Lielākais jaunievedums - septiņi priekšsēdētāja vietnieki
Vislielākais jauninājums, ja salīdzina pašreizējo Komisijas sastāvu un tās Komisijas sastāvu, ko piedāvā Ž.K.Junkers, ir septiņi priekšsēdētāja vietnieki, kuri atbildēs par plašākām politiku jomām un sadarbosies ar citiem komisāriem, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus, norāda Sabiedriskās politikas centra "Providus" direktore Dace Akule.
Tiesa, arī līdz šim Eiropas Komisija formāli piešķīra priekšsēdētāja vietnieka statusu kādam no komisāriem, taču statuss neparedzēja īpašas papildu funkcijas. Jaunās Komisijas vadītājs izlēmis saviem vietniekiem piešķirt visai lielu ietekmi, norādot, ka turpmāk Komisijas darba programmā vai kolēģijas darba kārtībā neiekļaus nevienu jaunu priekšlikumu, kas nebūs saņēmis uz pamatotiem argumentiem un skaidru izklāstu balstītu priekšsēdētāja vietnieka atbalstu.
Šādas pilnvaras daži jau paspējuši nosaukt par veto tiesībām, kas dažkārt varētu Junkeram sagādāt ne vienu vien problēmu, taču jaunais Komisijas priekšsēdētāja mērķis ir izveidot efektīvu komandas darbu, kurā komisāri vairs nestrādās atrauti viens no otra, bet, gluži otrādi, ciešā sadarbībā priekšsēdētāja vietnieku vadībā. Tādējādi Komisijā tiek izveidota sava veida hierarhiska struktūra, kurā komisāram būs nepieciešams priekšsēdētāja vietnieka atbalsts, lai Komisijas darba programmā vai kolēģijas darba kārtībā iekļautu jaunu ierosinājumu. Savukārt priekšsēdētāja vietnieku darba rezultātus ietekmēs tas, cik labi savus pienākumus veiks komisāri. Iecerēts, ka jaunā pārvaldes struktūra uzlabos iekšējo koordināciju, politiku īstenošanu, kā arī lēmumu pieņemšanas caurskatāmību un mazinās komisāru portfeļu personalizāciju.
"Komisāri nestrādās atrauti viens no otra, bet, gluži otrādi, ciešā sadarbībā priekšsēdētāja vietnieku vadībā."
Šāds jaunievedums pēc paša Junkera skaidrojuma nepieciešams, lai efektīvāk organizētu Komisijas darbu un ļautu koncentrēties uz lielu mērķu sasniegšanu. "Vēlos, lai Eiropas Savienībai būtu plašāks un tālejošāks tvērums lielos jautājumos, bet mazāks un pieticīgāks sīkumos," deklarēja Ž.K.Junkers pirms savas ievēlēšanas Eiropas Parlamentā šī gada 15.jūlijā.
Ne mazāk svarīgs jaunievedums Komisijas veidošanas procesā ir tās priekšsēdētāja uzstādījums turpmāko Komisijas darbu organizēt, balstoties uz desmit politikas pamatnostādnēm, kas veidoja Junkera Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu kampaņas pamatu. Tās izklāstītas dokumentā "Jauns sākums Eiropai – mana programma nodarbinātībai, izaugsmei, taisnīgumam un demokrātiskām pārmaiņām" (turpmāk – pamatnostādnes).
Pamatojoties uz Junkera politikas pamatnostādnēm, turpmākais Eiropas Komisijas darbs tiks sadalīts vairākās projektu grupās, kas reprezentēs Komisijas galvenās prioritātes turpmākajos gados. Atbildību par to īstenošanu, vadot un koordinējot vairāku komisāru darbu, jaunievēlētais priekšsēdētājs nolēmis uzticēt saviem vietniekiem. Šāda pieeja, pēc Junkera domām, nodrošinās visu kolēģijas locekļu dinamisku sadarbību, izskaužot fragmentāciju un atsakoties no statiskām struktūrām.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieki un projektu grupas
- Pirmais priekšsēdētāja vietnieks, kas būs atbildīgs par labāku regulējumu, iestāžu attiecībām, tiesiskumu un Pamattiesību hartu – Franss Timmermans (bijušais Nīderlandes ārlietu ministrs).
Pirmais priekšsēdētāja vietnieks būs priekšsēdētāja "labā roka", kurš atbildēs par labāku regulējumu un nodrošinās, ka ikvienā Komisijas priekšlikumā būtu ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, uz kuriem balstās Komisijas darbs. Pirmais priekšsēdētāja vietnieks uzņemsies sarga lomu – nodrošināt, ka visos Komisijas pasākumos tiek ievērota Pamattiesību harta un tiesiskums, kā arī būs atbildīgs par Komisijas attiecību pārraudzību ar valstu parlamentiem un citām Eiropas iestādēm.
- Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos - Frederika Mogerīni (bijusī Itālijas ārlietu ministre)
Eiropas "ārlietu ministre", kuras pārziņā ir Eiropas Savienības ārpolitika un pārstāvniecība trešās valstīs un starptautiskajās organizācijās. ES Līgumos šai amatpersonai ir īpašs statuss, jo tā vienlaikus pārstāv ES dalībvalstis kā Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, gan Komisiju kā tās priekšsēdētāja vietniece. Junkers norāda, ka priekšsēdētāja vietniece būs atbildīga par projektu "Lielāks nozīmīgums pasaules mērogā", palīdzot vadīt visus Komisijas ārējo attiecību pasākumus, jo īpaši sadarbojoties un koordinējot to komisāru darbu, kuru pārziņā ir Eiropas kaimiņattiecību politika un paplašināšanas sarunas.
- Projektu grupa: Jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un ieguldījumiem. Vadītājs: priekšsēdētāja vietnieks darbavietu, izaugsmes, ieguldījumu un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens (bijušais Somijas premjerministrs)
Junkers deklarējis, ka viena no Komisijas prioritātēm būs stiprināt Eiropas konkurētspēju, veicināt ieguldījumus un radīt darbavietas. Atbildīgais priekšsēdētāja vietnieks vadīs, koordinēs, popularizēs vērienīgu paketes "Darbs, izaugsme un ieguldījumi" īstenošanu, tādējādi vadot un koordinējot vairāku komisāru darbu, kas visi nodarbosies ar šo mērķu sasniegšanu.
- Projektu grupa: Digitālais vienotais tirgus. Vadītājs: priekšsēdētāja vietnieks digitālā vienotā tirgus jautājumos Andruss Ansips (Igaunijas bijušais premjers)
Viena no Junkera izvirzītajām Komisijas prioritātēm ir efektīvāka digitālo tehnoloģiju sniegto iespēju izmantošana un savienota digitālā vienota tirgus izveide. Tādējādi, pēc jaunā Komisijas priekšsēdētāja domām, būs iespējams papildus nodrošināt Eiropas izaugsmi, radīt simtiem tūkstošiem darba vietu un aktīvu zināšanu sabiedrību. "ES jākļūst par līderi radošo nozaru jomā, pilnībā ievērojot kultūras daudzveidību," secina Ž.K.Junkers.
- Projektu grupa: Noturīga enerģētikas savienība, kurā īsteno uz nākotni vērstu klimata pārmaiņu politiku. Vadītājs: priekšsēdētāja vietnieks enerģētikas savienības jautājumos Marošs Šefčovičs (Slovākijas diplomāts un pašreizējā EK Veselības un patērētāju aizsardzības politikas komisārs)
Junkera politikas pamatnostādnēs kā viena no Eiropas Savienības problēmām un līdz ar to prioritātēm izcelta Eiropas enerģētikas politika. "Pašreizējie ģeopolitiskie notikumi uzsvērti liek mums atcerēties, ka Eiropa ir pārāk atkarīga no degvielas un gāzes importa. Tāpēc es vēlos reformēt un reorganizēt Eiropas enerģētikas politiku, pārveidojot to par jaunu Eiropas enerģētikas savienību," deklarē jaunais Komisijas priekšsēdētājs. Junkers uzsver, ka viņa mērķis ir Eiropa – pasaules līdere atjaunojamo energoresursu jomā. Ne mazāk svarīgi atzīmēt Junkera principiālo nostāju attiecībā uz Krievijas enerģētikas politiku: "Ja no Austrumiem saņemtās enerģijas cena kļūs pārāk augsta vai nu komerciālā , vai politiskā izteiksmē, Eiropai jāspēj ātri pārslēgties uz citiem piegādes kanāliem."
- Projektu grupa: Padziļināta un taisnīgāka ekonomikas un monetārā savienība. Vadītājs: priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (Bijušais Latvijas Ministru prezidents)
Junkers norāda, ka Komisijai jāturpina Eiropas ekonomikas un monetārās savienības reforma, lai saglabātu stabilu eiro, vienlaikus neaizmirstot par papildpasākumiem sociālajā jomā. To panākt var, vienīgi uzturot pastāvīgu dialogu ar Eiropas sociālajiem partneriem, uzņēmējdarbības pārstāvjiem un arodbiedrībām. Ņemot vērā ekonomikas, finanšu un valsts parādu krīzē gūto pieredzi, ES ieviesusi jaunas uzraudzības sistēmas budžeta un ekonomikas politikai un jaunu budžeta grafiku eirozonai, kas pamatojas uz Eiropas ekonomikas pārvaldības ciklu t.s. Eiropas semestri, kas paredz labāku koordināciju gada laikā, regulāru pēcpārbaudi un ātrākas sankcijas par noteikumu pārkāpšanu.
"Veiksme būs atkarīga no jaunās Komisijas sastāva spējas strādāt komandā."
Priekšsēdētāja vietniekam eiro un sociālā dialoga jautājumos būs uzdevums pārraudzīt Eiropas semestri un koordinēt, iesniegt un īstenot iniciatīvas nolūkā stiprināt ekonomikas, fiskālās un darba tirgus politikas saskanīgumu starp dalībvalstīm, kuru valūta ir eiro.
- Priekšsēdētāja vietniece budžeta un cilvēkresursu jautājumos Kristalīna Georgijeva (pašreizējā Starptautiskās sadarbības, humānās palīdzības un krīžu vadības komisāre no Bulgārijas)
Priekšsēdētāja vietniece budžeta un cilvēkresursu jautājumos pārbaudīs, kāda ietekme uz budžetu un darbiniekiem būs ikvienai Komisijas iniciatīvai, lai panāktu, ka resursi tiek piešķirti atbilstīgi Komisijas politiskajām prioritātēm, un nodrošinātu, ka ikviens pasākums sasniedz labāko iespējamo rezultātu.
Jaunā struktūra pretrunīgi novērtēta
Domnīcas "Providus" direktore Dace Akule secina, ka daļēji šis piedāvājums izriet no vēlmes uzlabot darba organizāciju – priekšsēdētāja vietniekam būs lielāka atbildība sasniegt stratēģiskus mērķus plašākā rīcībpolitikas laukā, sadarbojoties ar citiem komisāriem: "Tam būtu jānodrošina labāka politiku koordinācija, lai vienas jomas darītais ir saskaņā ar citās jomās plānoto."
Atzinīgi plānotās pārmaiņas vērtē arī Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš. "Skaidrs, ka darbs ar 28 līdzvērtīgiem komisāriem bija sarežģīts un ne tik pārresorisks, cik nepieciešams. Tas, manuprāt, ir lielākais jaunā modeļa ieguvums – priekšsēdētāju vietnieki, kas skatīsies uz politiku kopsakarībām. Ir taču skaidrs, ka izmaiņas vienā jomā ietekmē citas, un tas ir jāņem vērā. Tas ir ļoti loģisks un racionāls redzējums."
"Eiropas Komisijas darbs tiks sadalīts vairākās projektu grupās, kas reprezentēs Komisijas galvenās prioritātes."
Pēc D.Akules domām, Junkera piedāvājums, iespējams, risina vēl vienu aktuālu Komisijas sastāva izveides problēmu ilgtermiņā, kuras pamatā ir princips "komisārs katrai dalībvalstij": "Nebūs jāuztraucas, kā atrast pietiekami nozīmīgas atbildības jomas vēl lielākam skaitam komisāru, pieņemot, ka ES tuvākajā desmitgadē varētu iestāties jaunas valstis."
Tomēr, uzsākot darbu, Junkeram un viņa komandai vēl būs jāpierāda, ka šādā organizācijā Eiropas Komisija spēj efektīvi strādāt. Nebūt visi par to ir tik droši. Piemēram, dažu komisāru atbildības sfēra pārklājas ar vairāku projektu grupu darbu, tāpēc tiem nāksies sastrādāties ar vairākiem priekšsēdētāja vietniekiem vienlaikus. Kā tas praksē izdosies, iepriekš nevar prognozēt.
Tāpat pastāv risks, ka komisāri un priekšsēdētāja vietnieki savā starpā nespēs sastrādāties un ietekmīgāko dalībvalstu komisāri hierarhisko struktūru varētu nepieņemt. Pie tam A.Gobiņš vērš uzmanību, ka Komisijas sastāvā iekļautas personības ar dažādu politisko piederību. Piemēram, Valda Dombrovska, kas pārstāv centriski konservatīvai ideoloģijai piederošo Eiropas Tautas partijas grupu, vadībā strādās Ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas lietu komisārs Pjērs Moskovici, kas ir zināms kā pārliecināts sociāldemokrāts.
Pēc A.Gobiņa domām, darba rezultāts būs ļoti atkarīgs no tā, kā konkrēti cilvēki spēs strādāt komandā un nolīdzināt ideoloģiskās pretrunas. No vienas puses, tas ļauj domāt, ka pieņemtie lēmumi nebūs radikāli vienā vai otrā virzienā, bet izsvērti un balansēti. Taču vienlaikus pastāv risks, ka pārlieka tiekšanās pēc kompromisiem lēmumus var padarīt nepietiekami efektīvus. Pēc viņa domām, veiksme būs atkarīga no jaunās Komisijas sastāva spējas strādāt komandā.
