Kā liecina Saeimas komisijā iesniegtā Iekšlietu ministrijas informācija (oficiāls Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) statistikas datu apkopojums vēl jāgaida), pērn valstī kopumā reģistrēts par 10,7% mazāk ceļu satiksmes negadījumu nekā 2010.gadā (attiecīgi 15 957 un 17 877). Kaut arī kopumā par 4,9% palielinājies to negadījumu skaits, kuros ir cietušie, par 19,4% mazāk ir bojā gājušo.
Par 4,63% samazinājušies arī atklātie Ceļu satiksmes noteikumu (CSN) pārkāpumi – 279 280 pērn, bet 292 826 - gadu iepriekš, un situācijas uzlabošanās vērojama gandrīz visās satiksmes dalībnieku grupās.
Prioritātes un darba rezultāti
"Pagājušais gads ir uzskatāms par bāzes gadu, uz kura iestrādnēm balstīsimies turpmāk," komisijas sēdē norādīja Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Kā pirmo svarīgāko veikumu viņš uzsvēra autopārvadātāju kontroli, ko VP pārņēma pērn aprīlī.
"Tas nebija no vieglākajiem darbiem, normatīvais regulējums šajā jomā ir ļoti sarežģīts un apjomīgs, taču kontroles mehānisms ir iedarbināts, un no 1.janvāra ir veiktas izmaiņas, lai paaugstinātu tieši autopārvadājumu kontroles kapacitāti saistībā gan ar kravu pārvadājumiem, gan nelegālajiem pārvadājumiem. Otrs svarīgākais pasākums, kas tagad izvērsts un ievērojami var ietekmēt satiksmes drošību visā valsts teritorijā, ir 160 fotoradaru ieviešana.
Fotoradarus policija izmanto jau kopš 2004.gada, taču tās rīcībā bija tikai četras ierīces. Fotoradari ir paredzēti trim pārkāpumu fiksēšanas veidiem: ātruma pārsniegšana, tehniskās apskates un civiltiesiskās apdrošināšanas kontrole."
"Pērn valstī kopumā reģistrēts par 10,7% mazāk ceļu satiksmes negadījumu nekā 2010.gadā."
E.Zivtiņš uzsvēra, ka ceļu satiksmes negadījumos pērn dzīvību zaudējuši par 19,4% cilvēku mazāk (176) nekā 2010.gadā (217). "Tas ir liels sasniegums; līdz 2014.gadam salīdzinājumā ar 2001.gadu šis rādītājs ir jāsamazina par 70 procentiem. Pateicoties aktivitātēm ceļu satiksmes drošības jomā, iekļaujamies laika grafikā, lai īstenotu Eiropas Komisijas Ceļu satiksmes drošības programmas 2011.-2020.gadam uzstādījumus. Policijas prioritātes ir atļautā braukšanas ātruma kontrole, drošības jostu un bērnu sēdeklīšu lietošana, kā arī gājēju disciplīnas ievērošana. Kādreiz valstī gada laikā tika atklāti aptuveni desmit tūkstoši vadītāju, kas pie transportlīdzekļa stūres atradās alkohola reibumā, bet pēdējos pāris gados to skaits svārstās ap četriem tūkstošiem."
CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš piebilda, ka satiksmes drošības pasākumi netiek īstenoti haotiski, bet gan vadoties pēc Satiksmes drošības programmas, un tieši šis mērķtiecīgais darbs ļāvis ceļa satiksmes negadījumos bojā gājušo skaitu no 2001. līdz 2012.gadam samazināt par 68 procentiem, šajā jomā Latviju ierindojot pirmajā vietā Eiropā. "Tomēr, rēķinot bojā gājušo skaitu uz miljonu iedzīvotāju, esam vienā no pēdējām vietām, taču arī šis rādītājs pakāpeniski uzlabojas."
