Šajos skarbajos senajos notikumos zināmā mērā ir saskatāmas līdzības ar mūsdienu situāciju – piemēram, daļa romiešu izturējās augstprātīgi pret ienācējiem. Taču bija arī cilvēki, kuri pret likteņa pabērniem juta līdzcietību, bija arī garīdznieki, kas priecājās, ka varēs pievērst ienācējus kristietībai. Līdzīga situācija ir izveidojusies arī pašlaik, kad tūkstošiem bēgļu no karā skartiem reģioniem meklē patvērumu citās, drošākās valstīs, kuras diemžēl atrodas vecajā, labajā Eiropā. Par šiem jautājumiem nesen sprieda politiķu un ekspertu publiskajā diskusijā "Pārkāpjot robežas", kas norisinājās Eiropas Savienības mājā.
Veidos Eiropas robežu un krasta apsardzes dienestu
"Šobrīd ir apdraudēti divi būtiski ES dalībvalstu ieguvumi – Šengenas zona un
Eiropas Savienības (ES) kopējais tirgus, jo ES ārējā robeža netiek pietiekami
apsargāta," uzsākot diskusiju, uzsvēra Eiropas Parlamenta deputāts Artis
Pabriks. "Nesen Igaunijas prezidents uzsvēra - mēs nespēsim saglabāt šos
ieguvumus, ja ārējā robeža netiks pietiekami administrēta un apsargāta. Turklāt
ar šo uzdevumu ir jātiek galā ļoti ātri: pretējā gadījumā nāksies ieviest robežu
apsardzi un muitas kontroli valstu savienības iekšienē, kas radīs miljardiem
eiro zaudējumus."
"Lai mazinātu šīs briesmas, paredzēts izveidot ES iebraukušo un no tās
izbraukušo cilvēku reģistru un pastiprināt cilvēku plūsmas kontroli uz ES ārējām
robežām," stāstīja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. "Nozīmīgs solis
uz priekšu būs arī aģentūras "Frontex" pārveidošana par Eiropas robežu
un krasta apsardzes aģentūru, ko steidzamas nepieciešamības gadījumā varētu
nodarbināt pat bez attiecīgās dalībvalsts piekrišanas."
Jaunās robežu un krasta apsardzes rīcībā būs ātri pieejama robežsargu un tehniskā aprīkojuma rezerve. Tas nozīmē, ka aģentūra spēs piesaistīt vismaz 1500 speciālistu, kurus varēs mobilizēt un bīstamajos robežas sektoros izvietot ātrāk nekā triju dienu laikā. Tādējādi Eiropas robežu operācijās vairs nebūs jāsaskaras ar darbinieku un aprīkojuma trūkumu.
"Ir apdraudēti divi būtiski ES dalībvalstu ieguvumi – Šengenas zona un Eiropas Savienības kopējais tirgus."
Jaunās aģentūras personāls būs vismaz divreiz lielāks par pašreizējo "Frontex" personālu, un līdz 2020.gadam tās pastāvīgo darbinieku skaits sasniegs tūkstoti, ieskaitot operatīvos darbiniekus uz vietas. Paredzams, ka šajā aģentūrā strādās arī 50 Latvijas robežsargu.
Jaunās aģentūras ietvaros izveidos Uzraudzības un riska izvērtēšanas centru, kura pienākums būs uzraudzīt migrācijas plūsmas uz ES, kā arī veikt risku izvērtēšanu un obligātu robežu (ne)aizsargātības novērtējumu, lai apzinātu un risinātu vājo vietu problēmas. Uz dalībvalstīm tiks nosūtīti sadarbības koordinatori, kas uzraudzīs apdraudētās robežas.
Lai mazinātu riskus, ES dalībvalstis savam atbalstam varēs lūgt ātrās reaģēšanas robežsardzes iejaukšanos un Eiropas robežu un krasta apsardzes vienību izvietošanu. Ja kāda no ES dalībvalstīm neveiks nepieciešamos pasākumos uz savām robežām, kas pakļautas ievērojamam, Šengenas zonu apdraudošam migrācijas spiedienam, Eiropas Komisija būs tiesīga pieņemt lēmumu - lai atrisinātu situāciju pie konkrēta ārējās robežas posma, steidzami ir nepieciešama Eiropas mēroga rīcība. Tas aģentūrai ļaus rīkoties un izvietot Eiropas robežu un krasta apsardzes vienības, lai nodrošinātu paredzētās darbības uz vietas, pat ja dalībvalsts nespēj vai nevēlas veikt nepieciešamos pasākumus.
"Šobrīd jau četru valstu karakuģi ir iesaistījušies operācijā Vidusjūrā," informēja aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis. "Tā nav bēgļu apkarošanas, bet gan novērošanas un, ja nepieciešams, arī glābšanas misija. Šis ir ļoti sarežģīts process, jo, piemēram, mums ir labi zināmas Grieķijas un Turcijas savstarpējās ne visai labās attiecības."
Jāpiebilst, ka jaunās aģentūras ietvaros tiks izveidots arī Eiropas atgriešanās lietu birojs, kura sastāvā darbosies pavadīšanas, uzraudzības un personu atgriešanās speciālisti, kas strādās, lai veicinātu trešo valstu valstspiederīgo, kas nelikumīgi uzturas ES, atgriešanos savā dzimtenē. Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropas Padomes prezidents Donalds Tusks.
