Sociālās palīdzības likumā noteiks patvēruma meklētāju tiesības

Patvēruma meklētāju, bēgļu, alternatīvā statusa personu sociālās aizsardzības normas ir iekļautas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma grozījumu projektā, kas pērn decembrī iesniegts Saeimā. Viss grozījumu kopums ir ļoti apjomīgs, 2.lasījumam iesniegti gandrīz pusotra simta priekšlikumu, un Saeimas Sociālo un darba lietu komisija vēl turpina tos skatīt.

Eiropas Direktīvas 2013/33/ES standartus jeb minimālās prasības, kas valstij  jānodrošina starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzēju uzņemšanai, bija jāpārņem šā gada 20.jūlijā.

Lai vēl vairāk nekavētos ar direktīvas pārņemšanu, pēc Labklājības ministrijas (LM) lūguma no apjomīgajiem likuma grozījumiem ir "izgrieztas" normas par sociālo atbalstu ārzemniekiem, tās iekļautas jaunā likumprojektā, ko trešdien, 21.oktobrī, apsprieda Sociālo un darba lietu komisija.

Sociālais atbalsts – līdzvērtīgs Latvijā paredzētajam, bet ne vairāk

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 3.pantaa (Tiesības uz sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību) pirmā daļa pašreiz definē šīs tiesības Latvijas pilsoņiem, nepilsoņiem un ārzemniekiem, kuriem piešķirts personas kods, izņemot personas, kuras ir saņēmušas termiņuzturēšanās atļauju. Šī panta 1.² daļa nosaka tiesības saņemt likumā paredzētos naktspatversmes, patversmes, informēšanas un konsultāciju pakalpojumus un pabalstu garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, un to ģimenes locekļiem.

Ar grozījumiem norma tiek izvērsta, paredzot tiesības saņemt šajā likumā noteiktos sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību šādām Latvijas Republikā dzīvojošām personām:

1. Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem;
2. ārzemniekiem, kuriem izsniegta pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā;
3. ES dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem, kuri:

• ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās tiesības,
• ir tiesīgi uzturēties Latvijas Republikā un ir uzturējušies Latvijas Republikā vismaz trīs mēnešus,
• uzturējušies Latvijas Republikā vismaz sešus mēnešus, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā un ir pierādījumi, ka viņi turpina meklēt darbu, ko apliecina viņu reģistrācija Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Šīs tiesības attiecas arī uz ģimenes locekļiem.

Savukārt panta 1.¹ daļa alternatīvā statusā esošajām personām, kā arī viņu ģimenes locekļiem, kuri uzturas Latvijā, līdztekus jau pašreiz likumā paredzētajai iespējamajai palīdzībai (GMI pabalsts, patversme) pašvaldības sociālajam dienestam nosaka tiesības piešķirt šīm personām arī dzīvokļa pabalstu tādā kārtībā un apmērā, kāds paredzēts attiecīgās pašvaldības iedzīvotājiem.

Likums tiks papildināts ar tiesībām uz sociālo rehabilitāciju vardarbībā cietušiem bērniem, kurus par patvēruma meklētājiem ar īpašām uzņemšanas vajadzībām atzinušas patvēruma procedūrā iesaistītās institūcijas.

Deputāts Einārs Cilinskis atgādināja, ka tad, kad komisijā sākotnēji spriests  par šīm likuma grozījumos iekļautajām normām, situācija ar bēgļiem, patvēruma meklētājiem un alternatīvā statusa personām nebija saasinājusies. Tobrīd tika domāts par dažiem vai dažiem desmitiem cilvēku gadā. Tāpēc, viņaprāt, būtu svarīgi precīzi saprast atšķirības bēgļa un alternatīvā statusa personas tiesībās uz sociālajiem pabalstiem.

Kā skaidroja LM Sociālo pakalpojumu departamenta vecākais eksperts Aldis Dūdiņš, no iesniegtajiem grozījumiem ir saprotams, ka tiesības saņemt šajā likumā minēto GMI pabalstu, patversmes un naktspatversmes pakalpojumus, kā arī konsultatīvo atbalstu ir personām, kurām ir piešķirts alternatīvais statuss. Dzīvokļa pabalstu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem administrē pašvaldība un nosaka arī tā piešķiršanas kritērijus. Tātad arī alternatīvā statusa personai dzīvokļa pabalstu pašvaldība var piešķirt pēc saviem noteiktajiem kritērijiem, ja persona tiem atbilst. Savukārt personām, kurām ir patvēruma meklētāja statuss, bēgļa statuss, šīs tiesības ir tādas pašas kā mūsu valsts iedzīvotājiem.

"Patvēruma meklētājiem un alternatīvā statusa personām netiek paredzēts lielāks atbalsts par to, uz kādu ir tiesības Latvijas iedzīvotājiem."

Saistībā ar izteiktajām bažām, ka likums paredzēs atbalstu ne tikai alternatīvā statusa personām, bet arī viņu ģimenes locekļiem, kuriem, iespējams, šāda statusa nebūs, komisijas priekšsēdētāja Aija Barča uzsver, ka atbilstoši likumam pašvaldību sociālie dienesti vērtē ģimeni, kopīgo saimniecību. Tad, ja ir trūcīgās personas statuss, tiek piešķirts GMI pabalsts. GMI pabalsts un dzīvokļa pabalsts ir Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā noteiktie obligātie pabalsti. Taču pašvaldības saistošajos noteikumos attiecībā uz dzīvokļa pabalstu nosaka, kādi ir personas, ģimenes ienākumu griesti, lai izskatītu jautājumu par šī pabalsta piešķiršanu. Lemjot par palīdzību, sociālais dienests vērtē, vai tā nepieciešama vientuļai personai vai no ģimenes locekļiem kāds ir invalīds. Ja nav likumā paredzēto nosacījumu, kuru dēļ cilvēks tiek atbrīvots no pienākuma strādāt, tad, ja cilvēks nav nodarbināts, viņam ir obligāti jāreģistrējas Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA).

Tādi paši noteikumi attieksies arī uz alternatīvā statusa personām un patvēruma meklētājiem. Darbspējīgajiem jāpierāda, ka viņi meklē darbu, un to var pierādīt, kā likums nosaka, reģistrējoties NVA.

A.Barča uzsver: ja cilvēks likumiski ieguvis tiesības Latvijā uzturēties, viņam, tāpat kā mūsu iedzīvotājiem, būs tiesības uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā paredzēto atbalstu. Taču patvēruma meklētājiem un alternatīvā statusa personām netiek paredzēts lielāks atbalsts par to, uz kādu ir tiesības Latvijas iedzīvotājiem.

Grozījumu anotācijā informācija par pēdējo gadu laikā saņemtajiem iesniegumiem no patvēruma meklētājiem liecina:  2010.gadā iesniegumus bija iesniegusi 61 persona, 2011.gadā - 335 personas, 2012.gadā - 189 personas, 2013.gadā - 185 personas un 2014.gadā – 364 personas, t.sk. laika periodā no 2010. līdz 2013.gadam iesniegumus iesniegušas 10 nepilngadīgas personas bez pavadības, 2014.gadā iesniegumi no nepilngadīgām personām bez pavadības nav saņemti.

Sociālo un darba lietu komisija lūgs noteikt šim īpašajam likumprojektam steidzamību. Taču grozījumu izskatīšanas termiņš atkarīgs arī no tā, kad tiks pieņemts Patvēruma likums, kurš Saeimai vēl jāskata trešajā lasījumā. Jo, kā norādīja LM  pārstāvis A.Dūdiņš, ja Patvēruma likumā vēl tiek iebalsotas kādas jaunas normas, tās būtu jāņem vērā arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā pirms pašreiz aktuālo grozījumu galīgās pieņemšanas.

Patvēruma meklētājs, bēglis, alternatīvā statusa persona

Jaunajā Patvēruma likuma projektā formulēts, ka likuma mērķis ir nodrošināt personu tiesības Latvijas Republikā saņemt patvērumu, iegūt bēgļa vai alternatīvo statusu vai saņemt pagaidu aizsardzību.

Likumprojektā pateikts, ka

• Patvēruma meklētājs ir trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kas šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izteicis vēlmi saņemt bēgļa vai alternatīvo statusu robežšķērsošanas vietā pirms ieceļošanas Latvijas Republikā vai atrodoties Latvijas Republikas teritorijā, līdz brīdim, kad noslēdzies administratīvais process par viņa iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu.
• Uz bēgļa statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais, kas, pamatoti baidoties no vajāšanas sakarā ar viņa rasi, reliģiju, tautību, piederību pie noteiktas sociālās grupas vai viņa politiskajiem uzskatiem, atrodas ārpus valsts, kuras valstspiederīgais viņš ir, un nespēj vai šādu baiļu dēļ nevēlas pieņemt savas valstspiederības valsts aizsardzību, vai bezvalstnieks, kurš, būdams ārpus savas agrākās pastāvīgās dzīvesvietas valsts, tādu pašu iemeslu dēļ nespēj vai nevēlas tajā atgriezties.
• Uz alternatīvo statusu var pretendēt trešās valsts valstspiederīgais vai bezvalstnieks, kuram nevar piešķirt bēgļa statusu, ja ir pamats uzskatīt, ka viņš pēc atgriešanās savā izcelsmes valstī varētu tikt pakļauts smagam kaitējumam un šā iemesla dēļ nespēj vai nevēlas pieņemt minētās valsts aizsardzību.