Saistība: ātrums un bojā gājušie
Uzlabojumi satiksmes drošībā ir veidojušies grūdienu veidā, un katru no tiem ir radījušas kādas izmaiņas, skaidroja A.Lukstiņš. "Viens no pirmajiem bija pārkāpumu jeb uzskaites punktu sistēmas ieviešana 2004.gadā. Jau pēc gada ceļa negadījumos bojā gājušo skaits krasi samazinājās, noslīdot zem pussimta robežas: cilvēki sāka braukt uzmanīgāk, un bija iespējams nodalīt gadījuma pārkāpējus no tiem transportlīdzekļu vadītājiem, kuri CSN neņēma vērā regulāri un par to tikai maksāja soda naudu.
Nākamais ietekmīgais solis bija bargāka vēršanās pret dzērājšoferiem 2006.gadā, jo nemitīgi palielinājās negadījumu skaits, kurus bija izraisījuši vadītāji alkohola reibumā. Sodu palielināšana un administratīvā aresta ieviešana deva to, ka jau nākamajā gadā šādu avāriju skaits samazinājās par 30 procentiem. Pašlaik kaut kas ir jāuzsāk papildus, jo šo negadījumu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pērn pieaudzis par 13 procentiem."
Taču galvenā problēma Latvijā vēl arvien ir mazaizsargātie satiksmes dalībnieki – galvenokārt gājēji un velosipēdisti. "Ceļu infrastruktūras dēļ viņi ir spiesti pārvietoties tajā pašā vidē, kur automašīnas; 45,8% no pērn bojā gājušajiem bija tieši šie mazaizsargātie satiksmes dalībnieki, bieži viņi tiek notriekti nepietiekamas redzamības apstākļos naktī un agrās rīta stundās."
Šeit svarīgs faktors ir ne tikai atstarotāju klātbūtne, bet arī auto braukšanas ātrums. "Vadītāji nereti domā – brauktuve ir tukša, un ātrumu var palielināt par pieciem, desmit kilometriem stundā. Ir pierādīts – ja šoferis palielina ātrumu par 10 kilometriem stundā, bojā gājušo skaits palielinās par 20 procentiem; ja ātrumu palielina par 20 kilometriem – risks pieaug aritmētiskā progresijā," brīdina A.Lukstiņš. "Tātad nākamā problēma ir ātrums, jo 69 procenti no bojā gājušo skaita ir vieglo automašīnu vadītāji un pasažieri. Galvenais negadījumu cēlonis ir ātruma pārsniegšana, nepareiza ātruma izvēle, un tikai neliels īpatsvars ir pārējiem faktoriem, piemēram, nogurumam."
"Rēķinot bojā gājušo skaitu uz miljonu iedzīvotāju, Latvija ierindojas vienā no pēdējām vietām Eiropā."
CSDD valdes priekšsēdētājs uzsvēra, ka satiksmes drošības pasākumu izveidē Latvijā tiek pārņemta Eiropas vadošo valstu pieredze, kas devusi labus rezultātus, un arī fotoradaru plašāka ieviešana varētu būt viens no nākamajiem grūdieniem satiksmes drošības uzlabošanā. "Eiropas Satiksmes drošības komisijā kā piemērs tika minēta Francija, kur 2003.gadā ieviesa fotoradarus un tādējādi trijos gados vidējo braukšanas ātrumu izdevās samazināt vidēji par pieciem kilometriem stundā, šajā laikposmā bojā gājušo skaitu samazinot vairāk nekā par 30 procentiem.
Pašlaik visā Eiropā ir viena galvenā tendence – samazināt braukšanas ātrumu. Nevienā vietā, izņemot automaģistrāles un ātrgaitas ceļus, nav atļauts braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā; bet, piemēram, Vācijā arī uz ātrgaitas ceļiem pamazām ievieš lokālos ātruma ierobežojumus līdz 120 kilometriem stundā."
Līgums izpildīts tikai daļēji
Saeimas komisijas sēdē arī izskanēja iepriekšējā pieredzē gūta atziņa – jebkurš krass jauninājums ceļa satiksmes drošības paaugstināšanā un bargāki soda mēri allaž izraisījuši asu sabiedrības pretreakciju. Tā senāk bija ar OCTA, pēc tam ar pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ieviešanu, administratīvajiem arestiem par braukšanu dzērumā, bet tagad - fotoradaru uzstādīšanu.
