SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Laura Platace
LV portāls
10. februārī, 2014
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
1
4
1
4

Kas ir Eiropas Parlaments, un kādas ir tā funkcijas

LV portāla infografika

Šā gada 24.maijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, kurās Latvijas pilsoņiem būs jāievēlē EP deputāti no Latvijas. EP ir vienīgā Eiropas Savienības (ES) institūcija, ko ievēlē tiešās vēlēšanās ap 500 miljoniem ES pilsoņu no 28 ES dalībvalstīm. Ar kādiem jautājumiem nodarbojas un kādas funkcijas veic Eiropas Parlaments, to šajā rakstā skaidro LV portāls.
īsumā

Eiropas Parlaments:

  • tieši ievēlēta ES institūcija;
  • šobrīd 766 deputāti no 28 ES dalībvalstīm;
  • 2014.gada EP vēlēšanās ievēlēs 751 EP deputātu;
  • šobrīd no Latvijas ievēlēti 9 deputāti, pēc EP vēlēšanām būs 8 EP locekļi;
  • likumdošanas funkcija, pieņemot ES tiesību aktus;
  • budžeta pieņemšanas funkcija;
  • ES iestāžu pārbaude un pārraudzība.

Kas ir Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments ir tieši ievēlēta ES institūcija, kuru veido 766 deputāti no visām 28 ES dalībvalstīm. Vietu skaitu EP parasti nosaka proporcionāli katras valsts iedzīvotāju skaitam. Minimālais EP deputātu skaits no dalībvalsts var būt seši EP locekļi, bet maksimālais vietu skaits ir 96 vietas vienai ES dalībvalstij. Šobrīd no Latvijas EP ir ievēlēti 9 deputāti – Ivars Godmanis, Sandra Kalniete, Krišjānis Kariņš, Aleksandrs Mirskis, Alfrēds Rubiks, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere, Tatjana Ždanoka, Roberts Zīle.

Lisabonas līgums paredz, ka EP ir jābūt 751 deputātam, tādēļ EP deputātu skaits tiks samazināts un 2014.gada EP vēlēšanās ievēlēs 751 EP locekli. Latvijai tas nozīmē, ka 2014.gada EP vēlēšanās no Latvijas varēs ievēlēt astoņus EP locekļus. Piemēram, no Igaunijas EP vēlēšanās varēs ievēlēt 6, no Lietuvas – 11 EP locekļus, bet lielāku skaitu deputātu no Francijas – 74, Vācijas – 96, Apvienotās Karalistes – 73 EP deputātus. Savukārt no 2013.gadā ES pievienojušās dalībvalstis Horvātijas varēs ievēlēt 11 EP deputātus.

Eiropas Parlamenta funkcijas ir noteiktas Līgumā par Eiropas Savienību. EP kopīgi ar ES Padomi veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas, kopumā vairāk nekā 70 jomās, tostarp tādās jomās kā enerģijas drošība, veselības aprūpe, ES fondi, lauksaimniecība, pilsoniskā brīvība u.c. jomas. Attiecībā uz ES budžeta pieņemšanu EP pieder gala vārds budžeta apstiprināšanai.

Eiropas Parlaments veic politiskās kontroles un padomdevēja funkcijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti ES Līgumos. EP amatā apstiprina arī augsto pārstāvi ārlietās un drošības jautājumos, kā arī ievēlē Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju. Pirmo reizi ES vēsturē EP 2014.gada vēlēšanu rezultāti noteiks, kurš vadīs EK. Tas nozīmē, ka, ņemot vērā EP vēlēšanu rezultātus, dalībvalstu vai to valdību vadītājiem ir jāizvirza EK priekšsēdētāja amata kandidāts, kandidātam ir jāiepazīstina EP deputāti ar savām politiskajām pamatnostādnēm un EP deputātiem kandidāts ir jāapstiprina ar absolūtu balsu vairākumu - ar 376 balsīm no 751, lai viņš kļūtu par EK priekšsēdētāju.

Par vienu no Eiropas Tautas partijas kandidātiem uz EK priekšsēdētāja amatu minēts arī bijušais Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis. Kā kandidāti no šīs partijas tiek minēti arī Somijas premjerministrs Jirki Katainens, pašreizējais iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē un bijušais Luksemburgas premjers Žans Klods Junkers.

Sabiedriskās politikas centra "PROVIDUS" pētniece Iveta Kažoka norāda uz būtiskākajām EP funkcijām: "EP ir institūcija, kuras varā ir izlemt, vai pieņemt vai noraidīt jaunus ES normatīvos aktus, piemēram, regulas, direktīvas, kas ir saistošas arī Latvijai. Turklāt EP ir aizvien ciešāka iesaiste ES starptautisko līgumu noslēgšanā." Savukārt, vērtējot EP lomu citu ES institūciju starpā, pētniece min: "Reiz tā bija niecīga, jo EP ilgi eksistēja vairāk kā simboliska debašu telpa. Kopš tā laika EP ticis mērķtiecīgi spēcināts, mainot ES pamatā esošos starptautiskos līgumus. Šobrīd EP ir vienlīdz ietekmīga institūcija kā ES Padome un EK. Liela daļa ES svarīgāko lēmumu ir vienlīdz atkarīgi no visām trim šīm institūcijām, tādēļ nedomāju, ka kāda no tām ir īpaši spēcīgāka."

Likumdošanas pilnvaras

Eiropas Parlamenta deputāti ir ES likumdevēji. Taču tiesības iesniegt likumdošanas priekšlikumu ir vairākām institūcijām – EK, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Investīciju bankai, viena ceturtajai daļai dalībvalstu, ES pilsoņiem ar "Pilsoņu iniciatīvas" palīdzību un pašiem EP deputātiem. Parastās likumdošanas procedūras ietvaros tiesību aktu EP un ES Padome var pieņemt divos vai trīs lasījumos. Priekšlikums ir pieņemts tad, kad EP un ES Padome ir apstiprinājuši likumdošanas priekšlikuma galīgo tekstu. Abi institūciju priekšsēdētāji un ģenerālsekretāri to paraksta, un pēc tam to publicē "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Pēc publicēšanas tas stājas spēkā.

"Šobrīd Eiropas Parlaments ir vienlīdz ietekmīga institūcija kā ES Padome un EK."

Ja EP un ES Padome ir pieņēmusi regulu, tā ir tiešā veidā saistošas visā ES no dienas, kas noteikta publicētajā paziņojumā "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī". Savukārt direktīvas paredz gala rezultātus vai mērķi, kas jāsasniedz katrā dalībvalstī, taču ļauj valstu valdībām izlemt, kādi likumi būtu jāpieņem, lai sasniegtu paredzētos mērķus. Katrā direktīvā tiek precizēts datums, līdz kuram jāpieņem attiecīgie valsts tiesību akti.

Tiesību akts nav pieņemts, ja likumdošanas priekšlikums tiek noraidīts kādā no procedūras posmiem vai ja EP vai ES Padome nevar panākt kompromisu. Jauna procedūra var sākties tikai ar jaunu priekšlikumu.

EP likumdošanas pilnvaru veidi vēl ir apspriešanās, kad EP sniedz tikai padomdevēja atzinumu, piemēram, nodokļu konkurētspējas jomā un attiecībā uz jaunu dalībvalstu uzņemšanu. EP piekrišana ir nepieciešama, ja ES plāno uzņemt jaunas dalībvalstis vai slēgt nolīgumus ar ārpus savienības valstīm.

Budžeta pilnvaras

Eiropas Parlaments un ES Padome pieņem ES budžetu; lemjot par izdevumiem un ieņēmumiem, ir jāņem vērā arī ES finanšu plānos noteiktais. Pēc ES budžeta pieņemšanas par tā izpildi ir atbildīga EK. Savukārt EP ir tiesības kontrolēt, kā EK un iesaistītās institūcijas veic ES budžeta izpildi, kā arī sniegt savus ieteikumus. EP ir arī jāsniedz galīgais apliecinājums, kā gada budžets ir izpildīts.

EP apstiprina arī citu institūciju budžetu pārskatus, tostarp arī savu administratīvo budžetu.

Uzraudzības pilnvaras

EP veic citu ES iestāžu pārbaudi un pārraudzību. Piemēram, Eiropadomē EP priekšsēdētājam ir tiesības uzstāties katras Eiropadomes sanāksmes sākumā, izklāstot EP nostāju jautājumos, kas jārisina valstu un valdību vadītājiem. ES Padomē EP deputāti var iesniegt rakstiskus un mutiskus jautājumus un var ierosināt jaunas politikas uzsākšanu. EP ir tiesības gan apstiprināt, gan atlaist EK, kā arī EP nodrošina demokrātisku kontroli pār EK, kurai ir regulāri jāiesniedz EP ziņojumi par aktuāliem jautājumiem.

EP var lūgt ES Tiesu veikt pasākumus pret Komisiju vai Padomi, ja to rīcība ir pretrunā ES tiesību aktu garam. Savukārt, lai nodrošinātu pārskatāmību pār Eiropas monetāro politiku, Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājam reizi trijos mēnešos ir jāatskaitās Eiropas Parlamenta Ekonomikas komitejai un jāiesniedz bankas gada pārskats.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU