FOTO: Janine Schmitz (Picture alliance/Photothek/Scanpix).
Partiju un deputāta amata kandidātu nodomi un solījumi pirms jūnijā gaidāmajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām izklāstīti priekšvēlēšanu programmās. LV portāls vairākos programmu apskatos aplūkos partiju piedāvājumu svarīgākajās politikas jomās.
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 8. jūnijā, reģistrēti 16 kandidātu saraksti. Līdz ar tiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ir jāiesniedz kandidātu parakstītas priekšvēlēšanu programmas, kuru apjoms nepārsniedz 10 000 iespiedzīmju. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem patlaban var iepazīties CVK tīmekļvietnē.1
|
Ieskaties LV portāla apkopojumā, ko partijas sola (vai, gluži otrādi) arī citās tautsaimniecības jomās: |
Divus gadus turpinoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, gandrīz visas partijas un to apvienības, uzrunājot vēlētājus pirms EP vēlēšanām, programmās galveno uzmanību veltījušas ar ārējo drošību saistītajām tēmām – militārajai aizsardzībai un ārpolitikai Latvijas, ES un NATO līmenī.
Politisko spēku vidū valda vienprātība par nepieciešamību stiprināt Latvijas un Eiropas kopējo drošību. Tomēr domas dalās jautājumā, kā to īstenot.
Būtiski norādīt: drošība un ģeopolitiskie jautājumi bija viena no visplašāk iztirzātajām tēmām partiju priekšvēlēšanu programmās arī pirms visām iepriekšējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām, kurās Latvija ir piedalījusies.
Visplašāk savā programmā drošībai pievērsusies Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”), uzsverot, ka tā pašlaik ir Latvijas un ES galvenā prioritāte. Apvienība sola stiprināt sadarbību NATO ietvaros Eiropā, transatlantiskajā telpā un citviet ar līdzīgi domājošām valstīm, atbalstīt ES iniciatīvas, kas vērstas uz militārās mobilitātes, reaģēšanas un sadarbības paplašināšanu. ES dalībvalstīm jāpalielina finansējums aizsardzībai, sasniedzot NATO noteikto mērķi, – ne mazāk kā 2% no valsts IKP. Aizsardzības izdevumi galvenokārt jāfinansē no katras dalībvalsts nacionālā budžeta, nevis ES kopējiem līdzekļiem. Nacionālā apvienība ir gatava turpināt vadīt “Rail Baltica” starpinstitūciju atbalsta grupu EP, skaidrojot tā nepieciešamību militārās mobilitātes kontekstā.
Priekšvēlēšanu programmā Nacionālā apvienība iestājas pret ieceri veidot NATO aliansei paralēlas struktūras. Arī politiskie spēki – “JKP Jaunā konservatīvā partija” (turpmāk – JKP) un apvienība “Tauta. Zeme. Valsts.” – iestājas pret šādas struktūras izveidi.
Savukārt “Kustība “Par!” ” uzskata: “ES ir jāveido aizsardzības savienība, kas neaizstāj, bet nostiprina NATO Eiropā un ļauj ES rīkoties arī patstāvīgi. Jāveido Eiropas valstu kopīgas militārās vienības (bet ne “Eiropas armija”).”
Tikmēr apvienība “Tauta. Zeme. Valsts.” iestājas par diplomātisko attiecību pastiprināšanu ar globālās politikas veidotājiem, proti, ASV, Indiju, Ķīnu un Turciju. “Notikumi Ukrainā liecina, ka pat reģionāli konflikti ietekmē visas pasaules valstis, tādēļ pieaug diplomātijas loma militāro konfliktu risināšanā,” tā norāda.
Latvijas un visas ES drošību kā galveno prioritāti akcentējusi arī “Zaļo un Zemnieku savienība” (turpmāk – ZZS). Atšķirībā no iepriekš minētajiem politiskajiem spēkiem tā rosinās veidot “vienotu Eiropas militāro organizāciju, kas spētu efektīvi novērst jebkādus militārus draudus un stiprināt ES aizsardzības spējas”.
Arī “Kustība “Par!” ” pauž: “ES ir jākļūst par aizsardzības savienību. [..] Eiropai ir jābūt gatavai sevi aizstāvēt iepretim Ķīnas–Krievijas–Irānas “asij”, neatkarīgi no tā, kas ir ASV prezidents.”
Partiju apvienība “Jaunā Vienotība” atbalsta Eiropas kopējās drošības politikas stiprināšanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu sadarbību ar NATO un transatlantiskajiem partneriem. Apvienība uzskata: ES ir jāstiprina starptautiskā sadarbība ar līdzīgi domājošiem partneriem visā pasaulē, jāaizstāv multilaterāla, tiesībās balstīta pasaules kārtība.
Partija “Latvijas attīstībai” ir gatava līdzsvarot ES stratēģisko sadarbību ar ASV, panākot, lai ES valstu pienesums NATO veidotu vismaz 50% gan aizsardzības izdevumiem, gan militārajām spējām. “Latvijas attīstībai” sola vienoties par visu ES valstu ieguldījumiem ārējā drošībā vismaz 3% no IKP apjomā.
Turpretī “Progresīvie”, kurus pārstāv pašreizējais aizsardzības ministrs, uzskata, ka “nepieciešama ciešāka ES integrācija drošības jomā, piemēram, veicot kopīgus iepirkumus un ieguldījumus un veidojot starpvalstu vienības. ES drošības attīstība papildinās NATO”. Partija uzsver: Latvijai jāuzņemas līderība, lai Eiropa būtu vienota aizsardzībā gan fiziskajā, gan virtuālajā telpā ar nepieciešamajām militārajām, kiberdrošības un komandspējām.
Partiju apvienība “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”) norāda: “Ir nepieciešamas arī pārmaiņas Eiropas Savienības vadības struktūrā. Vajadzīgi atbildīgi drošības stiprināšanas līderi. ES par aizsardzību tieši atbildīgam jābūt Eiropas Komisijas komisāram, un Eiropas Parlamentam jāizveido drošības un aizsardzības komiteja.”
Jāpiebilst, ka drošības tēma caurvij visu šī politiskā spēka programmu, kas nāk ar “trīskāršas aizsardzības” piedāvājumu ne tikai militārajā, bet arī ekonomiskajā un pilsoniskajā jomā. Piesakot savu priekšvēlēšanu platformu, “Apvienotais saraksts” raksturo savu izpratni par situāciju ES: “Karš Eiropā ir radījis jaunu realitāti. Realitāti, kurā Eiropas vērtību nosargāšanai ir nepieciešams spēks. Spēks, lai nosargātu cilvēktiesības, vienlīdzību un demokrātiju. Nākamie pieci gadi būs izšķiroši drošai Eiropas nākotnei, tās pastāvēšanai un kļūšanai par patiesi spēcīgu pasaules demokrātijas centru. Krievija, kura nu jau neslēpj savas impērijas atjaunošanas plānus un audzē militāro potenciālu, saprot tikai vienu valodu. Spēku. Tā ir blakus un būs, ar to būs jāsadzīvo. Labākais veids, kā palielināt Eiropas drošību, ir kļūt stiprākiem. Ekonomiski, pilsoniski un militāri. Trīskārša aizsardzība. Un mums kā šīs aizsardzības pirmās līnijas sargiem ir īpaša vieta un loma Eiropas vērtību nosargāšanā. Stipra Latvija ir stipra Eiropa. Tā ir mūsu atbildība.”
Vairāki politiskie spēki programmās pauduši nepieciešamību attīstīt militāro rūpniecību, lielākoties iestājoties par finansējuma atvēlēšanu konkrētajai jomai, tai skaitā no ES līdzekļiem.
Piemēram, “Nacionālā apvienība” vēsta: “ES jāstiprina militārās rūpniecības attīstība, izmantojot Eiropas Komisijas finansējumu, Eiropas Aizsardzības aģentūras un Eiropas Aizsardzības fonda, kā arī citas iespējas, lai militārā industrija attīstītos vienmērīgi visā ES, īpaši ES austrumu flanga valstīs.”
Partija “Latvijas attīstībai” pauž nodomu strādāt, lai sasniegtu mērķi – trīskāršot jau pastāvošā Eiropas Aizsardzības fonda finansējumu, izveidot 100 miljardu fondu ES aizsardzības rūpniecībai un atcelt pastāvošos ierobežojumus ES naudas izmantošanai militārām vajadzībām. Viens no partijas uzstādījumiem ir vismaz trīskāršot Eiropas aizsardzības rūpniecības jaudas un pieckāršot aizsardzībai atvēlēto ES budžeta daļu.
Arī JKP iestājas par militārās rūpniecības stimulēšanu Latvijā un ES. Tā norāda: “Jābūt gataviem aizsardzībai pret Krievijas agresiju un ekonomisko ietekmi.”
Savukārt “Apvienotais saraksts” pauž nostāju, ka “militārās industrijas attīstībai ir vienlīdz nepieciešams finansējums gan jaunu tehnoloģiju izstrādei, gan tradicionālā bruņojuma un munīcijas rezervju ražošanai”.
“Jaunā Vienotība” uzskata: “ES ir daudz mērķtiecīgāk un intensīvāk jārisina aizsardzības un drošības jautājumi, īpaši militārās rūpniecības attīstība.”
Virkne partiju savās programmās saistībā ar drošību paudušas atbalstu Ukrainai un tās iekļaušanai ES, kā arī Savienības paplašināšanai.
ZZS akcentē: atbalsts Ukrainai ir būtisks Eiropas stabilitātes un drošības kontekstā.
“Nacionālā apvienība” vēsta: “Jādara viss iespējamais, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas okupācijas spēkiem, un jāpalīdz Ukrainai kļūt par ES un NATO dalībvalsti.” Apvienība uzskata, ka iespējami ātri jāpanāk arī Moldovas uzņemšana ES, kas esot Eiropas drošības interesēs. Tāpat tās ieskatā jāizstrādā “daudzgadu finanšu shēma, kas ļautu uzņemt ES jaunas dalībvalstis, vienlaikus neizkropļojot konkurenci ES vienotajā tirgū”.
Arī JKP atbalsta ES paplašināšanās sarunu uzsākšanu ar Ukrainu un Moldovu, ievērojot Latvijas uzņēmēju un lauksaimnieku intereses. Tā uzsver, ka ES institūcijām ir jābūt gatavām jaunu dalībvalstu uzņemšanai.
Apvienība “Tauta. Zeme. Valsts.” norādījusi, ka jāturpina atbalsts Ukrainas pretgaisa aizsardzības un moderno militāro tehnoloģiju attīstībai. Turpretī attiecībā uz Eiropas Savienības paplašināšanos, tā pauž viedokli, ka “nav atbalstāma Eiropas Savienības paplašināšana ar svešas civilizācijas un kultūras valstīm”. Priekšvēlēšanu programmā partija citē ES institucionālās priekšteces pamatlicēju Robēru Šūmanu: “Visas Eiropas valstis veidojusi kristīgā civilizācija. Tā ir Eiropas dvēsele, kas jāiedzīvina no jauna. Visas šīs valstis ir aicinātas pievienoties Eiropas Kopienai, ja tās īsteno patiesu demokrātiju. Tādā gadījumā tās varēs pievienoties, kad vien vēlēsies.”
“Kustība “Par!” ” uzskata, ka Ukrainas uzvara un pievienošanās ES un NATO ir Latvijas drošības atslēga: “Tā ir mūsu stratēģija un mērķis darbam Eiropas Savienībā.” “Mūsu ilgtermiņa drošībai ir nepieciešama reformētas Ukrainas iekļaušanās pārveidotā Eiropas Savienībā tuvākās desmitgades laikā,” norāda politiskais spēks. Tās ieskatā ir “jāpastiprina mērķtiecīgas sankcijas pret putina Krieviju un lukašenko Baltkrieviju un šo valstu amatpersonām no ES un tās kandidātvalstu puses”.
“Ukrainas pievienošanās Eiropas Savienībai un ES paplašināšanās kopumā prasa vispirms veikt reformas pašā Eiropā. Tas ir, pārveidojot lēmumu pieņemšanu un mainot ES budžeta sadales principus. Šīm izmaiņām ir jābūt prioritātēm līdz ar vērienīgas palīdzības programmu Ukrainas uzvarai, atjaunošanai un integrācijai Eiropas Savienībā,” programmā vēsta partija “Latvijas attīstībai”. Tā sola “turpināt vērienīgu atbalstu Ukrainas drošībai, reformām un uzņemšanai ES, ierobežot atsevišķu dalībvalstu veto tiesības pār Eiropas Savienības lēmumiem, nākotnē lemjot ar dalībvalstu kvalificētu vairākumu arī par ārējās, aizsardzības un drošības politikas jautājumiem”.
“Jaunā Vienotība” ir apņēmusies aktīvi atbalstīt Ukrainas virzību pretim dalībai ES un konsekventi iestāties par visa veida – politiskā, ekonomiskā, finansiālā un militārā – atbalsta sniegšanu Ukrainai, kā arī stingrām sankcijām pret agresorvalsti Krieviju.
Arī “Progresīvie” uzskata: jāsniedz Ukrainai viss nepieciešamais politiskais, militārais un humānais atbalsts un strauji jāvirzās uz Ukrainas uzņemšanu ES. “Jau no šī brīža jānodrošina Ukrainas pakāpeniska integrācija, piemēram, plašāk to iesaistot ES programmās, dodot piekļuvi mūsu tirgiem un piešķirot novērotāju vietas EP,” uzsver “Progresīvie”. Partija gatava atbalstīt arī Moldovu un Rietumbalkānu valstis ceļā uz iestāšanos ES, kā arī demokratizāciju Baltkrievijā.
“Progresīvie” priekšvēlēšanu programmā arī norādījuši: “Prokremliskās Ungārijas valdības centieni bloķēt atbalstu Ukrainai ir kārtējais pierādījums, ka Eiropas uzbūvē ir nepieciešamas izmaiņas. ES paplašinoties, tās rīcībspēja, vienai dalībvalstij iebilstot pret kopīgu rīcību, kļūs aizvien svarīgāka. Eiropai jābūt vienotai, efektīvai, demokrātiskai, caurskatāmai un jādod vairāk brīvības Eiropas Parlamentam.”
Politisko spēku priekšvēlēšanu programmās plaši norādīts uz nepieciešamību stiprināt gan Latvijas, gan ES robežu un centieniem to panākt ievēlēšanas gadījumā.
Partija “Latvijas attīstībai” sola “nostiprināt Eiropas austrumu robežu, ES iesaistoties kopīgas, nocietinātas Manerheima līnijas izbūvē, un pārveidot Eiropas Robežu un krasta apsardzības aģentūru Frontex par īstu ES Robežsardzi”.
Savukārt “Nacionālā apvienība” vēsta: “Latvijai kopā ar citām ES valstīm, kas robežojas ar Krieviju, jāsaņem solidārs atbalsts ES austrumu robežas žoga un attiecīgās infrastruktūras izveidē. Iestāsimies par to, lai, saskaņojot ar NATO struktūrām, ES austrumu robeža tiktu stiprināta, ieviešot militārās pretmobilitātes pasākumus, tai skaitā veidojot spēcīgas militārās aizsardzības līnijas.”
“Apvienotais saraksts” piedāvā trīskāršu aizsardzību, ko veido pasākumi pilsoniskajā, ekonomiskajā un militārajā jomā, norādot, ka “ES robežai ar agresorvalstīm jātop par militāru infrastruktūru, ciešu, aizvērtu hibrīdkara un provokāciju centieniem”. Politiskā spēka ieskatā, “ES ārējās robežas aizsardzības militārās infrastruktūras izbūve ir visas Eiropas kopējais uzdevums un pienākums”.
Turpretī “Jaunā Vienotība” pauž: “ES ir jāstiprina arī austrumu robežas reģioni – militāri un ekonomiski.”
Politiskā partija “Tautas varas spēks” uzstāj: jāpanāk, lai visas ES valstis atzītu, ka Latvijas austrumu robeža ir visas ES kopējā robeža, un tās aizsargāšanā jāpiedalās visām ES valstīm, gan sniedzot tehnisku atbalstu, gan sedzot finansiālos izdevumus no kopējiem ES līdzekļiem.
To pašu vēsta arī partija “Latvija pirmajā vietā”: “Latvijas robeža ir Eiropas Savienības un NATO ārējā robeža, tādēļ mēs iestāsimies par būtisku kopīgu Eiropas finansējumu kopīgās Eiropas robežas nostiprināšanai – kopīgai drošībai!” Partija uzskata, ka Eiropas robežu stiprinās pierobežas iedzīvotāju labklājība un attīstība, tostarp Latgalē: “Latvijas drošību stiprinās investīciju pieplūdums Eiropas pierobežas Latgales reģionā – tieši tas veicinās miera un labklājības virzienu Eiropas politikā!”
Vairākas politiskās partijas savā priekšvēlēšanu programmā saistībā ar robežu drošību skārušas arī nelegālās migrācijas jautājumus, taču lielākoties tie aplūkoti valstu iekšējās drošības kontekstā.
JKP vēsta: “NĒ masveida nekontrolētai imigrācijai no trešajām valstīm, NĒ bēgļu uzņemšanas kvotām! Mēs iestājamies par Latvijas robežu aizvēršanu nelegāliem migrantiem. Atbalstām izlēmīgu rīcību ES ārējo robežu kontroles stiprināšanā un aktīvu sadarbību ar Āfrikas un Āzijas valstīm, lai nepieļautu ekonomisko bēgļu iekļūšanu ES teritorijā.”
Kategoriska nostāja ir arī “Nacionālajai apvienībai”, kas iebilst pret tā dēvētajām migrantu piespiedu uzņemšanas kvotām un “nepiekrīt jaunākajām šī gada izmaiņām Eiropas migrācijas politikā, kas dalībvalstīm uzliek par pienākumu uzņemt migrantus vai maksāt par to neuzņemšanu. Jaunajā EP sasaukumā jāpanāk šī principa pārskatīšana”. Apvienība uzskata, ka Eiropas valstīm, kurās ieceļo visvairāk migrantu, jāaizsargā savas robežas – gan sauszemes, gan jūras –, iesaistot arī Eiropas robežsardzes spēkus.
Savukārt “Latvijas attīstībai” ir šāds viedoklis: “Ir jāizveido bēgļu un patvēruma meklētāju uzņemšanas centri ārpus Eiropas, lai pārvaldītu to plūsmu un nodrošinātu, ka patvēruma procedūras tiek veiktas ārpus ES robežām.” Šīs partijas politiķi uzskata, ka ir jāvēršas pret nelegālo migrāciju, ieviešot efektīvu migrantu atpakaļnosūtīšanas mehānismu ES līmenī. “Eiropai ir nepieciešama vienota pieeja, reaģējot uz agresīvu valstu hibrīduzbrukumiem un provokācijām, kurās tiek iesaistīti cilvēktirdzniecības grupējumi un nelegālie migranti,” teikts partijas priekšvēlēšanu programmā.
Līdzīgs viedoklis ir apvienībai “Tauta. Zeme. Valsts.”: “Jāpārtrauc ekonomisko bēgļu uzņemšana, un Eiropas Savienības līdzekļi jāiegulda bēgļu centru izveidei bēgļiem radniecīgas civilizācijas un mītnes zemei līdzīgu klimatisko apstākļu reģionos.” Šīs partijas ieskatā līdzšinējā Eiropas Savienības migrācijas politika ir kļūdaina, jo fokusējas uz to, kā dažās ekonomiski attīstītākajās valstīs atrisināt darbaroku trūkumu.
Pielaidīgāku nostāju savā programmā pauž “Progresīvie”: “ES nepieciešama vienota nostāja patvēruma, migrācijas un robežu pārvaldības jautājumos, kas ir efektīva, droša un respektē cilvēktiesības. Jācīnās pret autoritāru režīmu centieniem izmantot migrantus kā ieroci.”
ZZS savā priekšvēlēšanu programmā norādījusi, ka imigrācijas jautājums steidzami jāpārskata. “ES valstīm jāizstrādā vienoti kritēriji sezonālo darbinieku pieņemšanai. Eiropas drošības nākotnes vārdā ir jānodrošina skaidri noteikumi naidīgu imigrējušu personu identificēšanai, to integrēšanai vai izraidīšanai atpakaļ uz izcelsmes valstīm,” uzskata ZZS.
“Jaunā Vienotība” vēsta, ka “ES ir jāievieš praksē kopēja migrācijas un patvēruma sistēma, kas darbojas ātri, taisnīgi nošķir bēgļus no ekonomiskajiem migrantiem, sekmē sadarbību ar trešajām valstīm un, esot barga pret cilvēku kontrabandistiem, nodrošina nelikumīgu robežpārkāpēju nosūtīšanu atpakaļ”. Partija norāda, ka ir jānostiprina ES ārējā robeža, lai cīnītos pret nekontrolētu imigrāciju un saglabātu brīvu iekšējo kustību Šengenas zonā. Līdztekus jāstrādā, lai pārtrauktu “vairāku trešo valstu organizētus mēģinājumus izmantot nelegālu migrāciju ES destabilizēšanai. Ārējās robežas nostiprināšanai jāparedz ES finansējums”.
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” vēstījums par migrāciju ir īss: jānodrošina un jāaizsargā ES robežas no nelegālās migrācijas.
Vairāki politiskie spēki par Krievijas iesākto karu Ukrainā pauduši tādu nostāju, kas liedz skaidri secināt, vai tie atbalsta vai nosoda kādu no karojošajām pusēm. Partijas vien norāda, ka ir par mieru vai pret karu.
“Savu redzējumu varam droši citēt ar vienas no ievērojamākās personas Latvijas vēsturē (Kārļa Ulmaņa) teikto: “Mēs gribam, lai labklājība būtu mums apkārt pie visiem un būtu atrodamā katrā mūsu zemes stūrītī, katrā mūsu iedzīvotāju mājā un mājvieta,” vēsta partija “Stabilitātei!”. Šis politiskais spēks savā programmā norāda: sankcijas, ko rietumvalstis piemērojušas Krievijai par agresiju Ukrainā, nav bijušas efektīvas un ir nesušas ekonomiskus zaudējumus arī Latvijai.
Partija “Suverēnā vara” vēlētājiem dara zināmu, ka “iestājas par mieru starp Eiropas valstīm un atbalsta jebkura konflikta atrisināšanu ar miera sarunām un diplomātiju. Vienmēr labāks būs tas karš, kas netika uzsākts! Tāpēc šajos sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos svarīgāk par bruņošanos un aizsardzības stratēģijas plānošanu ir diplomātija un līderu viedums”.
Līdzīgs vēstījums ir “Centra partijai”: “Uguns pārtraukšana un ilgtermiņa miera panākšana Eiropā ir nākamā Eiropas Parlamenta sasaukuma galvenais izaicinājums.” Šis politiskais spēks iestājas “par ilgtspējīgu un taisnīgu mieru visā kontinentā – no Lisabonas līdz Vladivostokai, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Sīnāja pussalai”. “Centra partija” vēsta, ka savu priekšvēlēšanu programmu izstrādājusi kopīgi ar Tatjanas Ždanokas pārstāvēto partiju “Latvijas krievu savienība”.
Partijas “Apvienība jaunlatvieši” programmā migrācija netiek pieminēta, ir tikai norādīts, ka partija iebilst pret “haotisku migrācijas politiku”, kura līdz ar “LGBT+ propagandu skolās” ir pretrunā ar tradicionālajām un kristīgajām vērtībām.
Īss ceļvedis, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus
Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu izvērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā Eiropas Savienībai vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās, piemēram, ārējā un drošības politikā, ekonomikā, enerģētikā, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā un citās nozarēs.
Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājums, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām (ja tādas ir), kas pieejamas partiju mājaslapās.
Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras risināt nemaz nav Eiropas Parlamenta varā. Tāpēc der zināt, ko dara Eiropas Parlaments, kādus jautājumus lemj Eiropas Savienība, bet ko dalībvalstis nosaka pašas nacionālā līmenī >> Eiropas Parlaments – uzdevumi, pilnvaras, nozīmīgākie lēmumi.
Izvērtējot partiju solījumus, būtiski pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai konkrēto cilvēku deleģētu pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Parlamentā.
|
LV portāla publikāciju sērijā – partiju un to apvienību, kuras kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024, programmu apskatos – partiju un to apvienību nosaukumi atveidoti atbilstoši latviešu literārās valodas normām, tāpēc to rakstība var atšķirties no Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmām. Citātos ir ievērota partiju izvēle rakstīt agresorvalsts nosaukumu un tās līdera vārdu ar mazo sākumburtu.
1 Savukārt ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas minētā informācija jāpublicē arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, nodrošinot iespēju partiju priekšvēlēšanu programmas un kandidātu sarakstus noklausīties audioformātā.
