Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 8. jūnijā, reģistrēti 16 kandidātu saraksti. Līdz ar tiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ir jāiesniedz kandidātu parakstītas priekšvēlēšanu programmas, kuru apjoms nepārsniedz 10 000 iespiedzīmju. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem patlaban var iepazīties CVK tīmekļvietnē.1
Lielākā daļa politisko spēku, savās priekšvēlēšanu programmās pievēršoties gan Eiropas Savienības (ES), gan Latvijas ekonomikas attīstības jautājumiem, atklājuši ieceres lauksaimniecības jomā vai vismaz pauduši nostāju par vienu no galvenajām ES politikām, kurai tiek novirzīta krietna daļa ES budžeta. Kopējā Eiropas Savienības lauksaimniecības politika ietver likumu un mehānismu kopumu, kas regulē lauksaimniecības produktu ražošanu, tirdzniecību un apstrādi ES, lai veicinātu lauku attīstību. ES kopējā lauksaimniecības politika tiek finansēta no ES budžeta. Lauksaimniecības jomā Eiropas Parlaments līdz ar ES Padomi, kurā pārstāvēti dalībvalstu ministri, ir viens no likumdevējiem lauksaimniecības jomā.
Plašāko vietu savā programmā lauksaimniecībai atvēlējusi “Zaļo un Zemnieku savienība” (turpmāk – ZZS), kas vada Zemkopības ministriju. Šī partija norāda, ka lauksaimniecība Latvijā ir ne vien ekonomikas stūrakmens, bet arī pamats nacionālajai identitātei un kultūras mantojumam. ZZS ir izvirzījusi sev uzdevumu “nodrošināt, lai Latvijas lauksaimnieku vajadzības tiek sadzirdētas un viņu intereses tiek pārstāvētas Eiropas līmenī, aktīvi iesaistoties politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos”.
Lauksaimniecības būtisko lomu tautsaimniecībā un nacionālajā kultūrā uzsvēris arī “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”): “Lauksaimniecībā katram sava loma – lielie ražotāji nodrošina apgādes un stratēģisku krājumu drošību, mazie un vidējie – lauku apvidu dzīvotspēju, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanu un daudzveidību, spēju nodrošināt sevi un savu ģimeni.”
ES tiešmaksājumi un konkurētspēja
Atklājot savas ieceres lauksaimniecības jomā, politiskie spēki lielākoties ir runājuši par ES tiešmaksājumu sistēmu un ar to saistītās konkurences apstākļu uzlabošanu, jo Latvijas lauksaimnieki ilgstoši ir saņēmuši ievērojami mazākus ES tiešmaksājumus nekā vidēji Eiropas Savienībā. Līdztekus šiem tiešmaksājumiem dalībvalstis saviem lauksaimniekiem piešķir arī subsīdijas no nacionālā budžeta līdzekļiem.
Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”) norāda: “Lauksaimniecības politikā jāveic reforma, kas pārskata vecās tiešmaksājumu aprēķināšanas formulas un piedāvā jaunu, taisnīgu atbalsta sistēmu visiem Eiropas, tajā skaitā Ukrainas kā ES dalībvalsts un lielas lauksamniecības produkcijas ražotājvalsts, lauksaimniekiem.”
Arī partijas “Latvijas attīstībai” mērķis ir “taisnīgi vienādot tiešmaksājumus lauksaimniekiem, ņemot vērā to, ka ES platībmaksājumi tiks pakāpeniski atcelti un galvenā uzmanība tiks pievērsta ilgtspējīgākas lauksaimniecības un ar to saistīto inovāciju veicināšanai”.
“Jaunā Vienotība” uzskata: “Īstenojot lauksaimniecības tiešmaksājumu tālāku izlīdzināšanu starp ES dalībvalstīm, Latvijas lauksaimniekiem jānodrošina godīgas konkurences iespējas.”
Partija “Suverēnā vara” norāda, ka platību maksājumiem par zemes apstrādi ir jābūt līdzvērtīgiem visās ES dalībvalstīs. Tā sola ar ES atbalstu izstrādāt subsīdiju programmu mazajiem un vidējiem Latvijas zemniekiem, uzlabojot to konkurētspēju iepretim importētajiem lauksaimniecības produktiem.
Arī ZZS ir apņēmusies uzstāt uz to, ka jāpabeidz platībmaksājumu izlīdzināšana, kā arī jāstiprina vietējo ražotāju pārtikas piegādes ķēdes un jāiestājas par de-minimis2 atbalsta limita divkāršošanu, lai nodrošinātu Latvijas lauksaimniekiem un uzņēmumiem papildu finansējumu.
Tāpat arī partija “Kustība “Par!”” norāda uz nepieciešamību nodrošināt godīgu konkurencu Latvijas zemniekiem.
“Progresīvie” uzskata, ka arī “importētajiem pārtikas produktiem jāpiemēro ES lauksaimniecības prasības”.
Partija “Tautas varas spēks” ir secinājusi, ka EP netiek aizstāvēta mūsu valsts lauksaimniecības attīstība: “Jau 20 gadus Latvija ir Eiropas valstu savienības saimē, kuras laikā bija paredzēts izlīdzināt piešķirto subsīdiju apmēru visām ES valstīm. Tam bija jābūt vienādi konkurētspējīgi risinātam jautājumam.”
Savukārt “Apvienība jaunlatvieši” norāda: “Vēlamies aizsargāt vietējo ražotāju un pakalpojumu sniedzēju tirgu, kā to gudrākā (t. sk. slēptā) veidā dara citas ES valstis. Šādas politikas neesamība Latvijā ir gandrīz pilnībā iznīcinājusi vietējos lauksaimniekus un ražotājus un plaši atvērusi durvis ārvalstu produkcijas un veikalu ķēžu ienākšanai, ko politiķi, maldinot sabiedrību, sauc par investīcijām. Mūsu plauktos ir jābūt Latvijā, nevis Vācijā, ceptai maizei.”
“JKP Jaunā konservatīvā partija” (turpmāk – JKP) atbalstīs ES paplašināšanās sarunu sākšanu ar Ukrainu un Moldovu, sarunu procesā ievērojot Latvijas uzņēmēju un lauksaimnieku intereses. Šī partija sola: “Strādāsim, lai atbrīvotu uzņēmējus un lauksaimniekus no pārliekās birokrātijas.”
ZZS priekšvēlēšanu programmā sola: “Mēs rosināsim pārskatīt atbalsta piešķiršanas prasības, lai tās atbilstu Latvijas specifikai un realitātei, nodrošinot, ka mūsu lauksaimniecības nozare tiek atbalstīta adekvāti un efektīvi. (..) Uzstājam uz nepieciešamību pabeigt platībmaksājumu izlīdzināšanu.”
Savukārt partija “Latvijas attīstībai” norāda, ka atbalsta taisnīgu konkurenci, kuru neizkropļo turīgo dalībvalstu subsīdijas un mākslīgi šķēršļi Latvijas uzņēmējiem. “Eiropas lauksaimniecības politikas galvenajam mērķim ir jābūt pārtikas apgādes drošībai un Eiropas pārtikas apgādes neatkarībai. Prioritāte ir lauku teritoriju attīstība, reģionu ekonomikas un uzņēmējdarbības stiprināšanai, nevis subsīdijas.”
Lauksaimniecība un Zaļais kurss
Lauksaimniecība ir viena no nozarēm, ko visvairāk ietekmēs Eiropas Zaļais kurss, kura mērķis ir panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam, samazināt konvencionālās lauksaimniecības negatīvo ietekmi un sekmēt vidi saudzējošo prakšu attīstību, tostarp mazinot ķimizāciju lauksaimniecībā.
Lielākā daļa politisko spēku savās priekšvēlēšanu programmās norādījuši, ka iebilst pret Zaļā kursa īstenošanu vai atbalsta to ierobežotā apmērā, ja šī politika bremzē Latvijas ekonomisko attīstību. Vienlaikus daļa partiju un to apvienību uzsvērušas, ka iestājas par vides aizsardzību un cilvēka veselībai labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu.
ZZS, kura vada Klimata un enerģētikas ministriju, norāda: “Svarīgi ir pielāgot Eiropas politiku atbilstoši dažādu reģionu specifikai un vajadzībām. Vienādojuma politika nedrīkst būt primārais Eiropas mērķis, nepieciešama elastīga pieeja, piemērojot prasības atšķirīgiem reģioniem un nodrošinot lielāku efektivitāti. Īpaši tas attiecas uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, zaļo kursu un drošību.”
Savukārt “Nacionālā apvienība” uzskata: “Eiropas Zaļā kursa apstiprinātie nesamērīgie un nesasniedzamie mērķi radīs ilgtermiņa zaudējumus Latvijai enerģētikas, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības, būvniecības un citās jomās.”
Partija “Suverēnā vara” ir pārliecināta, ka ““Zaļais kurss” ar zemnieku pazemošanu ir ceļš uz pārtikas krīzi ne tikai Eiropā”. “Esam gatavi Eiropas līmenī aizstāvēt mūsu valsts pārtikas nodrošinātājus: lauksaimniekus, lopkopjus, putnkopjus, zivsaimniekus,” apņēmusies šī partija.
Papildu atbalsts videi draudzīgas lauksaimniecības attīstībai
“Kustība “Par!”” vēsta, ka “lauksaimnieki, kas nodrošina Eiropu ar veselīgu un drošu pārtiku, ir jāatbalsta ar ieguldījumiem ilgtspējīgās un efektīvās ražošanas metodēs”.
ZZS sola palielināt ES atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības attīstībai Latvijā, saglabājot un paplašinot līdzšinējo politiku attiecībā uz vides ilgtspējas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, attīstot videi draudzīgu lauksaimniecisko ražošanu.
Savukārt partija “Progresīvie”, kura savā programmā plaši uzsvērusi vides aizsardzības jautājumus, norāda: lauksaimniecība jāpadara zaļāka, nodrošinot taisnīgu finansējumu, sevišķi mazajiem, vidējiem un bioloģiskajiem lauksaimniekiem. “Klimata krīze”, kā pauž šis politiskais spēks, “vairs nav tikai zinātnieku prognozes – mēs to redzam arī plūdos Jēkabpilī, sausumā, krusā un pieaugošās lauksaimniecības kompensācijās neiegūtās ražas dēļ. No bezdarbības cieš ekonomika, infrastruktūra un pašu cilvēki. Eiropai šim izaicinājumam jāstājas pretī kopā, jāpasargā iedzīvotāji no energonabadzības un jāsasniedz klimatneitralitāte līdz 2040. gadam”.
Par ES lauksaimniecības politiku savā priekšvēlēšanu programmā nav runājusi ne partija “Stabilitātei!”, ne “Centra partija”. Lauksaimniecība nav pieminēta arī politiskā spēka “Tauta. Zeme. Valsts.” programmā.
Partiju solījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās
Ieskaties LV portāla apkopojumā, ko partijas sola (vai, gluži otrādi) arī citās tautsaimniecības jomās:
- Drošība un starptautiskās attiecības
- Ekonomika
- Enerģētika, Eiropas Zaļais kurss, dabas aizsardzība
- Labklājība un veselība
- Vērtības un kultūra
- Eiropas Savienības pārvaldība
Īss ceļvedis, kā vērtēt politisko partiju programmās ietvertos solījumus
Vispirms vēlētājam ar vēsu prātu vajadzētu izvērtēt, cik lielā mērā priekšvēlēšanu programmās paustais ir pašam svarīgs, aktuāls, atbilstošs priekšstatiem par to, kā Eiropas Savienībai vajadzētu attīstīties nozīmīgās jomās, piemēram, ārējā un drošības politikā, ekonomikā, enerģētikā, lauksaimniecībā, vides aizsardzībā un citās nozarēs.
Pēc tam jāraugās, vai solījumiem un nodomiem ir piedāvāts risinājums, kā tos īstenot, nevis tikai pausta vispārīga apņemšanās “attīstīt”, “veicināt”, “uzlabot”. Padziļinātākai analīzei ir noderīgi iepazīties ar partiju paplašinātajām programmām (ja tādas ir), kas pieejamas partiju mājaslapās.
Vienlaikus vērts pievērst uzmanību arī tam, vai starp partiju priekšvēlēšanu solījumiem nav ietvertas tādas apņemšanās, kuras risināt nemaz nav Eiropas Parlamenta varā. Tāpēc der zināt, ko dara Eiropas Parlaments, kādus jautājumus lemj Eiropas Savienība, bet ko dalībvalstis nosaka pašas nacionālā līmenī >> Eiropas Parlaments – uzdevumi, pilnvaras, nozīmīgākie lēmumi.
Izvērtējot partiju solījumus, būtiski pārdomāt, vai partiju izvirzīto kandidātu izglītība, līdzšinējā pieredze un reputācija ir gana atbilstoša, lai konkrēto cilvēku deleģētu pārstāvēt Latvijas intereses Eiropas Parlamentā.
|
***
LV portāla publikāciju sērijā – partiju un to apvienību, kuras kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024, programmu apskatos – partiju un to apvienību nosaukumi atveidoti atbilstoši latviešu literārās valodas normām, tāpēc to rakstība var atšķirties no Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmām. Citātos ir ievērota partiju izvēle rakstīt agresorvalsts nosaukumu un tās līdera vārdu ar mazo sākumburtu.
1 Savukārt ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas minētā informācija jāpublicē arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, nodrošinot iespēju partiju priekšvēlēšanu programmas un kandidātu sarakstus noklausīties audioformātā.
2 Eiropas Komisija ir ieviesusi minimālā apjoma jeb de minimis atbalsta jēdzienu, kas noteic, ka atbalsta projekti par mazām summām, kuriem faktiski nav ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm, netiek pakļauti vispārējām komercdarbības atbalsta kontroles prasībām. Par de minimis atbalstu tiek uzskatīts atbalsts, kas nepārsniedz 200 000 eiro. Šo summu (bruto) nedrīkst pārsniegt trīs fiskālo gadu laika posmā.
