Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jau pēc neilga laika par radariem būs jāizmirst. Cik ilgi?
FOTO: LETA
Ministru kabineta 4.decembra sēdē nolemtais, ka Vācijas ražotāja „Vitronic GmbH” ("Vitronic Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH") fotoradaru iegādes priekšlikums ir noraidāms, ir pārtraucis nepatīkamo un acīmredzami aplamo fotoradaru „sāgu”, kas sabiedrības (ar auto braucošās un pat nebraucošās) uzmanību turēja baltkvēlē kopš pērnā gada jūnija un pat agrāk.
Stāsts par neizdevušos publiskās un privātās partnerības projektu sākās 2010.gada februārī, kad Iekšlietu ministrija (IeM) izsludināja konkursu par fotoradaru tehnisko pakalpojumu sniegšanu. Pieteicās 10 pretendenti, starp kuriem bija arī Vācijas ātruma mērīšanas kameru ražotāja "Vitronic" meitasuzņēmumi, piemēram, "Vitronic Baltica".
Pamata ideja bija tāda, fotoradarus par saviem līdzekļiem iegādāsies, uzstādīs un uzturēs tas uzņēmums, kurš uzvarēs konkursā par stacionāro fotoradaru piegādi un apsaimniekošanu, un par to saņems daļu naudas, kas tiks iekasēta par autovadītāju pārkāpumiem (pēc Lietuvā un citās valstīs it kā noskatīta parauga). Par publisko partneri no valsts puses šajā projektā kļūst Valsts policija (VP).
Ar negludumiem no pirmās dienas
Konkursa procedūra ievilkās gara, un Iepirkumu uzraudzības birojs pēc "Lattelecom" sūdzības par caurskatāmības trūkumu un citām aplamībām oktobrī to pārtrauca. Ministrija konkursa noteikumus izmainīja decembrī. Trīs mēnešus pēc iepirkuma atkārtotas izsludināšanas – 2011.gada martā – konkursa komisija noteica uzvarētāju – juridisko personu apvienību, kurā ietilpa a/s "Vitronic Baltica", "VITRONIC Dr.-Ing. Stein Bilverarbeitungssysteme GmbH" un SIA "Komerccentrs DATI grupa". Vēlāk tā pārtapa par "Vitronic Baltica un Partneri".
Viens no uzvaras priekšnoteikumiem - apvienība tolaik iesniegusi izdevīgāko finanšu piedāvājumu - zemāko saņemamo īpatsvaru no soda naudām, kas ieskaitītas valsts budžetā. Kā informēja ministrija, komersantam piedāvāts atvēlēt 35% no ikmēneša sodu ieņēmumiem par radaru fiksētajiem pārkāpumiem. Uz radaru rādījumu sagādātajām brangajām soda naudām cerības lika arī valdība, ieplānojot, ka valsts budžeta ieņēmumi šādi tiks papildināti par vairāk nekā četriem miljoniem latu.
Maijā kļuva zināms, ka radarus uzstādīs tikai rudenī. No tiem 160 būs stacionārie (60 "tukši", tikai mānekļi) un 30 pārvietojamie. Vēlāk tika precizēts, ka pēc līguma fotoradarus visā valstī paredzēts izvietot trijās kārtās - vispirms Rīgas reģionā un pēc tam pārējā Latvijā. Rīgas apkaimē tiem vajadzēja sākt darboties no 21.oktobra. Nekas nenotika, komersants savas saistības izpildīt nespēja.
"Stāsts par neizdevušos publiskās un privātās partnerības projektu sākās 2010.gada februārī."
Valsts policija vienojās, ka 2011.gada novembrī vismaz uz laiku tiks uzstādīti 15 pārvietojamie radari. Bet nekas nav pastāvīgāks par pagaidu risinājumu. Pārvietojamo ierīču skaitu šā gada sākumā palielināja vēl par 15, bet līdz līgumā noteiktajam gala termiņam - 20.maijam – tika uzstādīti tikai deviņi stacionārie ātruma mērītāji. Tālāk sekoja VP brīdinājumi par iespējamo līguma laušanu, iekšlietu ministra Riharda Kozlovska nostāja, ka viņa "pārmantotajā" fotoradaru stāstā kārtība ir jāievieš, "Vitronic Baltica un Partneri" 200 lappušu gari paskaidrojumi par apstākļiem, kādēļ līgumā paredzētos uzdevumus par stacionāro radaru uzstādīšanu nav iespējams izpildīt (tostarp pieminot "Krājbankas" krahu, kurā zaudēta uzņēmuma nauda, būvprojektu ilgo saskaņošanas gaitu un citus apstākļus).
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis 22.augustā pauda viedokli, ka līgums ir jālauž. Viņš arī pieļāva, ka privātais uzņēmums varētu valstij piedāvāt iegādāties fotoradarus. Ja piedāvājums būs, tad šāds priekšlikums būtu nopietni jāizvērtē, tomēr galvenais esot nepieļaut uzņēmumam nopelnīt uz valsts rēķina.
Stacionāro radaru skaits palielinājās gliemeža gaitā; augustā uz Latvijas ceļiem darbojās 27 stacionārās un 34 pārvietojamās ierīces. Par iespējamo līguma laušanu VP paziņoja 24.augustā. Pēc pāris dienām "Vitronic Baltica un Partneri" iesniedza tiesā pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu (kas gan galu galā nepasargāja no līguma laušanas, un pēc pāris mēnešiem tas tika pārtraukts, jo komersants nebija izstrādājis tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu).
Septembra sākumā "Vitronic Baltica un Partneri" mainīja nosaukumu, kļūstot par "V-Traffic" un juridisko formu mainot no akciju sabiedrības uz komanditsabiedrību.
Līgums ar fotoradaru piegādātājiem un apsaimniekotājiem (iepriekš apspriests arī valdības sēdē) beidzot tika lauzts 28.septembrī.
Ko likt "Vitronic" vietā?
Ārpus šim ļoti vienkāršotajam pārstāstam palikušas batālijas gan ar nepārtrauktajām ziņām par projekta partneru sazināšanos, solījumiem, brīdinājumiem, gan līdz šim nepieredzēti lielā aktivitāte, ar kādu autovadītāji metās pētīt, vētīt un nopelt šo (kā zināms, nebūt ne nevainojamo) projektu. Viņu acīs projekta galvenā vājā vieta bija tas, ka ātruma mērierīču ieviešana, sākotnēji pamatota ar nepieciešamību paaugstināt satiksmes drošību, īstenībā pārvērsta par naudas pelnīšanas avotu gan privātajam, gan publiskajam partnerim. Visādi tika pierādīts, ka pārvietojamie radari atrodas nevis bīstamajos ceļu posmos, bet tur, kur iespējams fiksēt vairāk ātruma pārsniedzēju.
Beigās arī policija bija spiesta atzīt, ka radaru apsaimniekotāji tomēr neklausa tās norādījumus par pārvietojamo radaru uzstādīšanas vietām, un bija redzams, ka šīs ierīces cenšas visādi paslēpt no braucēju acīm. Bet skaidrs ir arī tas, ka autovadītājiem, vismaz Latvijā, fotoradari ļoti nepatīk un liela sakāpināto emociju daļa ievietojama tieši šajā apcirknī.
"Stacionāro radaru skaits palielinājās gliemeža gaitā."
VP uzsver, ka radaru ieviešana par 10% palīdzējusi samazināt ceļa negadījumu skaitu, ko izraisījusi ātruma pārsniegšana. Pēc 28.septembra sen neredzēti neprātīgi ātruma pārsniedzēji, piemēram, uz Vidzemes šosejas ļoti uzskatāmi parādīja fotoradaru ietekmīgumu. Tādēļ aktuāls ir jautājums – kas nāks "V-Traffic" vietā?
Lai nodrošinātu fotoradaru darbības nepārtrauktību, pēc valdības ieteikuma VP un "V-Traffic" oktobrī noslēdza vienošanos par to, ka komersants ar ne vairāk kā 27 stacionārajām un 30 pārvietojamām mērierīcēm sniedz pakalpojumus līdz šā gada 31.decembrim. Tas pagaidu risinājums. Kas tālāk?
Sarunas ar "Vitronic GmbH" par iespējamo turpmāko rīcību, lai radarus uz Latvijas ceļiem saglabātu, sākās jau pirms līguma laušanas un bija gana sarežģītas (privāto partneru konfidencialitātes prasību dēļ publiskā informācija bija skopa un aptuvena), līdz tika saņemts piedāvājums par 57 ierīču pārdošanu. Valdība jau 25.septembra sēdē uzdeva IeM to izvērtēt.
Auditori atzīst – biznesa modelis nav efektīvs
Fotoradaru un to darbības nodrošināšanai nepieciešamās infrastruktūras (daļa no šā īpašuma pieder "V-Traffic") un programmatūras iegādes piedāvājumu, kā arī ar radaru apkalpošanu saistītos pasākumus pēc ministrijas pasūtījuma analizēja auditoru kompānija SIA "PricewaterhouseCoopers" (PwC). Audita ziņojumu PwC ministrijai nodeva 23.novembrī, kas tālāk veica savu analīzi, lai izstrādātu priekšlikumus Ministru kabinetam.
Audita galvenie secinājumi tika publiskoti preses konferencē Iekšlietu ministrijā 3.decembrī.
PwC valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska informēja, ka "Vitronic GmbH" piedāvātais biznesa modelis nav efektīvs, jo galvenokārt vērsts uz pārvietojamo radaru izmantošanu, kas prasa apjomīgu manuālu darbu un augstas uzturēšanas izmaksas un atsevišķos posmos neizmanto labākās prakses pieredzi. Salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju Latvijā ir ievērojami vairāk pārvietojamo radaru.
"Piedāvātais biznesa modelis ir komplekss gan no tehnoloģiskā, gan procesu nodrošināšanas viedokļa: procesā kopumā ir iesaistīti četri dalībnieki: Valsts policija, Ceļu satiksmes drošības direkcija, "V-Traffic" un Valsts kase. Katrs no dalībniekiem atbild par noteiktu funkciju izpildi," viņa sacīja. Turklāt daļai no funkcijām, kuras pašlaik nodrošina "V-Traffic", ir iespējama lielāka automatizācijas pakāpe, izmantojot interneta pieslēgumu. Z.Elksniņa-Zaščirinska arī norādīja, ka iesniegtais finanšu piedāvājums neietver visas radaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas un "Vitronic GmbH" finanšu piedāvājumā ir virkne pozīciju, par kuru iekļaušanu piedāvājumā un to apmēru ir iespējams diskutēt.
PwC ziņojumā ir šādi galvenie secinājumi:
Arī pašreizējā normatīvā bāze Latvijā neatbalsta procesa efektivitāti: pašlaik aptuveni 20 VP darbinieku veic iedzīvotāju pārsūdzību izskatīšanu un valsts interešu pārstāvēšanu tiesās, turklāt visi protokoli iedzīvotājiem tiek nogādāti kā ierakstīti pasta sūtījumi, jo normatīvie akti nepieļauj izmantot e-pakalpojumus.
Uz ceļiem atgriezīsies policisti
PwC pārstāve uzsvēra, ka auditoru kompānija savā ziņojumā tikai vērtē piedāvājumu, neizsakot nekādus priekšlikumus, kā tālāk vajadzētu rīkoties ministrijai vai valdībai.
Viss iepriekš minētais liecina – tas patiešām būtu neprāts šādu darbošanās modeli uzvelt valsts pleciem. IeM sagatavoja valdībai priekšlikumu fotoradarus no Vācijas ražotāja "Vitronic Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH" neatpirkt, un 4.decembrī Ministru kabineta sēdē tas tika atbalstīts.
Taču bez radariem iztikt nevarēs. Saskaņā ar ES transporta politikas "Balto grāmatu" un Ministru kabineta apstiprināto Ceļu satiksmes drošības programmu 2007.-2013.gadam kā viens no uzdevumiem ir paredzēts samazināt atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanas dēļ ceļu negadījumos bojā gājušo skaitu salīdzinājumā ar 2001.gadu par 70% (2001.g. – 175, 2013.g. - 55).
Iekšlietu ministrs preses konferencē uzsvēra, ka fotoradari ir nepieciešami, tāpēc to iegādei IeM kopīgi ar Satiksmes ministriju meklēs optimālos risinājumus. R.Kozlovskis arī sacīja, ka par lietderīgākiem uzskata stacionāros, nevis pārvietojamos fotoradarus un tiem, rīkojot publisko iepirkumu, vajadzētu būt valsts īpašumā.
Neveiksmīgais publiskās un privātās partnerības projekts mūsu valsti pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu jomā ir atsviedis atpakaļ par vairākiem gadiem. Kamēr citās kaimiņvalstīs fotoradari darbojas (gan jau pārskatāmā nākotnē būs sakārtots tiesiskais ceļš, lai fotozibšņu sarūpētās soda kvītis nonāktu arī citvalstu pārkāpēju pastkastītēs), mēs atgriezīsimies pie ceļu policijas izvērstām dežūrām uz ceļiem.
""Vitronic GmbH" piedāvātais biznesa modelis nav efektīvs."
VP priekšnieks I.Ķuzis LV portālam atzina: tā kā fotoradari bija ieņēmuši savu noteiktu vietu braukšanas ātruma kontrolē, aptuveni 30% no ceļu policijas kapacitātes bija novirzīta citiem uzdevumiem, bet tagad ceļu policisti atgriezīsies savos posteņos. Viņš norādīja, ka nelielajā starplaikā, kamēr radaru nebija, ātruma pārsniegšana manāmi palielinājās. "Jo ātrāk šīs lietas sakārtosies, jo ātrāk nonāksim pie stabilas situācijas. Ja jau sākotnēji būtu paredzēts uzstādīt stacionāros fotoradarus, iespējams, mēs neatrastos šādās grūtībās. Līgums tika lauzts ne mūsu vainas dēļ, bet tādēļ, ka komersants nespēja izpildīt tos uzdevumus, ko bija uzņēmies."
Kamēr pa ceļiem kursēs četras policijas mašīnas ar vecajiem fotoradariem, kā nule lēma valdība, tiks uzsāktas iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus (nesen iegādātos 80 auto) ar radariem un videoieraksta sistēmu. Policijas automašīnās uzstādītos radarus plānots modernizēt un pārbūvēt par summu, kas nepārsniedz 487 874 latus.
Ministru kabinets uzdeva IeM kopīgi ar Satiksmes ministriju izvērtēt iespējamos stacionāro fotoradaru ieviešanas risinājumus Latvijā un līdz 1.martam iesniegt priekšlikumus par institūciju, kura nodrošinās fotoradaru ieviešanu, kā arī fotoradaru ieviešanas termiņiem.
Ar jauniem radariem un videosistēmām aprīkotās automašīnas uz ceļiem varētu parādīties nākamā gada otrajā pusē, prognozē I.Ķuzis, bet stacionārie fotoradari, iespējams, tikai pēc gada vai diviem. Atliek vienīgi cerēt, ka gaidāmie iepirkumi norisināsies atšķirīgi no Latvijā tik bieži pieredzētās un arī šajā rakstā izklāstītās prakses.
Jā, starp citu, radari no Latvijas ceļiem pazudīs ātrāk par 1.janvāri: uzņēmums "V-Traffic" 4.decembrī VP iesniedza paziņojumu, ka vienpusēji lauž 12.oktobrī noslēgto vienošanos par fotoradaru darbības pagaidu atjaunošanu.
