Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Ar fotoradaru ieviešanu tiek saistītas cerības, ka modernās tehnoloģijas darbosies operatīvi, satiksmes uzraugu lēmumu pieņemšanā tiks novērsts cilvēciskais faktors un subjektivitāte. Tiesa, šo procesu pavada negludumi – iepirkuma konkursa apstrīdēšana un juridiskas diskusijas par sodīšanu, nefiksējot pārkāpumu izdarījušo personu.
FOTO: www.ithink.lv
Sākotnējais braukšanas ātrumu fiksējošo fotoradaru ieviešanas mērķis bija samazināt ātrumu valstī vidēji par 10 kilometriem stundā. Sevišķi tā dēvētajos melnajos punktos, kur pastāvīga šo ierīču klātbūtne ievērojami disciplinētu autovadītājus.
Kopš šī gada oktobra ar fotoradaru palīdzību likumsargi vēršas arī pret citām potenciāli bīstamo satiksmes dalībnieku kategorijām, vairojot soda neizbēgamību ļaudīm, kas brauc ar tehniski nepārbaudītiem spēkratiem vai bez obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas. Ar fotoradaru ieviešanu tiek saistītas cerības, ka modernās tehnoloģijas satiksmes uzraugu lēmumu pieņemšanā novērsīs cilvēcisko faktoru un subjektivitāti, kā arī uzlabosies darba operativitāte.
Vienlaikus jāatzīmē – plānotais vērienīgais fotoradaru iepirkums kavējas un nav zināms, kad tie kļūs par Latvijas autoceļu ainavas neatņemamu sastāvdaļu.
Kad un cik?
Pašlaik Valsts policijas (VP) rīcībā ir četri fotoradari. Turpmākajos gados valstī paredzēts uzstādīt 130 stacionāros un 30 pārvietojamos fotoradarus. Braukšanas ātruma ierobežošanai uz ceļiem paredzēts izmantot arī tā dēvētās fotoradaru mulāžas. Tātad ne vienmēr, ja autovadītāji redzēs fotoradaru, tajā būs arī mērierīce.
Diemžēl fotoradaru iepirkuma procedūra kārtējo reizi saskārusies ar šķēršļiem. Kā liecina šonedēļ Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā publicētā informācija, pēc SIA "Lattelecom" sūdzības pieņemts lēmums aizliegt Iekšlietu ministrijai (IeM) slēgt līgumu konkursā par fotoradaru piegādi un apsaimniekošanu. IUB atzinis par nepamatotiem konkursa nolikumā iekļautos nosacījumus. IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai uzdots 20 darba dienu laikā novērst iepirkumā konstatētos pārkāpumus vai pārtraukt izsludināto iepirkuma procedūru.
Kur kontrolēs?
Transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana (OCTA) un tehniskā apskate tiks kontrolēta visā valsts teritorijā, lielāko uzmanību pievēršot Rīgai un Rīgas reģionam, informē VP Galvenās kārtības policijas pārvaldes Prevencijas pārvaldes Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka vietnieks, Administratīvo aktu sagatavošanas nodaļas priekšnieks Andris Locs.
"Atļautā braukšanas ātruma kontrole kopš šā gada jūlija ir noteikta par Ceļu policijas darba prioritāti."
Radarus plānots izvietot arī tā dēvētajos melnajos punktos, vietās, kur bieži fiksē satiksmes noteikumu pārkāpumus, kā arī vietās, kur satiksmes uzraudzību policija nevar veikt, izmantojot cilvēkresursus, piemēram, uz tiltiem un satiksmes pārvadiem. „Katram fotoradaram, izvērtējot satiksmes drošības situāciju, ir noteikts izvietojums – vieta vai ceļu posms, kur notiek ievērojams ceļu satiksmes negadījumu skaits vai regulāri tiek pārkāpti Ceļu satiksmes noteikumi,” precizē A. Locs. Fotoradari netiek uzstādīti slēpņos.
Ņemot vērā, ka fotoradaru galvenais uzdevums ir preventīvā funkcija satiksmes drošības uzlabošanā, vietās, kur šīs ierīces būs izvietotas pastāvīgi, par to klātbūtni brīdinās ceļazīmes ar radara attēlu. Šīs zīmes būs redzamas arī pie Latvijas valsts un lielāko pilsētu robežas.
Kādas ir tehniskās iespējas?
Pašlaik fotoradari, konstatējot pārkāpumu, nefiksē autovadītāju un pasažieru sejas, bet gan transportlīdzekļa ātrumu un reģistrācijas numura zīmi. Jaunā programma ļauj fotoradaram reaģēt uz vairākiem pārkāpumiem vienlaikus – atļautā ātruma pārsniegšanu, braukšanu bez OCTA un derīgas tehniskās apskates. Ar fotoradariem ir iespējams fiksēt pārkāpumus arī intensīvas satiksmes apstākļos, gan diennakts gaišajā, gan tumšajā laikā. Taču fotoradars, kurš uzstādīts ātruma kontrolei vienā virzienā, nespēj fiksēt pretimbraucoša motocikla valsts reģistrācijas numuru, jo tas atrodas tikai transportlīdzekļa aizmugurē un nenonāk ierīces redzeslaukā.
"Fotoradari spēj reaģēt uz vairākiem pārkāpumiem vienlaikus – atļautā ātruma pārsniegšanu, braukšanu bez OCTA un derīgas tehniskās apskates."
