pērn policija rīkojusi arī preventīvos pasākumus, lai mazinātu pret īpašumu vērsto noziedzīgo nodarījumu skaitu, tostarp rīkota akcija „Mašīna nav seifs”, tās ietvaros automašīnu īpašniekiem izdalot informatīvus materiālus ar aicinājumu automašīnu salonos neatstāt vērtīgas mantas.
Izveidots arī buklets „Pārliecinieties, vai Jūsu mājoklis ir drošs pret zādzībām”.
Auto īpašniekus zināmā mērā var priecēt ziņa, ka pēdējā gadā mazumā gājis automašīnu zādzību skaits, taču justies pilnīgi drošiem, ka savu spēkratu atradīsiet tur, kur atstājāt, arī nevar. Automašīnu zādzību apjomu nosaka pieprasījums. Pārdošanai tepat, Latvijā, nozagto auto skaits salīdzinoši nav liels, un tās pēc nozagšanas tūdaļ tiekot izjauktas rezerves daļās.
Lielāko daļu auto zog sadarbībā ar organizētās noziedzības grupām, kas pieprasītās markas auto lielākoties nogādājot Lietuvā, pēc tam pa dzelzceļu Krievijā, Kazahstānā vai citās līdzīgās valstīs. Lietuva ir izveidojusies par vienu no centrālajām zagto auto tirdzniecības vietām Eiropā. Pērn zagļus īpaši interesējuši „Honda CR-V” markas auto.
„Pagājušajā gadā fenomens bija daudzās auto (sevišķi „BMW”) spoguļu zādzības, taču, izglītojot auto īpašniekus par to marķēšanas nepieciešamību, līdz ar spoguļu marķēšanu mazumā gājis šo zādzību skaits,” informēja policijas priekšnieks.
Noziedzīgie aizbraucēji var atgriezties
2011.gadā diemžēl bijis nedaudz vairāk slepkavību kā gadu iepriekš. Tas neko labu neliecina par mūsu sabiedrību, bet vēl jo vairāk tādēļ, ka 90 procenti no tām izdarītas alkohola reibumā, spontāni - agresīvi un vardarbīgi – risinot sadzīves konfliktus. Šajā laikā gan samazinājies reģistrēto noziegumu skaits pret personas veselību, dzimumneaizskaramību, pret ģimeni un nepilngadīgajiem, kā arī pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību.
Taču arvien plašāk parādās jauni organizētās profesionālās noziedzības veidi – piemēram, kibernoziegumi pret banku un citām drošības sistēmām citās Eiropas Savienības valstīs, lai nolaupītu naudu. Šajā saistībā Eiropola (Europol) uzmanības lokā nonākusi arī Latvija, kaut gan šādos noziegumos daudz plašāk iesaistīti Lietuvas iedzīvotāji, stāstīja I.Ķuzis. Viņš arī atzīmēja, ka policiju dara bažīgu fakts, ka daudzi Latviju pametušie iedzīvotāji ārzemēs iesaistījušies noziedzīgās darbībās: „Ir jārēķinās, ka, samazinoties ekonomiskajai aktivitātei viņu pašreizējās mītnes zemēs, šie cilvēki varētu atgriezties Latvijā un turpināt to pašu darīt šeit.”
Deputāts Jānis Ādamsons izteica pieņēmumu, ka noziedzības samazināšanās pēdējos gados varbūt ne tik daudz ir saistāma ar tiesībsargājošo iestāžu panākumiem, kā iedzīvotāju (tostarp arī likumpārkāpēju) pārvietošanos uz dzīvi ārvalstīs.
"Auto īpašniekus zināmā mērā var priecēt ziņa, ka pēdējā gadā mazumā gājis automašīnu zādzību skaits."
Tomēr šāds skaidrojums varētu atbilst patiesībai tikai daļēji, jo pērn, ņemot vērā noziedzības stāvokli valstī un lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību, VP bija noteikusi šādas prioritātes:
- pieejamības un ātras rīcībspējas nodrošināšana;
- sniedzamo pakalpojumu kvalitātes saglabāšana;
- narkotiku pieejamības ierobežošana un apkarošana. (Kā liecina VP informācija, par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu, pārvadāšanu un pasūtīšanu realizācijas nolūkā un neatļautu pārdošanu lielākos un mazākos apmēros uzsākti vairāk nekā 1600 kriminālprocesi.)
Pērn izveidota valsts policijas reaģēšanas uz notikumiem sistēma, kura pašlaik tiek pārbaudīta darbībā visā valsts teritorijā. Izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts par iesniegumu un informācijas par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri apdraud personu un sabiedrības drošību, reģistrēšanu un policijas reaģēšanas laiku.
Ir pastiprināta kontrole, lai novērstu transportlīdzekļu vadīšanu, šoferiem atrodoties reibinošo vielu ietekmē, vērīgi sekots tam, lai mašīnās tiktu lietotas drošības jostas un bērnu sēdeklīši, kā arī līdztekus jau iepriekš minētajiem rīkoti dažādi preventīvie pasākumi, lai uzlabotu satiksmes drošību. Piemēram, akcijas „Esi redzams!”, „Velosipēdu redzi!?”, „Nebrauc dzērumā!” un citas.
Pārmaiņu un vētīšanas laiks
Pagājušais gads Valsts policijai bija gana krasu pārmaiņu gads, un to neapšaubāmi ietekmēja traģiskie notikumi janvārī Jēkabpilī. Gada pirmajā pusē VP norisinājās esošās struktūras izvērtēšana un, balstoties uz tās rezultātiem, tika veiktas izmaiņas dienesta struktūrā. Martā likvidēja VP priekšnieka biroju un Preses un sabiedrisko attiecību biroju, izveidojot sabiedrisko attiecību nodaļu. No 1.aprīļa VP pārņēma likvidētās autotransporta inspekcijas funkcijas un Satiksmes uzraudzības birojā tika izveidota Autopārvadājumu uzraudzības nodaļa. Vienlaikus tika likvidēta VP Transporta pārvalde, tās uzdevumus deleģējot citai struktūrai, bet jūnijā darbību beidza VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes apvienība „Apsardze”.
Lai novērstu funkciju dublēšanos, nozīmīgas izmaiņas notikušas arī Prevencijas pārvaldē. Līdz 30.decembrim VP struktūrvienībās tika likvidētas 98 amata vienības, bet gada beigās sākās VP atbalsta funkciju centralizācija, lai izveidotu struktūru, kas nepieciešama iespējami labākai policijas funkciju veikšanai.
Pērn no dienesta VP atvaļinātas 660 amatpersonas, bet pieņemtas darbā – 230. „Pēdējos gados norisinās ļoti straujš darbinieku atjaunināšanās process,” notiekošo raksturoja I.Ķuzis. „Darbinieki ar pieredzi pamet Valsts policiju, un tiek pieņemti jauni, diemžēl bez pieredzes. Tad veicam „ātro” apmācību, jo policisti ir nepieciešami gan pilsētās uz ielām, gan lauku teritorijās. Ja kaut cik normāla situācija sāk veidoties ar virsnieku sastāvu, tad lielas problēmas ir ar kārtībniekiem. Ir struktūrvienības, kur trūkst vairāk nekā 30 procentu darbinieku. Galvenokārt tas ir saistīts ar materiāli tehnisko nodrošinājumu.
Darbinieki, kuri pamet Valsts policiju, aizpilda aptaujas anketas, un tās liecina, ka darbu policijā pamet šādu iemeslu dēļ: kad sasniegts noteiktais izdienas stāžs, vai ir dienestam neatbilstošs veselības stāvoklis, bet tos, kuri strādājuši neilgu laiku, neapmierina zemais atalgojums.”
Policijas priekšnieks gan stāstīja, ka iekšējās aptaujas rāda: daudziem policistiem savs darbs patīk tik ļoti, ka spēj motivēt palikt dienestā par spīti mazajai algai.
„Savā attīstības koncepcijā esam iezīmējuši 2016.gadu kā laiku, kad varētu būt pilnīgi skaidrs, cik liels policistu skaits Latvijā ir nepieciešams, un tad savu rezultātu arī būs parādījis funkciju audits, kas identificē politisko un palīgfunkciju lomu un īpatsvaru. Esam identificējuši, ka valsts policijā ir aptuveni 500 štata vietas, kurām ir palīgfunkcijas, un ir izveidots grafiks, kad šie darbinieki labprātīgi līdz 2016.gadam „noliks uzplečus” un turpinās darbu jau uz brīva līguma pamata.”
Augstāks atalgojums atrisinātu citas problēmas
I.Ķuzis informēja, ka VP ir problēmas arī ar policistu izglītošanu. „Jau kopš deviņdesmitajiem gadiem policijā daļai no virsnieku sastāva nav otrā līmeņa profesionālās izglītības, un visi tie, kuriem nav šīs izglītības, ir brīdināti, ka tad, ja līdz 2016.gadam tā nebūs iegūta, darbu Valsts policijā turpināt nevarēs. Studijas uz līguma pamata nodrošina Rīgas Stradiņa universitāte, sāktas sarunas arī par to, ka ir nepieciešami specializēti mācību kursi kriminālistikā un operatīvās darbības teorijā, kas ir stūrakmeņi kriminālpolicijas darbā.
