Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Rīcības plāna mērķis ir Latvijas apstākļiem piemērotas sistēmas izveide patvēruma meklētāju pārvietošanai, uzņemšanai, kā arī bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai.
FOTO: Edijs Pālens/ LETA
Valdība aizvadītajā nedēļā konceptuāli atbalstīja Indikatīvo rīcības plānu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā. Šajā dokumentā ierakstīti reāli pasākumi, to izmaksas, atbildīgās institūcijas, tādējādi dodot puslīdz skaidru priekšstatu, kas un kā notiks, cik lieli varētu izvērsties tēriņi.
Rīcības plāna mērķis ir Latvijas apstākļiem piemērotas sistēmas izveide patvēruma meklētāju pārvietošanai, uzņemšanai, kā arī bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu integrācijai.
Sākotnēji bija runa par 250 personām
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis atzīst – salīdzinājumā ar situāciju, piemēram, pirms mēneša, kad sabiedrība, tostarp politiķi, žēlojās, ka nav nekādas informācijas par patvēruma meklētājiem un to uzņemšanu, "šobrīd informācijas ir pārpārēm. Jautājums – vai mums ir pietiekamas zināšanas? Informācija un zināšanas nav viens un tas pats".
Cik daudz patvēruma meklētāju Latvijai īsti būs jāuzņem, no kurienes un kad tie gaidāmi? Pa laikam parādās atšķirīgi skaitļi, te – 250, te – vairāk nekā 700. Šos un citus jautājumus Saeimas komisijas sēdē septembra nogalē skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane.
"Vienošanās pamatā par bēgļu uzņemšanu ir Eiropas Savienības Padomes lēmumi par dalībvalstu apņemšanos šos cilvēkus pārvietot. Sākotnējais skaitlis pavasarī bija 60 tūkstoši; to veidoja 40 tūkstoši personu, kas pārvietojamas no Grieķijas un Itālijas, un 20 tūkstoši no nometnēm ārpus Eiropas Savienības, lai nepakļautu šos cilvēkus kontrabandistu spiedienam un nāves briesmām, šādā veidā pārceļoties uz Eiropu." Taču visas valstis tam nepiekrita, un 20.jūlijā tika panākta pirmā formālā apņemšanās, pieņemot lēmumu par 40 tūkstošu personu pārvietošanu, no kurām Latvijai šobrīd ir pienākums uzņemt divus simtus.
"Par pārējiem 20 tūkstošiem cilvēku, no kuriem Latvijai būtu jāuzņem 50, formāla vienošanās vēl nav panākta," norādīja IeM valsts sekretāre. "Taču jāpatur prātā, ka reāli būs visi 250, kaut arī nav zināms, vai vienošanās ES iekšlietu un tieslietu ministru padomē tiks panākta oktobrī vai decembrī, taču kaut kad tā tiks panākta."
Pārvietojamās personas jāuzņem divu gadu laikā
Nākamais Eiropas Komisijas (EK) piedāvājums bija par papildu 120 tūkstošu cilvēku pārvietošanu (tātad kopā 160 tūkstošiem). Pēc ilgām diskusijām par to konceptuāli tika panākta politiska vienošanās un izstrādāti attiecīgi EP secinājumi. Šobrīd formāli "uz galviņām" (ES valstīm) sadalīti mazliet vairāk nekā puse - 66 tūkstoši personu. Atlikušos 54 tūkstošus sākotnēji bija plānots pārvietot no Ungārijas, kur tobrīd bija kritiska situācija, bet pagaidām šis skaits ir palicis rezervē. Taču jārēķinās, ka iepriekš minētās politiskās vienošanās ietvaros Latvijai vēl nāksies uzņemt 526 cilvēkus, kas kopā veido lielo skaitli 776.
No 66 tūkstošiem pārvietojamo personu Latvijai pienākas 281 cilvēks, tātad pašlaik runa ir par 531 cilvēku (250 plus 281). Šo cilvēku pārvietošanu varēsim uzsākt tajā brīdī, kad Grieķija un Itālija būs gatavas nodrošināt šīs procedūras. "Taču arī par 54 tūkstošiem pārvietojamo personu secinājumos ir ierakstīts, ka dalībvalstis gada laikā pieņems lēmumu, no kurām valstīm šos cilvēkus "pārdalīs". Piemēram, šobrīd patvēruma meklētāju plūsmas pagriezušās arī caur Horvātiju un Slovēniju, un ir iespējams, ka tās ar šo situāciju vairs netiks galā," skaidroja I.Pētersone-Godmane.