Saskaņā ar 2006. gada 5. decembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” reglamentētā maksimāli pieļaujamā kļūda transportlīdzekļu braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm ir +3 km/h, ja transportlīdzeklis brauc lēnāk par 100 km/h, un +3%, ja ātrums pārsniedz 100 km/h. Ceļu policijas darbinieki, veicot ātruma kontroli, ar šo kļūdas amplitūdu rēķinās.
Ieviešot fotoradaru darbības programmatūras jauninājumus, turpmāk ar šīm ierīcēm paredzēts fiksēt arī citus satiksmes noteikumu pārkāpumus. Piemēram, braukšanu pie sarkanā luksofora signāla, gājēju pārejas ignorēšanu, braukšanu pa sabiedriskā transporta joslu.
Kādas metodes pielietos?
Fotoradari un rokas radari tiek izmantoti katru dienu, un īpašu gadījumu, kad tas netiek darīts, praktiski nav, skaidro A. Locs. Atšķirību starp fotoradaru un rokas radaru faktiski nav, izņemot apstākli, ka fotoradars, fiksējot pārkāpumu, to arī fotografē.
Kādu metodi – atklāto vai slēpto – izmantot atļautā braukšanas ātruma kontrolei, tas atkarīgs no vairākiem apstākļiem, piemēram, ceļu satiksmes negadījumu vai Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu skaita konkrētā vietā, apvidus īpatnībām (apdzīvota vieta vai ārpus tās) u.tml. Izvērtējot ceļu satiksmes drošības situāciju, tiek lemts, kura metode konkrētā vietā ir efektīvāka un sniedz labāko rezultātu, t.i., samazinās cietušo un bojāgājušo personu skaitu, norāda VP pārstāvis.
Atļautā braukšanas ātruma kontrole kopš šā gada jūlija ir noteikta par Ceļu policijas darba prioritāti. Lai gan pēdējos gados ātruma kontrolē vairāk tika izmantotas atklātas metodes, kopš aprīļa pieaugušais satiksmes negadījumos cietušo un bojāgājušo cilvēku skaits licis no šā principa atkāpties, liekot lietā visus likumīgos paņēmienus, arī slēpto uzraudzību – ātruma mērīšanu no slēpņa un netrafaretajām policijas automašīnām.
Ko un par ko sodīs?
Lēmums par soda uzlikšanu triju darba dienu laikā tiks nosūtīts transportlīdzekļa īpašniekam vai reģistrācijas apliecībā norādītajam auto turētājam.
Ja īpašnieks nav bijis transportlīdzekļa vadītājs pārkāpuma izdarīšanas brīdī, kā tas visbiežāk ir gadījumos, kad auto pieder juridiskai personai, soda apmaksu īpašnieks var pieprasīt no faktiskā vaininieka. Ja tas neizdodas, īpašnieks ar prasību par soda nomaksu pret pārkāpuma izdarītāju var vērsties civiltiesiskā kārtā.
Prakse fotoradaru fiksēto pārkāpumu gadījumā sodu piemērot īpašniekam tiek vērtēta kā juridiski neviennozīmīga un var būt par pamatu soda apstrīdēšanai tiesā. 2009. gadā, noslēdzot pārbaudi saistībā ar šādas prakses ieviešanu Latvijā, tiesībsarga atzinumā tika konstatēts, ka var tikt pārkāpti tiesību pamatprincipi – tiesiskās paļāvības un vienlīdzības princips, kā arī nevainīguma prezumpcija. Tiesībsarga atzinumā teikts: VP darbiniekam ir pienākums noskaidrot ar fotoradaru fiksēto pārkāpumu izdarījušo personu.
"Pagaidām nesodīti paliek ārvalstīs reģistrētu automašīnu vadītāji."
Tiesību principu pārkāpumi tika saistīti ar pretrunu normatīvajos aktos – Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību par braukšanas ātruma neievērošanu, taču Ceļu satiksmes likums nosaka: ja pārkāpums fiksēts ar tehniskiem līdzekļiem (fotoiekārtas vai videoiekārtas), neapturot transportlīdzekli, sods piedzenams no transportlīdzekļa īpašnieka vai turētāja. Likuma 43.6 pantā, kurš nosaka administratīvo procesu attiecībā uz pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, 2009. gada martā izdarīti grozījumi, un apstrīdētais sodīšanas princips tajā joprojām saglabājies.
Ņemot vērā, ka fotoradari nefiksē transportlīdzekļa vadītāju, soda uzskaites punkti par šo ierīču konstatētajiem satiksmes noteikumu pārkāpumiem netiek piešķirti. Ja fotoradars vienam transportlīdzeklim fiksē vairākus pārkāpumus, sods tiek piemērots tikai par lielāko no tiem.
Pagaidām nesodīti paliek ārvalstīs reģistrētu automašīnu vadītāji, kuru pārkāpumi fiksēti ar fotoradaru, jo Latvija vēl nav pievienojusies Eiropas datubāzei. Taču tuvākajā laikā, kā sola iekšlietu amatpersonas, tas tiks izdarīts.
Sods par ātruma pārsniegšanu noteikts no pieciem līdz 500 latiem. Minimālais naudas sods par braukšanu bez apdrošināšanas ir 60 lati, bet par braukšanu bez derīgas tehniskās apskates - 40 lati.
