Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Jau vairākkārt uzsvērts, ka pirmām kārtām jādomā par sabiedrības (īpaši mazaizsargāto satiksmes dalībnieku – gājēju un riteņbraucēju) izglītošanu, transportlīdzekļu vadītāju apzinīguma, prasmju un likumpaklausības audzēšanu, taču aptuveni ceturtajā daļā stāstu par nelaimēm uz ceļiem liktenīgu lomu, patīk mums tas vai ne, ir spēlējis pārmērīgs ātrums. Un patīk tas mums vai ne, tieši šajā sektorā jūtams fotoradaru modrās acs trūkums. Četri šobrīd Valsts policijas rīcībā esošie, jau arī novecojušie plašo darbības lauku pārlūkot nevar, tādēļ ļoti akūts kļūst jautājums, kad, kur un kādi pārkāpumu fiksēšanas tehniskie līdzekļi varētu parādīties. Jo vairāk tādēļ, ka Eiropas Savienībā esam vienīgā valsts, kur stacionāro fotoradaru nav.
Kā top lēmumi par fotoradariem?
Iepriekšējā neveiksmīgā sāga ar "Vitronic" ne tikai sakacinājusi un padarījusi tautu aizdomīgu, bet arī uzlikusi lielas piesardzības barjeras nākamajam fotoradaru ieviešanas piegājienam. Līdz šim par to kopš 2012.gada decembra ir lemts gana bieži un daudz, sarakstīti arī kaudze dokumentu, līdz situācija kļuvusi daudzmaz pārskatāma, darītāji zināmi un gala termiņi – lai gan noteikti, tomēr publiskā iepirkuma procedūru (iespējamo pārsūdzību) dēļ vairāk gan nojaušami.
Vispirms tika izveidota darba grupa, kurā strādāja eksperti no fotoradaru jautājumā iesaistītajām ministrijām un iestādēm un kurai bija jāizstrādā priekšlikumi par institūciju, kura nodrošinās fotoradaru ieviešanu un termiņiem, kad tas notiks.
Šā darba rezultāts bija informatīvais ziņojums "Par pārkāpumu fiksēšanas tehnisko līdzekļu (fotoradaru) ieviešanu", ko valdībā apstiprināja 13.augustā, no diviem piedāvātajiem variantiem – šo ierīču ieviešanu nodrošināt publiskās un privātās partnerības ietvaros (tātad sadarbībā ar komercstruktūru) vai uzticot to Ceļu satiksmes drošības direkcijai (CSDD) – izvēlējās otro. Tika nolemts, ka CSDD ir atbildīga par fotoradaru iegādi un to darbības nodrošināšanu, pakāpeniski no 2013. līdz 2017.gadam ik gadu iegādājoties un uzstādot 20 stacionāros fotoradarus.
"Iepirkums pirmo 20 stacionāro fotoradaru iegādei varētu tikt izsludināts nākamgad pavasarī."
Saskaņā ar informatīvajā ziņojumā pausto sākotnēji bija paredzēts, ka fotoradaru iegādi CSDD sāks jau šogad. Taču, kā novembrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju informēja Iekšlietu ministrija, "šobrīd pavisam droši var secināt, ka plānoto fotoradaru ieviešanu uzsākt 2013.gadā vairs nav iespējams". Publiskā iepirkuma organizēšana un konkrēta fotoradaru piegādātāju izraudzīšana būs iespējama tikai pēc attiecīga lēmuma par fotoradaru labāko tehnoloģisko risinājumu un lēmuma par šo ierīču iegādes finansēšanas avotu pieņemšanas Ministru kabinetā (MK).
