NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
19. novembrī, 2015
Lasīšanai: 16 minūtes
1
3
1
3

Janvāris tuvojas. Bēgļi būs. Esam gatavi?

Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes dati, pagājuši mierīgie laiki, kad Latvija patvēruma meklētājiem nešķita ievērības vērta.

LV portāla infografika; Avots: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

Patvēruma meklētāju laukā mūsu valstī pašlaik vēl gaidīšanas laiks. Valdība novembra sākumā apstiprināja Rīcības plānu personu, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, pārvietošanai un uzņemšanai Latvijā. Šis dokuments paredz izveidot sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai, kā arī bēgļu un alternatīvo statusu ieguvušo personu sociālekonomiskās iekļaušanas pasākumus.

īsumā
  • Pēdējos četros gados veidojas skaidri saskatāma tendence – patvēruma meklētāju skaits Latvijā arvien palielinās.
  • Šogad līdz novembra otrajai nedēļai jau bija saņemti 317 pieteikumi un četrām personām ir piešķirts bēgļa, bet 20 – alternatīvais statuss.
  • Pieci no visiem statusu saņēmušajiem ir kļuvuši par Latvijas pilsoņiem.
  • Ir gadījumi, kad, lemjot par statusa piešķiršanu, nākas vairāk uzticēties nekā balstīties uz reāliem pierādījumiem.

Taču jāatzīst - pieredze darbā ar patvēruma meklētājiem mūsu valstī ir ļoti pieticīga. Kaut arī uz papīra viss sarakstīts pa punktiem, kaut arī valsts vadošās amatpersonas, robežsardzes un drošības dienestu speciālisti apgalvo, kas viss ir kārtībā un tiek kontrolēts, Francijas traģēdija saprotamā kārtā bailes un negatīvo noskaņojumu pret svešzemju patvēruma meklētājiem ir tikai vairojusi.

Patvēruma meklētāju arvien vairāk

Kā liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati, pagājuši mierīgie laiki, kad Latvija patvēruma meklētājiem nešķita ievērības vērta un arī tie retie, kuri līdz šejienei atkūlās, lielākoties tika atraidīti un aizraidīti.

Pirms četriem gadiem uzradās 335 patvēruma meklētāji, un šāds daudzums mūsu mērogiem bija kā sprādziens; pēc tam tas pāris gadu noturējās zem diviem simtiem, bet pērn jau pārsniedza iepriekšējo rekordu. Tagad ir skaidri saskatāma tendence – līdztekus ES lemtajām pārvietotajām personām mūsu valsts robežu šķērsos arvien vairāk cilvēku, kuri centīsies pretendēt uz bēgļa statusu.

Šogad līdz 9.novembrim jau bija saņemti 317 pieteikumi un četrām personām ir piešķirts bēgļa, bet 20 – alternatīvais statuss. "Vēl gads nav beidzies, nezinām, kāds būs galīgais rezultāts, bet pēdējos mēnešos ir bijis patvēruma meklētāju skaita pieaugums. Piemēram, septembrī – 43 un oktobrī – 71. Aukstie laikapstākļi varbūt šo uzlidojumu mazinās: parasti vislielākais patvēruma meklētāju pieplūdums ir vasarā, kad ceļošanai labvēlīgāki apstākļi," informē PMLP priekšnieka vietniece Maira Roze.

Izmaiņas vērojamas arī saistībā ar patvēruma pieprasītāju izcelsmes valstīm. Šogad visvairāk patvēruma pieprasījumu ir no Irākas valstspiederīgajiem - 86, Vjetnama ar 77 pieprasījumiem palikusi otrajā vietā, tālāk seko Ukraina (44), Afganistāna (34) un Gruzija (29). No citām valstīm patvēruma pieprasītāju ir ievērojami mazāk.

Ir arī citas atšķirības – piemēram, no Vjetnamas patvēruma meklētāji mēdz ierasties pa vienam, ģimeņu ir ļoti maz, savukārt starp 86 personām no Irākas bija 35 bērni, no Afganistānas - puse pieaugušo, puse – bērnu. Tātad no šīm valstīm patvēruma meklētāji jau ierodas ar visām ģimenēm.

Kam dod patvērumu un kam – nē

Pašlaik patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (PMIC) "Mucenieki" uzturas 104 personas, no kurām 98 ir patvēruma meklētāji un seši cilvēki, kuriem statuss jau piešķirts, taču jāsaņem attiecīgie dokumenti, lai varētu atstāt Muceniekus. Tā kā PMIC kopumā var izmitināt pusotra simta cilvēku, tad, kā redzams, brīvu vietu vairs daudz nav.

Mūsu valstī ir stingri kritēriji, pēc kuriem patvēruma meklētājiem piešķir (vai atsaka) bēgļa vai alternatīvo statusu, un kopumā statusa saņēmēju īpatsvars ir mazāks par 10 procentiem. Kopš 1998.gada bēgļa statuss Latvijā piešķirts 69, bet alternatīvais – 145 personām.

Piešķirt to vai nepiešķirt pirmām kārtām atkarīgs no valstīm, no kurām patvēruma meklētāji ieradušies. "Ja cilvēki ieceļo no drošām valstīm un ir uzskatāmi par ekonomiskajiem bēgļiem, tad pozitīvo lēmumu faktiski nav," skaidro M.Roze. "Savukārt, ja patvēruma meklētāji ierodas no valstīm, kur norisinās militāri konflikti, tad statusa saņēmēju skaits varētu būt lielāks. Katrs konkrēts gadījums ir jāvērtē atsevišķi. Iepriekšējos gados Latvijā starp patvēruma meklētājiem bija ļoti daudz, piemēram, Gruzijas valstspiederīgo, un viņiem nav pamata prasīt šeit patvērumu."

"Līdztekus pārvietotajām personām mūsu valsts robežu šķērsos arvien vairāk cilvēku."

Līdz ar bēgļa statusa piešķiršanu persona saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā. Savukārt alternatīvā statusa iegūšana ļauj trešās valsts pilsonim saņemt uzturēšanās atļauju uz vienu gadu. Pēc tam atkal tiek vērtēts, vai apstākļi, kuru dēļ persona saņēmusi šo statusu, ir saglabājušies.

Ja termiņuzturēšanās atļaujas ieguvējs Latvijā ir nodzīvojis piecus gadus, apguvis valsts valodu A2 līmenī (spēj vienkāršos teikumos sazināties par ikdienas un viņam zināmiem profesionāliem tematiem, lasa un saprot vienkāršus tekstus par sadzīvi un darbu, prot aizpildīt tipveida dokumentus) un tai ir pietiekami iztikas līdzekļi, viņš var pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Pieci no visiem statusu saņēmušajiem ir kļuvuši par Latvijas pilsoņiem.

Lielā un nezināmā tautu staigāšana

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rīcībā nav informācijas par to, kā Latvijā klājas cilvēkiem, kuriem piešķirts bēgļa vai alternatīvais statuss, ko viņi dara un vai vispār šeit uzturas. "Mūsu uzdevums arī nav to darīt," PMLP priekšnieka vietniece skaidroja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē 11.novembrī. "Zinām, ka alternatīvo statusu saņēmušie reizi gadā šo statusu pagarina, tātad viņi ir vismaz sasniedzamā attālumā. Bet PMLP neatbild par šo personu tālāko integrāciju valstī."

Vienīgā organizācija, kas pašlaik nopietni nodarbojas tieši ar šīs kategorijas iedzīvotāju integrācijas jautājumiem, ir biedrība "Patvērums "Drošā māja"". Pēc M.Rozes sacītā, tās redzeslokā esot aptuveni 70 personu, kuras pa laikam taujā pēc kādas palīdzības vai skaidrojuma.

Ja lēmums ir negatīvs un patvēruma meklētājiem no trešajām valstīm nepiešķir ne bēgļa, ne alternatīvo statusu, šīs personas no Latvijas izraida uz viņu izcelsmes valstīm. Pēdējā laikā visvairāk izraidīšanas gadījumu ir uz Vjetnamu, jo šīs valsts pilsoņi ir tā dēvētie ekonomiskie bēgļi. Šā lēmuma pieņemšanas procedūra ir saīsināta, bet Valsts robežsardzei (VRS) lēmuma izpilde izmaksā dārgi: izraidāmie cilvēki VRS amatpersonas pavadībā dodas vispirms uz Maskavu, kur tiek iesēdināti lidmašīnā uz savu izcelsmes valsti. Šos izdevumus apmaksā robežsardze.

Ja izvērtēšanas procedūra garāka, patvēruma meklētāji kļūst par PMIC klientiem. Tā kā teritorija nav slēgta, viņi mēdz centru patvaļīgi pamest un dodas nezināmā virzienā. Kopumā šādu noklīdušu cilvēku pašlaik ir aptuveni 50, tai skaitā irākiešu - vairāk nekā divdesmit.

Ja šie cilvēki nonāk citā ES valstī un arī tur atkārtoti pieprasa patvērumu, viņus identificē un nosūta atpakaļ uz Latviju, skaidro PMLP Patvēruma lietu nodaļas vadītāja Līga Vijupe. "Taču, kad mēs apstiprinām, ka ņemsim šīs personas atpakaļ, tās ne vienmēr šurp atgriežas, biežāk gan izgaist kaut Eiropā."

Ja noķertos patvēruma meklētājus tomēr atved atpakaļ, atkal ir vairāki risinājumi. Viņi tad nereti lūdz atjaunot to lietas izskatīšanu saistībā ar statusa piešķiršanu. Bet mēdz gadīties, ka svešzemnieki, zaudējuši cerības iegūt patvērumu kādā citā pašu nolūkotā ES valstī, raksta iesniegumu, ka vēlas labprātīgi un par savu naudu atgriezties savā zemē. Savukārt trešie pēc brīža atkal pazūd no Latvijas.

Tā kā iekšējās robežkontroles Eiropas Savienībā nav, precīza uzskaite par šādiem "ceļotājiem" nav iespējama, bet "mums ir pieredze tāda veida problēmu risināšanā," saka L.Vijupe.

Kam ticēt un kā pārbaudīt informāciju

Skaitļi, ar kuriem Latvijā operējam patvēruma meklētāju kontekstā, salīdzinājumā ar citām bēgļu pārplūdinātām ES valstīm patiešām ir vairāk nekā pieticīgi. Tomēr pārvietoto personu lielākas straumes gaidās (jo sevišķi Francijas notikumu kontekstā) aktuāls ir jautājums – kā tomēr atšķirt viltvāržus no īsteniem grūtdieņiem, kas bēg no kara un draudiem, cik ticama ir viņu sniegtā informācija, piemēram, Turcijas nometnēs, un kā to pārbaudīt?

L.Vijupe dalās līdzšinējā pieredzē: "Mēdz būt, ka cilvēkam ir personu apliecinoši dokumenti un pierādījumi tam, ko viņš stāsta, bet mēdz būt arī pretēji - nav ne dokumentu, ne arī citu pierādījumu. Taču jebkurā gadījumā personas sniegtās ziņas tiek izvērtētas kontekstā ar tām, ko varam iegūt no tā dēvētās izcelsmes valstu informācijas sistēmas. Tā ir veidota kā Eiropas kopējā platforma, tāpat mums ir iespējas izmantot saziņas kanālus LR vēstniecībās. Taču mums nav tiesību prasīt tiešu informāciju attiecīgās personas izcelsmes valstij. Piemēram, Irākai jautāt par kādu tās konkrēto pilsoni.

Apkopojot iegūto informāciju, tiek izvērtēti visi apstākļi. Protams, ir gadījumi, ka nākas vairāk uzticēties nekā balstīties uz reāliem pierādījumiem. Esam piešķīruši alternatīvo statusu cilvēkiem no Sīrijas; šie stāsti ir saskanīgi, bez pretrunīgām ziņām, savukārt, izskatot pieteikumos, piemēram, no Kirgizstānas pilsoņiem, informācija ir daudz personiskāka, balstīta uz individuālo apdraudējumu. Bēgļa statuss vienmēr prasa individuālo apdraudējumu, savukārt alternatīvā statusa piešķiršanai kā viens no pamatiem tiešām var būt iekšēji bruņoti konflikti valstī, kur apdraudējums dzīvībai attiecas uz jebkuru iedzīvotāju."

M.Roze saka – PMLP speciālisti ir gatavi pārvietoto personu uzņemšanai. "Lēmumu pieņemšana par statusa piešķiršanu vienmēr ir bijusi un arī būs mūsu kompetencē. Mūsu funkcija ir arī patvēruma meklētāju padziļināta intervēšana. Stājoties spēkā jaunajam Patvēruma likumam (likumprojekts Saeimā tiek gatavots trešajam lasījumam – red.), PMLP uzdevumi paplašināsies, un, tā kā patvēruma meklētāju skaits būs daudz lielāks, arī izmitināšana un rūpes par viņiem gan medicīnas, gan izglītības jomā sadarbībā ar pārējām iesaistītajām ministrijām un institūcijām uzliks papildu slodzi."

Kā zīlēt kafijas biezumos

Rīcības plāns pamatā ir attiecināts uz pārvietojamām personām, bet allaž ir uzsvērts, ka šis dokuments attiecas uz visām personām, kuras pieprasījušas patvērumu Latvijā.

