Eiropas Komisijas loma Eiropas Savienībā
EK loma ir pārstāvēt un aizstāvēt ES intereses. Tās uzdevumi ir uzraudzīt un īstenot ES politiku un tie ir noteikti "Līguma par Eiropas Savienību" 17.pantā:
- izstrādāt un iesniegt jaunu tiesību aktu projektus Parlamentam un Padomei;
- pārvaldīt ES budžetu un piešķirt finansējumu;
- nodrošināt un uzraudzīt ES tiesību aktu izpildi (kopā ar Eiropas Savienības Tiesu);
- pārstāvēt ES starptautiskajā arēnā, piemēram, slēdzot līgumus starp ES un citām valstīm.
Sabiedriskās politikas centra "Providus" Eiropas politikas pētniece Dace Akule skaidro, ka EK ir tā institūcija ES, kuras uzdevums ir rūpēties par ES vispārējām interesēm, gan īstenojot, gan uzmanot, vai ES tiesību normas dalībvalstīs pareizi piemēro un ievieš. EK ir institūcija, kuras ierēdņu pamatpienākums ir rūpēties par ES, nevis nacionālām interesēm.
Eiropas Komisijas pārstāvniecības biroja Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka norāda: EK vada ES ikdienas darbu un raugās, lai ES naudu iztērētu atbilstoši paredzētajiem mērķiem. EK ir lēmumu izpildītāja, nevis pieņēmēja. Piemēram, kad Latvija vērsās pie starptautiskajiem aizdevējiem, EK ierēdņi bija tie, kas strādāja kopā ar Latvijas amatpersonām un uzraudzīja, kā tiek pildītas uzņemtās saistības, taču EK nebija tā, kas pieņēma lēmumu par aizdevuma piešķiršanu.
"Par EK priekšsēdētāja amata kandidātu vispirms vienojas dalībvalstu līderi, pēc tam to apstiprina Eiropas Parlaments."
EK vadības sastāvā ir priekšsēdētājs un 26 komisāri – no katras dalībvalsts pa vienam pārstāvim. Eiropas Komisijas pašreizējais priekšsēdētājs ir Žozē Manuels Barrozu. Viņš šajā amatā atrodas otro reizi kopš 2010.gada. Latviju EK vadībā pārstāv Andris Piebalgs, kurš ir attīstības sadarbības komisārs.
I.Šteinbuka papildina, ka katram no komisāriem ir pakļauti viens vai vairāki EK ģenerāldirektorāti, kas esot līdzīgi Latvijas ministrijām un nodarbojas ar noteiktām jomām, piemēram, ekonomiku un finansēm, tulkošanu, enerģētiku u.c.
EK priekšsēdētāja pienākumi un atbildība
EK priekšsēdētājs ir viena no augstākajām ES amatpersonām. EK priekšsēdētāja pienākumi noteikti "Līguma par Eiropas Savienību" 17.panta 6.punktā. Tie paredz, ka EK priekšsēdētājs:
- nosaka pamatnostādnes, saskaņā ar kurām EK jāstrādā;
- lemj par EK iekšējo organizāciju, nodrošinot tās konsekventu, efektīvu un koleģiālu darbību;
- no EK locekļu vidus ieceļ priekšsēdētāja vietniekus, izņemot Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.
D.Akule norāda, ka EK priekšsēdētājam ir jānosaka iekšējā kārtība, kad un cik bieži EK tiekas par noteiktiem jautājumiem, un jānodrošina saturisko jautājumu virzība. Tas ir komandas darbs, ko vada priekšsēdētājs.
Principi EK priekšsēdētāja amata kandidāta izvēlei
I.Šteinbuka skaidro, ka par EK priekšsēdētāja amata kandidātu vispirms vienojas dalībvalstu līderi (Eiropadome) un pēc tam to apstiprina Eiropas Parlaments (EP). Kādi būs kritēriji, izvēloties nākamo EK priekšsēdētāju? Viņa atzīst, ka to pašlaik nevarot pateikt, svarīgi ir, lai par attiecīgo personu spētu vienoties valstu līderi un savu piekrišanu dotu arī Eiropas Parlaments.
Taču D.Akule, runājot par principiem EK priekšsēdētāja izvēlei, uzsver: šim cilvēkam ir jābūt pieredzei valsts pārvaldes augsta līmeņa vadības postenī, politikas veidošanā un īstenošanā, jo bez pieredzes šādā amatā strādāt būtu grūti. Protams, liels pluss ir valodas zināšanas, lai EK priekšsēdētājs varētu sazināties bez tulka palīdzības. Tā nav saziņa tikai ar EK komisāriem un institūcijām. Ir jārunā ar sabiedrību, tādēļ nozīmīgas ir arī oratora spējas. Piemēram, Ž.M.Barrozu gadījumā tas palīdz.
Uzstāšanās ir nozīmīgs darba elements, jo EK priekšsēdētājam ir jāprot runāt, aizraut un nākt ar savu redzējumu, no EK gaida nostāju par tālāko ES integrāciju, kas pēc tam izpaužas likumdošanas un politikas iniciatīvās.
EK priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtība
EK ievēlēšanas procedūru nosaka "Līguma par Eiropas Savienību" 17.panta 7.punkts. Ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātus, pēc atbilstīgas apspriešanās Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, piedāvā Eiropas Parlamentam kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam. Šo kandidātu Eiropas Parlaments ievēlē ar locekļu balsu vairākumu. Ja šis kandidāts nesaņem nepieciešamo vairākuma atbalstu, Eiropadome, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, viena mēneša laikā iesaka jaunu kandidātu, kuru Eiropas Parlaments ievēlē, ievērojot tādu pašu procedūru.
Komentējot ievēlēšanas procedūru, D.Akule skaidro: mēs jau pēdējās EP vēlēšanās esam redzējuši, ka EK priekšsēdētāju ievēlē no tās grupas, kas ir ieguvusi vislielāko vēlētāju atbalstu EP vēlēšanās.
"EK priekšsēdētājam ir jāprot runāt, aizraut un nākt ar savu vīziju, jo no EK gaida vīziju par tālāko ES integrāciju, kas pēc tam izpaužas likumdošanas un politikas iniciatīvās."
Lai izveidotu EK pilnīgā sastāvā, nākamais solis ir komisāru nominēšana. D.Akule vēsta, ka katras dalībvalsts prezidents vai ministru prezidents nominē savas valsts pārstāvi, EK priekšsēdētājs izvērtē, kādas jomas pārstāvjiem piedāvāt. EK ir sastādīta tad, kad EP noklausās visus kandidātus un par tiem nobalso.
EP politiskās grupas ir paziņojušas, ka savus kandidātus nosauks vēl pirms 2014.gada EP vēlēšanām, stāsta I.Šteinbuka. Tas esot būtiski, ja ņem vērā, ka bez EP piekrišanas EK priekšsēdētāju amatā apstiprināt nevar. D.Akule papildina, ka šis ir būtisks jaunums salīdzinājumā ar iepriekšējām EP vēlēšanām, kad kā vēlētāji skaidri nezinājām, par kādu EK priekšsēdētāja kandidātu mēs balsojam. Tādēļ ir apņemšanās to vēlētājiem pateikt pirms priekšvēlēšanu cīņām.
Iespējamie EK priekšsēdētāja amata kandidāti
Lai gan EP vēlēšanas ir gaidāmas tikai 2014.gadā, jau sāk izskanēt minējumi par kandidātiem EK priekšsēdētāja amatam. Starp iespējamiem kandidātiem ir nosaukts pašreizējais Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, kā arī pašreizējais EP prezidents vācu politiķis Martins Šulcs, Polijas premjerministrs Donalds Tusks, Zviedrijas premjerministrs Frēdriks Reinfelts u.c. kandidāti.
Vērtējot iespējamos EK priekšsēdētāja amata kandidātus, D.Akule pauž: es domāju, ka šī cīņa par to, kurš uz kuru posteni ies, ir lielā mērā atkarīga no šobrīd notiekošajām diskusijām politiskajās partijās ES līmenī. V.Dombrovska pārstāvētā grupa patlaban ir lielākā EP. Ja viņi iegūs tikpat lielu vēlētāju atbalstu, tad ir jautājums, kuru kandidātu līdz vēlēšanu momentam izvirzīs. V.Dombrovskis nav vienīgais kandidāts, šajā politiskajā grupā ir arī citu valstu premjeri, citi līderi, kuri varētu pretendēt uz šo posteni.
"Es domāju, tā Latvijai ir laba zīme, ka mūsu Ministru prezidents un viņa darbība krīzes kontekstā ir pamanīta," atzīst Eiropas politikas pētniece.
V.Dombrovskis apgalvo, ka par to spriest esot pāragri. Taču patiesībā apspriešanai pienācis pēdējais laiks, jo nākamā gada laikā Eiropas Tautas partijas grupai, kuru pārstāv V.Dombrovskis, ir jāpasaka, kurš būs viņu kandidāts.
Ja Latvijas pārstāvi ievēlētu EK priekšsēdētāja amatā, tas būtu prestižs visai valstij, uzsver I.Šteinbuka. Taču viņa norāda: tā kā EK pārstāv ES kopējās intereses, tad Latvijai tas nedotu nekādas priekšrocības, piemēram, ES budžeta sadalē. Ne komisāri, ne arī komisijas priekšsēdētājs nevar lobēt atsevišķu (savu) valstu intereses, jo viņi, būdami amatā, pārstāv visas ES pozīciju.