Acīmredzot to varēs izdarīt tad, kad MK izskatīšanai tiks nodots informatīvais ziņojums par fotoradaru tehnoloģisko risinājumu – lāzera metodes un doplera metodes – salīdzinošu izvērtējumu par to iegādes un uzturēšanas izmaksām, efektivitāti un funkcionalitāti, sniedzot detalizētu pamatojumu atbalstītajam tehnoloģiskajam risinājumam. Sagatavot šādu ziņojumu valdība jau minētajā 13.augusta sēdē uzdeva Satiksmes ministrijai kopīgi ar Iekšlietu ministriju.
Kur un pēc kādiem kritērijiem uzstādīs radarus?
Iepirkums pirmo 20 stacionāro fotoradaru iegādei varētu tikt izsludināts nākamgad pavasarī, 11.decembrī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, kurā izskatīja jautājumu par šo ierīču ieviešanu, ziņoja CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs. Viņš arī informēja, ka šobrīd notiek deleģēšanas līguma izstrāde, ar kuru atbildība par fotoradaru uzstādīšanu un to darbības administrēšanu no Valsts policijas nonāk CSDD atbildībā.
Ļoti jūtīgs jautājums ir fotoradaru uzstādīšanas vietas, par ko iepriekš neapmierinātību pauda ļoti daudzi autovadītāji. Tagad jau apzināts aptuveni 200 ceļu satiksmē bīstamu punktu, bet rūpīgāk izvērtēti 30, kuri jāsaskaņo ar Valsts policiju, valsts akciju sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi", kā arī tiks ņemts vērā pašvaldību un nevalstisko organizāciju viedoklis.
Tiklīdz būs skaidrība par izraudzītajām vietām, par to tiks informēta arī sabiedrība. Kā minēts informatīvajā ziņojumā, kritēriji radaru uzstādīšanai ir šādi:
Radaru galvenais mērķis ir ceļu satiksmes drošības nodrošināšana, norādīts informatīvajā ziņojumā. Lai šo mērķi sasniegtu, iedzīvotājiem ir jābūt skaidriem radaru darbības pamatnosacījumiem, izvietošanas principiem un sodu piemērošanas mehānismam. Tam nepieciešams veikt komunikācijas kampaņu, kuras laikā iedzīvotājiem radaru mērķi un uzdevumi tiktu skaidroti. Tādēļ paredzēts veidot kampaņu plašsaziņas līdzekļos, izmantojot, TV, radio, internetu, drukātos medijus, sociālos tīklus u.c. komunikācijas kanālus.
"Ļoti jūtīgs jautājums ir fotoradaru uzstādīšanas vietas."
Pilnīgi noteikti ir nolemts, ka pirms fotoradaru atrašanās vietām uzstādīs brīdinājuma zīmes un, kā informē CSDD un Valsts policijas pārstāvji, šoreiz nebūs tā, ka vispirms uz ceļiem parādās pārvietojamie radari un tikai pēc tam – stacionārie.
Kādas būs šīs stacionārās ierīces, vēl nav zināms, taču, kā Saeimas komisijā sacīja J.Golubevs, tik dārgi un universāli kā Vācijā, kur viena radara cena sasniedz pat 200 tūkstošus eiro, tie noteikti nebūs. Iespējamā viena radara iepirkuma cena tiek prognozēta 30 000 latu apmērā. Iespējamās viena radara uzstādīšanas izmaksas tiek lēstas 5000 latu apmērā. Maksa par viena radara apkalpošanu, ņemot vērā plānoto radaru ieviešanas apjomu, tiek prognozēta vidēji 363 lati mēnesī. Fotoradaru un ar to darbību saistīto iekārtu un tehnikas iegāde, fotoradaru uzstādīšanas vietu izbūve, nepieciešamās infrastruktūras izbūve fotoradaru darbības nodrošināšanai, tajā skaitā datu pārraidei, nepieciešamo informācijas sistēmu izveide (iegāde), fotoradaru un to ietvaru apdrošināšana, fotoradaru turpmākas apkalpošanas pakalpojumu saņemšana tiks nodrošināta, veicot iepirkumu atbilstoši Publisko iepirkumu likuma prasībām. Tātad precīzas fotoradaru iegādes, uzstādīšanas un apkalpošanas izmaksas tiks noskaidrotas publiskajā iepirkumā.
Taču tas viss, kā redzams, ir diezgan tālā nākotnē un patlaban jāiztiek, kā nu spējam. Fotoradarus ieviešot iepriekšējo reizi, Ceļu policijas jaudas (arī krīzes dēļ) tika krietni paplicinātas, policistiem uzliekot citus papildu pienākumus un lielāko kontroles daļu uzticot radara zibsnim. Pērn, kad valstī darbojās šie tehniskie līdzekļi, no aprīļa līdz septembrim (salīdzinājumā ar šādu laikposmu aizpērn, kad radaru nebija) negadījumu skaits ar cietušajiem samazinājās par 3,6%, bet šogad palielinājās par 5,3%; līdzīga tendence vērojama arī bojā gājušo skaita ziņā.
"Kādas būs šīs stacionārās ierīces, vēl nav zināms."
Tagad ceļu policistu kapacitāte atkal tiek stiprināta, satiksmes dalībniekus cenšoties atradināt no domas par visatļautību un kontroles neesamību ceļu satiksmē. Vineta Mistre, Valsts policijas (VP) Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece, stāsta, ka policijas darbs šogad tika pārkārtots, lielu daļu policijas darbinieku atkal iesaistot ceļu satiksmes uzraudzībā. Viņu skaits joprojām nav pietiekams, posteņu izvietojums tiekot rūpīgi plānots, lai ceļu policisti atrastos vietās, kur ir visvairāk pārkāpumu un ceļa negadījumu.
VP satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis arī atzīst, ka ceļu policijas kapacitāte ir jāpaaugstina, turklāt policisti ļoti daudz lieki tiek nodarbināti izsaukumos par sīkiem ceļu satiksmes negadījumiem, jo autovadītāji joprojām nevēlas aizpildīt saskaņotos paziņojumus, kas būtu daudz ātrāk un vienkāršāk. "Attīstīto pasaules valstu prakse liecina, ka policija nenoformē sīkos ceļa negadījumus, kuros nav cietušo un bojā gājušo, bet pie mums lieli resursi tiek tērēti niecīgās avārijās tā vietā, lai policisti patiešām uzraudzītu ceļu satiksmi."
No otras puses, laiks paiet ātri, un acīmredzot drīz vien pēc stacionāro fotoradaru uzstādīšanas policijas rīcībā būs arī pārvietojamie – tas tādēļ, lai šoferīši, tikuši garām pastāvīgajam, labi zināmajam uzraugam, nekļūtu atkal pārgalvīgi. Pašlaik gan par pārvietojamo fotoradaru iegādi un nepieciešamo skaitu īstas skaidrības nav, vien konceptuāls uzstādījums, ka tiem ir jābūt. N.Krapsis domā, ka varētu būt 15 pārvietojamie fotoradari, kas izvietojami uz valsts galvenajiem autoceļiem; cita versija – to varētu būt ap 20, pa vienam katrā no bijušo rajonu teritorijām.
Saistībā ar fotoradaru ieviešanu nepieciešamas izmaiņas arī normatīvajos aktos: 26.decembrī stājas spēkā grozījumi Ceļi satiksmes likumā, kuros cita starpā noteikta kārtība par pārkāpumu fiksēšanu ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, un kā piemēro administratīvo sodu par šādiem pārkāpumiem (43.6 pants un 43.7 pants).
Savukārt 8.augustā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts MK noteikumu projekts "Tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu un videoiekārtu) izmantošanas kārtība", kas paredz noteikt kritērijus, kurus ņem vērā, nosakot konkrētas vietas uz ceļiem, kur šie tehniskie līdzekļi izvietojami. Pašlaik notiek šā normatīvā akta saskaņošana ar atbildīgajām iestādēm.
