Ceļu satiksmes drošības direkcija saņems atlīdzību par pakalpojumiem saistībā ar fotoradaru izmantošanu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Atlīdzība Ceļu satiksmes drošības direkcijai
Ceļu satiksmes likumā stājies spēkā šāds grozījums: "(51) Valsts policija ar Ceļu satiksmes drošības direkciju var noslēgt deleģēšanas līgumu, kurā paredz, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā savas kompetences ietvaros apstrādā to informāciju, kas par attiecīgo pārkāpumu saņemta no tehniskajiem līdzekļiem, sagatavo šā panta trešajā daļā minētā protokola-lēmuma projektu, kuru nosūta Valsts policijai izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai, kā arī pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas minēto protokolu-lēmumu nosūta šā panta piektās daļas pirmajā teikumā minētajai personai. Ministru kabinets noteic tās atlīdzības apmēru un piešķiršanas kārtību, kuru Ceļu satiksmes drošības direkcija saņem par šīs daļas pirmajā teikumā minētajiem pakalpojumiem."
Runa, protams, ir par tik daudz apspriestajiem fotoradariem, un minētie grozījumi bija nepieciešami tādēļ, ka normatīvajos aktos līdz šim nebija paredzēts, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija ir tiesīga saņemt atlīdzību par pakalpojumiem saistībā ar fotoradaru izmantošanu.
Autovadītāja dokumenti robežsardzei jāuzrāda visā valsts teritorijā
Ceļu satiksmes likumā no 2012.gada ir vēl viens jaunums, kas jāņem vērā visiem transportlīdzekļu vadītājiem. Likuma 25.pantā tagad ir noteikts, ka mehāniskā transportlīdzekļa vadītājam pēc robežsarga pieprasījuma ir jāuzrāda dokumenti ne tikai pierobežā, bet arī citā valsts teritorijā. Tas tādēļ, lai nodrošinātu vienlīdz efektīvu nelikumīgās imigrācijas apkarošanu valstī kopumā.
Valsts autoceļu fonda programmai – 80% no akcīzes par naftas produktiem
Gadiem ilgas ir problēmas ar finansējuma piešķiršanu autoceļu būvei un remontam, arī gados, kad valsts budžets nebija tik ļoti nospriegots. Grozījums likumā "Par autoceļiem", kas stājās spēkā 1.janvārī, reglamentē šādu Valsts autoceļu fonda finansējumu: "(4) Ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi, Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un mazāks par 80 procentiem no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, kā arī mazāks par iepriekšējā budžeta gadā piešķirto."
"Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums kārtējā gadā nedrīkst būt mazāks par iepriekšējā budžeta gadā piešķirto."
Jāpiebilst, ka likuma "Par autoceļiem" pārejas noteikumos Valsts autoceļu fonda programmai piešķirtais finansējums no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem 2007.gadā bija 65 procenti, 2008.gadā - 70 procenti un 2009.gadā - 75 procenti.
Grozījumi Jūras kodeksā
Savukārt grozījumi Jūras kodeksā galvenokārt veikti tādēļ, lai tajā iekļautu Direktīvā 2009/20/EK ietverto regulējumu.
Jūras kodekss ir papildināts ar jaunu 56.1 pantu, kas ietver prasību Latvijas kuģa īpašniekam (kā arī ārvalsts kuģa īpašniekam, kura kuģis ienāk Latvijas ostās vai atrodas Latvijas teritoriālajos ūdeņos), kura kuģa bruto tilpība ir 300 tilpības vienību vai lielāka, apdrošināties pret jūras prasībām. Uz katra kuģa jābūt dokumentam, ko izsniedzis apdrošinātājs kā apliecinājumu tam, ka apdrošinājums uz attiecīgo kuģi ir spēkā. Likuma mērķis ir saskaņot Jūras kodeksa tiesību normas ar LLMC 1996 (Protokols 1996 par grozījumiem Konvencijā par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām).
Uzziņai:
Pilns visu nozaru normatīvo aktu saraksts, kas spēkā stājas jaunā gada pirmajā dienā, aplūkojams šajās saitēs: