Protams, solījumi vēlētājiem ir ierasts un normāls vēlēšanu procesa elements, jo kā gan var nesolīt? Kā nesen atzinusi Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas profesore Žaneta Ozoliņa, ne vien par folkloru, bet arī par politiskās darba kārtības neiztrūkstošu elementu jau kļuvušais retoriskais jautājums taču ir tik patiess! Pret to nebūtu nekas iebilstams, ja vien sasolītais būtu kaut pie vislabākās gribas iespējams.
Par nožēlu jāatzīst, ka šīs Eiropas Parlamenta vēlēšanas īpaši izgaismo pašmāju partiju priekšvēlēšanu programmās sarakstītās muļķības, jo Eiropas Savienība daudzus sabiedrībai būtiskus jautājumus atstāj dalībvalstu ziņā. Pensiju, pabalstu, veselības aprūpes organizācijas, izglītības un kultūras politikas jautājumos Eiropas Parlaments neiejaucas, un šie jautājumi ir risināmi tepat, Rīgā, ne tālajā Briselē. Tomēr tas netraucē partijām izmantot sociāli sasāpējušus jautājumus kā savu vēlēšanu programmu vadmotīvu, maldināt cilvēkus, un bēdīgākais, ka šobrīd neviens to partijām nevar liegt.
LV portāls jautā: Kā vērtējat Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu programmu satura kvalitāti, un vai būtu nepieciešams spert kādus soļus un kādus, lai turpmāk novērstu acīmredzamu maldinošu solījumu iekļaušanu partiju vēlēšanu programmās?
Kristīne Bērziņa, Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja:
Centrālās vēlēšanu komisijas uzdevums ir publicēt priekšvēlēšanu programmas tādā redakcijā, kā to iesniegušas partijas un partiju apvienības, kā arī nodrošināt to, lai visi vēlētāji, kuriem ir interese, varētu ar šīm programmām iepazīties. Priekšvēlēšanu programmas ir iespējams izlasīt Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā, kā arī ar tām var iepazīties vēlēšanu iecirkņos. Šādu kārtību priekšvēlēšanu programmu publicēšanai ir noteicis likumdevējs.
Ņemot vērā to, ka priekšvēlēšanu programmu saturs ir priekšvēlēšanu aģitācijas sastāvdaļa, bet vēlēšanu komisijām aģitācijā iesaistīties nav atļauts, tad likumdevējs nav pilnvarojis Centrālo vēlēšanu komisiju vērtēt priekšvēlēšanu programmu saturu. Vērtēt priekšvēlēšanu programmas pienākas vēlētājiem, politiskajiem konkurentiem, politologiem, sociologiem, medijiem.
Tajā pašā laikā priekšvēlēšanu programma ir partijas vai partiju apvienības, kas piedalās vēlēšanās, vizītkarte. Līdz ar to, ja programmā ir iekļauti maldinoši solījumi, tad nevar cerēt, ka politiskie konkurenti, vēlētāji vai mediji to nepamanīs. Ja partija maldina vēlētājus jau pirms vēlēšanām, tad noteikti būtu vietā pavaicāt, cik godprātīgi un profesionāli šī partija strādās ievēlēšanas gadījumā?
Tāpēc nedomāju, ka būtu jānosaka kāda institūcija, kura pārbaudīs, cik izpildāmi ir partiju solījumi. Tas, ko gan varētu vēlēties, lai partijām būtu pienākums priekšvēlēšanu programmā pastāstīt ne tikai par saviem nākotnes plāniem, bet iekļaut arī sadaļu par to, kā veicies ar iepriekšējo vēlēšanu solījumu pildīšanu. Ja partijas zinātu, ka pēc četriem vai pieciem gadiem, kad būs nākamās vēlēšanas, viņiem vajadzēs atskatīties par padarīto, tas varētu motivēt partijas iekļaut savās programmās izpildāmus, nevis tikai populistiskus solījumus.
Edgars Pastars, konstitucionālo un administratīvo tiesību eksperts:
No juridiskā viedokļa raugoties, nav iespējams veikt saturisku administratīvo kontroli partiju piedāvātajām programmām, kuras jāiesniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma 11.pantu, piemēram, vērtējot, vai pieteiktais jautājums ir Eiropas Savienības un īpaši jau Eiropas Parlamenta kompetencē. Veikt programmu administratīvo kontroli nozīmētu to pašu, kā sarīkot deputātu kandidātiem eksāmenu Eiropas tiesībās.
Ja pilsoniskā sabiedrība un mediji paši to kvalitatīvi nespētu veikt, valsts, neiejaucoties analīzes saturā, varētu veikt izskaidrojošu pozitīvu pienākumu, pasūtot vairākiem neatkarīgiem ekspertiem konspektīvus atzinumus par programmu saturu un darīt tos pieejamus sabiedrībai. Ja šajā procesā iesaista Centrālo vēlēšanu komisiju, tad tas būtu jāparedz likumā.
Tomēr rakstīt aplamības (arī tās, kurām paši iesniedzēji tic) partiju priekšvēlēšanu programmā nevar aizliegt; tikai vēlētājs to var izlemt, kā vērtēt programmas. Valsts ierobežotā veidā var tikai nākt palīgā, stimulējot skaidrojošo darbu, bet nejaucoties programmu saturā un publiski oficiāli nenoniecinot tās.
Zanda Kalniņa-Lukaševica, Latvijas Republikas 11.Saeimas deputāte, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja:
Partiju programmu satura ierobežošana un valsts ietekme uz partiju programmu saturu būtu vārda brīvības ierobežošana. Iedzīvotāji arvien vairāk apzinās, kuras ir tās lietas, kas tiek risinātas Eiropā, kuras - Latvijā. Ja partijas uzskata, ka iedzīvotāji nezina, tad tās maldās.
Partiju programmās var lasīt ambiciozus un pārmērīgus solījumus, tomēr liela daļa solījumu ir nekonkrēti. Programmās bieži tiek uzsvērtas jau panāktās un sasniegtās lietas, piemēram, Latvijas tirdzniecības interešu aizsardzība. Mediju paveiktais darbs informācijas skaidrošanā ir neatsverams, jo zinošāks vēlētājs, jo mazākas iespējas manipulēt ar maldīgiem, muļķīgiem un neiespējamiem solījumiem.
Andris Gobiņš, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis:
Kopumā ir ļoti žēl, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu programmas, kas tiek piedāvātas Latvijā, nav tuvākas tām Eiropas partiju grupu programmām, ar kurām mūsu partijas grib vai arī jau sadarbojas Briselē.
Ir labi, ka šajās vēlēšanās daļa partiju vismaz cenšas norādīt uz to, pie kuras Eiropas partiju grupas tās ir piederīgas, taču saskaņai programmu ziņā būtu jābūt lielākai. Ja vēlētāji salīdzinātu Latvijas nacionālā līmeņa partiju piedāvāto ar sadarbības partneru Briselē programmām, tas būtu veids, kā ļoti ātri atsijāt visas muļķības, kādas šobrīd bieži vien mūsu partiju programmās ir sastopamas.
Taču apzinīgu vēlētāju, kas to izvērtēs, nav daudz, un, protams, žurnālisti var mazliet tajā palīdzēt, norādot uz visgraujošākajām kļūdām. Tomēr uzskatu, ka pret maldinošiem solījumiem nevar vērsties ar aizliegumiem. Vislabāk pret muļķībām partiju programmās var vērsties ar sabiedrības izglītošanu, pilsoniskās izglītības veicināšanu, kas ne vien ļautu vēlētājiem identificēt un saprast, kas ir tie jautājumi, par ko tiešām Briselē sadarbībā ar citām valstīm lemj un par kuriem atbild tikai pati dalībvalstis, bet arī ļautu kritiski izvērtēt politiķu teikto. Ir nepieciešama pilsoniska izglītība, kas attīsta kritisko domāšanu, ļauj nošķirt graudus no pelavām.
Agnese Alksne, biedrības "Sabiedrība par atklātību – Delna" komunikācijas direktore:
Kopumā partiju programmās uz Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir daudz solījumu, kas saistīti ar sociālajiem jautājumiem, kas Latvijas vēlētājiem ir ļoti aktuāli un sasāpējuši, taču diemžēl nav atrisināmi Eiropas Savienības līmenī. Tas liek domāt, ka partijas šādā veidā jau gatavo augsni Saeimas vēlēšanām rudenī, kad šie temati būs partiju "jājamzirdziņš", kā arī tas parāda, ka partijas nav nopietni izvērtējušas un iepazinušās ar ES līgumiem un kompetencēm. Turklāt šādi solījumi atrodami arī to partiju programmās, kuru pārstāvji jau ir strādājuši Eiropas Parlamentā, tāpēc pieredzes trūkumu ES līmenī nevar uzskatīt par iemeslu vēlētāju maldināšanai.
Dzīvojam demokrātiskā valstī, tāpēc tā zināmā mērā ir partiju "vārda brīvība" savās programmās rakstīt to, ko tās vēlas. Teorētiski arī tos solījumus, kas neattiecas uz ES kompetencēm, partijas var aizstāvēt ar vēlmi mainīt ES līgumus un panākt, ka tie kļūst par ES kompetenci, lai arī realitātē tas varētu prasīt gadus, jo pēdējais ES līgums - Lisabonas līgums - stājās spēkā salīdzinoši nesen - 2009.gada 1.decembrī ar virkni nozīmīgu pārmaiņu. Tomēr šādi partijas saviem vēlētājiem un medijiem demonstrē savu paviršo attieksmi pret partijas programmu un savu nekompetenci.
Jāsatraucas, manuprāt, būtu par to, ka ir maz vēlētāju, kas par šīm programmām interesējas, bet tā vietā balso par "sejām" vai lipīgām politiskām reklāmām, tāpēc medijiem un sabiedriskajām organizācijām jābūt vēl aktīvākiem, lai izglītotu un informētu Latvijas vēlētāju. "Delna" uzskata, ka to var mainīt tikai prasīgi vēlētāji, spēcīgi mediji un sabiedriskās organizācijas, kas neļauj partijām atslābt un "kult tukšus salmus". Tikai tā var veicināt partiju atbildību sabiedrības priekšā.
Tāpēc arī "Delna" šogad ir analizējusi partiju programmas EP vēlēšanās un izveidojusi no tām katrai partijai infografikas portālā "Kandidatiuzdelnas.lv". Mērķis ir pasniegt tās vēlētājiem saistošākā veidā un atlasīt graudus no pelavām, akcentējot arī pelavas - tukšos solījumus, uz kuriem nevajadzētu uzķerties. Lai apskatītu katras partijas programmas analīzi, portālā ir jāizvēlas sadaļa Partijas, sekojoši tālāk katrai partijai – sadaļa Solījumi.
Inna Šteinbuka, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja:
Jo vairāk cilvēki zinās par Eiropas Savienību un jautājumiem, ko tā var vai nevar ietekmēt, jo mazāk būs to, kas gatavi noticēt tukšiem solījumiem. Eiropas Parlaments gan nelemj par algām, pabalstiem vai pensijām Latvijā, taču tā pārziņā ir ļoti daudz jautājumu, kas ietekmē katra cilvēka dzīvi – pārtikas drošība, datu aizsardzība internetā un neskaitāmi citi. Tāpēc es aicinu cilvēkus piedalīties vēlēšanās – nepiedalīšanās nav protests, tā ir vienkārši savas balss atdošana citiem.
Pirms sūdzēties par Latvijas deputātu ietekmes trūkumu, jāatceras, ka Eiropas Parlamentā vairākumu veido nevis valstis, bet politiskās grupas. Ne Vācijai, ne Francijai, ne abām kopā nav vairākuma, un svarīgāka par ierakstu pasē ir deputāta ietekme savā politiskajā grupā. To var veidot arī mazas valsts pārstāvji. Tāpēc – apdomājiet savu izvēli un piedalieties vēlēšanās!
