Lasām partiju programmas. Labklājība un veselība

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanām, kas notiks 8. jūnijā, reģistrēti 16 kandidātu saraksti. Līdz ar tiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā, Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) ir jāiesniedz kandidātu parakstītas priekšvēlēšanu programmas, kuru apjoms nepārsniedz 10 000 iespiedzīmju. Vēlētāji ar iesniegtajiem kandidātu sarakstiem, kā arī priekšvēlēšanu programmām un ziņām par kandidātiem patlaban var iepazīties CVK tīmekļvietnē.1

Gandrīz visi uz mandātiem EP pretendējošie politiskie spēki programmās pauduši nodomus labklājības jomā, solot palielināt sociālo nodrošinājumu, uzlabot veselības aprūpi, atbalstīt ģimenes ar bērniem.

Daļa partiju un to apvienību nav piedāvājušas detalizētas apņemšanās minētajā jomā, bet uzlabojumus tajā aplūkojušas kā daļu no iecerēm ekonomikas attīstības veicināšanai.

Tāpat daļa politisko spēku savās programmās aprobežojušies vien ar secinājumiem par nepietiekamu labklājības līmeni Latvijā, kā arī adresējuši kritiku par to gan Latvijas valsts pārvaldei, gan Eiropas Savienībai.       

Iepazīstoties ar partiju solījumiem labklājības un veselības jomā, jāņem vērā, ka tās ir politiskās jomas, kurās Eiropas Savienība var noteikt vispārējos principus, turpretī to piemērošana ir nacionālo valstu ziņā (plašāk par tēmu >> Eiropas Parlaments – uzdevumi, pilnvaras, nozīmīgākie lēmumi).

Minimālais atalgojums, pensijas, atbalsts senioriem

Apvienība “Zaļo un Zemnieku savienība” (turpmāk – ZZS), kuras pārstāvis vada Labklājības ministriju, priekšvēlēšanu programmā ir salīdzinoši daudz pievērsusies vecāka gadagājuma cilvēku sociālā stāvokļa uzlabošanai. “ES jārisina iedzīvotāju novecošanas jautājums. Veicināsim vecuma vienlīdzību, paplašinot esošo ES tiesisko regulējumu par vecuma diskrimināciju ārpus nodarbinātības jomas. Nodrošināsim vecāku cilvēku jēgpilnu iesaistīšanos politiskajā līdzdalībā, vienlīdzīgu piekļuvi kultūrai, tiesiskumam, nodarbinātībai, mūžizglītībai un profesionālajai apmācībai, tostarp digitālajai pratībai,” sola konkrētais politiskais spēks. ZZS arī apņemas nodrošināt vecāko paaudžu cilvēkiem finansiālu drošību. “ES ir jāaizsargā vecāka gadagājuma cilvēki, veidojot paaudžu līgumu, pieņemot pasākumus sociālās un veselības aprūpes ilgtermiņa palīdzībai, adekvātām pensijām un vecuma minimālajiem ienākumiem,” vēsta ZZS.

Labklājību un ģimeni kā vienu no prioritātēm priekšvēlēšanu programmā ierindojusi “Kustība “Par!” ”. Tā uzskata, ka ES līmenī jākoordinē pieeja senioru aprūpei mājās. Partija arī vēsta: “Jārada regulējums, lai cīnītos ar vecuma diskrimināciju un iespējotu “sudraba ekonomiku” (55+ nodarbinātību).”

Tomēr vairums partiju priekšvēlēšanu programmās ir pievērsušās tieši pensiju un minimālo ienākumu jautājumam.

Piemēram, ZZS norāda, ka ES dalībvalstīs jābūt standartizētai minimālajai algai vismaz 60% no vidējās algas katrā dalībvalstī, lai nodrošinātu taisnīgumu darba tirgū. “Būtiski ir novirzīt fondus cīņai ar bezdarbu, ņemot vērā darba tirgus izmaiņas un nepieciešamību pēc sistemātiskas pieejas darbaspēka pārkvalificēšanai,” akcentējusi ZZS.

“Vēlamies ieviest vienotu formulu cieņpilnas minimālās algas un pensijas aprēķinam,” vēsta partija “Progresīvie”.  

Nonākot EP, ieviest vienotus darba atalgojuma standartus un veicināt kopēju ES standartu ieviešanu minimālo ienākumu, sociālās palīdzības (īpaši komunālo maksājumu, medikamentu un medicīnas pakalpojumu apmaksas), pensiju un cilvēku ar invaliditāti atbalsta jomās apņēmusies “Centra partija”.

“Jāievieš kopēja Eiropas pieeja minimālās pieļaujamās pensijas un minimālo pieļaujamo pabalstu līmeņa noteikšanai – Eiropas minimālā pensija un Eiropas minimālie pabalsti,” uzsver sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”.

Arī partija “Suverēnā vara” sola: “Likumdošanas līmenī panāksim vienotas Eiropas Savienības minimālās pensijas pieņemšanu un Eiropas Sociālā fonda līdzekļu gudru izlietojumu šim nolūkam.” Politiskais spēks uzskata, ka vidējo un zemāko pensiju saņēmēji jāatbrīvo no nodokļiem, bet tiem, kuri rūpējas par saviem vecāka gadagājuma ģimenes locekļiem, būtu piešķirams papildu finansiālais atbalsts. “Motivēsim Latvijas valdību domāt par saviem cilvēkiem, izmantojot Eiropas Savienības ietekmi,” pauž “Suverēnā vara”.

Savukārt partija “Latvija pirmajā vietā” cīnīsies par to, lai “noteiktu vienotu algas neapliekamo minimumu Eiropas valstīs – lai Latvijas iedzīvotāji saņemtu augstākus ienākumus “uz rokas” un nevajadzētu meklēt labākas algas citās Eiropas valstīs”. Turklāt partija ir gatava iestāties par to, lai līdzekļi sociālajām vajadzībām, pensijām un pabalstiem “tiktu nodrošināti no labklājības pieauguma un iedzīvotāju ataudzes, nevis nodokļu un nodevu celšanas un imigrācijas pieauguma”. “Sociālajai politikai ir jāveicina attīstība, nevis jākļūst par slogu!” deklarē partija. 

Darba tiesības, līdztiesība, vardarbības mazināšana 

Sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa” priekšvēlēšanu programmā ir norādījusi: ES un Latvijā joprojām pastāv ievērojamas atšķirības starp vīriešu un sieviešu atalgojumu un viņu tiesību aizsardzību. “Mēs iestājamies par to, lai šī atšķirība pēc iespējas ātrāk tiktu novērsta,” akcentējis politiskais spēks.  

“Progresīvie” sola veicināt koplīgumu un arodbiedrību lomu, tai skaitā jauno nodarbinātības formu sociālajai aizsardzībai. “Ieviesīsim vienotu ES bezdarba pabalstu. Tas nodrošinās atbalstu bezdarba situācijās visā ES, kā arī uzlabos ekonomisko stabilitāti un mazinās recesijas riskus,” tā “Progresīvie”.  

“Mēs aizstāvēsim darbinieku tiesības atslēgties no darba, ņemot vērā digitālās pārmaiņas un attālinātā darba iespējas,” uzsver ZZS. Partija norāda: “Mums jāizmanto iespējas, ko sniedz Eiropas Sociālais fonds, lai mazinātu nevienlīdzību, uzlabotu jauniešu nodarbinātību un atbalstītu sociāli mazaizsargātas iedzīvotāju grupas.” 

“Jaunā Vienotība”, kuru pārstāv valdības vadītāja, atgādina, ka ES budžetā no 2021. līdz 2027. gadam Latvijai ir pieejams desmit miljardu eiro ES finansējums. Tās ieskatā ir “svarīgi to efektīvi izmantot inovatīvas Latvijas ekonomikas stiprināšanai, kultūras un sociālo jautājumu risināšanai, radot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un jaunas darba vietas, saglabājot augstus patērētāja tiesību, konkurences tiesību un sociālos standartus”. 

Atsevišķi politiskie spēki pievērsušies arī sabiedrībā aktuālajai vardarbības problemātikai.  

Partija “Latvijas attīstībai” norāda: ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu jāveicina politikas reformas Latvijā tādās jomās kā atbalsts jauniešiem, mentālā veselība un atbalsts atkarību mazināšanai, vardarbība pret sievieti, vardarbība ģimenē un izglītības vidē, palīdzība vecumdienās un atbalsts neformālajiem aprūpētājiem. 

“Jaunā Vienotība” priekšvēlēšanu programmā vēsta: “Mums jāveido Eiropa, kas spēj aizsargāt visus savus iedzīvotājus, kas ģimenes, sievietes un bērnus aizsargā no vardarbības, rūpējas par sabiedrības veselību un sniedz atbalstu sociāli mazaizsargātām sabiedrības grupām.”  

Veselības aprūpe 

“Jāizveido solidārāka un vienotāka Eiropas veselības aprūpes sistēma, kas ļautu pacientiem izvēlēties efektīvāko ārstēšanu arī citās valstīs, ne tikai savā mītnes zemē, un tas tiktu segts no valsts budžeta, nevis pacientam būtu jāvāc ziedojumi, kā tas nereti šobrīd notiek,” programmā pauž Nacionālā apvienība “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (turpmāk – “Nacionālā apvienība”).  

Arī partija “Latvijas attīstībai” akcentē – jāveido “Eiropas veselības savienība”. Politiskais spēks sola: “Mēs īstenosim vienotu ES pieeju veselības datiem, pētījumiem un tehnoloģijām un personalizētu digitālās veselības karti katram eiropietim, kas ļaus ātrāk saņemt modernāko aprūpi jebkurā ES valstī. Mēs veicināsim vienota zāļu tirgus izveidošanu un kopīgu medicīnas tehnoloģiju novērtējumu, lai samazinātu medikamentu cenas un veidotu stratēģiskas rezerves krīzēm.”  

Eiropas veselības savienības izveidi par nepieciešamu uzskata arī sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”, norādot, ka ES iestādēm daudz vairāk jāiesaistās veselības un medicīnas jomā, nevis jāatstāj viss dalībvalstu iestāžu ziņā.  

Partija “Suverēnā vara” sola iestāties par vienotiem standartiem minimālās bezmaksas veselības aprūpes apjomam visās ES dalībvalstīs.  

Vienotus Eiropas standartus veselības jomā vēlas panākt arī “Centra partija”.  

ES veselības savienību, kas neaizstāj valstu veselības sistēmas, bet veido kopīgus resursus, aicina veidot “Kustība Par!” ”. Partija uzskata: “ES jāveido stingras rekomendācijas, motivējot dalībvalstis nodrošināt saviem cilvēkiem tiesības uz veselību. Jāizveido kopēji obligātie veselības aprūpes standarti ES līmenī, kas aptvertu arī profilaksi un pieejamību. Jāatbalsta veselības sistēmu digitālā transformācija un jāraugās uz to kā kritisko infrastruktūru veselības izpētes, regulējuma un politikas nākotnei. Jānostiprina ES aģentūras veselības krīžu, zāļu, datu, pārtikas drošuma un līdzīgās jomās.” ES jānodrošina medicīnas pakalpojumu pieejamība visā ES visiem bērniem līdz 16 gadu vecumam, ja šie pakalpojumi nav pieejami kādā no valstīm, kā arī ES stratēģiskā autonomija veselības un medikamentu jomā, norāda “Kustība Par!” ”.  

Savukārt “Progresīvie” vēsta: “ES atbildība medicīnā jāpaplašina, nododot medikamentu licencēšanu un iepirkšanu centrālajai institūcijai, īstenojot pieejamas mentālās veselības atbalsta iniciatīvas un aizsargājot reproduktīvās veselības tiesības.”  

“Jaunā konservatīvā partija” (turpmāk – JKP) sola cīnīties par vienotu zāļu tirgus pieejamību un cenu politiku, atbalstot ideju par vienotiem zāļu iepirkumiem ES. 

“Veselības nozare nevar būt atrauta no citām stratēģiski svarīgām nozarēm. Tās esošā vai jaunā infrastruktūra ir jāveido tā, lai jebkuras krīzes situācijā nozare būtu vienotā sadarbības un drošības sistēmā ar medicīnas krājumu pieejamību, ilgstošu autonomu enerģijas apgādi. Iedzīvotājiem ir jābūt praktiskām zināšanām veselības pratībā un neatliekamajā palīdzībā, lai krīzes situācijā varētu parūpēties ne tikai par sevi, bet arī līdzcilvēkiem,” priekšvēlēšanu programmā pauž “Apvienotais saraksts – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” (turpmāk – “Apvienotais saraksts”). Politiskais spēks uzskata, ka ir strauji jākāpina nozares profesionāļu skaits un studiju ietvaros lielāks uzsvars jāvelta militārajai (kara) medicīnai. 

Dažas partijas savās priekšvēlēšanu programmās ir skārušas jautājumu par onkoloģisko saslimšanu un paliatīvo aprūpi.  

Piemēram, “Kustība Par!” ” vēsta: ES līmenī jākoordinē pieeja paliatīvajai aprūpei un cieņpilnai nāvei neārstējami slimiem un neciešamām sāpēm pakļautiem cilvēkiem.  

JKP iestāsies par lielāku ES līdzekļu izmantošanu kvalitatīvai veselības aprūpei un hospisa pakalpojumiem. Partija sola: “Turpināsim strādāt pie Eiropas vēža apkarošanas plāna attīstības nākamajā periodā, lai katram pacientam, neatkarīgi no mītnes zemes, būtu vienlīdzīgas tiesības saņemt kvalitatīvu ārstēšanu, diagnostiku, rehabilitāciju un pieeju zālēm – vienādām izredzēm izdzīvot un kvalitatīvi atgriezties dzīvē.” 

Divām partijām bijis svarīgi pieminēt iepriekšējo politikas īstenotāju neveiksmes attiecībā uz Covid-19 pandēmijas ierobežošanas taktiku un nepieciešamību to atmaskot.  

“Apvienība jaunlatvieši” saviem vēlētājiem dara zināmu: “Esam par caurskatāmību visos Eiropas Komisijas slēgtajos līgumos, jo īpaši jaunā ES līguma ar Pasaules veselības organizāciju (turpmāk – PVO) jeb tā saukto “Pandēmijas līgumu” kontekstā, kas paredz digitālus sertifikātus un vēl drastiskākus mērus un ierobežojumus, tai skaitā vārda brīvībai, jaunas, iespējams, mākslīgi izveidotas, pandēmijas gadījumā, ko pēc jaunā līguma ratificēšanas PVO pēc saviem ieskatiem varēs izsludināt jebkurā brīdī. Esam par visu Covid-19 laikā saslēgto līgumu ar farmācijas kompānijām atslepenošanu, nepieļaujot turpmāk šādu praksi.”  

Savukārt “Suverēnā vara” vēsta: “Jebkāda kolektīva veselības apdraudējuma gadījumā iestāsimies par to, lai nepieļautu iepriekšējās politikas kļūdas cīņā ar Covid-19. Tiesības uz cilvēka privāto dzīvi, ķermeņa integritāti un iztikas pelnīšanu ir neaizskaramas! Kopā ar ECPM kolēģiem turpināsim darbu pie “pandēmijas pārkāpumu” atmaskošanas.” 

Demogrāfija, atbalsts ģimenēm un jauniešiem  

“Eiropas iekšējās drošības stūrakmens ir arī demogrāfijas un tautas ataudzes veicināšana. ES ir jāatbalsta ģimenes un bērni, dzimstības veicināšana dalībvalstīs, nevis jāveicina imigrācija. Piemēram, mājokļa atbalsta pasākumi ir joma, kurā ES var īstenot mērķētas iniciatīvas,” priekšvēlēšanu programmā norāda “Nacionālā apvienība”.  

Arī “Centra partija” pauž: “Lai pārvarētu demogrāfisko krīzi, Eiropas Savienībai ir jānodrošina psiholoģiskie, sociālie un materiālie apstākļi ērtai dzīvei ģimenēm ar bērniem.” 

Partija “Latvija pirmajā vietā” vēsta, ka iestāsies par sociālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, “lai mūsu ģimenes justos līdzvērtīgas citu Eiropas ģimeņu saimē – labklājības, audzināšanas un izglītības iespēju nodrošināšanas ziņā”.   

Partija “Progresīvie” secina: “Neskaitāmas Latvijas ģimenes ir devušās uz labklājīgākām Eiropas valstīm. Eiropa cieš no nevienlīdzības gan valstu iekšienē, gan starp tām. Šīs ekonomiskās atšķirības jāmazina. Lai ikviens no mums varētu dzīvot labklājībā, pirmkārt, nepieciešamas labas un adekvāti atalgotas darbavietas un, otrkārt, pašvaldības, valstis un ES, kas rūpējas par iedzīvotājiem, kad tas nepieciešams.”  

ZZS uzskata: īpaša uzmanība jāpievērš jauno ģimeņu ar bērniem atbalsta politikai, nodrošinot labvēlīgus nosacījumus mājokļa iegādei, kvalifikācijas celšanas vai pārkvalifikācijas kursiem.  

Savukārt “Apvienotais saraksts” sola iestāties par dzimstības veicināšanas programmām ES pierobežā.  

“ES būtu jāpārskata ES fondu izmantošanas prioritātes, lai visu ES valstu iedzīvotājiem, tai skaitā jauniešiem, radītu labvēlīgus ekonomiskos apstākļus pašrealizācijai savās dzimtajās valstīs,” pauž “Centra partija”. 

Iestāties par atbalstu ģimenēm, bērniem un jauniešiem sola arī JKP. “Uzskatām, ka nav nekā svarīgāka par Latvijas turpināšanos mūsu bērnos, viņi veidos mūsu valsts nākotni,” tā akcentē. 

“ES ir jāpalīdz Latvijai veidot integrētas stratēģijas, apvienojot ieguldījumus nodarbinātībā, izglītībā, veselības aprūpē, mājokļos un sociālajos pakalpojumos, un jāievieš ES Bērnu garantijas stratēģija bērnu nabadzības mazināšanai,” uzsver partija “Latvijas attīstībai”. 

“Jāpalielina finansējums jauniešiem. Ļoti svarīgi ir mazināt jauniešu bezdarbu, jo Latvijā šis rādītājs ir 12,5%. Jārada iespēja izveidot un īstenot atbalsta programmas jauniešiem,” norāda sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”.  

Turpretī “Latvijas attīstībai” vēsta: “Jauniešiem līdz noteiktam vecumam ir jābūt iespējai bez maksas pa dzelzceļu apceļot Eiropu ar Interrail abonementu.” 

Par labklājību – netieši 

Dažas partijas konkrētus nodomus labklājības jomā vispār nav pieminējušas vai vedina domāt, ka labklājība uzlabosies līdz ar pārmaiņām citās politikas jomās.  

Piemēram, vēlētāji var minēt, ko partija “Tauta. Zeme. Valsts.” domājusi piedāvāt, iekļaujot priekšvēlēšanu programmā secinājumu, ka “diemžēl desmit gadus pēc pievienošanās eirozonai Latvijas mājsaimniecības pēc turības līmeņa atrodas pēdējā vietā starp eirozonas valstīm”.  

Partija “Tautas varas spēks” uzsvērusi, ka pārstāv konservatīvās vērtības un pieprasa “ES ievērot mūsu suverēnās valsts likumdošanu, kur atbilstoši Satversmei valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti –, ģimeni, vecāku un bērnu tiesības”. “Tautas varas spēks” iet uz EP vēlēšanām ar pārliecību, ka Latvijai jāturpina nacionālā interešu politika, uzsvērts partijas programmā. 

Līdzīgu nostāju paudusi arī partija “Apvienība jaunlatvieši”: “Esam par ģimeniskām vērtībām, nevis sabiedrībā nepieņemtās Stambulas konvencijas izpausmēm, ko tieši milzīga ES spiediena rezultātā Latvijas politiķi ir ratificējuši.” Par citiem nodomiem labklājības jomā partijas programmā nav informācijas, taču tā atbalsta lauku skolu attīstību, investīcijas lauku reģionos, kā arī iestājas pret ES Zaļo kursu. Partija postulē, ka “jaunā ES politika un jaunā Eiropa” ir tāda, “kur cilvēki paši lemj par savu valstu likteņiem, nevis kalpo globālām korporācijām un ilggadēji korumpētiem politiķiem”.  

Nojaušams, ka partija “Stabilitātei!” labklājību cieši saista ar starptautisko politiku, īpaši sankciju politiku. Tā akcentē: “Tikai ārējās politikas pārskatīšana Latvijas iedzīvotāju labā spēs veicināt Eiropas Savienības atjaunošanu un Latvijas iedzīvotāju labklājību. [..] Mūsu suverēno interešu upurēšanu starptautiski neviens neatcerēsies un pateicīgs nebūs. Ir jādomā un jārīkojas savas valsts iedzīvotāju labā un to labklājības līmeņa uzlabošanai.” Tās ieskatā “šodienas Eiropas Savienības realizējamā politika, kas tiešā veidā ietekmē Latviju, ir praktiski nesavienojama ar valsts attīstību un plaukstošu nākotni”. Partija “uzņemas atbildību, lai runātu par “aizliegtajiem” jautājumiem un “slēgtajām” tēmām atklāti un drosmīgi”. Politiskais spēks savu redzējumu noslēdz ar atsauci uz Kārli Ulmani: “Mēs gribam, lai labklājība būtu mums apkārt pie visiem un būtu atrodama katrā mūsu zemes stūrītī, katrā mūsu iedzīvotāju mājā un mājvietā.”  

Partiju solījumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās

Ieskaties LV portāla apkopojumā, ko partijas sola (vai, gluži otrādi) arī citās tautsaimniecības jomās:

• Drošība un starptautiskās attiecības
• Ekonomika
• Enerģētika, Eiropas Zaļais kurss, dabas aizsardzība
• Lauksaimniecība
• Vērtības un kultūra
• Eiropas Savienības pārvaldība

REDAKCIJAS KOMENTĀRS 

LV portāla publikāciju sērijā – partiju un to apvienību, kuras kandidē Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2024, programmu apskatos – partiju un to apvienību nosaukumi atveidoti atbilstoši latviešu literārās valodas normām, tāpēc to rakstība var atšķirties no Centrālajā vēlēšanu komisijā reģistrētajiem kandidātu sarakstiem un priekšvēlēšanu programmām.  

1 Savukārt ne vēlāk kā 19 dienas pirms vēlēšanu dienas minētā informācija jāpublicē arī oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, nodrošinot iespēju partiju priekšvēlēšanu programmas un kandidātu sarakstus noklausīties audioformātā.