NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Edīte Brikmane
LV portāls
09. aprīlī, 2014
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Eiropas Savienība
1
6
1
6

Astoņi Latvijas deputāti Eiropas Parlamentā var paveikt daudz

Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā lēš, ka aptuveni 80% Latvijas likumu balstās uz Eiropas Savienības direktīvām un regulām.

Eiropas Parlamenta informācijas biroja Latvijā infografika

Pavisam drīz, 24.maijā, Latvijas balsstiesīgajiem pilsoņiem būs jādodas pie vēlēšanu urnām, lai noteiktu, kuri Latvijas politiķi turpmākos piecus gadus pārstāvēs mūsu valsti Eiropas Parlamentā, kas ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienības (ES) Ministru Padomi veic galvenās likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas ES. Ko gan tik niecīgs skaits Latvijas pārstāvju var ietekmēt tādā milzīgā institūcijā, kāds ir Eiropas Parlaments? Lai uzdotu šādu jautājumu, nav jābūt nemaz Eiropas skeptiķim, jo skaitļi izsaka daudz – Eiropas Parlamentā 28 ES dalībvalstis nākamajā sasaukumā pārstāvēs 751 deputāts, tostarp Latviju – astoņi.

Astoņi kompetenti deputāti var būt tūkstoš balsu vērti

Vairumam Latvijas iedzīvotāju Brisele šķiet tālu, iespēja ietekmēt tās lēmumus niecīga. Izplatīts ir uzskats, ka tāpat viss tiks izlemts bez mums un nieka astoņi deputāti Eiropas Parlamentā neko nespēj mainīt.

Šaubas ātri kliedē Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja v.i. un preses sekretāre Marta Rībele, citējot Briseles kolēģi, Eiropas Parlamenta galveno runasvīru Žaumi Duku: "Astoņi deputāti, labi strādājot, var kļūt par tūkstoti." Viņasprāt, proporcionāli Eiropas Parlamentā Latvija ir labi pārstāvēta, un, lai labāk saprastu, ko viens deputāts var paveikt, jāzina, kā darbojas lēmumu pieņemšanas mehānisms minētajā institūcijā.

Lai gan Eiropas Parlamenta deputāti tiek ievēlēti no savas valsts politisko partiju sarakstiem, nonākot Briselē, tie strādā lielo politisko grupu sastāvā, un tās vieno politiskā pārliecība, nevis nacionālas intereses. Pašlaik Eiropas Parlamentā ir izveidotas un darbojas septiņas politiskās grupas. Lielākā no tām ar 275 deputātiem ir Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa (EPP). Šajā grupā visvairāk pārstāvēti arī Latvijas deputāti – patlaban četri. EPP līdz ar to ir visietekmīgākā politiskā grupa parlamentā un, tā teikt, nosaka toni. Otra skaitliski lielākā grupa Eiropas Parlamentā ir sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (S&D) ar 193 deputātiem, kurā Latviju patlaban pārstāv viens deputāts.

Politiskās grupas ietvaros vienam deputātam var būt gana liela ietekme, skaidro M.Rībele. Ietekmēt un mainīt visas grupas nostāju kādā Latvijai būtiskā jautājumā ir iespējams. Piemēram, tas izdevās lauksaimniecības atbalsta maksājumu gadījumā – tika panākts, ka t.s. tiešmaksājumi zemniekiem ir līdzvērtīgāki un pieaugs straujāk, nekā bija plānots iepriekš, atminas Eiropas Parlamenta Informācijas biroja pārstāve.

Tieši tāpēc ir būtiski, ka Latviju Eiropas Parlamentā pārstāv kompetenti, zinoši un aktīvi deputāti, kas labi pārzina Latvijas vajadzības, ir spējīgi uzklausīt, analizēt un pārliecināt savus politiskās grupas kolēģus, ir spējīgi lobēt un prezentēt savas idejas un valsts intereses konkrētos jautājumos, uzsver M.Rībele. Nenoliedzami, nozīme ir arī rakstura īpašībām, un no Baltijas valstīm vēlēšanās parasti piedalās daudz spilgtu personību.

Deputāts var būt atbildīgs par likuma virzību

Pēc vēlēšanām katra politiskā grupa nominē savus pārstāvjus darbam komitejās, vadoties no viņu iepriekšējās pieredzes. Ja deputāts vēlas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, šeit liela nozīme ir mākai pārliecināt savus politiskās grupas biedrus par savu piemērotību konkrētai komitejai. Kopumā Eiropas Parlamentā darbojas 20 komitejas, kas specializējas noteiktās jomās, piemēram, budžets, reģionālā attīstība, lauksaimniecība, pētniecība, enerģētika u.c. Katrs deputāts strādā 2-3 komitejās.

Augstākais un atbildīgākais uzdevums, kādu Eiropas Parlamenta deputāts var veikt, ir ziņotāja (Rapporteur) pienākuma uzņemšanās. Ziņotājs – tas ir Eiropas Parlamenta atbildīgais par kādas ES regulas, direktīvas vai EP rezolūcijas virzību caur ES likumdošanas koridoriem, pārstāvot par konkrēto tēmu atbildīgo komiteju. Ziņotājs var kļūt par ļoti ietekmīgu personu, īpaši, ja prot sastrādāties ar dažādām politiskajām grupām un rast kompromisus. Kļūstot par ziņotāju, deputāts lielā mērā pārstāv arī savas valsts intereses. Taču kļūt par ziņotāju, "dabūt likumu" savā atbildībā nav viegli. Lai to panāktu, jāpārzina Eiropas Parlamenta darba "virtuve", jāiegūst uzticība, kuru neaizēno kolēģu šaubas par deputāta spēju atbildīgi un kvalitatīvi veikt darbu. Līdz šim Latvijas deputāti ir bijuši atbildīgie ziņotāji desmit reizes, bet viens ziņojums vēl atrodas izskatīšanas fāzē komitejā un oficiālajā statistikā neparādās, precizē M.Rībele. Tas, viņasprāt, nav slikts rādītājs. Jā, likumu ir daudz, bet arī deputātu ir ļoti daudz.

"Būtiski, ka Latviju pārstāv kompetenti, zinoši un aktīvi deputāti, kas labi pārzina Latvijas vajadzības, ir spējīgi uzklausīt, analizēt un pārliecināt savus politiskās grupas kolēģus, lobēt un prezentēt savas valsts intereses."

Līdztekus ziņotājam pie attiecīgā likumprojekta strādā arī katras politiskās grupas "ēnu ziņotājs" (Shadow Rapporteur), kurš pārstāv savas politiskās grupas intereses, seko līdzi likumprojekta virzībai, komunicē ar ziņotāju, mēģina panākt, lobēt savai grupai svarīgus labojumus attiecīgajā likumprojektā. Tie ir deputāti, kuriem politiskā grupa uzticas un kuri, aktīvi darbojoties, arī var daudz panākt. Latvijas deputāti ir pildījuši ēnu ziņotāja pienākumus 71 reizi.

Nākamais līmenis, kādā var darboties deputāts, - būt atzinuma sagatavotājs. Par katru likumprojekta ziņojumu ir nepieciešams saņemt atzinumu no citām, ar konkrētu tēmu saistītām parlamenta komitejām. Latvijas deputāti šādus atzinumus ir gatavojuši 20 reizes, savukārt 50 reizes Latvijas pārstāvji gatavojuši ēnu atzinumu – politiskās grupas atzinumu par konkrētiem projektiem.

M.Rībele norāda, ka atzinumiem ir būtiska loma, jo tie ietekmē gala lēmumu un skar tādas jomas kā lauksaimniecības politika, enerģētika, patērētāju aizsardzība, ES budžets un struktūrfondi, transports u.c. Tātad – būtiskas jomas ikvienam no mums.

Eiropas Parlaments – vienīgā vēlētā pārnacionālā institūcija

Parlaments ir vienīgā institūcija, ko mēs ievēlam tieši, stāsta M.Rībele. Jaunievēlētais Eiropas Parlaments apstiprina amatā Eiropas Komisijas prezidentu un Eiropas komisārus, kuri izstrādā Eiropas Savienības likumu, direktīvu un regulu projektus. Milzīgs ierēdņu aparāts konsultējas ar speciālistiem, dalībvalstīm un izstrādāto projektu nosūta diviem likumdevējiem – Eiropas Parlamentam un ES Ministru Padomei. Vieglāk šo sistēmu ir saprast, ja abas institūcijas salīdzina ar pārvaldi Latvijā – Eiropas Parlaments ir kā Saeima, bet Eiropas Ministru Padome  – kā Ministru kabinets. Eiropas Komisijas darbs ir līdzīgs izpildvaras – ministriju – darbam, skaidro Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja.

Savukārt ES Ministru Padomi mēs ievēlam, piedaloties Saeimas vēlēšanās. Saeima izveido valdību, kuras ministri pārstāv Latviju ES Ministru Padomē. Lai ES direktīvas un regulas tiktu pieņemtas, Eiropas Parlamentam ir jāpanāk vienošanās ar ES Ministru Padomi.

"Ja deputāts vēlas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, liela nozīme ir mākai pārliecināt savus politiskās grupas biedrus."

Eiropas Savienības pārvaldes un lēmumu pieņemšanas, likumdošanas mehānisms patiesi ir sarežģīts, atzīst Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā pārstāve, taču aicina skatīties uz Eiropas politiku kopumā.

M.Rībele vērš uzmanību uz pēdējām provizoriskām vēlēšanu rezultātu prognozēm, kas rāda: nākamajā Eiropas Parlamentā abas pieminētās lielākās politiskās grupas varētu būt ļoti līdzīgi pārstāvētas. Balsojot par kādu Latvijas partiju vēlēšanās, arī tiek ietekmēts šis politisko grupu izkārtojums, stāsta M.Rībele. Šajā ziņā ietekme nav liela, bet kritiskos brīžos tam var būt izšķiroša nozīme.

Jāsaprot, ka tieši no lielākās politiskās grupas vidus ir vislielākās izredzes izvirzīt kandidātu Eiropas Komisijas prezidenta amatam, savukārt no tā, kāds būs EK prezidents, būs ļoti atkarīga turpmāko piecu gadu ES politika, skaidro Informācijas biroja Latvijā pārstāve. Ja nākamais Komisijas vadītājs pārstāvēs EPP, iespējams, tiks turpināta līdzšinējā politika un attīstības virziens, taču, ja eiropieši būs vairāk balsojuši par sociālistiem, politika var mainīties. Situācija ne ar ko neatšķiras no politisko partiju izkārtojuma Saeimā – no partiju vairākuma, kas spēj izveidot valdību, ir atkarīgs valdības darba politiskais virziens.

80% likumu balstās uz ES direktīvām un regulām

Eiropas Parlamenta kā galvenā ES likumdevēja ietekme uz mūsu ikdienas dzīvi ir daudz lielāka, nekā sākumā varētu šķist, un tāpēc mums ir jāseko līdzi, kas tur notiek, uzskata M.Rībele. Īpaši ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta loma un funkcijas arvien pieaug. Līdz ar Lisabonas līgumu 2009.gadā tā pilnvaras ir ievērojami palielinājušās. Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā lēš, ka aptuveni 80% Latvijas likumu balstās uz Eiropas Savienības direktīvām un regulām.

Eiropas Parlamentam un ES Ministru Padomei ir koplēmuma tiesības lielākajā daļā ES likumdošanas jomu. Tas nozīmē, ka šīs divas institūcijas strādā kopīgi, lai panāktu kompromisu un beigu beigās pieņemtu likumus, kurus dalībvalstis iestrādā nacionālajos tiesību aktos. Pēc šāda principa tiek apstiprināts ne vien Eiropas Savienības budžets, bet arī tiek pieņemti lēmumi 85 jomās.

Svarīgākās jomas, kurās Eiropas Parlaments un ES Ministru Padome pieņem lēmumus:

  • ES fondu līdzekļu sadalīšana
  • ES vienotais tirgus
  • Kopējā lauksaimniecība
  • Ceļošana un vīzu režīmi
  • Kopējā zivsaimniecība
  • Vides aizsardzība
  • Sabiedrības veselība
  • Pilsoņu pamatbrīvības un pamattiesības
  • Ceļu drošība
  • Finanses u.c.

Tāpat Eiropas Parlaments apstiprina jaunu ES dalībvalstu uzņemšanu, lemj par starptautisku politisku nolīgumu noslēgšanu, kā arī apstiprina vai noraida starptautisku tirdzniecības līgumu noslēgšanu.

Daudz jomu katras dalībvalsts ziņā

Tomēr, pēc M.Rībeles domām, ļoti svarīgi ir skaidrot, ka ir jomas, kurās Eiropas institūcijas neko nelemj un par tām lemj katra dalībvalsts pati.

Eiropas Parlaments nevar ietekmēt:

  • sociālo budžetu
  • veselības aprūpes organizēšanu
  • izglītību
  • kultūru

Cik lielas ir pensijas, sociālie pabalsti, cik jāmaksā par veselības aprūpes pakalpojumiem, kura slimnīca strādās vai jālikvidē, kādā valodā ir valsts apmaksāta  izglītība, kā arī kultūras politika – šīs jomas ir pilnībā nacionālo valstu ziņā. Eiropas Parlaments arīdzan nepiedalās lēmumos par ārpolitikas darbībām, piemēram, militārām darbībām vai sankciju noteikšanu kādai valstij.

"Ziņotājs var kļūt par ļoti ietekmīgu personu, īpaši, ja prot sastrādāties ar dažādām politiskajām grupām un rast kompromisus."

Taču ir virkne citu gana nozīmīgu lēmumu, kas tiešā vai netiešā veidā ietekmē mūsu ikdienas dzīvi, piemēram, pārrobežu veselības aprūpe – iespēja saņemt gan neatliekamos, gan plānveida medicīnas pakalpojumus citās ES valstīs, saņemot atmaksu par pakalpojumiem saskaņā ar izcelsmes valsts noteikumiem, zāļu recepšu atzīšana visās ES dalībvalstīs, profesionālās kvalifikācijas diplomu atzīšana, centralizēta banku uzraudzība un daudzi citi jauninājumi, kas garantē finanšu stabilitāti, sociālo labklājību, pārtikas drošumu, pasažieru tiesību ievērošanu, vides aizsardzību, enerģētikas un rūpniecības, lauksaimniecības un zivsaimniecības attīstību.

Neizniekot savu balsi

Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā pārstāve atzīst, ka visā Eiropā vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir salīdzinoši zema. "Vēlēšanās parasti aiziet balsot dažādu radikālo spēku atbalstītāji," viņa secina. Taču, kā redzams, ar to ir saistīta mūsu dzīve un nākotne. Eiropas Parlaments nosaka lielāko daļu likumu, ievēlē Eiropas Komisijas prezidentu un komisārus.

Tāpat, izdarot savu izvēli, par ko balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ir vērts ne tikai raudzīties uz Eiropas politiku kopumā, bet arī ieskatīties kandidātu sarakstu programmās. Ja tajā iekļauti solījumi, kurus izpildīt nemaz nav EP kompetencē, kādus secinājumus varam izdarīt par kandidātu zināšanām, motivāciju tur nokļūt, un ko tas dos Latvijas sabiedrībai? Sarežģītajā ES lēmumu pieņemšanas birokrātiskajā aparātā liela nozīme ir pieredzei, kontaktiem, zināšanām.

Tāpēc - neiznieko savu balsi! Izlem, kas pieņems Eiropas likumus!
Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU