Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Jaunā Eiropas Komisijas sastāva ievēlēšanas process.
Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā infografika
Eiropas Komisijas ievēlēšanas process:
2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas ir pirmās pēc 2009.gada 1.decembra, kad spēkā stājās Lisabonas līgums, ko mēdz dēvēt arī par Reformu līgumu vai Eiropas Savienības funkcionēšanas līgumu. Šis līgums papildina divus būtiskus Savienības pamatdokumentus – 1993.gada Māstrihtas līgumu jeb Līgumu par Eiropas Savienību, kā arī 1952.gada Romas līgumu, kas pazīstams kā Eiropas Kopienas izveides līgums.
Kā norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis, Lisabonas līgums izmainīja Eiropas institūciju savstarpējās attiecības, kā rezultātā būtiski ir palielinājusies Eiropas Parlamenta loma, kas likumdošanas ziņā nu ir nostādīta līdzvērtīgā pozīcijā ar Eiropas Padomi. Taču viena no nozīmīgākajām pārmaiņām ir tā, ka šīs ir pirmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas, pēc kurām ES dalībvalstu vadītājiem būs jāizvēlas Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, ņemot vērā vēlētāju izteikto gribu.
Vēlētājiem lielāka teikšana
Līguma par Eiropas Savienību 17.pants paredz, ka Eiropadome, ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas un pēc atbilstīgas apspriešanās, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, piedāvā Parlamentam kandidātu Komisijas priekšsēdētāja amatam. Šo kandidātu Parlaments ievēlē ar savu locekļu balsu vairākumu. Tā kā šoreiz EP tiks ievēlēts 751 deputāts, EK vadītāja atbalstam nepieciešamas vismaz 376 balsis. Ja nepieciešamo vairākuma atbalstu kandidāts nesaņem, tad Eiropadomei viena mēneša laikā jāiesaka jauns kandidāts EK priekšsēdētāja amatam.
Būtisks jaunums, kas raksturo šīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas, ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidāti, kurus nominējušas pašreizējā Eiropas Parlamenta politiskās grupas. Tādējādi eiropiešiem tiek piedāvāta iespēja pirms lēmuma pieņemšanas, par ko balsot, iepazīties ar izvirzītajiem kandidātiem un to atbalstīto programmu turpmākajam Eiropas Komisijas darbam.
"Vēl nekad EP vēlēšanas nav notikušas uz šādas krīzes, pesimisma un eiroskepticisma fona."
Plānotā notikumu secība ir šāda – jau šīs nedēļas nogalē Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi dosies pie vēlēšanu urnām un noteiks, kāds būs jaunais Eiropas Parlaments. Jūnijā Eiropadomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs konsultēsies ar jaunievēlēto Parlamentu par to, kuru kandidātu Parlaments varētu atbalstīt kā Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu. Pēc konsultācijām Eiropadomes priekšsēdētājs kandidātu piedāvās Eiropadomei, kas par to balsos. Ja vairākums valstu vadītāju atbalsta EK priekšsēdētāja amata kandidātu, nākamais solis ir balsojums Eiropas Parlamentā. Ja Komisijas priekšsēdētāju veiksmīgi ievēlēs ar pirmo reizi, jau augustā vai septembrī dalībvalstis ciešā sadarbībā ar jauno Komisijas priekšsēdētāju piedāvās savus kandidātus komisāru amatiem.
"Agrāk par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja amata kandidātu vienojās dalībvalstu līderi, un tos pēc tam virzīja apstiprināšanai Eiropas Parlamentā," par līdzšinējo kārtību stāsta Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā v.i. un preses sekretāre Marta Rībele. "Šoreiz būs tā, ka vēlēšanu rezultāti noteiks, kurš būs EK priekšsēdētājs. Vislielākās izredzes virzīt kandidātu būs tai EP politiskai grupai, kura vēlēšanās gūs visvairāk balsu."
Jāņem vērā, ka, izvirzot kandidātus komisāru amatiem, arī dalībvalstīm būs jārēķinās ar vēlēšanu rezultātiem, jo tie jāakceptē ne vien jaunievēlētajam Komisijas "kuģa kapteinim", bet Eiropas Parlamenta vairākumam. Tātad, lai cik izcils nebūtu dalībvalsts izvirzītais kandidāts komisāra amatam, ja tā politiskie uzskati par ES nākotni nesakritīs ar Eiropas Parlamenta vairākuma uzskatiem, Komisijas priekšsēdētājs lūgs dalībvalsti izvirzīt citu kandidātu.
Vai pagrieziena punkts Eiropas Savienības attīstībā?
Varētu jautāt - kāda gan atšķirība? Arī iepriekš EK vadītāju izvēlējās tādu, kurš saņemtu atbalstu no Parlamenta. Tomēr atšķirība ir un turklāt - nozīmīga. Jaunā EK līdera ievēlēšanas sasaiste ar EP vēlēšanu rezultātiem būtiski maina Eiropas Komisijas attiecības ar Eiropas Parlamentu. Tas nozīmē, ka Eiropas Komisijai, kurai, veicot savus pienākumus, ir jābūt neatkarīgai un jāstrādā ES kopējām interesēm, turpmāk būs vairāk jārēķinās ar Eiropas Parlamenta vairākuma, proti, vēlētāju, viedokli. Turklāt līgums par Eiropas Savienību nosaka Eiropas Komisija atbildību Eiropas Parlamenta priekšā, un Parlaments ir tiesīgs pieņemt priekšlikumu Komisijai izteikt neuzticību. Tādējādi ES lēmumu pieņemšanas process neizbēgami kļūs politizētāks pretēji līdzšinējai kārtībai, ko kritiķi dēvēja par Savienības politiku bez politikas.
Paradoksāli, bet Eiropas Savienībai, kas aizstāv demokrātiskas vērtības, daudz ticis pārmests, ka tās pārvalde ir pārāk nedemokrātiska. Eiropas Komisijai kā institūcijai, kas izstrādā un iesniedz lielāko daļu Eiropas likumprojektu Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei, pārvalda ES budžetu un piešķir finansējumu, nodrošina un uzrauga ES tiesību aktu izpildi un pārstāv ES starptautiskā arēnā, līdz šim nav bijusi tiešas sasaistes ar Eiropas pilsoņu izteikto gribu demokrātiskās vēlēšanās.
Tāpēc jaunā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtība ir mēģinājums iedzīvināt tradicionālo demokrātisku iekārtu attiecību starp parlamentu un valdību dinamiku, kas ļautu lēmumu pieņemšanas procesu padarīt demokrātiskāku un leģitīmāku.
"Tā ir mūsu nākotne, jo Eiropas likumi ietekmē mūsu dzīvi."
Tieši ar mērķi pastiprināt gan Eiropas Parlamenta, gan Komisijas politisko leģitimitāti, tiešāk sasaistot to ievēlēšanu ar vēlētāju izvēli, ir pamatots EP 2012.gada 22.novembra Rezolūcijā izteiktais aicinājums Eiropas Parlamenta politiskajām grupām izvirzīt kandidātus Komisijas priekšsēdētāja amatam pirms 2014.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
Rezolūcijā ir izteikta cerība, ka tādējādi tiks veicināta Eiropas politiskās apziņas veidošana un Savienības pilsoņu politiskās gribas paušana. Tas nozīmē, ka cilvēki tiek aicināti izdarīt savu izvēli, sekojot savai partejiskai pārliecībai, nevis nacionālai, kā tas bijis iepriekš. Ideālā variantā arī nacionālajām partijām būtu jādara zināms saviem vēlētājiem, kurai no Eiropas politiskajām grupām tās ir piederīgas un līdz ar to, kuru no izvirzītajiem EK priekšsēdētāja amata kandidātiem atbalsta.
Tā ir mūsu nākotne
M.Rībele vērš uzmanību uz politisko grupu spēku samēru Eiropas Parlamentā un to, kāds tas varētu būt pēc vēlēšanām. Tendence ir tāda, ka šobrīd otra lielākā grupa - Sociālistu un demokrātu progresīvā alianse – varētu būtiski pietuvināties skaitliskā ziņā pašreiz ietekmīgākajai Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) politiskajai grupai. "Tas rāda, ka sociālisti Eiropā pamazām iegūst lielāku spēku," skaidro EP Informācijas biroja Latvijā vadītāja. Viņa aicina cilvēkus saprast, ka, balsojot par kādu no Latvijas partijām, tiek ietekmēts kopējais partiju spēku samērs. "Izšķirošos brīžos arī viena deputāta balsij var būt nozīme," rezumē M.Rībele, norādot uz vēl vienu šodienas tendenci uz vēlēšanām mobilizēties radikāliem politiskiem spēkiem.
Šajā ziņā EP vēlēšanas mēdz izcelties, un tāpēc raisa nopietnas bažas. Šīs ir pirmās vēlēšanas kopš ekonomiskās krīzes, kad cilvēku ticība vienotas Eiropas idejai un vienotas eiro valūtas stabilitātei ir stipri vien iedragāta. Neapmierinātība ar līdzšinējo politiku ir augusi, sagatavojot auglīgu augsni radikālām idejām. Vēl nekad EP vēlēšanas nav notikušas uz šādas krīzes, pesimisma un eiroskepticisma fona. Bez tam sabiedrībā dominē pieņēmums, ka EP vēlēšanas ir mazāk svarīgas kā nacionālās, un tas var rezultēties protesta balsojumā.
"Līdz ar to ir ļoti svarīgi, ka cilvēki ietu uz vēlēšanām. Tā ir mūsu nākotne, jo Eiropas likumi ietekmē mūsu dzīvi. Ir jānosaka, kāda būs Eiropas Komisija," uzskata M.Rībele. Viņa salīdzina Eiropas Parlamentu ar Saeimu, kas pēc vēlēšanās noteiktā partiju sadalījuma veido koalīciju un attiecīgi – valdību. Eiropas Komisija ar 28 komisāriem ir tāds Eiropas Ministru kabinets, kura darba virziens un prioritātes nu būs tiešā veidā atkarīgas no ievēlēto politisko grupu spēku samēra.
EP Informācijas biroja Latvijā pārstāve uzsver: jau tagad ir zināms, ka nākamajam Eiropas Parlamentam būs jāpieņem ļoti svarīgi likumi. To vidū jāmin vērienīgie projekti par vienotu Eiropas noguldījumu garantiju fondu, Banku savienību un turpmāko ES paplašināšanos, kā arī tādiem praktiskiem jautājumiem kā avio pasažieru tiesību aizsardzība, vienotu zāļu recepšu ieviešana, mobilo sakaru viesabonēšanas tarifu atcelšana u.c.
Vienlaikus svarīgi ņemt vērā – ir jautājumi, kādus Eiropas Savienība nelemj. Pensijas, sociālie pabalsti, veselības aprūpes organizācija, kura slimnīcā strādās un cik maksās medicīnas pakalpojumi, kā arī izglītības un valodas jautājumi, kultūra - tie pilnībā ir dalībvalstu kompetencē, piebilst M.Rībele. Uzmanīgi jāvērtē, ko pašmāju politiķi sola Eiropā paveikt - vai solīto maz iespējams īstenot, strādājot Eiropas Parlamentā?
Tāpēc neiznieko savu balsi – izlem, kas pieņems Eiropas likumus!
