5. februārī uz Latviju tika nogādātas pirmās sešas personas no Grieķijas, kuru dzīvesvieta iepriekš bijusi Sīrija un Eritreja un kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība saskaņā ar Eiropas Savienības pārvietošanas programmu. Tās ir divas ģimenes trīs cilvēku sastāvā, kas šobrīd uzturas patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā "Mucenieki". Savukārt 13. aprīlī tika uzņemtas vēl četras ģimenes – divas no Sīrijas un divas no Irākas.
18.aprīlī Latvija Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros uzsākusi pirmo patvēruma meklētāju pārvietošanu no Itālijas. Pirmdienas vakarā Latvijā ieradās divas personas no Eritrejas, kam nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Abas personas pašreiz atrodas patvēruma meklētāju centrā "Muceniekos".
Iztrūcis darbs ar sociālajiem darbiniekiem un mentoriem
Pirmās divas ģimenes, kas ieradušās februārī, jau pēc divām nedēļām uzsākušas apgūt latviešu valodu. "Adaptācijas periods pagājis veiksmīgi," Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā 13. aprīlī informēja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane. "Jau sākumā bija saprotams, ka šie cilvēki apzinās, ka ir atbraukuši uz Latviju. Arī pēdējās atlases intervijās viņi interesējās par mūsu valsti. Attiecīgi viņiem ir motivācija šeit palikt, nevis izmantot kā tranzītzonu – saņemt statusu un doties tālāk."
Papildus valodas kursiem bēgļiem tiek piedāvāti integrācijas kursi, ko Kultūras ministrija organizē sadarbībā ar biedrību "Patvērums "Droša māja"", kā arī ievadlekcijas par darba meklēšanu un tulka pakalpojumi. Taču vienlaikus ir arī paredzēts, ka ar bēgļiem ir jāstrādā sociālajam darbiniekam, kam jāizveido individuāls integrācijas plāns. Savukārt sadzīviski jautājumi jāpalīdz risināt sociālajam mentoram.
Lai gan pagājuši jau gandrīz divi mēneši, mentori un sociālie darbinieki savu darbu uzsāks vien tagad. "Sociālajiem darbiniekiem un mentoriem ar šiem cilvēkiem ir bijis jāstrādā vēlākais no trešās nedēļas, tā ir Labklājības ministrijas atbildība. Ceram, ka tas tiks sākts, cik ātri vien iespējams," norādīja I. Pētersone-Godmane.
Sociālā darbinieka un mentora pakalpojumus nodrošina līdz ar pakalpojuma iepirkumu, bet aizkavēšanās iemesli esot bijuši pat divi iepirkuma konkursi. Uz pirmo nav pieteicies neviens pretendents, uz otro viens – Latvijas Sarkanais Krusts, ar ko līgums noslēgts pirms divām nedēļām.
Sabiedrības integrācijas fonda pasākuma 9.1.4.4. "Dažādību veicināšana (diskriminācijas novēršana)" projekta ieviešanas vienības vadītāja Ilze Dūmiņa skaidroja, kāpēc pirmajā reizē nepieteicās neviens pretendents: "Izvēlējāmies nevis uzreiz rīkot lielo iepirkumu visiem patvēruma meklētājiem, bet gan mazo – tikai šīm sešām personām. Iepirkumu izsludināja februārī, uz ko nepieteicās neviens no potenciālajiem pakalpojuma sniedzējiem. Šajā iepirkumā bija arī citi nelabvēlīgi nosacījumi, piemēram, par avansa nepieejamību, par mazo mērķgrupu.
Attiecīgi otrajā iepirkumā paredzējām gan avansu, gan citus labvēlīgākus nosacījumus, kā arī aptvērām visu mērķa grupu – pārvietotās personas, patvēruma meklētājus, kas jau šobrīd uzturas "Muceniekos", kā arī cilvēkus ar bēgļa vai alternatīvo statusu, kas atrodas Latvijā, lai saņemtu šo statusu ne ilgāk kā 12 mēnešu laika periodā. Uz šo iepirkumu pieteicās viens pretendents – Latvijas Sarkanais Krusts, kas bija iepirkumam atbilstošs un ar ko pagājušonedēļ noslēdzām līgumu. Finansējums sociālā darba un sociālā mentora programmai rasts no Eiropas Sociālā fonda."
Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna aicināja ņemt vērā, ka sociālā mentora programma Latvijai ir jaunums, tāpēc vēl nav pietiekamas pieredzes, kā darbu organizēt. "Nevar cerēt, ka process aizies nākamajā dienā, un viss notiks viegli un vienkārši. Taču Latvijas Sarkanais Krusts ir apliecinājis interesi no potenciālajiem mentoriem, un jau tiek veidota mentoru datubāze," informēja K. Korna.
Pārvietojamām personām palielinās dienas naudu
Papildus mentoru un sociālā darbinieku līdzšinējam trūkumam ir aktualizēts arī jautājums par pārvietoto personu dienas naudas palielināšanu no 2,15 eiro uz 3 eiro uz vienu personu dienā. I. Pētersone-Godmane skaidroja, ka šāds priekšlikums nācis no Tiesībsarga un citām iesaistītām institūcijām. Palielinājumu paredzēts nodrošināt esošo līdzekļu ietvaros. "Ja ģimenē ir vismaz viens bērns, tad 10 eiro dienā ir pietiekami, lai paēstu. Jāņem vērā, ka Mucenieki ir mazs ciemats, kur ir tikai viens mazs veikals, kur pārsvarā tirgo alkoholiskos dzērienus, un ierobežots preču klāsts, kas, ņemot vērā mazo apgrozījumu, ir dārgāks nekā pārtikas lielveikalā. Ja cilvēks grib iepirkties lielveikalā, viņam jābrauc uz Rīgu, kas vēl sadārdzina izmaksas," norādīja I. Pētersone-Godmane.
Savukārt deputāts Ingmārs Līdaka komisijas sēdē piedāvāja nevis maksāt dienas naudu, bet gan nodrošināt centralizētu ēdināšanu: "Katrs ģimenē zina: paēst par 2,15 eiro dienā ir grūti, taču paēdināt piecus cilvēkus par 10,75 eiro ir daudz vienkāršāk. Tas, kuram centrā piedāvātais ēdiens liksies par prastu un kuram ir kādi naudas uzkrājumi, neēdīs, taču tie, kam nav naudas, vismaz nesūdzēsies, ka Latvija viņus ir atstājusi badā. Vērtējot no morāli ētiskā skatupunkta, var saprast, kāpēc cilvēki ir sašutuši, ka cilvēkam, kas samaksājis 1000 eiro par pārvietošanu, vēl dod naudu. Tāpēc ir godīgi viņam nevis dot naudu, bet paēdināt."
"Jūs varat restorānā piedāvāt tādu ēdienkarti, kā gribat, ja cilvēks negribēs ēst, viņš ēdienu nepasūtīs."
Tomēr šāda iespēja jau esot vērtēta un secinājums bijis - ēdināšanas pakalpojums ir daudz dārgāks nekā dienas nauda. "Piemēram, ārzemnieku izmitināšanas centrā par trīsreizēju ēdināšanu summa svārstās no 7 līdz 10 eiro dienā. Esam izskatījuši piedāvājumu ēdināšanu nodrošināt caur skolu tīklu, taču tad to varētu veikt tikai piecas dienas nedēļā. Tomēr cilvēki "Muceniekos" dzīvo 24 stundas visas septiņas nedēļas dienas. Ja uzņēmumam pakalpojums jānodrošina visas septiņas dienas, bet brīvdienās cita biznesa tam nav, viss tiek sadārdzināts. Turklāt nevaram vērtēt pārvietojamās personas, iedalot viņus turīgajos un tajos, kam nav naudas. Nevaram teikt – šie 20 ēdīs, bet tie 20 neēdīs, jo ēdiens jau jāpasūta visiem 40," situāciju klāstīja I. Pētersone-Godmane.
Savukārt Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops akcentēja, ka joprojām patvēruma meklētājiem tiek piedāvātas dažādas preces ziedojumu veidā. "Lai gan piegādes ne vienmēr ir regulāras, šo pārtiku ne vienmēr izlieto, pat izmet, kas nozīmē, ka cilvēkiem ir pietiekami, ko ēst, badā neviens nav. Tas pats attiecas uz apģērbu, ir izveidota speciāla humānās palīdzības istaba, bet viņi paskatās, ka tās nav dizaineru drēbes, un neko neņem. Tas nozīmē, ka paēdušai pelei grauds ir rūgts. Turklāt Rīgā ir krīzes centri, kur pārtikas nauda ir tikai 1,50 eiro dienā, taču viss notiek."
Bažījas, ka lielāka interese būs par dzīvi Rīgā
Pārvietotām personām tiek nodrošinātas arī ievadlekcijas par darba iespējām Latvijā. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) projektu vadītāja Antra Jansone norādīja, ka lekciju laikā stāsta par iespējām, ko šiem cilvēkiem dod reģistrēšanās NVA, par pakalpojumiem, ko aģentūra piedāvā, par darba drošību, piedāvājumu un specifiku Latvijā.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) šobrīd ir sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas patvēruma meklētājiem pēc trīs mēnešu pavadīšanas Latvijā paredzēs tiesības oficiāli strādāt. Šobrīd likums paredz, ka oficiāli strādāt var sākt tikai pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas, bet PMLP nepieciešami trīs līdz deviņi mēneši, lai pieņemtu lēmumu par to, vai ārvalstniekam var piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.
Lai gan jau šobrīd par šiem cilvēkiem ir liela interese reģionos – piedāvājumā ir gan darbavietas, gan dzīvokļu iespējas, taču Labklājības ministrijas parlamentārā sekretāre K. Korna izteica bažas, ka šīm personām varētu būt interese dzīvot tikai Rīgā. Tieši mentoru uzdevums būs komunicēt ar šīm personām un vienoties, kā piemeklēs dzīvesvietas un darbavietas.
Arī Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs U. Līkops teica: "Pastāv iespēja, ka lielākā daļa gribēs dzīvot Rīgā, bet ar ienākumiem nespēs nosegt dzīvokļu maksu. Reģionos gan darbu, gan dzīvokļus var piedāvāt ātrāk, lētāk, taču kādi ir tie instrumenti, kā viņus uz turieni pierunāt pārvākties? Ar varu uz turieni nevedīsim."
Turklāt Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs bija arī skeptisks pret ideju, ka šos cilvēkus izdosies ātri integrēt darba vidē. "Skaista ir šī ideja, ka jau pēc viena mēneša viņi kļūs par darbiniekiem un nodokļa maksātājiem, nevis ilgstošu laiku dzīvos ar pabalstiem. Ja jūs man prasīsiet, vai pēc mēneša šie cilvēki būs integrēti dzīvē, es pilnīgi noteikti saku, ka nebūs. Pat labākajos apstākļos pēc mēneša cilvēks nebūs atradis darbu, dzīvesvietu un iemācījies latviešu valodu. Ja viņiem nebūs valodu zināšanu, darbu viņam neiedos. Savukārt, ja viņam nebūs darba, viņam nebūs, ko maksāt par dzīvokli. Protams, ja cilvēks to tiešām gribēs, viss izdosies, taču jūs varat restorānā piedāvāt tādu ēdienkarti, kā gribat: ja cilvēks negribēs ēst, viņš ēdienu nepasūtīs," akcentēja U. Līkops.
Viņš secināja, ka pirmie seši patvēruma meklētāji ir ar citu motivāciju. Taču arī šobrīd "Muceniekos" ir personas, kam jau kādu laiku no turienes būtu bijis jāaizbrauc, taču viņi tur ir palikuši tieši tāpēc, ka nav citas dzīvesvietas.
Kopumā Latvijas Sarkanais Krusts veic pārrunas ar dažādām institūcijām, piemēram, jau ir rasts risinājums par izglītības iespējam. Tomēr vēl ir jārod skaidrība par veselības aprūpes pakalpojumiem, ko pašlaik nodrošina Iekšlietu ministrijas poliklīnika. "No starptautiskās pieredzes varu teikt – nekādas speciālas slimības šiem cilvēkiem nav. Latvija ir drīzāk bīstama viņiem, nevis viņi ir bīstami Latvijai, jo mūsu klimats ir savādāks nekā siltajās zemēs. Sāpošs zobs un citas problēmas ir jāatrisina, tāpēc jābūt skaidrai sistēmai. Pirmā mēneša laikā apzināsim, kādas ir akūtākās problēmas un nāksim klajā ar priekšlikumiem, kā to risināt. Tajā pašā laikā varam būt tikai starpnieks starp valsts institūciju un cilvēku, kam vajadzīga palīdzība," uzsvēra U. Līkops.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē uzklausītais lika komisijas priekšsēdētājam Ilmāram Latkovskim secināt, ka, lai gan katra atbildīgā institūcija dara visu pēc labākajiem nodomiem, tomēr trūkst vienotas pārraudzības. Jo neviens nevar apgalvot, ka šie cilvēki, kuri atlasīti ar labu motivāciju, kvalifikāciju, vēl pēc trim mēnešiem uzturēsies "Muceniekos".
Katru mēnesi uzņems ap 30 bēgļiem
Lai gan pagājušonedēļ uzņemti vēl 15 cilvēki un šonedēļ vēl divi, pēc iepriekšpieņemtā grafika šobrīd jau būtu jābūt uzņemtiem 80 cilvēkiem. Uz to, ka šobrīd ir uzņemts daudz mazāk personu, var skatīties divējādi. "No vienas puses, nelielais skaits ļauj īstenot rūpīgu, individuālu pieeju, saprotot, kā jākoriģē iepriekšpieņemtie, teorētiskie plāni. No otras puses, bažas rada, vai nebūs situācija, kur mums, mēģinot panākt grafikā noteikto, vienā reizē būs jāuzņem 100 un vairāk patvēruma meklētāju," bažījās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs I. Latkovskis.
Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre I. Pētersone-Godmane gan skaidroja, ka valsts interesēs nav aizkavēt uzņemšanas procesu. Šobrīd jau esot izveidojusies laba sadarbība ar atbildīgajām institūcijām Itālijā un Grieķijā, no kurienes paredzēta patvēruma meklētāju pārvietošana, un ievadītas veiksmīgas sarunas ar Turciju. Neraugoties uz to, ka ir uzņemts mazāks bēgļu skaits, nekā plānots pagājušogad, turpmāk ir paredzēts katru mēnesi uzņemt ap 30 patvēruma meklētāju. Kad šī gada beigās tiks pabeigti darbi pie centra "Mucenieki" paplašināšanas, no nākamā gada mēnesī varētu uzņemt 50 pārvietotās personas. Lielā mērā gan šo personu daudzums ir atkarīgs no citām valstīm, jo tās bēgļus nogādā Latvijā.
