Eiropadome – ES prioritāšu noteicēja
Eiropadome ir ietekmīga ES institūcija, kurā ar balsstiesībām darbojas ES dalībvalstu vai to valdību vadītāji. Eiropadome par oficiālu Eiropas Savienības iestādi kļuva 2009.gadā, stājoties spēkā Lisabonas līgumam. Tā izveidojās no neformāla valstu vadītāju diskusiju foruma, kurā dalībvalstis prezidēja rotējošā kārtībā, līdzīgi kā šobrīd tas notiek ES Padomē.
Latviju Eiropadomē pārstāv Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis skaidro: ja gadās situācija, kad Ministru prezidents uz kādu Eiropadomes sēdi nevar ierasties, viņš var deleģēt citas valsts valdības vadītāju paust Latvijas viedokli.
Eiropadomē vēl darbojas Eiropadomes priekšsēdētājs, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, taču viņiem nav balsstiesību lēmumu pieņemšanas procesā. Līguma par Eiropas Savienību 15.pantā noteikts, ka Eiropadome pieņem lēmumus, ievērojot vienprātības principu, ja vien ES līgumos nav paredzēts citādi. Piemēram, citādi – ar kvalificētu balsu vairākumu – ievēlē Eiropadomes priekšsēdētāju.
Dalībvalstu un valdību vadītāju galvenie uzdevumi Eiropadomē ir rosināt ES attīstību un noteikt atbilstīgus šīs attīstības vispārējos politiskos virzienus un prioritātes. Vēl Eiropadomē risina jautājumus, kurus nevar nokārtot zemākā starpvalstu sadarbības līmenī. Eiropadome sanāk kopā tikai četras reizes gadā, taču nepieciešamības gadījumā Eiropadomes priekšsēdētājs var sasaukt ārkārtas sanāksmes.
"Fleksibilitāte vai izpausme, ko ministrs var atļauties vai neatļauties, ir ierobežota."
Eiropadomes priekšsēdētājs kopš 2009.gada ir bijušais Beļģijas premjerministrs Hermans van Rompejs. Eiropadomes priekšsēdētāju ievēlē uz divarpus gadiem, ar iespēju pārvēlēt uz vēl vienu termiņu. H. van Rompeju 2012.gadā pārvēlēja uz otru pilnvaru termiņu, kas beigsies 2014.gada 30.novembrī.
Līguma par Eiropas Savienību 15.panta 6.punkts noteic, ka Eiropadomes priekšsēdētāja pienākumos ietilpst:
- vadīt un virzīt Eiropadomes darbu;
- nodrošināt darba nepārtrauktību sadarbībā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un pamatojoties uz Vispārējo lietu padomes darbu;
- censties veicināt vienotību un konsensu Eiropadomē;
- pēc katras Eiropadomes sanāksmes sniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam.
Šos pienākumus Eiropadomes priekšsēdētājs neveic viens – viņam ir savs privātais birojs, kā arī Eiropadomei palīdz Ģenerālsekretariāts, Vispārējo politikas jautājumu direktorāts, politikas eksperti un citas institūcijas.
Eiropas Savienības Padome – politiskās kontroles un likumdevēja funkcijas veicēja
ES Padome ir galvenā ES lēmējinstitūcija, kas veic politiskās kontroles un padomdevēja funkcijas un kopīgi ar Eiropas Parlamentu pilda likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. ES Padome pieņem ES tiesību aktus, ko ir izstrādājusi Eiropas Komisija. Tā arī koordinē ES dalībvalstu ekonomisko politiku. Turklāt tikai ES Padomei ir tiesības visu dalībvalstu vārdā slēgt līgumus ar trešajām valstīm un citām starptautiskajām organizācijām.
ES Padomi bieži dēvē par Ministru padomi, jo tajā tiekas ES dalībvalstu kompetentie ministri, lai apspriestu politiku dažādās jomās. Kopumā ir desmit ES Padomes sastāvi: Vispārējo lietu, Ārlietu ministru, Ekonomikas un finanšu ministru, Tieslietu un iekšlietu ministru, Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības ministru, Konkurētspējas ministru, Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas ministru, Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru, Vides ministru, Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta ministru padome.
Tas nozīmē, ja ES Padomē plānots apspriest jautājumus par veselības jomu, uz ES Padomes sēdi no Latvijas dodas veselības ministre Ingrīda Circene; ja jāapspriež ekonomikas politikas jautājumi – dodas ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
J.Sīlis, skaidrojot, vai ministrs ES Padomē drīkst paust savu vai ministrijas viedokli, norāda: katra nozares ministrija tās kompetencē esošajos ES darba kārtības jautājumos nodrošina Latvijas nacionālo pozīciju izstrādi, taču to saskaņo ar līdzatbildīgajām institūcijām.
"Ir jomas, kurās Latvija varētu būt aktīvāka un kurās tai potenciāls ir daudz lielāks."
Latvijas pozīciju pieņem gan Ministru kabinets, gan Saeima. Ministru kabinets apstiprina Latvijas prioritātes ES, kā arī nacionālo pozīciju par ES Padomes sanāksmēs izskatāmajiem jautājumiem. Savukārt Saeimas Eiropas lietu komisija pārstāv Latvijas parlamenta viedokli ES jautājumos.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" Eiropas politikas pētniece Dace Akule skaidro, ka gan ministriem ES Padomē, gan Ministru prezidentam Eiropadomē viņu mandāts ir dots, lai pārstāvētu savas valsts pozīciju. Tas nozīmē, ka personīgā izpausme, ko ministrs var atļauties vai neatļauties, ir ierobežota.
Galvenā Eiropas Savienības jautājumus koordinējošā institūcija Latvijā ir Ārlietu ministrija, norāda J.Sīlis. Reizi pusgadā Ārlietu ministrija apkopo, izvērtē un iesniedz izskatīšanai valdībā Latvijas prioritātes ES. Ārlietu ministrija koordinē Latvijas pozīciju sagatavošanu, nodrošinot starpnozaru pozīciju vienotību un savstarpēju atbilstību dažādos ES lēmumu pieņemšanas posmos.
ES Padomē ministri tiekas vairākas reizes mēnesī, sanāksmju dalībnieku sastāvs un sanāksmju regularitāte ir dažāda, kas atkarīgs no aplūkojamiem tematiem. Lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, ja vien ES līgumos nav paredzēts citādi, piemēram, ārlietu un aizsardzības jautājumos – jābūt vienprātībai.
Valstīm ES Padomē nav vienāds balsu skaits. Tas ir atkarīgs no valsts iedzīvotāju skaita – jo tas lielāks, jo vairāk balsu valstij ir ES Padomē. Kopumā ir 345 balsis; visvairāk balsu – 29 – ir Vācijai, Francijai, Itālijai un Apvienotajai Karalistei. Latvijai ir četras balsis.
Ne vienmēr ir iespējams panākt Latvijas interesēm izdevīgu lēmumu pieņemšanu. D.Akule uzsver: jāsaprot un jāpieņem arī realitāte, ka ES dalībvalstu intereses kopumā ir tik daudzveidīgas un kompromisu atrast ir ļoti grūti.
Vērtējot Latvijas darbību Eiropadomē un ES Padomē, D.Akule norāda: Latvija diezgan aktīvi piedalās ārlietu un kaimiņvalstu politikas jomās, kur atbalsta daudzu valstu tuvošanos ES un dziļāku integrāciju, piemēram, Horvātijas uzņemšanu ES. Taču ir jomas, kurās Latvija varētu būt aktīvāka nekā šobrīd un kurās tās potenciāls ir daudz lielāks, piemēram, enerģētikas politikā.
Dalībvalstu prezidēšana ES Padomē
ES Padomes darbu koordinē Ģenerālsekretariāts. Sanāksmes sagatavo Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) un apmēram 200 nozaru ekspertu darba grupas no visām dalībvalstīm. Taču ES Padomē katru pusgadu prezidē kāda no 27 ES dalībvalstīm. Tai ir jāvada un jāuzņemas atbildība par ES Padomes darba norisi, izņēmums ir Ārlietu padomes darba kārtība. Prezidējošajai valstij ir nozīmīga loma ES Padomes uzdevumu veikšanā.
ES Padomes sanāksmes vada prezidējošās dalībvalsts ministrs, izņemot Ārlietu padomi, kuru vada augstais pārstāvis. Piemēram, kad Latvija prezidēs ES Padomē, Vides padomes sanāksmes vadīs vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.
"Laicīgi ir uzsākta gatavošanās, lai līdz 2014.gada vidum viss būtu sagatavots trio prezidentūrai un 2015.gadā – Latvijas prezidentūrai."
ES Padomē līdz decembra beigām prezidē Kipra, no 2013.gada janvāra prezidēšanu pārņems Īrija. Latvija ES Padomē prezidēs 2015.gada pirmajā pusgadā un pienākumu veikšanai aktīvi gatavojas jau tagad. Prezidentūras komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja Linda Jākobsone informē, ka Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāts veic gatavošanos visās jomās, kurās prezidentūra notiks. Šobrīd galvenie esot plānošanas darbi, sekretariāts apkopo informāciju no dažādām ministrijām un kopīgi strādā pie pirmā prezidentūras kalendāra izveides, pie kultūras programmas veidošanas un publiskās diplomātijas, komunikāciju un sabiedrisko attiecību programmas izveides un daudz sadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām. Otrs uzdevumu loks ir personāla sagatavošana – ir sākušās mācības vairākām valsts pārvaldes darbinieku grupām.
L.Jākobsone norāda, ka sekretariāts tāpat ir uzsācis darbu ar Latvijas abām trio prezidentūras valstīm – Itāliju un Luksemburgu. Ir notikušas pirmās konsultācijas, nākamās paredzētas februārī.
Eiropas Padome – starptautiska organizācija
Eiropas Padome nav Eiropas Savienības institūcija. Tā ir starptautiska organizācija, kuras darbības mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma ievērošanu un aizsardzību, pamatojoties uz Eiropas Cilvēktiesību konvenciju.
Eiropas Padome ir dibināta 1949.gadā, un šobrīd tajā ir apvienojušās 47 valstis. Latvija par dalībvalsti kļuva 1995.gadā.
Eiropas Padomē ir vairākas institūcijas, piemēram, Parlamentārā asambleja, kurā Latviju pārstāv Saeimas deputāti. Šobrīd delegācijas vadītāja ir deputāte Inese Lībiņa–Egnere; Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress – delegācijas vadītājs ir Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis. Eiropas Padomes institūcija ir arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa.
Pamatojoties uz Ārlietu ministrijas pieejamo informāciju, Eiropas Padomes institūcijās šobrīd strādā seši Latvijas pārstāvji - Eiropas Cilvēktiesību tiesā, Eiropas komisijās - par tiesiskuma ievērošanu, pret rasismu un neiecietību, Eiropas komitejās - konsultatīvajā komitejā par Vispārējās konvencijas par mazākumtautību aizsardzību, spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai. 2012.gadā par Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāru ievēlēja Latvijas pārstāvi Nilu Muižnieku.
