NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
22. maijā, 2014
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Politika
2
2

Eiropas Parlamenta nozīmīgākie līdzšinējie lēmumi un turpmākā perspektīva

Aizejošā Eiropas Parlamenta sasaukuma pilnvaru laiks pilnībā aizritējis globālās finanšu un ekonomikas krīzes iespaidā, ar ko, vienlaikus palielinot savu lomu ES, nāksies cīnīties arī jaunajam sasaukumam.

FOTO: European Union 2013 - European Parliament

Eiropas Parlamenta veikums ir mērāms tā pieņemtajos tiesību aktos dažādās jomās. Kuri aizejošā sasaukuma lēmumi bijuši nozīmīgākie? Par ko būs jālemj jaunajam sasaukumam, kuru vēlēsim šogad 24.maijā?

Viss pašreizējā Eiropas Parlamenta (EP) sasaukuma piecu gadu pilnvaru laiks pagājis globālās finanšu un ekonomikas krīzes iespaidā, mēģinot rast dažādus risinājumus tās pārvarēšanai 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Līdztekus sevi arvien vairāk pieteikuši tādi jauni izaicinājumi kā enerģētiskā neatkarība un vienota ārpolitika. ES galveno prioritāšu vidū vēl vairākus turpmākos gadus būs finanšu pārvaldība, īpaši eirozonas stabilizācija, ES konkurētspējas palielināšana pasaules tirgū un jaunu darba vietu radīšana, uzsver EP Informācijas birojs Latvijā, kurš apkopojis arī datus par aizejošā sasaukuma pieņemtajiem nozīmīgākajiem lēmumiem. 

Kas padarīts?

Ekonomikas un finanšu jomā krīzes iespaids atspoguļojies visvairāk. Viens no svarīgākajiem šī parlamenta lēmumiem bija lielāku pilnvaru piešķiršana Eiropas Komisijai dalībvalstu fiskālās politikas pārraudzīšanā. Paplašināta Eiropas Centrālās bankas uzraugošā loma, bankām noteiktas stingrākas kapitāla prasības, lai izvairītos no to maksātnespējas. EP lēmis par Banku savienības izveidošanu, paredzot vispārējus noteikumus ES bankām. Noteikta depozītu garantiju sistēma, nodrošinot atlīdzības izmaksu par visu veidu noguldījumiem līdz 100 000 eiro, uz ko Latvijā varēja pretendēt bankrotējušās "Krājbankas" noguldītāji. EP pieņemtajām normām banku kapitāla nodrošināšanā un uzraudzībā turpmāk jāspēj nodrošināt pret to, ka par baņķieru kļūdām maksā nodokļu maksātāji, kā Latvijas gadījumā – par "Parex" bankas glābšanu. Pirmoreiz pieņemti tiesību akti par hipotekārajiem kredītiem, kas paredz bankām informēt klientus par riskiem un izvērtēt viņu reālās iespējas atmaksāt aizdevumu.

Patērētāju tiesību aizsardzībā sperti vairāki ikkatram ES iedzīvotājam sadzīvē jūtami lēmumi. Lai sekmētu iedzīvotāju iespējas izvēlēties veselīgu uzturu, pārtikas preču marķējumā patērētājiem salasāmā veidā tiks norādīts tauku, cukura un sāls daudzums. Jauni pārtikas preču marķējumi brīdinās par alergēnām vielām. Jauni noteikumi palīdzēs patērētājiem izvērtēt tekstilizstrādājumu marķējumu, nosakot, vai prece veidota no dabīgiem vai mākslīgiem materiāliem.

"EP pieņemtajām normām turpmāk jāspēj nodrošināt pret to, ka par baņķieru kļūdām maksā nodokļu maksātāji."

Iepērkoties internetā, jebkurai precei vai pakalpojumam būs jābūt piegādātam vai nodrošinātam 30 dienu laikā; tirgotājam būs jāuzņemas atbildība par visa veida bojājumiem vai preces nozaudēšanu piegādes laikā.

Mobilo sakaru lietotājam pāriet pie cita operatora, saglabājot iepriekšējo tālruņa numuru, būs iespējams 24 stundu laikā no līguma parakstīšanas brīža. No 2014.gada 1.jūlija datu viesabonēšanai noteikti tarifu griesti 20 centu apmērā par megabaitu, izejošajiem zvaniem – 19 centi par minūti, īsziņām – 6 centi.

Veselības aprūpes jomā pieņemtas vairākas būtiskas iniciatīvas. Vēršoties pret viltotu zāļu izplatību legālās piegādes ķēdēs, noteikts, ka dalībvalstīs, kurās farmācijas produktu tirdzniecība ir atļauta internetā, būs jāsaņem īpaša kompetentās iestādes atļauja piegādāt medikamentu produktus plašākai sabiedrībai. Šādām interneta vietnēm ieviesīs vienotu logotipu. Interneta vietnēs būs vieglāk pieejama informācija par medikamentu izraisītajām blakusparādībām. Jauni noteikumi paredz medicīnisko preparātu recepšu vieglāku atzīšanu un iespēju saņemt veselības aprūpi citās ES dalībvalstīs, kā arī iespēju saņemt atmaksu par pakalpojumiem saskaņā ar izcelsmes valsts noteikumiem.

Transporta un ceļošanas jomā panākti uzlabojumi pasažieru interesēs. Plašākas tiesības noteiktas kuģu pasažieriem, paredzot kompensācijas reisu atcelšanas gadījumos. Pasažieriem, kuriem reisa kavēšanās dēļ jānakšņo izbraukšanas ostā, būs tiesības uz tūroperatora apmaksātu viesnīcu līdz 80 eiro par nakti (ne ilgāk kā trīs naktis), kā arī maltīti.

"Lēmumu pieņemšana jaunajā EP sasaukumā vistiešākajā mērā būs atkarīga no vēlēšanu rezultātiem."

Autobusu pasažieriem būs tiesības saņemt biļetes cenas atlīdzību, kā arī papildu kompensāciju gadījumos, kad pārvadātājs nespēj nodrošināt braucienu. Invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām visās ostās tiks garantēta palīdzības sniegšana. Izstrādāti jauni noteikumi attiecībā uz piekļuvi autobusiem un kuģiem personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ratiņkrēslos.

Autovadītāji, kuri ir izdarījuši nopietnus ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, atrodoties citā dalībvalstī, tiks sodīti, pamatojoties uz tās valsts likumiem, kurā pārkāpums noticis. ES dalībvalstīm būs jāsniedz informācija par transportlīdzekļa vadītāju vai transportlīdzekļa reģistrācijas apliecības turētāju tās valsts iestādēm, kurā noticis pārkāpums.

Tieslietas un pilsoniskā brīvība. Radīti stingrāki noteikumi cilvēku tirdzniecības apkarošanas jomā, kas paredz bargākus sodus noziedzniekiem, bet upuriem piešķir plašāku aizsardzību un palīdzību visās ES dalībvalstīs. Pārskatīti tiesību akti bērnu pornogrāfijas un seksuālās vardarbības jomā, nosakot kriminālatbildību par tādām aktivitātēm kā, piemēram, uzmākšanos bērniem tiešsaistē seksuālos nolūkos un seksa tūrismu.

ES noteikto pamattiesību un brīvību interesēs EP noraidīja Viltošanas novēršanas tirdzniecības līgumu (ACTA) noslēgšanu dalībvalstu starpā, kā arī ar vairākām citām valstīm, ieskaitot ASV.

Enerģētikā noteikti gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumi dalībvalstīm, kas saskaras ar gāzes piegādes pārtraukšanu no ārējām valstīm, noteikta energoapgādes drošības klauzula par ES intervences gadījumiem īpaši sarežģītās situācijās. Dalībvalstīm turpmāk būs jāizstrādā valsts mēroga mērķi ar saistošiem noteikumiem enerģijas taupīšanai.

Šajā EP sasaukumā Fukušimas atomelektrostacijas avārijas seku iespaidā tika lemts par atteikšanos no atomenerģijas ES, taču šī iniciatīva nav pieņemta, norādot, ka jebkuras alternatīvas Savienības ekonomikai patlaban ir pārāk dārgas. 

Lauksaimniecībā un zivsaimniecībā noteikti jauni politikas principi. Lauksaimniecībā – atšķirīgs finansēšanas, pārvaldes un monitorēšanas mehānisms, kurā lielāks uzsvars likts uz taisnīgāku un caurskatāmāku subsīdiju sadali, kā arī vides aizsardzību. ES finansiālā atbalsta saņemšanai pretendentiem būs jānodrošina vides kritēriju ievērošana; līdzekļi tiks piešķirti tikai aktīviem lauksaimniekiem, maksājumi par lielajām saimniecībām pakāpeniski tiks samazināti. Zivsaimniecības politikas reforma paredz aizliegumu nozvejot vairāk zivju, nekā attiecīgajā gadā spēj atjaunoties.

"Nākamajos septiņos gados Latvija no ES kopumā saņems ap 7,5 miljardiem eiro, vienlaikus Savienības budžetā iemaksājot ap 1,8 miljardiem eiro."

2013.gada novembrī EP pieņēma ES budžetu 2014.-2020.gadam 960 miljardu eiro apmērā, izdevumu sadaļā paredzot 908 miljardus. Nākamajos septiņos gados Latvija no ES kopumā saņems ap 7,5 miljardiem eiro, vienlaikus Savienības budžetā iemaksājot ap 1,8 miljardiem eiro. Visvairāk – 38% no ES budžeta – saņems Savienības lauksaimniecība.

Ārlietās nozīmīga bijusi Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide. Tam ES ārlietu politika jāpadara efektīvāka un vienotāka.  

Šajā sasaukumā sāktas sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar ASV. Uzskata, ka līguma noslēgšana vairos konkurenci un samazinās preču un pakalpojumu cenas, kā arī radīs jaunas iespējas Latvijas un Eiropas uzņēmējiem.

Par ko lems jaunais EP?

Lēmumu pieņemšana jaunajā EP sasaukumā vistiešākajā mērā būs atkarīga no vēlēšanu rezultātiem – tie noteiks mandātu sadalījumu EP politiskajās grupās, kā arī svarīgāko ES institūciju vadītāju personālijas, kas kopumā noteiks Savienības politiku turpmākajos piecos gados un pat ilgāk, skaidro biedrības "Eiropas kustība Latvijā" prezidents Andris Gobiņš. 

"Fundamentāls jaunā sasaukuma uzdevums būs EP lomas palielināšana."

Divi nozīmīgākie jautājumi, kuri nezaudēs aktualitāti arī nākamajā sasaukumā, būs lielā mērā saistīti ar bloka un Krievijas attiecībām - ES ārpolitikas vienotības un efektivitātes uzlabošana, kā arī atkarības mazināšana no Krievijas energoresursiem. ES institūcijām būs jāmeklē gāzes piegādes alternatīvas, kas sevišķi svarīgi Latvijai, kura patlaban šajā ziņā ir 100% atkarīga no Krievijas, norāda A.Gobiņš. Deputātu dienaskārtībā būs arī tādi jautājumi kā Tirdzniecības un investīciju nolīgums ar ASV, kas nākamajam parlamenta sasaukumam būs jāapstiprina vai jānoraida, patērētāju un vides aizsardzība, daudzgadu budžeta vidusposma pārskatīšana, lemjot gan par tā apjomu, finansēšanu un tērēšanu. Deputātiem arī var nākties meklēt veidus, kā ES nodrošināt pašai savus finanšu resursus, piemēram, ieviešot finansiālo darījumu nodokli un jaunu ES pievienotās vērtības nodokli, jo tiek uzsvērts, ka ES atkarība no dalībvalstu iemaksām ir pretrunā ar Savienības pamatā esošajiem līgumiem. Ir arī vairākas citas jomas, kas, kā norāda EP Informācijas birojs, būs aktuālas nākamajā Eiropas Parlamenta dienaskārtībā.

Personas datu aizsardzība

Paredzēts ļaut iedzīvotājiem efektīvāk kontrolēt savu datu lietošanu interneta vidē. Dienaskārtībā ir jautājums par personas datu nodošanu un apstrādi tiesībsargājošajām institūcijām.

Eiropas vienotā gaisa telpa

Eiropas vienotās gaisa telpas iniciatīva ir vērsta uz gaisa satiksmes pārvaldības un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas efektivitātes paaugstināšanu. Eiropas Parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis pasākumus vieglākai kompensāciju saņemšanai un palīdzības sniegšanai pasažieriem gadījumos, kad plānotie lidojumi kavējas vai tiek atcelti. Gaisa pasažieru pārvadātājiem būs jānodrošina attiecīgajām dalībvalstu institūcijām datu apmaiņa par pasažieriem. Mērķis - cīnīties pret noziegumiem un terorismu.

Dzelzceļa pakalpojumi

Lai veicinātu inovācijas un efektivitāti dzelzceļa pārvadājumos, Eiropas Komisija ierosinājusi ar 2019.gada decembri iekšzemes pasažieru dzelzceļus atvērt jauniem tirgus dalībniekiem un jauniem pakalpojumiem.

Komplekso ceļojumu noteikumi

Jaunie tiesību akti paredz, ka arī patērētāji, kas kompleksā ceļojuma paketi iegādājušies internetā, turpmāk tiks labāk aizsargāti pret dažādiem riskiem, ieskaitot cenas maiņu vai ceļojuma atcelšanu. Pasažieriem tiks nodrošinātas kompensācijas un repatriācijas izdevumi.

Telekomunikācijas

Jaunie priekšlikumi paredz vienošanos par galējām viesabonēšanas cenām, kā arī tīkla neitralitātes regulēšanu un pieeju internetam.

Produktu drošība

Priekšlikums paredz iespēju ikvienam patērētājam sekot līdzi produkta sastāvam, kā arī tam, kā kontrolējošās iestādes veic produktu pārbaudi un nodrošina to drošības noteikumus visā ES.

Sievietes uzņēmumu vadības institūcijās

Mērķis līdz 2020.gadam akciju biržās kotētu kompāniju padomēs noteikt 40% sieviešu pārstāvniecības kvotu.

Maternitātes un paternitātes atvaļinājums

EP lēma, ka jaunajām māmiņām pienāksies 20 nedēļas ilgs pilnībā apmaksāts maternitātes atvaļinājums līdzšinējo 14 nedēļu vietā. Tiesības uz divu nedēļu ilgu apmaksātu paternitātes atvaļinājumu paredzētas arī tēviem. Pagaidām šajā jautājumā nav panākta vienošanās ar otru likumdevēju - ES Padomi.

Vide

Līdz 2019.gadam paredzēts par 80% samazināt plastmasas maisiņu lietošanu, tos aizvietojot ar maisiņiem, kas gatavoti no otrreiz pārstrādātiem un bioloģiski noārdāmiem materiāliem. EP priekšlikums paredz siltumnīcefekta gāzu izmešu samazināšanu par 40% salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni, kā arī atjaunojamās enerģijas īpatsvaru līdz 2030.gadam palielināt vismaz līdz 27%. Jauns mērķis ir noteikt maksimālo izmešu līmeni atsevišķiem piesārņotājiem.

Fundamentāls jaunā sasaukuma uzdevums, sekojot Lisabonas līgumā izvirzītajiem principiem, būs EP lomas palielināšana ES institūciju starpā. "EP sāk rādīt muskuļus, un tas turpināsies arī jaunajā sasaukumā," norāda A.Gobiņš. Otrs svarīgs minētajā līgumā noteikts princips, ko nāksies iedzīvināt jaunievēlētajiem deputātiem, – ievērojami palielināt sabiedrības iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā, tādējādi vairojot EP un visas ES leģitimitāti, kuras nepietiekamība patlaban ir viens no galvenajiem Savienības kritikas mērķiem. EP ir vienīgā tieši ievēlētā ES institūcija, ko ievēlē tiešās vēlēšanās.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU