SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
08. aprīlī, 2019
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Politika
1
6
1
6

Partiju programmas pirms EP vēlēšanām. Ko tajās vērtēt?

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Partiju un to kandidātu nodomi un solījumi, pretendējot uz mandātu Eiropas Parlamentā, izklāstīti priekšvēlēšanu programmās. LV portāls skaidro, kam tajās pievērst uzmanību, izdarot izvēli pirms 25. maijā gaidāmajām vēlēšanām.

īsumā
  • Norādot EP politisko grupu, kurā partijas pārstāvji darbosies, partija apliecina, kādas politiskās idejas un vērtības pārstāv.
  • Deputātiem, kuri pievienojušies lielākajām EP politiskajām grupām, ir salīdzinoši lielākas iespējas īstenot savus solījumus.
  • Būtiski, kādus vēlētājam, Latvijai un Eiropai kopumā nozīmīgus jautājumus partija un kandidāti piedāvā risināt, vienlaikus paskaidrojot, kā iecerēto īstenos.
  • Algu, pabalstu un pensiju palielināšana Latvijā nav ES institūciju tiešā kompetencē.
  • Vērtējot partiju priekšvēlēšanu programmās rakstīto, jāraugās arī uz šo partiju līdzšinējo veikumu.

Dalībai Eiropas Parlamenta (EP) – vienīgās pilsoņu tieši ievēlētās Eiropas Savienības (ES) institūcijas – vēlēšanās uz Latvijai paredzētajām astoņām deputāta vietām pieteikušās 16 partijas vai to apvienības, ar kuru priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem vēlētāji var iepazīties Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā vai vēlēšanu iecirkņos, kas darbu sāks 20. maijā.

EP politiskā grupa – ideoloģiskais orientieris un ietekmes rādītājs

Pēc vēlēšanām no nacionālajām valstīm ievēlētie deputāti atkarībā no viņu ideoloģiskās pārliecības apvienojas politiskajās grupās, lai nodrošinātu lielāku ietekmi lēmumu pieņemšanā EP. Zinot, kādai politiskajai grupai pievienosies kandidāts, vēlētājam ir iespēja novērtēt gan ideoloģisko virzienu un atbalstītās vērtības, par kādām kandidāts iestāsies, ievēlēšanas gadījumā kļūstot par EP deputātu, gan viņa izredzes īstenot savus politiskos solījumus, kas lielā mērā ir atkarīgs no izvēlētās grupas ietekmes EP, atzīst biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš.

Tiesa, ne visi politiskie spēki savās programmās ir norādījuši, kurai no EP strādājošajām astoņām politiskajām grupām ir gatavi pievienoties. Daļa to ir paudusi savā mājaslapā vai citos informācijas avotos, bet daļa pagaidām to nav darījusi vispār. “Ja partija vēl nespēj pateikt, ar kurām EP grupām tā ir gatava sadarboties, bet ar kurām – ne, tad šī partija pret ES līmeņa politiku neizturas nopietni,” vērtē politoloģe, sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore Iveta Kažoka.

Lielākā un ietekmīgākā ar 217 vietām no kopumā 751 ir labēji centriskā Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa (EPP), kurā patlaban jau darbojas četri partiju “Jaunā Vienotība” pārstāvoši deputāti – Sandra Kalniete, Aleksejs Loskutovs, Kārlis Šadurskis un Inese Vaidere. Līdz kļūšanai par Latvijas Ministru prezidentu EPP darbojās arī Krišjānis Kariņš, kā arī Artis Pabriks, pirms sāka strādāt par aizsardzības ministru jaunizveidotajā valdībā. Nodomu pievienoties EPP paudusi Jaunā Konservatīvā partija (JKP) un partija “KPV LV”. EPP uzskatāma par proeiropeisku, ES un tās dalībvalstu ciešāku sadarbību, kā arī līdzšinējās Eiropas vērtības atbalstošu politisko spēku.

Ja partija vēl nespēj pateikt, ar kurām EP grupām tā ir gatava sadarboties, bet ar kurām – ne, tad šī partija pret ES līmeņa politiku neizturas nopietni.

Otra lielākā EP politiskā grupa ar 186 deputātiem ir kreisi centriskā Eiropas Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (PES), kurā darbojas no “Saskaņas” ievēlētais, bet patlaban no Latvijas Krievu savienības kandidējošais Andrejs Mamikins. Gatavību pievienoties PES paudusi gan “Saskaņa”, gan “Progresīvie”. Arī šī grupa, kura nereti lēmumu pieņemšanā sadarbojas ar EPP, ir orientēta uz atbalstu ES turpmākai pastāvēšanai līdzšinējā formātā, vairāk uzmanības veltot solidaritātes un sociālā taisnīguma principu nostiprināšanai.

Trešais plašāk pārstāvētais politiskais spēks EP ar 76 mandātiem ir par mēreni eiroskeptisko uzskatītā Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa (ECR), kura atbalsta principu “mazāk, bet labāku Eiropas Savienību” un atturīgi raugās uz nacionālo ES institūciju pilnvaru paplašināšanu pār nacionālajām valstīm. Šajā grupā patlaban darbojas no Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ievēlētais Roberts Zīle.

Ceturtā lielākā ar 68 deputātiem ir Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (ALDE), kurā patlaban darbojas no Zaļo un zemnieku savienības ievēlētā Iveta Grigule. Šis politiskais spēks pārstāv federālus uzskatus un iestājas par principu “vairāk Eiropas”, akcentējot pilsoniskās un demokrātiskās vērtības. Gatavību pievienoties ALDE paudusi “Attīstībai/Par!”.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Greens/EFA), kuru no Latvijas patlaban EP pārstāv Miroslavs Mitrofanovs no Latvijas Krievu savienības, bet iepriekšējā sasaukumā – Tatjana Ždanoka, ar 52 deputāta vietu ir sestā lielākā politiskā grupa EP. Šī apvienība, kurā ir zaļie un vairāku kreiso novirzienu pārstāvji, norāda, ka cīnās par augstiem ekoloģiskiem, sociāliem un demokrātiskiem standartiem.

Līdztekus minētajām EP patlaban darbojas arī vairākas citas politiskās grupas – Eiropas Apvienotā kreiso spēku un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (52 deputāti), kura sevi pozicionē kā kreisā spārna partiju sadarbības forumu ar akcentu uz cilvēktiesībām, eiroskeptiskā Brīvības un tiešās demokrātijas grupa (41 deputāti), kā arī Nāciju Eiropas grupa (37 deputāti). EP darbojas arī 21 grupām nepiederošs deputāts. Tiesības izveidot politisko grupu EP ir vismaz 25 deputātiem, kuri pārstāv vismaz septiņas dalībvalstis. Tādējādi politisko grupu skaits EP var būt mainīgs. Arī jaunajā sasaukumā kāda grupa var nākt klāt, bet kāda – zust.  

Solījumi un darbi

Otrs nozīmīgs kritērijs, vērtējot politisko spēku programmas pirms EP vēlēšanām, ir – vai tās piedāvā risinājumus, turklāt spēj norādīt, kā tos īstenos, ne tikai konkrētajam vēlētājam, bet arī Latvijai un Eiropai kopumā nozīmīgās jomās – ES ārējā politikā, finansējuma pārdalē, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā, transporta jomā, patērētāju tiesībās, norāda biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš. Vienlaikus jāņem vērā, ka daļa partiju savās priekšvēlēšanu programmās sola ar ES institūciju lēmumiem tieši nesaistītu jautājumu risināšanu, piemēram, pensiju, pabalstu un algu paaugstināšanu, veselības aprūpes uzlabošanu, valsts aizsardzības spēju stiprināšanu Latvijā.

Priekšvēlēšanu programmās akcentēta migrācija, pirmkārt, Latvijas iedzīvotāju emigrācija un reemigrācija, ES budžeta, reģionālās attīstības, kohēzijas politikas jautājumi, partiju piedāvājumu pirms EP vēlēšanām raksturo sabiedriskās politikas centra “Providus” pārstāve – pētniece Sintija Tarasova. Taču maz uzmanības programmās veltīts “Brexit” potenciālajam iespaidam turpmākajos gados. Savukārt jautājumā par ES sankcijām pret Krieviju partiju viedokļi dalās.

Eiroskeptisku nostāju savā programmā pauž “Latviešu nacionālisti”, kuri sola, “ievērojot katras ES valsts nacionālās pašnoteikšanās tiesības, kā arī “Brexit” precedentu, rosināt uzticības balsojumu visās dalībvalstīs par to turpmāko dalību ES”. Savukārt Rīcības partija vēlas “pilnu un visaptverošu ES–Latvijas Republikas attiecību auditu”.  Lai gan neviena no šajās EP vēlēšanās startējošajām partijām atšķirībā no vairāku citu ES dalībvalstu politiskajiem spēkiem nepauž radikāli eiroskeptiskus nodomus, “tomēr tas, ka partija atklāti nesludina ES graušanu, vēl nenozīmē, ka tā nevar kļūt par Putina ruporu Eiropā. Tāpēc būtu jāraugās ne tikai uz to, ko partijas raksta programmās, bet arī jāvērtē, ko tās darījušas līdz šim”, vēlētājiem ieteic A. Gobiņš.

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU