Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 8. jūnijā, reģistrēti 16 kandidātu saraksti. Līdz ar tiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ir jāiesniedz kandidātu parakstītas priekšvēlēšanu programmas, kuru apjoms nepārsniedz 10 000 iespiedzīmju. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem patlaban var iepazīties CVK tīmekļvietnē.1
Enerģētiskā drošība
Vairāki politiskie spēki savās priekšvēlēšanu programmās enerģētikas politiku tieši saistījuši ar Eiropas un Latvijas drošību militāri stratēģiskā izpratnē.
“Eiropas lielākā humānā, ekonomiskā un ekoloģiskā problēma šobrīd ir krievijas izraisītais karš Ukrainā,” vēsta partiju apvienība “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”), kas savā programmā fokusējas uz drošības jautājumiem. Šis politiskais spēks sola iestāties par enerģētisko un sakaru drošību, tostarp to decentralizāciju, nodrošinot darbību arī tad, ja infrastruktūra būtu kritiski bojāta.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”) uzskata: jāveicina jaunu enerģētikas starpsavienojumu veidošana, kas ir reģionālās energodrošības un ekonomikas attīstības pamats.
Partija “Latvijas attīstībai” vēlas mazināt Eiropas enerģētisko atkarību no nedraudzīgām valstīm un veicināt Eiropas Savienības pašpietiekamību stratēģisko tehnoloģiju jomās. “Mēs turpināsim strādāt pie likumiem, kas nepieciešami, lai izveidotu (..) Eiropas (..) enerģētikas savienību,” vēsta šis politiskais spēks.
Arī “Kustība “Par!”” pauž: “Eiropā ir pilnībā jāatsakās no fosilā kurināmā un no enerģētikas saiknes ar putina Krieviju.”
Enerģētiskā neatkarība
Vairāki politiskie spēki savās programmās uzsvēruši enerģētiskās neatkarības svarīgumu, tiesa, lielākoties Latvijas kontekstā.
Enerģētiskās neatkarības jautājumā Latvijai ir jāizmanto Eiropas Savienības līdzekļi, lai novērstu elektroenerģijas ražošanas jaudu deficītu, kas ļautu samazināt elektroenerģijas izmaksas, uzskata “Zaļo un Zemnieku savienība” (turpmāk – ZZS). Šī partiju apvienība norāda: “Latvijai jākļūst par elektroenerģijas eksportētājvalsti, attīstot spējas ražot un eksportēt ūdeņradi un sintētiskās degvielas ar augstu pievienoto vērtību.”
Partija “Apvienība jaunlatvieši” vēsta: “Iestājamies par Latvijai izdevīgu enerģētikas politiku. Pietiek mānīt Latvijas sabiedrību, ka valstī, kurā ir trīs lielas HES un divas TEC, vienīgais elektroapgādes risinājums ir savu saražoto elektrību pašiem pēc tam pirkt atpakaļ Nordpool biržā ar vairākkārtēju sadārdzinājumu par vairāksolīšanas cenām.” Šī partija sola iestāties par kompensāciju pieprasīšanu no Eiropas Savienības gadījumos, kad tās politika liedz Latvijai izmantot sev izdevīgākos enerģētikas risinājumus.
“Latvija vairs nevar turpināt atpirkt savu elektroenerģiju no Eiropas “Nord Pool Group” biržas,” norāda partija “Stabilitātei!”. Tā grasās rosināt, lai Latvija atstāj minēto biržu, kā arī uzskata, ka alternatīvu un jaunu gāzes piegādātāju meklējumi ir noveduši situāciju Latvijā līdz kritiskai. Šis politiskais spēks aicina atteikties no “pašnāvnieciskās politikas un nekavējoties pārtraukt gāzes iegādi caur starpniekiem par mākslīgi sadārdzinātām cenām”.
“Iestājamies par Latvijas īstenu enerģētisko suverenitāti, primāri izmantojot Latvijas dabas resursus, izstājoties no biržām, kas mākslīgi rada sadārdzinājumus,” vēsta arī partija “Suverēnā vara”.
“Latvija ar Daugavas HES kaskādēm un TEC, kas var izmantot vietējos atjaunojamos resursus: kūdru un koksni, pilnībā sevi nodrošina ar lētu un stabilu nepieciešamo enerģiju,” norāda partija “Tauta. Zeme. Valsts.”. Tā uzskata: ir jāatceļ lēmums no 2030. gada aizliegt kurināmās kūdras izmantošanu, taču nākotnē vienīgais enerģijas attīstības veids ir kodolenerģijas attīstība. “Latvijā nav nepieciešamas izkliedētas un nedrošas enerģijas būves – ārvalstu investoru finansētie lielie vēja parki, kuru būvniecība paredz mežu izciršanu, jūras piesārņošanu, Latvijas dabas ainavas degradēšanu un kritisko materiālu importu 80% apmērā no Āzijas un Āfrikas valstīm,” skaidro partija.
“Būsim labvēlīgi pret jaunu ģenerējošo jaudu radīšanu Eiropā, arī atomenerģiju,” pauž “JKP Jaunā konservatīvā partija” (turpmāk – JKP). Šī partija atbalsta “principu “Ražo enerģiju pats” – saules baterijas katrā namā, maksimāli izdevīgus nosacījumus bateriju uzkrājošo jaudu veidošanai. Vēja enerģija nav valsts monopols”.
Savukārt partija “Progresīvie” sola: “Atbalstīsim fonda izveidi, kas arī Latvijā finansēs atjaunīgās enerģijas projektus, radot darbavietas, uzlabojot gaisa kvalitāti un veicinot energoneatkarību.”
Eiropas Zaļais kurss
Liela uzmanība politisko spēku priekšvēlēšanu programmās veltīta Eiropas Zaļajam kursam – politikas iniciatīvu kopumam, kura mērķis ir vest Eiropas Savienību pa zaļās pārkārtošanās ceļu uz galīgo mērķi: klimatneitralitāti 2050. gadā.
Nozīmīgu vietu klimata un vides aizsardzības jautājumiem savā programmā atvēlējuši “Progresīvie”. Norādot uz klimata krīzes postošajām izpausmēm, partija uzstāj: “Eiropai šim izaicinājumam jāstājas pretī kopā, jāpasargā iedzīvotāji no energonabadzības un jāsasniedz klimatneitralitāte līdz 2040. gadam.” Partija sola mazināt fosilo kurināmo dedzināšanu, pārtraucot gāzes importu no Krievijas, izslēdzot dabasgāzi no zaļās taksonomijas, pārejot uz atjaunīgajiem energoresursiem, siltinot ēkas un veidojot energosavienojumus starp valstīm. Tāpat “Progresīvie” sola: “Iestāsimies par ES fondu klimata krīzes un dabas katastrofu seku mazināšanas pasākumiem, kā arī par civilās aizsardzības un glābšanas dienestu stiprināšanu.”
Arī “Kustība “Par!”” norāda: “Eiropas Savienībai līdz 2050. gadam jāsasniedz klimatneitralitāte. Mēs atbalstīsim klimata krīzes novēršanu Eiropas līmenī.”
Tomēr vairākums politisko spēku šajā jautājumā ir atturīgi vai noraidoši.
Zaļā kursa virziens ir pareizs, bet tas jāievieš par cenu, ko varam atļauties, saglabājot ES drošības, tautsaimniecības un sociālās prioritātes, uzskata “Nacionālā apvienība”. Tā norāda: “Eiropas Zaļā kursa apstiprinātie nesamērīgie un nesasniedzamie mērķi radīs ilgtermiņa zaudējumus Latvijai enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, būvniecības un citās jomās. Zaļais kurss esošajā versijā izmaksās pārlieku dārgi un pasliktinās Latvijas un ES konkurētspēju, un radīs negatīvas sociālās sekas. Uzskatām, ka Zaļo kursu nepieciešams pilnveidot, ņemot vērā dalībvalstu finanšu iespējas un atšķirīgās situācijas.”
Partija “Latvijas attīstībai” uzskata: “Klimata politikai ir jāveicina, nevis jākavē ekonomiskā izaugsme. Mēs esam par saprātīgu, reālistisku pieeju ES klimata mērķu sasniegšanā, ņemot vērā cilvēku maksātspēju.”
Arī JKP vēsta: “Mēs esam par ilgtspējīgu un videi draudzīgu ekonomiku, tomēr – bez pārspīlējumiem. Kamēr Latvija nav sasniegusi ES dzīves līmeņa virsotni, tās iedzīvotājus un tautsaimniecību nevar pakļaut neizpildāmām Eiropas zaļā kursa prasībām. Ir jāpiebremzē.” Šī partija uzskata, ka Zaļais kurss jāievieš atbilstoši Latvijas situācijai un veselajam saprātam: “Kamēr vien bagātie var atļauties jaunus elektroauto, neliegsim izmantot vecākas automašīnas, īpaši laukos. Nevaram aizliegt malkas apkuri vai Latvijas purvu izmantošanu. Ļausim izmantot kūdru mūsu puķudobēm!”
“Latvija pirmajā vietā” norāda, ka iestājas par dabas aizsardzību, bet bez pārspīlējumiem: “Par “zaļo kursu” ar teicamnieka centību lai vispirms rūpējas tās valstis, kuras ir gadu desmitiem neapdomīgi izpostījušas savu dabu! Latvija ir gana “zaļa”, un Eiropas “zaļā kursa” dēļ Latvijas iedzīvotāji nav jādzen nabadzībā!”
“Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, tāpēc ar “zaļo kursu” saprotam cīņu pret dabas piesārņojumu, atkritumu pārstrādes efektivizāciju, ieviešot labāko attīstīto valstu pieredzi un tehnoloģijas,” savu redzējumu atklāj partija “Tauta. Zeme. Valsts.”.
Savukārt “Jaunā Vienotība” secina, ka “Eiropa kopumā saskaras ar nopietniem izaicinājumiem: relatīvi zemu produktivitātes pieaugumu, sabiedrības novecošanos un nepieciešamību nodrošināt enerģētisko neatkarību. Vienlaikus ES turpina īstenot zaļo un digitālo ekonomikas transformāciju, virzību uz klimata neitralitāti 2050. gadā”. Partija uzsver, ka šo izaicinājumu risināšanai būs nepieciešams gan apjomīgs finansējums, gan strukturālas reformas. “Jaunā Vienotība” sola strādāt, lai arī nākamajā ES daudzgadu budžetā Latvijai būtu pieejams pienācīgs finansējums “ekonomikas zaļās un digitālās transformācijas īstenošanai”.
“Apvienība jaunlatvieši” vēsta: “Iestājamies par Latvijas apstākļiem piemērotu un izdevīgu vides politiku, nevis ES uzspiesto zaļo kursu un klimata pārmaiņu retoriku, kas Latvijai nav aktuāla un ir kārtējā finansiālā nasta. Latvija ir bagāta ar mežiem, upēm, ezeriem un laukiem. Tieši ES realizētās politikas dēļ esam kļuvuši par neindustriālu valsti, kurā praktiski nenotiek starptautiska mēroga ražošana un dabas piesārņošana.”
“Centra partija” pauž: “Pārejai uz jaunu energoefektīvu ekonomiku un atjaunojamiem enerģijas avotiem nav jānotiek uz Eiropas iedzīvotāju rēķina, liedzot viņiem iespēju izmantot privāto transportu, tradicionālo pārtiku un iestumjot tos nabadzībā.”
Arī partija “Suverēnā vara” ir kritiska: ““Zaļais kurss” ar zemnieku pazemošanu ir ceļš uz pārtikas krīzi ne tikai Eiropā. Esam gatavi Eiropas līmenī aizstāvēt mūsu valsts pārtikas nodrošinātājus: lauksaimniekus, lopkopjus, putnkopjus, zivsaimniekus.”
ZZS norāda, ka tās mērķis ir samērot Zaļā kursa izpildi ar Latvijas reālajām iespējām un iedzīvotāju vajadzībām. “Pārejai uz zaļām siltumnīcas gāzu samazināšanas metodēm jānorisinās tā, lai neradītu Latvijai pārmērīgu finansiālu slogu un nenovestu pie nozaru vai sektoru likvidēšanas. Koncentrēsimies uz efektīvu un ilgtspējīgu risinājumu meklēšanu, lai panāktu reālus emisiju samazināšanas rezultātus, nevis izpildītu matemātiskus samazināšanas mērķus.”
CO2 emisijas
Vairāki politiskie spēki savās priekšvēlēšanu programmās pauduši konkrētus nodomus saistībā ar ogļskābās gāzes emisijām, kuras atzītas par galveno klimata pārmaiņu iemeslu.
JKP vēsta: “Kritiski izvērtēsim emisiju kvotu sistēmu. Eksports uz trešajām valstīm ir jāatbrīvo no emisiju maksām.”
Partija “Tauta. Zeme. Valsts.” norāda: “Eiropas Savienības politika ar mērķi samazināt CO2 izmešus par 55% līdz 2030. gadam un klimata neitralitāte līdz 2050. gadam ir nereāla. Utopiskās ieceres vēl vairāk palielinās Eiropas Savienības atpalicību no galvenajiem konkurentiem globālajā pasaules tirgū: ASV, Indijas un Ķīnas. Atceļams ir lēmums no 2035. gada aizliegt transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem ražošanu, jo Eiropas Savienība nespēj konkurēt ar Ķīnas un citu Āzijas valstu ražojumiem.” Partija uzskata: “Izmešu kvotu tirdzniecība ir neētiska, jo vērsta uz bagāto valstu rūpnieciskās ražošanas palielināšanu, lietojot fosilo enerģiju. Tas pastiprinās plaisu starp bagātākajām un nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm.”
“Apvienība jaunlatvieši” norāda, ka “nav pieļaujams aplikt Latviju ar industriāli aktīvajām valstīm līdzvērtīgām dabas resursu kvotām”.
Savukārt “Suverēnā vara” uzskata: “CO2 kvotu aprēķināšana, noteikšana un piemērošana ir liela krāpniecības shēma.”
Dabas aizsardzība
Vairākas partijas savās priekšvēlēšanu programmās runājušas arī par dabas aizsardzību plašākā nozīmē.
Šai tēmai samērā daudz pievēršas “Progresīvie”: “Dabas aizsardzība nevar būt tikai individuāls uzdevums – par to jārūpējas arī Eiropas un nacionālajām institūcijām.” Tāpat partija sola cīnīties par to, lai tiktu novērsta cietsirdība pret zvēriem un mājdzīvniekiem, kā arī vērsties pret bišu izmiršanu, dzīvnieku audzēšanu kažokādu iegūšanai, pesticīdu, minerālmēslu un glifosāta lietošanu. “Līdz 2030. gadam jāaizsargā vismaz 30% no jūras un sauszemes teritorijām. 10% no tām jābūt stingri aizsargātām. Mežu ciršana nav rīks klimata mērķu sasniegšanai,” vēsta “Progresīvie”.
Partija “Tauta. Zeme. Valsts.” pauž: “Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kas, aizdambējot upes ar mazajiem HES un citām konstrukcijām, ir iznīcinājusi trīs galvenās lašu nārstošanas upes un sabojājusi zivju nārstu vietas daudzās mazajās upēs.” Šī partija uzskata, ka ES līdzekļi jāpiesaista mazo upju atbrīvošanai no vairāk nekā tūkstoš dambjiem un mākslīgajām būvēm, kas traucē zivju migrācijai.
Partija “Apvienotais saraksts” norāda: par spīti sarežģītajai politiskajai un ekonomiskajai situācijai, ir jāpieliek visas pūles, lai tautsaimniecības attīstība nenotiktu uz vides kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās rēķina.
“Suverēnā vara” uzsver, ka neatbalsta Latvijas dabas izpostīšanu: “Latvija nav Eiropas izgāztuve, tāpēc ir pilnībā jāaizliedz atkritumu ievešana no citām valstīm. Mēs esam par saprātīgu un pamatotu vides aizsardzības politiku.”
Savukārt “Jaunā Vienotība” uzskata, ka “vides, dabas un klimata politikai ir jābūt pārdomātai, balstītai zinātnes atziņās, viedās inovācijās un rūpēs par nākamajām paaudzēm”.
Partiju solījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Ieskaties LV portāla apkopojumā, ko partijas sola (vai, gluži otrādi) arī citās tautsaimniecības jomās:
- Drošība un starptautiskās attiecības
- Ekonomika
- Lauksaimniecība
- Labklājība un veselība
- Vērtības un kultūra
- Eiropas Savienības pārvaldība
Īss ceļvedis, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus
Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu izvērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā Eiropas Savienībai vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās, piemēram, ārējā un drošības politikā, ekonomikā, enerģētikā, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā un citās nozarēs.
Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājums, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām (ja tādas ir), kas pieejamas partiju mājaslapās.
Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras risināt nemaz nav Eiropas Parlamenta varā. Tāpēc der zināt, ko dara Eiropas Parlaments, kādus jautājumus lemj Eiropas Savienība, bet ko dalībvalstis nosaka pašas nacionālā līmenī >> Eiropas Parlaments – uzdevumi, pilnvaras, nozīmīgākie lēmumi.
Izvērtējot partiju solījumus, būtiski pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai konkrēto cilvēku deleģētu pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Parlamentā.
|
***
LV portāla publikāciju sērijā – partiju un to apvienību, kuras kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024, programmu apskatos – partiju un to apvienību nosaukumi atveidoti atbilstoši latviešu literārās valodas normām, tāpēc to rakstība var atšķirties no Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmām. Citātos ir ievērota partiju izvēle rakstīt agresorvalsts nosaukumu un tās līdera vārdu ar lielo vai mazo sākumburtu.
1 Savukārt ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas minētā informācija jāpublicē arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, nodrošinot iespēju partiju priekšvēlēšanu programmas un kandidātu sarakstus noklausīties audioformātā.