Visticamāk, fotoradari autovadītājiem nepatiktu arī tad, ja ātruma mērierīces būtu ievietotas stacionāros ietvaros un pirms tām, kā pienākas, novietotu brīdinājuma zīmes. Taču tad vismaz būtu skaidra sistēma – kur un kādēļ ir jāuzmanās. Fotoradaru karte gan atrodama valsts policijas interneta vietnē, tomēr diezin vai katrs autovadītājs pirms sēšanās pie stūres tajā ieskatīsies, un tādēļ šķiet, ka trijkāji mēdz uzrasties visnegaidītākajās vietās. Turklāt, kā liecina autovadītāju vērojumi, nereti tie paslēpti aiz reklāmas plakātiem, ceļu pārvadu balstiem un pat sniega kupenām. Šādus piemērus komisijas sēdē minēja deputāts Aleksejs Loskutovs.
Pērnā gada vidū VP ar komercsabiedrību "Vitronic Baltica un Partneri" (trīs juridisko personu apvienība, kurā iekļauta a/s "Vitronic Baltica", vācu kompānija "Vitronic Dr.-Ing.Stein Bildverarbeitungssysteme" un SIA "Komerccentrs DATI grupa") noslēdza līgumu par fotoradaru sistēmas ieviešanu. Iekšlietu ministrijas izstrādātais un valdības akceptētais līgums paredz, ka kopumā valstī jāuzstāda 160 fotoradaru, un projekta ieviešana paredzēta trijās kārtās.
Patlaban ar kavēšanos norisinās projekta otrā kārta. Latvijā darbojas 30 uzņēmuma piegādātie pārvietojamie fotoradari un četri policijas rīcībā jau iepriekš esošie. Tos kopumā var izvietot aptuveni 200 vietās.
Projekts īstenots tikai daļēji, jo arī VP pagarinātajā līguma termiņā (līdz 29.novembrim) paredzētie 29 stacionārie fotoradari netika uzstādīti, un līdz nākamajam termiņam - 20.janvārim – otrajā kārtā nebija uzstādīti vēl 40 stacionārie fotoradari.
Līgumsods mazāks par peļņu
VP novembra vidū "Vitronic Baltica un Partneri" nosūtījusi vēstuli ar brīdinājumu, ka no 21.novembra piemēros līgumsodu 0,001% apmērā no kopējā projekta apjoma par katru kavējuma dienu. Taču, kā liecina aplēses, šis sods ir niecīgs samērojumā ar uzņēmuma gūto peļņu un nekādi nav uzskatāms par pamudinājumu enerģiskāk rīkoties stacionāro fotoradaru ierīkošanā.
VP priekšnieks Ints Ķuzis 23.janvārī brīdinājuma vēstulē SIA "Vitronic Baltica un Partneri" pieprasījis 110 stacionāros fotoradarus uzstādīt līdz 20.maijam. Tomēr konkrēta apņemšanās no līguma partneru puses prasību izpildīt nav saņemta.
Tā nu Latvijas sabiedrība dzīvo pārliecībā, ka pašlaik fotoradari galvenokārt kalpo par peļņas avotu privātajam uzņēmējam, satiksmes drošību atstājot otrajā plānā. Jo, protams, viena lieta ir ceļa malā nolikt ierīci, kuras atrašanās vietu visu laiku maina, nevis ieguldīt naudu radara ietvara būvniecībā, iepriekš saskaņojot visas atļaujas un vēl iepriekš uzstādot brīdinājuma zīmi. Protams, tas braucējus disciplinēs, bet radara zibsnī iekulsies tikai retais.
"Kā liecina autovadītāju vērojumi, radari nereti ir paslēpti aiz reklāmas plakātiem, ceļu pārvadu balstiem un pat sniega kupenām."
VP pārstāvji komisijas sēdē atzina, ka komersantam ir aizrādīts par radaru novietošanu vadītājiem nepārskatāmās vietās. Bet to gan stingri noliedza, ka mērierīces būtu uzstādītas nevis vietās, kur ātruma pārsniegšana apdraud drošību, bet tur, kur var pieķert vairāk pārkāpēju. Par radaru novietošanu lemjot policijas speciālisti, vadoties no satiksmes situācijas datu izpētes. Turklāt fotoradari jau pirmajā darbības dienā uz ceļiem ir fiksējuši 240 pārkāpumu, un vietās, kur tie uzstādīti, krasi samazinājies ceļa negadījumu skaits.