Šo kvalifikāciju var iegūt Latvijas Universitātē, kas ir mācību programmas pārmantotāja pēc Policijas akadēmijas likvidēšanas, bet šogad tā jau, šķiet, beidz pastāvēt, jo vairs nav studentu. Arī ekspertiem kriminālistiem ir nepieciešama otrā līmeņa augstākā izglītība, bet šādu programmu nav, un arī par to izstrādi ir sāktas sarunas ar Stradiņa universitāti.”
J.Ādamsons, pozitīvi vērtējot policijas darbību, kā nākotnē vērtējamu ideju ieteica jau dažkārt aplūkoto iespēju kārtības un sabiedriskās drošības funkcijas visā pilnībā uzticēt pašvaldību policijai. Tas izdarīts Igaunijā, un „tur ir savi plusi un mīnusi, bet, šķiet, ka pozitīvo ieguvumu ir vairāk.”
Viņš norādīja, ka policistiem vismaz reizi trijos vai piecos gados būtu jāmācās kvalifikācijas celšanas kursos. Uz to I.Ķuzis atbildēja, ka profesionālās apmācības līdz šim organizē struktūrvienību vadītāji. Bet, zinot to, ka šim pasākumam ir ļoti liela „formālā pieskaņa”, pašlaik tiek domāts, ka profesionālā līmeņa paaugstināšanu varētu apvienot ar policistu atestāciju, kas notiek katru otro gadu. Atestācijas procesā varētu iekļaut arī 100-200 jautājumu, kuri pieejami internetā un uz kuriem darbinieks var pakāpeniski gatavot atbildes. Ieskaite būtu jākārto Policijas koledžā.
"Arvien plašāk parādās jauni organizētās profesionālās noziedzības veidi."
„Protams, mēs redzam, ka valstī paralēli attīstās divas policijas – Valsts policija un pašvaldību policija, bet šeit pirmais jautājums ir par statusu. Par pašvaldības policiju kā līdzvērtīgu partneri Valsts policijai varam runāt tikai tad, ja pašvaldības policija kļūs par Dienesta gaitas likuma subjektu,” sacīja I.Ķuzis. „Protams, mēs apzināmies, ka policijas sākuma posms ir inspektors, policijas amatpersona, kura iedzīvotājiem ir vistuvāk. Diemžēl pašlaik situācija ir tālu no vēlamā.
Policijas inspektori lauku apvidos nedzīvo savā pārraugāmajā teritorijā, un tas ir izskaidrojams ar tendenci, ka cilvēki no pagastiem pārceļas dzīvot uz pilsētām. Pašvaldības ir spiestas algot savus policistus uz vietas, lai operatīvi nodrošinātu sabiedrisko kārtību ne tikai darba dienās un darba laikā.”
Valsts policijas priekšnieks gan sacīja, ka tiek strādāts, lai uzlabotu ne tikai inspektoru, bet arī dežūrdaļu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, jo tieši pēc tā viņi visvairāk vērtē policijas darbu.
Protams, vai nu skaļi minēts, vai tikai zemtekstā gandrīz visos aspektos saistībā ar policijas darbu parādās naudas trūkuma jautājums. Liela daļa policistu dienestu atstāj tieši niecīgā atalgojuma dēļ: policijas kārtībnieka vidējā alga ir 293 lati pēc nodokļu nomaksas. Īstenībā alga ir tikai 208 lati, pārējais ir piemaksa. Ja aizpildīs vakantās štata vietas, nebūs naudas piemaksām, kas noteiktas likumā.
Deputāts Kārlis Seržants vērsa uzmanību, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aprēķinājis - ierēdņu algām pēc nodokļu nomaksas nevajadzētu būt mazākām par 488 latiem, jo zemāks atalgojums ievērojami paaugstina korupcijas risku. I.Ķuzis savukārt atzina, ka mazāk par šo summu saņem vairāk nekā 90 procenti policistu.
J.Ādamsons pauda viedokli, ka apkaunojoša ir situācija, kad policists, lai spētu uzturēt savu ģimeni, spiests pēc diennakts dežūras skriet uz otru darbu, kur viņš, visticamāk, nopelna vairāk, bet policija prasa, lai viņš strādātu ar maksimālu entuziasmu un atdevi.
Komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis uzsvēra, ka ir nepieciešams rast iespēju paaugstināt VP strādājošo atalgojumu. „Ja tiks paaugstināts atalgojums, tad atrisināsies arī kadru jautājums, tiks aizpildītas daudzās vakantās policistu vietas. Savukārt kā nākamais būs jārisina izglītības jautājums, paaugstinot policistu kvalifikāciju.”