Latvijā bēgļu plūsma pieaug
Valsts robežsardzes (VRS) informācija liecina, ka pērn uz Latvijas austrumu robežas tika aizturēts rekordliels nelikumīgu robežas pārkāpēju skaits – 476 personas, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2014.gadā, kad tika aizturēti 144 nelegāli robežšķērsotāji.
Lielākā daļa uz Latvijas un Krievijas robežas aizturēto bija Vjetnamas un Afganistānas pilsoņi, bijuši arī Krievijas, Irākas, Indijas, Pakistānas un Sīrijas iedzīvotāji.
"Piemēram, aizvadītajā gadā Latvija atpakaļ uz mājām nosūtīja ap 300 Vjetnamas pilsoņu, jo šī valsts tiek uzskatīta par drošu un tajā kara darbība beigusies jau pirms desmitiem gadu," sacīja R.Kozlovskis. "Jāuzsver, ka visus ar šo cilvēku nosūtīšanu mājup saistītos izdevumus sedz Eiropas Savienība."
"Nozīmīgs solis uz priekšu būs „Frontex” pārveidošana par Eiropas robežu un krasta apsardzes aģentūru."
Taču ir arī kāda ziņa, kas liks sarosīties Latvijas varas iestādēm. ES valstu līderi 7.marta samita noslēguma paziņojumā pavēstīja, ka "neregulārās migrantu plūsmas pa Rietumbalkānu maršrutu tagad ir beigušās".
Tas nozīmē, ka bēgļu straumes mēģinās sasniegt Eiropas bagātās valstis, iespējams, plašāk šķērsojot Latvijas un Krievijas robežu. Šajā saistībā iekšlietu ministrs mierināja, ka sarunas par iespējamo krīzi pagaidām būtu pāragras, turklāt piebilstot, ka iekšējās drošības dienesti ņem vērā nelegālo migrantu skaita pieaugumu. Taču bēgļi parasti nevēlas palikt Latvijā, bet gan klusi pazūd Vācijas vai Zviedrijas virzienā.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju par migrantu skaita pieaugumu nepriecājas. Valdība izvirza noteiktas prasības, kādi patvēruma meklētāji varētu tikt izmitināti mūsu valstī, un pirmām kārtām priekšroka tiek dota ģimenēm. Saskaņā ar ES kvotām Latvijai divu gadu laikā ir jāuzņem 776 bēgļi.
"Par šo jautājumu Saeimā notika visai karstas diskusijas," pauda Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne. "Mēs vienmēr esam atbalstījuši solidaritātes principu un esam lēmuši par vairāk nekā septiņsimt cilvēku uzņemšanu Latvijā no kara skartām zemēm. Diemžēl ES ietvaros pārāk daudz laika tika tērēts diskusijām par bēgļu kvotām ES dalībvalstīm, nevis kopīgam redzējumam, kā mazināt šo plūsmu. Tāpēc īpaši svarīgs ir uzdevums ekonomiskos bēgļus iespējami ātrāk nogādāt atpakaļ savā tēvzemē."
Būvēs žogu uz Latvijas un Krievijas robežas
Pirmais žogs, lai kavētu nelegālo migrāciju, tika uzbūvēts 1994.gadā uz ASV un Meksikas robežas. Tā garums sasniedza desmit kilometru.
Sākoties lielajai patvēruma meklētāju plūsmai, šādi aizžogojumi top arī uz ES dalībvalstu robežām. Pērn, piemēram, Ungārija, kas uzbūvējusi žogu uz Horvātijas un Serbijas robežas, Slovēnijai to būvei pārdeva 24 tūkstošus ruļļu ar dzeloņdrātīm; Maķedonija izveidojusi 100 kilometru garu dzeloņžogu. Šādas aizsargbūves tiek veidotas arī uz Austrijas un Slovēnijas, Grieķijas un Maķedonijas robežām.
Arī Latvija ir uzsākusi sava "Ķīnas mūra" būvniecību. Ar Krieviju mums kopumā ir 276 kilometru gara robežjosla, uz tās pa posmiem tad arī tiks būvēts žogs 90 kilometru kopgarumā. Tas būs divus metrus augsts, veidots no četru milimetru biezām stieplēm, žoga augšpusi apjozīs ar dzeloņstiepli. Šo žogu paredzēts izveidot vietās, kur robeža ir grūtāk kontrolējama. Taču pirms tam robežjoslu paplašinās un attīrīs no kokiem un krūmiem, jo vietām tā aizaugusi līdz pat Krievijas robežstabiem.
Patlaban vairākos posmos jau ir veikta robežjoslas paplašināšana līdz 12 metriem, izveidota pēdu kontrolēšanas josla un mitrās vietās izveidoti īpaši segumi, lai robežsargi varētu iziet savu patrulēšanas taku. Iekšlietu ministrs uzsvēra, ka šie pasākumi turklāt ir jāīsteno iespējami īsā laikā. Kā pozitīvu apstākli drošības jomā viņš minēja to, ka VRS izveidojusies laba sadarbība ar bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi.
Arī igauņi uz robežas ar Krieviju veidos 108 kilometru garu žogu. Paredzēts, ka pārpurvotajos robežas posmos žoga nebūs, taču tajos robežu iezīmēs robežstabi un kontroles josla. Igaunijas Policijas un robežapsardzības departaments robežas uzraudzībai izmantos arī videokameras un bezpilota lidaparātus, bet makšķernieku iecienītajā Peipusa ezerā izvietos 600 robežu bojas.