Komisijas sēdē pieaicinātais satiksmes drošības eksperts žurnālists Pauls Timrots ar anekdotes palīdzību pauda, ka sabiedrībai ir pārāk maz skaidrots par radaru projektu, tādēļ arī kopumā izveidojusies tik negatīva attieksme.
Sarežģījumu risinājums – likuma grozījumi
Tomēr arī pati Iekšlietu ministrija uzskata, ka SIA "Vitronic Baltica un Partneri" piemērotais līgumsods "nespēj atsvērt vai kompensēt to negatīvo ietekmi uz projekta par ceļu satiksmes uzlabošanai nepieciešamo mērierīču sistēmas ieviešanu, uzstādīšanu un apkalpošanu valstī, kā arī sabiedrības plašo negatīvo rezonansi, ko izraisījusi minētā projekta pirmā posma savlaicīga neuzsākšana un 29 ietvaru ar stacionārajām mērierīcēm neieviešana ekspluatācijas pirmā posma izpildes noteiktajā termiņā".
Lai nu kā, jau tagad ir skaidri redzams, ka šis publiskās un privātās partnerības projekts ir pagalam neveiksmīgs, un atliek vien jautāt, kāpēc iepirkuma konkursā tika atlasīti tādi projekta īstenotāji, kuri ar mokām jaudā uzstādīt vien pārvietojamas ierīces, bet kam galīgi nepietiek kapacitātes pamata ieguldījumam.
Arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis atzina, ka fotoradaru projekts nav izdevies. "Līgumsodu par neizdarīto aprēķina un maksā, bet acīmredzot tas ir pārāk maigs. Tāpēc sekosim situācijai un, ja vēl atkārtosies tādi firmas pārstāvju izteicieni, ka viņi nezina, vai varēs laikā izpildīt līguma nosacījumus, esam gatavi Ceļu satiksmes likumā izdarīt izmaiņas, nosakot, ka tikai 30 procenti no fotoradariem uz Latvijas ceļiem drīkst būt pārvietojamie," sacīja komisijas priekšsēdētājs.
Acīmredzot saistībā ar vēl kādu problēmjautājumu – neskaidrībām par fotoradaru toleranci jeb ātruma pārsniegšanas robežu, no kuras autovadītāji tiek sodīti, A.Lukstiņš informēja, ka CSDD tuvākajā laikā ierosinās izmaiņas Ceļu satiksmes likumā, kas noteiks: pārsniedzot braukšanas ātrumu līdz desmit kilometriem stundā, tiks piemērots tikai viens soda veids - brīdinājums. Ja šādu pārkāpumu fiksēs fotoradars, tad autovadītājs par to pat neuzzinās, taču, ja to reģistrēs ceļu policijas inspektors, tad tiks izteikts tikai brīdinājums. Tas gan tiks uzskatīts kā sods, un, ja autovadītājs policijas redzeslokā nonāks nākamreiz, viņš jau skaitīsies kā administratīvi sodīts.
Uzskati fotoradaru jautājumā ir ļoti dažādi. Gan E.Zivtiņš, gan VP priekšnieka p.i., VP Kārtības policijas priekšnieks Guntars Marķitāns komisijas sēdē pauda neizpratni, kāpēc vispār radusies tik plaša diskusija par fotoradaru ieviešanas gaitu, jo braukšanas ātruma ierobežojumi ir jāievēro visur, ne tikai vietās, kur izvietoti fotoradari. "Ja autovadītājs brauc ar atļauto ātrumu, tad radaru jautājums viņam vispār nepastāv un viņš neuztraucas, vai pirms tam ir brīdinājuma zīme vai nav."
Arī deputāts Edmunds Demiters pauda līdzīgu viedokli: "Atmosfēru sakaitē arī plašsaziņas līdzekļi, tam pievērsdami nesamērīgi lielu uzmanību. Ja vadītājs brauc ar atļauto ātrumu, ja ievēro visus noteikumus, tad viņam ir vienalga, kas atrodas ceļa malā – fotoradars vai ceļu policisti."