M.Roze cer, ka informācija par pārvietoto personu datiem būs operatīvi pieejama, iespējami precīzi sagatavota un PMLP iespējami ātrāk varēs pieņemt lēmumus par statusa piešķiršanu (vai atteikumu). Tomēr jārēķinās, ka tam būs vajadzīgi aptuveni trīs mēneši. Patvēruma meklētājiem pēc likumā noteikto formalitāšu veikšanas uzreiz paredzēts integrācijas process, piesaistot sociālos darbiniekus, mentorus, bet minēto trīs mēnešu laikā būs jāatrod vieta, kurp viņiem doties.

"Apritei jābūt ļoti precīzai un pārdomātai, lai varētu izmitināt nākamo patvēruma meklētāju grupu. Būs jāstrādā kā pulksteņiem. Ir bažas, vai pārējais process notiks tik saskanīgi," atzīst M.Roze. Pašvaldības, protams, vēlētos, lai patvēruma meklētāji paliek Mucenieku centrā tikmēr, kamēr patiešām apgūta valoda, sagādāts piemērots darbs, bet "tas nebūs iespējams".

Sadarbībā ar Kultūras ministriju un Labklājības ministriju šajās dienās paredzēts sākt pilotprojektu, lai noskaidrotu Mucenieku centra iemītnieku vēlmi mācīties, apgūt valodu, iesaistīties integrācijas procesā. Tas dos skaidrāku priekšstatu, kā situācija varētu veidoties un izskatīties pēc jaunā gada, uzskata M.Roze.

"Šogad visvairāk patvēruma pieprasījumu ir no Irākas valstspiederīgajiem."

Tikmēr Saeimas deputāts Ingmārs Līdaka mudina pievērst uzmanību nesenajam konfliktam nelegālo imigrantu centrā Igaunijā, kur tā iemītnieki sarīkoja protesta akciju, pieprasot labākus dzīves apstākļus. Konflikts bijis tik nopietns, ka iesaistījusies policija.

Iekšlietu ministrijas pārstāvis Sandis Barks šīs bažas atspēko, norādot, ka policija regulāri uzrauga situāciju un rūpīgi gatavojas brīdim, kad Latvijai būs jāuzņem patvēruma meklētāji no Eiropas dienvidvalstīm. Viņš arī uzsver - katru gadījumu individuāli vērtē arī Drošības policija, kas regulāri seko situācijai arī kaimiņvalstīs un to vērtē. "Apelēt, ka Latvijā iespējams kas līdzīgs, būtu kā zīlēt kafijas biezumos."

Arī M.Roze uzsver, ka PMLP pastāvīgi vēro situāciju Muceniekos. "Jā, Mucenieku centra iemītnieki ir bijuši neapmierināti, ka nav baseina, ka naudas maz, bet tas galvenokārt izpaudies kā sūdzības Tiesībsarga birojam. Konflikti var veidoties tad, ja konkrētajā vidē ir kāds musinātājs - ne tikai šādā centrā, bet arī mācību iestādēs un citur. Mūsu darbinieki, protams, raugās, kas notiek."

Deputāts Andrejs Judins komisijas sēdē tomēr aicināja pievērst uzmanību šādam faktoram: "Ja mēs pēc kāda laika dabūsim cilvēkus, kuru mērķis bija nokļūt labklājībā Vācijā, bet tā vietā viņi nonākuši šeit, kur pabalsti ļoti niecīgi, – vai domājat, ka viņi mierīgi sēdēs un būs pateicīgi Latvijai? Viņi nejutīsies apmierināti, un, manuprāt, šis risks tomēr ir ļoti augsts. Latvija un Igaunija ir ļoti līdzīgas valstis un arī patvēruma meklētāju vai nelegālo imigrantu kontingents ir līdzīgs."

M.Roze teic jau zināmo – pārvietojamās personas paredzēts iepazīstināt ar informatīvo materiālu, lai patvēruma meklētāji laikus uzzinātu, uz kādu valsti viņi dosies, kādi šeit ir nosacījumi.

Notikumi Francijā ir saasinājuši bēgļu uzņemšanas jautājumu visā ES un arī Latvijā. Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsver - Latvija izpildīs solījumu uzņemt 776 patvēruma meklētājus, bet, kamēr nebūs sakārtota bēgļu reģistrācija un izveidoti punkti, kur personu identifikācijai tiek paņemti pirkstu nospiedumi, papildu saistības nav iespējamas. Kā norāda eksperti, drošības paaugstināšanai ir jāstiprina ES ārējā robeža un jāveic citi pasākumi, lai ieceļotāji no trešajām valstīm nevarētu ES dzīlēs pazust kā adatas siena kaudzē.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU