Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kas notiks 2014.gada 24.maijā, varēs ar pasi vai personas apliecību.
FOTO: Lita Krone/ LETA
EP vēlēšanas:
Tiesības piedalīties EP vēlēšanās
Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvija ir viens vēlēšanu apgabals. Tas nozīmē, ka Latvijā visos reģionos būs vienādi Eiropas Parlamenta kandidātu saraksti, pretēji, kā tas ir Saeimas vēlēšanās. Publiskajā telpā politisko partiju kandidātu pretendentu vārdi Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskan jau ilgāku laiku, taču konkrētāk tos varēs uzzināt marta nogalē, jo kandidātu sarakstu iesniegšana Eiropas Parlamenta vēlēšanām sāksies šā gada 5.martā un turpināsies līdz 20.martam. Deputātu kandidātu sarakstus Eiropas Parlamenta vēlēšanām drīkst iesniegt reģistrētas partijas un partiju apvienības.
Tiesības vēlēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir Latvijas pilsoņiem, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu. Tiesības balsot ir arī citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri uzturas Latvijā, taču citu ES dalībvalstu pilsoņiem, lai izmantotu savas tiesības vēlēt Latvijā, par viņiem ir jābūt iekļautām ziņām Latvijas Iedzīvotāju reģistrā. Tas nozīmē, ka citu ES dalībvalstu pilsoņiem līdz šā gada 24.aprīlim ir jāreģistrējas Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). To var izdarīt gan personīgi ierodoties CVK (Smilšu ielā 4, Rīgā) vai arī uz CVK pa pastu nosūtot iesniegumu. Iesniegumā ir jānorāda norāda šādas ziņas:
EP vēlēšanu kārtība
Eiropas Parlamenta vēlēšanas notiks izmantojot vēlētāju reģistru. Tas nozīmē, ka balsošana notiks, izmantojot iepriekš sagatavotus vēlētāju sarakstus un vēlētājam būs jādodas uz konkrētu vēlēšanu iecirkni, atbilstoši reģistrētajai dzīvesvietai.
Līdz šā gada 15.martam Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) katram vēlētājam uz viņa deklarētās dzīvesvietu pa pastu nosūtīs paziņojumu ar informāciju, kurā vēlēšanu iecirknī ir jādodas vēlēt 24.maijā.
PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Undīne Priekule informē: "Paredzēts, ka no 10.marta līdz 15.martam PMLP vēlētājiem uz deklarēto dzīvesvietu izsūtīs paziņojumus par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un reģistrēto vēlēšanu iecirkni. Savu vēlēšanu iecirkni vēlētāji varēs noskaidrot arī internetā PMLP mājaslapā www.pmlp.gov.lv vai zvanot uz CVK uzziņu tālruni."
"Paredzēts, ka no 10.marta līdz 15.martam PMLP vēlētājiem uz deklarēto dzīvesvietu izsūtīs paziņojumus par Eiropas Parlamenta vēlēšanām un reģistrēto vēlēšanu iecirkni."
CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa skaidro: "Atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, kurās vēlētājus reģistrē balsošanas brīdī, iespiežot spiedogu pasē, Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāju uzskaitei lieto pirms vēlēšanām izveidotus vēlētāju sarakstus. Šī kārtība nosaka to, ka vēlētājs lēmumu balsot citā iecirknī nevar pieņemt vēlēšanu dienā, un iecirkņa maiņa jāpiesaka savlaicīgi – ne vēlāk kā līdz 25. dienai pirms vēlēšanām. Šā gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās pieteikt iecirkņa maiņu būs iespējams no 15.marta līdz 29.aprīlim. Iecirkņa maiņu varēs pieteikt klātienē – jebkuras pašvaldības dzīvesvietas deklarēšanas iestādē, aizpildot attiecīgu iesniegumu un uzrādot pasi vai personas apliecību, vai arī tiešsaistē, izmantojot Vēlēju reģistra informācijas sistēmas e-pakalpojumu. Šis pakalpojums būs pieejams PMLP mājaslapā www.pmlp.gov.lv, un to varēs lietot, izmantojot elektronisko parakstu vai arī interneta bankas autentifikāciju."
No šā gada 19.maija vēlēšanu iecirkņos varēs iepazīties ar kandidātu sarakstiem, ziņām par kandidātiem un priekšvēlēšanu programmām, kā arī pieteikt balsošanu atrašanās vietā tiem vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī.
Balsot varēs trīs dienas iepriekš
Gadījumā, ja vēlētājs Eiropas Parlamenta vēlēšanu dienā 24.maijā no pulksten 7:00 līdz 20:00 nevarēs ierasties vēlēšanu iecirknī un nobalsot, ir paredzēta iespēja, ka vēlētājs varēs savu balsi nodot jau trīs dienas pirms vēlēšanām – no 21.maija līdz 23.maijam. Vēlētāji, kuri balsos pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemetīs atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Vēlēšanu komisija vēlētāju sarakstā izdarīs atzīmi par to, ka vēlētājs balsojis iepriekš.
Lai varētu novēlēt, vēlētājam būs jāuzrāda derīgs personu apliecinošs dokuments – pase vai personas apliecība.
Balsošana ārvalstī
Vēlētāji, kuri Eiropas Parlamenta vēlēšanu laikā uzturas ārvalstīs, vēlēšanās var piedalīties, balsojot pa pastu. Ja Latvijas pilsonis balso citā ES dalībvalstī, viņš attiecīgi zaudē Republikā tiesības balsot Latvijā.
Pasta balsošanai vēlētājiem ir jāpiesakās līdz 12.aprīlim 42 Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, kuras pieņem pieteikumus balsošanai pa pastu, vai līdz 24.aprīlim pasta balsošanas iecirknī Rīgā, Elizabetes ielā 57, Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta telpās. Pieteikties pasta balsošanai var personiski vai nosūtot iesniegumu pa pastu. Pieteikumā ir jānorāda savs vārdu, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un adrese ārvalstī, uz kuru nosūtāmi balsošanas materiāli.
Vēlēšanu rezultātu noskaidrošana
Kārtība, kādā nosaka, kuri Latvijas deputāti ir ievēlēti Eiropas Parlamentā, ir tāda pati kā nosakot Saeimā vai pašvaldībās ievēlētos deputātus. K.Bērziņa norāda: "Pirmais nosacījums paredz, ka deputātu vietu sadalē nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri vēlēšanās saņēmuši mazāk par pieciem procentiem no nodotā balsu kopskaita jeb derīgo vēlēšanu aplokšņu skaita. Piemēram, ja vēlēšanās par sarakstu nodotas 50 000 derīgu vēlēšanu zīmju, bet kopā valstī saņemtas 900 000 derīgas vēlēšanu aploksnes, tad attiecīgais saraksts būs ieguvis 5,56 procentus balsu. Lai sadalītu Eiropas Parlamenta deputātu vietas starp sarakstiem, kuri pārvarējuši 5 procentu barjeru, Latvijā izmanto Senlaga (Saint-Lague) matemātisko aprēķina metodi."
"Papildus nosaka arī to, cik balsu saņēmis katrs sarakstā esošais deputātu kandidāts. To aprēķina no derīgo vēlēšanu zīmju skaita, kas nodots par kandidātu sarakstu, atņemot attiecīgā kandidāta svītrojumus un pieskaitot šī kandidāta saņemtās atzīmes plus. Pēc tam saraksta ietvaros kandidātus pārkārto pēc iegūtā balsu skaita dilstošā secībā. Attiecīgajam sarakstam pienākošos deputātu mandātus iegūst tie kandidāti, kuru saņemtais balsu skaits ir vislielākais," skaidro CVK pārstāve.
