SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
17. jūnijā, 2013
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
1
7
1
7

Katram pieejama tiesību aizsardzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Eiropas Cilvēktiesību tiesā persona var sūdzēties tikai par publiskās varas iestāžu (likumdošanas, izpildvaras vai tiesu varas iestāžu) darbībām vai lēmumiem.

FOTO: Alban Bodineau / Eiropas Padome

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir Eiropas Padomes iestāde – starptautiska tiesa, kas skata personu, nevalstisko organizāciju vai valstu iesniegumus, ja valsts, tajā skaitā Latvija, ir pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas pilsoniskās un politiskās tiesības.
īsumā

Eiropas Cilvēktiesību tiesa:

  • izskata sūdzības, ja ir pārkāptas Konvencijā ietvertās tiesības;
  • izskata sūdzības pret tām valstīm, kuras ir ratificējušas Konvenciju;
  • personas var sūdzēties tikai par publiskās varas iestāžu darbībām un lēmumiem;
  • izskata sūdzības, kuras pirms tam ir izskatītas iekšzemes tiesās;
  • nevar grozīt un atcelt iekšzemes tiesu nolēmumus;
  • var uzlikt par pienākumu valstij izmaksāt materiālo kompensāciju cietušajam.

Tiesības, kuras Konvencija aizsargā

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija aizsargā šādas cilvēku tiesības:

  • tiesības uz dzīvību;
  • tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu;
  • tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību;
  • tiesības uz vārda brīvību;
  • tiesības uz domu, apziņas un ticības brīvību;
  • īpašuma tiesības;
  • tiesības uz brīvību un drošību;
  • tiesības uz pulcēšanās un biedrošanās brīvību;
  • tiesības stāties laulībā;
  • tiesības uz izglītību;
  • tiesības uz brīvām vēlēšanām;
  • tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam par vienu un to pašu noziegumu;
  • pārsūdzības tiesības krimināllietās.

Tostarp Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija aizliedz: spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu apiešanos vai sodu; verdzību un piespiedu darbu; nāvessodu; patvaļīgu un nelikumīgu turēšanu ieslodzījumā; konvencijā noteikto tiesību un brīvību īstenošanas diskrimināciju; sodīšanu bez tiesas; ieslodzīšanu parādu dēļ; pilsoņu izraidīšanu; ārvalstnieku kolektīvu izraidīšanu.

ECT saņemtās sūdzības no Latvijas

ECT, kas ir izveidota 1959.gadā, lemj par individuālām vai valstu sūdzībām par Konvencijas aizsargāto tiesību pārkāpumiem. ECT ik gadu saņem vairāk nekā 50 000 jaunu sūdzību. No Latvijas 2012.gadā ECT saņēma 310 iesniegumus, 296 tā atzina par nepieņemamiem, savukārt 10 lietās ECT atrada vismaz vienu Konvencijas pārkāpumu.

Ministru kabineta pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās biroja vadītāja Anta Rutka-Kriškalne stāsta, ka par tiem iesniegumiem, kuri atsūtīti Latvijas valdībai, birojs katru gadu gatavo analītisku pārskatu, kurā var atrast gan informāciju par tiesvedības rezultātiem, gan arī par iesniegumos skartajiem jautājumiem, kurus visbiežāk nosūta Latvijas valdības komentāriem.

Minētajā pārskatā par 2012.gadu saistībā ar sūdzību specifiku minēts, ka nemainīgi daudz sūdzību ECT saņem par iespējamiem taisnīgas tiesas procesa pārkāpumiem. Viena no raksturīgākajām sūdzību jomām pērn bija tiesībsargājošo institūciju veikto darbību, piemēram, kratīšana, telefonsarunu noklausīšanās, pamatotība un atbilstība Konvencijai.

Tāpat Latvijas valdības komentāriem nosūtītas arī specifiskas un sarežģītas sūdzības par līdz šim neskatītiem jautājumiem, piemēram, vides tiesības, paternitātes atzīšanas jautājumi, trūkumi pirmsdzemdību aprūpē, savlaicīgi neidentificējot augļa veselības problēmas un liedzot mātei iespēju lemt par grūtniecības turpināšanu.

Tieslietu ministrijas preses sekretāre Ksenija Novikova skaidro, ka atbilstīgi starptautiskajiem un Eiropas Savienības (ES) cilvēktiesību aktiem dalībvalstīm ir jānodrošina tiesības ikvienam vērsties tiesā vai citā alternatīvā strīdu regulēšanas iestādē un saņemt tiesību aizsardzību, ja šo personu tiesības ir aizskartas. Ja personām nav izdevies atrisināt lietu valsts tiesās, tās var vērsties iestādēs Eiropas vai starptautiskajā līmenī.

Kas jāzina, pirms vērsties ar sūdzību ECT?

ECT izskata tikai tās sūdzības, kas attiecas uz Konvencijā un tās Protokolos minētajām tiesībām, saskaņā ar kurām dalībvalstis ir solījušās aizsargāt ne vien savu pilsoņu tiesības, bet ikvienas citas to jurisdikcijā esošas personas tiesības. Konvencija, kuru parakstīja 1950.gada 4.novembrī Romā, stājās spēkā 1953.gadā.

ECT izskata sūdzības tikai pret tām valstīm, kas ir ratificējušas Konvenciju, un tikai tās sūdzības, kurās minētie fakti ir notikuši pēc tās spēkā stāšanās datuma konkrētajā valstī. Latvijā Konvencija stājās spēkā 1997.gada 27.jūnijā, līdz ar to sūdzību var iesniegt tikai par tiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notikuši pēc šī datuma.

"Ja personām nav izdevies atrisināt lietu valsts tiesās, tās var vērsties iestādēs Eiropas vai starptautiskajā līmenī."

ECT persona var sūdzēties tikai par publiskās varas iestāžu (likumdošanas, izpildvaras vai tiesu varas iestāžu) darbībām vai lēmumiem. ECT nav tiesīga izskatīt sūdzības pret privātpersonām, uzņēmumiem vai nevalstiskām organizācijām.

ECT izskata tikai tās sūdzības, kurās ir izsmelti visi valsts tiesību aizsardzības līdzekļi, un ikvienam sūdzības elementam jābūt pēc būtības izskatītam iekšzemes tiesās. Attiecībā uz sūdzībām pret Latviju lietai ir jābūt izskatītai visās trīs tiesu instancēs. ECT nav augstākā pārsūdzības instance attiecībā uz valsts iekšējām tiesām un nevar ne grozīt, ne atcelt šo tiesu nolēmumus. ECT arī nevar personas vārdā veikt tiešas darbības pret varas iestādi, par kuru persona sūdzas.

Konvencija ļauj iesniegt sūdzību ikvienam

Konvencija paredz "vieglu" ECT pieejamību, kas ļauj iesniegt sūdzību bez maksas ikvienam, pat personām, kuras ir trūcīgas vai dzīvo dalībvalstu nomalēs. Indivīdi var iesniegt sūdzības tieši, un lietas izskatīšanas sākumposmā nav nepieciešama jurista palīdzība. ECT tikai ir jānosūta pienācīgi aizpildīta sūdzības veidlapa kopā ar nepieciešamajiem dokumentiem.

ECT sūdzības veidlapā obligāti jānorāda:

  • īss sūdzības faktu izklāsts;
  • kuras Konvencijā garantētās tiesības ir pārkāptas;
  • kādi tiesību aizsardzības līdzekļi ir izmantoti;
  • visus oficiālos valsts iestāžu lēmumus un nolēmumus saistībā ar sūdzību, nosaucot katra lēmuma datumu, iestādi vai tiesu, kas to ir pieņēmusi. Tāpat jāpievieno šo lēmumu vai nolēmumu kopijas;
  • sūdzības veidlapai jābūt parakstītai.