Ja daļa šo cilvēku neatbildīs bēgļa vai alternatīvās personas statusam un tiks no mūsu valsts izraidīti, viņu vietā citi nebūs jāņem.
Pārvietojamās personas ir jāuzņem divu gadu laikā kopš EP formālā lēmuma pieņemšanas. Attiecībā uz 200 cilvēkiem šis termiņš sācies 20.jūlijā, bet no septembra – attiecībā uz 281 personu. "Šobrīd mūsu plāns paredz mēnesī uzņemt vidēji 30 cilvēku, lai šo procesu nepadarītu nevadāmu un nekontrolējamu," tā I.Pētersone-Godmane.
Pārvietojamo personu atlase un kritēriji
Sākotnēji valdība starpinstitucionālajai komisijai bija devusi laiku izstrādāt vienoto sistēmu patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai līdz 30.novembrim. Situācija Eiropā mainījās, lēmumi bija jāpieņem straujāk. Saspringtā laika grafika dēļ, kā informēja IeM valsts sekretāre, finansējuma aprēķini plānā ir "pietiekami aptuveni", vēl apspriežami un koriģējami.
"Politiskās vienošanās ietvaros Latvijai vēl nāksies uzņemt 526 cilvēkus, kas kopā veido lielo skaitli 776."
Pirmais rīcības plāna virziens ir personu atlase un pārvietošana. Plāns paredz mūsu valsts ekspertu vizītes uz Itāliju un Grieķiju, patvēruma meklētāju atlases kritēriju un uzņemamo personu saraksta, kā arī Latvijai vēlamā uzņemšanas grafika un modeļa saskaņošanu ar minētajām valstīm. Pašlaik ir noteikti šādi pārvietojamo personu atlases kritēriji: ģimenes ar bērniem, kurās ir vismaz viens pieaugušais, vēlams ar kādu no Eiropas valodu zināšanām, ar profesionālo izglītību, un šiem cilvēkiem jābūt arī personu apliecinošiem dokumentiem. (Tātad runa ir par cilvēkiem, kuru integrācija Latvijas sabiedrībā būtu iespējami vieglāka.)
Šos atlases kritērijus nosūtīs un saskaņos ar Grieķiju un Itāliju sadarbībā ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju.
"Kad mūsu speciālistu misija ieradīsies šajās nometnēs, ar cilvēkiem, kurus pēc mūsu kritērijiem jau būs atlasījuši attiecīgie Itālijas un Grieķijas dienesti, plānots veikt intervijas, kuru laikā, pirmkārt, sniegsim informāciju par Latviju - valsts iekārtu, kultūru, tautībām, reliģiju, likumiem, sociālajiem un dabas apstākļiem, kā arī citiem būtiskiem jautājumiem; otrkārt, noskaidrosim konkrētā cilvēka vajadzības, zināšanas un citus svarīgas lietas un, protams, drošības aspektus. Viena no svarīgākajām ir pārvietojamās personas vēlme patiešām doties uz Latviju, jo neviens ar varu šurp netiks atvests," informēja I.Pētersone-Godmane.
Patvēruma meklētāju transportēšanas izdevumus apmaksās Grieķija un Itālija, kam EK šim nolūkam ir piešķīrusi attiecīgu finansējumu. Pārvietojamās personas uz Latviju nosūtīs ar konvoju, un šī procedūra (resetlement) par vienu personu izmaksās 900 eiro.
Par katru patvēruma meklētāju dalībvalsts saņems vienreizēju maksājumu 6000 eiro, ko ieskaitīs Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondā.
"Mucenieki" jāpārbūvē un jāpaplašina
Otrais virziens rīcības plānā ir patvēruma meklētāja uzņemšana, izmitināšana. Kad patvēruma meklētāji būs nonākuši Latvijā, viņiem atbilstoši procedūrai vēlreiz tiks noņemti pirkstu nospiedumi, kas nonāks ES bēgļu un patvēruma meklētāju datubāzē, kurā viņi reģistrēti un kas pieejama visām dalībvalstīm. Tādējādi tiks novērsta iespēja, ka pārvietotās personas no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" aši pārceļotu uz Zviedriju vai Vāciju, kur atkal prasītu patvērumu.
Pašlaik ir vērojams bēgļu atbalsta uzplaukums, sacīja I.Pētersone-Godmane, taču laika gaitā tas, protams, varētu noplakt. Tomēr atbalstam ir jābūt pastāvīgam un sistēmiskam, to nevar balstīt tikai uz privātpersonu un sabiedrisko organizāciju labo gribu un palīdzību. Tādēļ konsultanti darbā ar bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušajām personām izmantos Nodarbinātības valsts aģentūras datus par vakancēm. "Mucenieku" iemītniekiem tiek izstrādāta arī neliela integrācijas programma.
Problēma ir ierobežotais vietu skaits "Muceniekos". Ar esošajām 200 vietām pietika līdz šim. Taču palielinātais patvēruma meklētāju skaits pieticīgās mītnes iespējas jau izsmēlis, tādēļ plānots klientu uzņemšanai izremontēt vēl divas blakus ēkas, kur būtu arī telpas apmācībām, integrācijas pasākumiem un citiem pakalpojumiem. ES fondu līdzekļi šādiem darbiem nav pieejami, tādēļ būs nepieciešams valsts budžeta finansējums vismaz 800 tūkstošu eiro apmērā. Ropažu novada dome papildus vēl ierosinājusi Mucenieku ciemā izveidot multifunkcionālu centru, pilnveidojot sporta un atpūtas vidi, līdzfinansējot visai ievērojamos tēriņus vairāk nekā miljona eiro apmērā.
Plāna sadaļā par pārvietoto personu izmitināšanu ir iekļauts plašs veselības aprūpes pasākumu klāsts. Kā informēja I.Pētersone-Godmane, Veselības ministrija (VM) izanalizējusi citu valstu pieredzi un secinājusi, ka pret šo jautājumu jāizturas nopietni: pirmkārt, ir jānovērtē atbraucēju veselības stāvoklis tūliņ pēc ierašanās valstī, īpašu uzmanību pievēršot vairākām iespējamām specifiskām slimībām, kā arī jāņem vērā papildu izmaksas, ja pārvietotās personas Latvijā ieradīsies aukstā laikā, kad valstī, piemēram, ir gripa. VM paredz pirmajā gadā, kamēr cilvēki nostiprinās savā dzīvē Latvijā, izsniegt viņiem veselības apdrošināšanas polises minimālā apmērā.
Sarežģītais integrācijas process
Trešais darbības virziens ir sveštautiešu integrācijas procesa nodrošināšana gan patvēruma meklētāju procedūras laikā, gan pēc lēmuma par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
Patvēruma meklētājiem paredzēta intensīva latviešu valodas apguve 120 stundu apjomā trīs mēnešu garumā (tas ir laiks, kurā paredzēts izskatīt patvēruma pieprasījumus, piešķirot vai noraidot bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu). Šos tēriņus segs no ES fondu līdzekļiem.
"Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas viedokli šajā laikā ir iespējams (ja cilvēks ir motivēts ar mērķi palikt Latvijā) iemācīties latviešu valodu vismaz pamata saziņas līmenī," skaidroja IeM valsts sekretāre. (To atzina arī Saeimas deputāts Hosams Abu Meri.) "Tas ir vairāk nekā pašlaik, kad paredzēti 49 eiro, lai bēglim valodu mācītu vienreiz nedēļā. Līdztekus tiks sāktas ar individuālās konsultācijas par turpmāko nodarbošanos un dzīvesvietu. Jau šobrīd ir pieejama informācija par piedāvātām darba un dzīvesvietām. Biedrība "Patvērums "Drošās mājas"" ir solījusi arī tās apkopot datubāzē."
Joprojām aktuāls ir jautājums par to, kura institūcija koordinēs šo procesu. IeM valsts sekretāre norādīja, ka konceptuāli lemts – tā varētu būt Labklājības ministrija (LM), kam ir reģionālo iestāžu pārklājuma tīkls visā valstī, kas bēgļiem nodrošinātu papildu konsultācijas un saikni ar viņiem. "Jo EK par naudu, kas paredzēta integrācijai, sagaida arī atgriezenisko saiti – informāciju par to, kā šie cilvēki dzīvo Latvijā."
"Problēma ir ierobežotais vietu skaits „Muceniekos”."
I.Latkovskis kā jau citkārt par šo jautājumu pauda noteiktu viedokli - kā liecina prakse, līdzšinējie mēģinājumi, vienai ministrijai uzņemoties starpinstitucionālo koordināciju, allaž cietuši neveiksmi. Viņš uzsvēra, ka ieteicams būtu, lai vadošo lomu uzņemtos kāda institūcija, kas atrodas tiešā Ministru prezidentes pakļautībā.
LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme arī atzina, ka nebūtu pareizi vienai ministrijai vērsties pie citām "ar pastieptu roku", lūdzot izdarīt to vai citu darbu. Viņa norādīja - pārvietoto personu uzņemšanai ir divas daļas: viena vērsta uz cilvēku, otra – sistēmas izveidi. Kad sistēma ir sakārtota, to var vadīt jebkurš. I.Jaunzeme uzsvēra: "Ir divas integrācijas sastāvdaļas, kas vajadzīgas uzreiz – valoda un darbs. Kā liecina arī OECD dati, tām valstīm, kas to nodrošina, veicas labāk. Mēs esam gatavi piedāvāt šo pakalpojumu, un nebūs pirmā reize, ka tas jāsniedz kādai cilvēku grupai."
Pašlaik neskaidrību vēl daudz. LM ierosinājusi apspriest līdzīgu bēgļu uzņemšanas modeli, kā gatavojas ieviest Igaunijā – ka pārvietojamās personas speciālisti visā pilnībā jau izvērtē Itālijā un Grieķijā, bet Igaunijā jau no lidmašīnas trapa tās nogādā nākamajā mītnes un darba vietā kādā no pašvaldībām, tādējādi novēršot patvēruma meklētāju koncentrēšanu izmitināšanas centros.
IeM šādu modeli atzīst par ļoti dārgu (tad Latvijas ekspertiem ārvalstīs jābūt daudz vairāk un jāuzturas tur ilgāk) un mūsu valstī diez vai īstenojamu kaut vai tā iemesla dēļ, ka Latvijā izkliedēti nebūs iespējams nodrošināt tulku pakalpojumus cilvēkiem, kuri ne vārda nesaprot latviski un nezina arī angļu valodu.
Skaidrības nav arī par bēgļu integrācijai paredzēto līdzekļu sadali. Latvijai, tāpat kā visām pārējām dalībvalstīm, ir paredzēti ES fondu līdzekļi gan patvēruma sniegšanai, gan cittautiešu integrācijai, gan robežu stiprināšanai. Taču ES naudas sadales plānošana notika iepriekš, kad bēgļu jautājums nebija priekšplānā. Integrācijas fondā tieši integrācijas procesam nākamajiem septiņiem gadiem ir 6 miljoni eiro. Taču tie ir paredzēti arī darbam ar mazākumtautībām, diasporu, latviešu valodas mācīšanai krievvalodīgajiem un citām darbībām. Tagad šos līdzekļus nāksies pārdalīt.
Kopumā patvēruma meklētāju (pēc tam bēgļu) uzņemšanai un izmitināšanai Latvijā, kā sarēķinājusi darba grupa, nepieciešami 16 miljoni eiro. Rīcības plānā redzamas pasākumu izmaksas, ko par pārāk izšķērdīgām nodēvējusi arī Ministru prezidente. Publiskajā telpā izskanējusi kritika gan par pārāk dārgām viesnīcām speciālistiem, gan pārspīlētiem jaunveidojamo štatu apmēriem, gan medicīnas pakalpojumu izmaksām. Piemēram, Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka sarēķinājis, ka neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi "Mucenieku" iemītniekiem paredzēti 3000 eiro vērtībā dienā. "Tad iznāk, ka "ātrā palīdzība" to vien darīs, kā ik dienu šurpu turpu kursēs uz Muceniekiem!"
Rīcības plāns patlaban ir apspriešanas un sīkākas izstrādes (pārstrādes) stadijā: valdība, lemjot par konceptuālu atbalstu šim dokumentam, lēma, ka līdz 20.oktobrim tajā jāiekļauj detalizēti aprēķini par ES fondu naudas izlietojumu un nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta. Tad arī skaidrība būs lielāka.
