Plānota valsts nodevas paaugstināšana par mantiskajām prasībām tiesā

Likumprojektu 28.augustā atbalstīja Ministru kabinets, 28.septembrī tas tika iesniegts Saeimā, un nu nonācis izskatīšanai Budžeta un finanšu komisijā un Juridiskajā komisijā.

Par mazākiem prasījumiem proporcionāli jāmaksā vairāk

Līdz ar likumprojekta virzību valdībā un parlamentā publiskajā telpā izskanēja gan dažu advokātu, gan Tiesībsarga viedoklis, ka nodevu paaugstināšana ierobežos personas pieeju tiesai, tātad tiesības uz taisnīgu tiesu. Tādējādi varētu tikt pārkāpts Latvijas Republikas Satversmes 92.pants.

Tiesībsargs LV portālam savus iebildumus sīkāk skaidro šādi: "Satversmes 92.panta pirmais teikums noteic, ka "ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā". Arī Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 6.pants paredz, ka "ikvienam ir tiesības, nosakot civilo tiesību un pienākumu (..) pamatotību, uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, ar likumu noteiktā tiesā".

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir konstatējusi, ka Konvencijā nav tieši formulētas tiesības ikvienam vērsties tiesā. Taču šīs tiesības izriet no Konvencijas 6.panta pirmās daļas, jo būtu absurdi tajā ietvert taisnīgas tiesas spriešanas pamatnosacījumus, neparedzot tiesības vērsties tiesā [ECT spriedums lietā Golders pret Lielbritāniju (Golder v. the United Kingdom)]. Tādējādi var secināt, ka tiesības uz taisnīgu tiesu nozīmē arī tiesības uz brīvu pieeju tiesai.

Vienlaikus tiek atzīts, ka tiesības vērsties tiesā nav absolūtas. Šīs tiesības var tikt ierobežotas tiktāl, ciktāl tās netiek atņemtas pēc būtības.

Jau pašlaik noteiktais maksājums – valsts nodeva – ierobežo vienu no taisnīgas tiesas elementiem, proti, personas pieeju tiesai. Paaugstinot valsts nodevas apmēru, šis ierobežojums tiek palielināts.

Kā leģitīmais mērķis šādai ierobežojuma palielināšanai tiek minēts tas, ka likumprojektā ietvertie grozījumi sekmēs tiesas procesa efektivitāti un procesuālās ekonomijas principa īstenošanu, cita starpā mazinot lietu izskatīšanas termiņus un tiesu noslodzi.

Valstij, ierobežojot tiesības uz pieeju tiesai, jānodrošina, lai šī pieeja tiktu ierobežota samērīgi ar sasniedzamo leģitīmo mērķi. Demokrātiskā tiesiskā valstī nav pieļaujams pieeju tiesai padarīt atkarīgu vienīgi no personas finansiālajām iespējām.

Eiropas Padomes Ministru komiteja 1981.gada 14.maija rekomendācijas Nr.R(81)7 "Par justīcijas pieejamības veicināšanas pasākumiem" 11.punktā norādījusi, ka "no puses nedrīkst pieprasīt nekādu naudas summu valsts vārdā kā priekšnoteikumu procesa uzsākšanai, ja tas nebūtu saprātīgi, ievērojot lietas apstākļus", bet 12.punktā norādījusi, ka "tiktāl, ciktāl tiesas nodevas ir uzskatāmas par atklātu šķērsli justīcijai, tās, ja iespējams, vajadzētu samazināt vai atcelt".

Vispārīgi izvērtējot grozījumus, nav konstatējams, ka plānotie valsts nodevu apmēri būtu nesamērīgi. Turklāt Civilprocesa likuma 43.panta ceturtā daļa paredz, ka tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, pilnīgi vai daļēji atbrīvo to no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos, kā arī atliek valsts ienākumos piespriesto tiesas izdevumu samaksu vai sadala to termiņos. Tādā veidā ir iespējams nodrošināt saudzējošāku minētā ierobežojuma piemērošanu.

"Pašlaik lietā par prasību līdz 1000 latiem valsts nodeva ir 15% no prasības summas, savukārt par prasību virs 100 000 latiem nodevas procentuālā daļa ir tikai 0,3%."

Tieslietu ministrija ir norādījusi, ka valsts nodevu summu palielināšana vienlaikus sekmētu arī mediācijas ieviešanu civiltiesisko strīdu risināšanā, jo strīdu risināšana ārpus tiesas kļūtu par ātrāku un personām finansiāli izdevīgāku procesu, arī atslogojot tiesu darbu un nodrošinot lietu izskatīšanu samērīgos termiņos." 

Savukārt Tieslietu ministrija (TM) likumprojekta sākotnējās ietekmes ziņojumā, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, norāda, ka ikvienam ir tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas savlaicīgu izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā tiesā. Taču tas nenozīmē, ka personai ir tiesības uz bezmaksas tiesvedību civillietās, un valsts nodevas maksāšanas pienākums par prasības pieteikuma izskatīšanu tiesā nav uzskatāms par ierobežojumu pieejai tiesai. Turklāt likumprojektā izmaiņas ir paredzētas attiecībā uz prasījumiem par lielām summām.

Pēdējās nozīmīgās izmaiņas valsts nodevu regulējumā par prasījumiem, kas novērtējami naudas summā, Civilprocesa likumā tika izdarītas 2004.gada septembrī, un kopš tā laika ir izveidojusies nesamērība starp maksājamās valsts nodevas un prasības lielumu, it sevišķi prasījumiem par lielām summām.

TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža skaidro: "Par mazāka apmēra prasībām šī nodeva proporcionāli ir lielāka nekā par liela apmēra prasībām. Uz šo nesamērību vairākkārt ir norādījusi Ārvalstu investoru padome, kura šo faktu attiecīgi ir analizējusi savā ziņojumā par tiesiskuma efektivitātes veicināšanu; tas ir pieejams arī Ārvalstu investoru padomes mājaslapā."

Piemēram, pašlaik lietā par prasību līdz 1000 latiem valsts nodeva ir 15% no prasības summas, savukārt par prasību virs 100 000 latiem nodevas procentuālā daļa ir tikai 0,3%, bet par prasību virs 500 000 latiem – tikai 0,05% no prasības summas. Tātad valsts nodevas procentuālā daļa ir 50 vai pat 300 reižu mazāka nekā pirmajā no minētajām prasībām.

"Nodevu pārskatīšana, paceļot nodevu par lielajām prasībām, samazina iespēju, ka tiesvedība tiks izmantota ļaunprātīgi, lai novilcinātu uzņemto saistību izpildi. Tā kā juridiskām personām, komersantiem, kam ir darījumi par lielām summām, tiesāšanās izmaksā samērā lēti, viņi prasību celšanu tiesā nereti izmanto, lai atliktu uzņemto saistību izpildi uz gadu, diviem vai pieciem – kamēr lieta iziet cauri visām instancēm. Diemžēl tiesvedību civillietās ir iespējams uzsākt arī, lai kaitētu konkurentam, bremzētu tā komercdarbību.

Nodevas paaugstināšana veicinātu nopietnāku attieksmi pret tiesvedības procedūru, un mēs sagaidām, ka tas mazinātu, pirmkārt, ļaunprātīgu, otrkārt, nepārdomātu prasību celšanu tiesā, kā rezultātā tiesas varētu mazliet atslogot. Pašlaik nereti savtīgos nolūkos tiek darbināts vesels tiesas aparāts!"

Cik lielas nodevas paredzētas

I.Ilgaža vērš uzmanību, ka Ārvalstu investoru padome ir norādījusi, ka salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju mūsu valstī tiesas nodevas pašlaik ir viszemākās, un tas veicina nepamatotu tiesvedības ierosināšanu. "Ja skatāmies uz procentu likmēm, tad situāciju attiecībā uz mazajām prasībām CPL grozījumi faktiski nemainīs: tā paliek 15% apmērā. Taču nodevas apmērs tiek paaugstināts par prasībām, kas pārsniedz 1500 latus," skaidro I.Ilgaža.

Saskaņā ar likumprojektu mantiska rakstura prasībās par prasījumiem, sākot no 1501 lata, valsts nodevu apmērs likumprojektā ir paredzēts šāds:

• līdz 1500 latiem – 15% no prasības summas, bet ne mazāk par 50 latiem;
• no 1501 lata līdz 5000 latiem – 225 lati plus 4% no prasības summas, kas pārsniedz 1500 latu;
• no 5001 lata līdz 20 000 latiem – 365 lati plus 3,2% no prasības summas, kas pārsniedz 5000 latu;
•  no 20001 lata līdz 100 000 latiem – 845 lati plus 1,6% no prasības summas, kas pārsniedz 20 000 latu;
• no 100 001 lata līdz 500 000 latiem - 2125 lati plus 1% no prasības summas, kas pārsniedz 100 000 latu;
• vairāk par 500 000 latu – 6125 lati plus 0,6% no prasības summas, kas pārsniedz 500 000 latu.

Kā jau iepriekš minēts, nodevu paaugstinājums ļauj cerēt, ka samazināsies nepārdomātu vai apzināti nepamatotu prasību skaits, tādējādi atslogojot tiesas un nodrošinot pamatoto lietu savlaicīgu izskatīšanu. Tas arī ir viens no "taisnīgas tiesas" komponentiem, kas pašlaik patiešām ir grūti izpildāms.

Vēl jāpiebilst, ka valsts nodevas palielināšana neskars mazturīgās personas, jo saskaņā ar CPL 43.panta ceturto daļu tiesa vai tiesnesis, ievērojot fiziskās personas mantisko stāvokli, joprojām varēs visā pilnībā vai daļēji atbrīvot to no tiesas izdevumu samaksas.

Kā izlietos papildu ieņēmumus

Minētie CPL grozījumi iekļauti likumprojektu "Par valsts budžetu 2013.gadam" pavadošo likumprojektu paketē, un ir aprēķināts, ka valsts nodevu paaugstināšana mantiska rakstura prasībās varētu valsts budžeta ieņēmumus papildināt par pusotru miljonu latu.

Kā stāsta I.Ilgaža, 1,3 miljonus latu pirmām kārtām paredzēts izlietot tiesu darbinieku atalgojuma palielināšanai; otrkārt, viņu veselības apdrošināšanai, un treškārt, Valsts tiesu ekspertīžu biroja darbspējas paaugstināšanai.

Pašlaik tiesu darbinieku mēnešalga ir ļoti maza – vidēji 241 lats mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Šāds atalgojuma līmenis nav samērojams ar tiesas darbinieka veicamajiem amata pienākumiem un atbildību, norādīts likumprojekta sākotnējās ietekmes ziņojumā. Turklāt tiesu darbinieki (tulki, tiesas sēžu sekretāri, kancelejas darbinieki, tiesnešu palīgi) ietilpst to darbinieku kategorijā, kuri, veicot savus amata pienākumus, var būt pakļauti reālam veselības apdraudējumam, un viņiem patiešām ir nepieciešama veselības apdrošināšana.

"Prasību celšanu tiesā nereti izmanto, lai atliktu uzņemto saistību izpildi uz gadu, diviem vai pieciem – kamēr lieta iziet cauri visām instancēm."

Bet Valsts tiesu ekspertīžu birojā 70% darbinieku joprojām strādā nepilnu darba nedēļu (20-38 stundas), tādējādi saņemot mazāku atalgojumu nekā pienāktos. Tas ir atstājis arī negatīvu ietekmi uz lietu izskatīšanas termiņiem. Kā zināms, kvalitatīvs un saprātīgā termiņā sniegts eksperta atzinums ir priekšnosacījums lietas savlaicīgai un objektīvai izskatīšanai tiesā.

Ekspertīzi nosaka tad, ja lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā vai citā nozarē. Papildu līdzekļu piešķiršana varētu atrisināt Valsts tiesu ekspertīžu biroja kapacitātes paaugstināšanas problēmu.

Vienlaikus ar CPL grozījumiem ir uzmanības vērts vēl kāds jaunums – TM ir izstrādājusi un iesniegusi Ministru kabinetā izskatīšanai likumprojektu "Mediācijas likums", kura mērķis ir noteikt tiesiskus priekšnosacījumus, lai veicinātu mediāciju kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu.

Ieviešot mediāciju civiltiesisko strīdu risināšanā, attiecīgos CPL grozījumos paredzēts, ka valsts nodeva tiks atmaksāta, ja tiesvedība tiks izbeigta, mediācijas ceļā panākot abu pušu vienošanos. Tādējādi strīdu risināšana ārpus tiesas kļūtu par ātrāku un personām finansiāli izdevīgāku procesu, vienlaikus radot pozitīvu blakus efektu – atslogojot tiesu darbu un paverot lielāku iespēju lietu izskatīšanai samērīgos termiņos.