Taču fakts, ka ECT reģistrē sūdzību, negarantē to, ka lietu pieņems un izskatīs pēc būtības. Jurista palīdzība kļūst nepieciešama tad, ja ECT nosūta sūdzību atbildētājvalsts valdībai paskaidrojumu sniegšanai. Ja tas ir nepieciešams, sūdzības iesniedzējam, sākot no šīs tiesvedības stadijas, var piešķirt līdzekļus juridiskās palīdzības daļējai apmaksai.

"ECT nav augstākā pārsūdzības instance attiecībā uz valsts iekšējām tiesām un nevar ne grozīt, ne atcelt šo tiesu nolēmumus."

Sūdzība ECT jāsagatavo un jāiesniedz sešu mēnešu laikā no brīža, kad persona uzzināja pēdējo tiesas nolēmumu. Sešu mēnešu termiņu pārtrauc tikai no tā brīža, kad ECT saņem no personas vēstuli ar skaidru sūdzības izklāstu vai aizpildītu sūdzības veidlapu. Ja ECT konstatē sūdzībā ietverto faktu pamatotību, tā atzīst valsti par vainīgu cilvēktiesību pārkāpumā un liek to novērst.

Novēršanas veidi un līdzekļi ir atstāti valsts ziņā. ECT var uzlikt par pienākumu valstij izmaksāt iesniedzējam materiālu kompensāciju (zaudējumu atlīdzību, tiesas izdevumus, morālu kompensāciju utt., atkarībā no konstatētā pārkāpuma). Konkrēta prasība par materiālo kompensāciju, ja iesniedzējs to vēlas, ir jāietver sūdzībā.

ECT strādā viens tiesnesis no katras dalībvalsts

ECT sastāv no 47 tiesnešiem, pa vienam no katras Eiropas Padomes dalībvalsts. Latviju Eiropas Padomē uzņēma 1995.gada februārī, tad arī mūsu valsts ieguva tiesības nominēt savu tiesnesi ECT. Par pirmo valsts pārstāvi Strasbūrā kļuva Egils Levits, kurš ECT nostrādāja līdz 2004.gadam. Kopš 2005.gada ECT strādā Latvijas tiesnese Ineta Ziemele.

Tiesnešus ievēl Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, izvēloties vienu no trīs kandidātiem, ko ir piedāvājusi attiecīgā valsts. Tiesnešus ievēl uz deviņu gadu termiņu, kurš nav pagarināms. Savu pilnvaru termiņa laikā tiesneši nevar veikt darbības, kas nav savienojamas ar viņu neatkarību un objektivitāti vai prasībām, ko izvirza šis pilnas darba slodzes amats. Par tiesnešiem ECT var kļūt personas ar augstām morālām īpašībām, atbilstoši kvalificētas, lai ieņemtu augstus tiesu varas amatus, vai arī autoritatīvi juristi.

K.Novikova stāsta, ka Konvencija neparedz kritērijus attiecībā uz kārtību, kādā dalībvalstis izvirza savus trīs kandidātus. Ņemot vērā ECT tiesneša kandidāta izvirzīšanas nozīmību, atlases komisija jāveido ar Ministru kabineta rīkojumu, saskaņā ar kuru Tieslietu ministrija izstrādā atklāta konkursa nolikumu. Visbiežāk ECT tiesneša amata pretendenti ir no Augstākās tiesas un Satversmes tiesas, kā arī no Latvijas Universitātes.

Padomus sniedz Tiesībsarga birojs

Pirms vērsties ar savu sūdzību ECT, ir vērts pārliecināties, vai personas pieņēmums par pārkāpumiem ir tiesas kompetencē un lieta tiks ierosināta. Konsultācijas un informāciju par iespējām vērsties ECT ikviena persona bez maksas var saņemt Tiesībsarga birojā Baznīcas ielā 25, Rīgā; kontakttālrunis: 67686768; e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv

Labs saturs
7
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU