Publicēts pirms 12 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Mediācija ir strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu domstarpību atrisinājumu ar mediatora starpniecību.
LV portāla infografika
Mediācija ir alternatīva domstarpību risināšana civiltiesiskajās attiecībās ar neitrālas trešās personas (mediatora jeb starpnieka) palīdzību. Tā sekmē un atbalsta attiecību harmonizāciju, sociālo sadarbību un savstarpējo ētiku tiesiskajās attiecībās.
Jaunā Mediācijas likumprojekta mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu. Likums arī noteiks vienotus šā procesa pamatprincipus un noteikumus, kā arī regulēs prasības tiesas ieteiktai meditācijai.
Mediāciju varēs ierosināt tiesa
Likums attieksies uz domstarpībām civiltiesiskajās attiecībās, kuru atrisināšana iespējama, izmantojot šādu brīvprātīgu sadarbību. Mediācijas process norisinās pēc noteiktas strukturētas shēmas, sākotnēji identificējot sarunu tēmas, pēc tam noskaidrojot procesa faktus un iesaistīto pušu pozīciju, kā arī apzinot vajadzības un intereses. Ja sadarbība norisinās veiksmīgi, ar mediatora palīdzību tiek izstrādāti lietas risinājumi un noslēgta vienošanās.
Mediācija mūsu valstī nav gluži svešs jēdziens: civillietās tā diezgan plaši izmantota arī līdz šim, bet galvenokārt ārpus tiesas procesa (kaut gan Civilprocesa likums pieļauj iespēju pusēm vienoties par meditācijas izmantošanu, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības).
Līdztekus Mediācijas likumprojektam ir izstrādāts un vienotā paketē parlamentā iesniegts vēl viens normatīvais akts – likumprojekts "Grozījumi Civilprocesa likumā", kas noteic: tiesa vai tiesnesis, ņemot vērā strīda raksturu, pusēm piedāvā strīdu risināt ar mediatora palīdzību. Tātad tiek ieviesta tiesvedības procesa un mediācijas sasaiste.
"Mediācijas likuma mērķis ir radīt tiesiskus priekšnoteikumus, lai veicinātu mediācijas kā alternatīva domstarpību risināšanas veida izmantošanu."
Šo faktu kā ļoti būtisku uzsver TM Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža: "Mediācijas likumprojekts paredz, ka tiesai ir iespējams izmantot meditāciju gan pie lietas ierosināšanas, gan sagatavojot lietu izskatīšanai, gan arī lietas iztiesāšanas gaitā, iekams nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. Ja puses atsaucas šim piedāvājumam un abas piekrīt izmantot meditāciju, tad tiesa nosaka termiņu, kura laikā šis mediācijas process ir organizējams."
Šobrīd Latvijā meditācijas jomā iesaistījušās vairākas nevalstiskās organizācijas, kas organizē arī mediatoru apmācību, un aktīvi strādā aptuveni pussimts mediatoru. Tomēr mācību programmas un prasības ievērojami atšķiras; tas ir pieļaujami ārpus tiesas procesa, bet ne tad, ja tieši tiesa (tiesnesis) piedāvās pusēm domstarpības risināt ar mediatora palīdzību (tiesas ierosinātā jeb atvasinātā mediācija). Tādēļ ir nepieciešama jau iepriekš minētā procesa sakārtošana, ar likumu nosakot tā pamatprincipus, iesaistīto dalībnieku tiesības un pienākumus, sertifikācijas un atestācijas kārtību.
Ieguldījums tiesu darba efektivitātē
Mediācijas jomā darbojošos organizāciju līdzšinējā pieredze liecina, ka šo procesu lielākoties izmanto domstarpību risināšanai ģimenes tiesiskajās un komerctiesiskajās attiecībās. Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā minēts: saskaņā ar Tiesu administrācijas statistikas pārskatu par civillietām pirmajā instancē, 2011.gadā saņemtas 4215 prasības par līdzekļu piedziņu bērnu uzturēšanai, 702 prasības par vecāku aizgādības izbeigšanu un aprobežošanu, 2804 prasības par laulības šķiršanu un 20294 prasības par zaudējumu un parāda piedziņu.
Mediācijas ieviešana ne tikai sekmēs sabiedrības attieksmes maiņu domstarpību risināšanā (nesaskaņas, kas radušās starp pusēm, ir viņu personiskās domstarpības, par kuru atbildība jāuzņemas pašiem), bet arī atslogos tiesas.
"Likums attiecas uz domstarpībām civiltiesiskajās attiecībās."
Piemēram, plānošanas dokumentā "Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009.–2015.gadam", ņemot vērā citu Eiropas Savienības dalībvalstu pieredzi tiesas ierosinātās mediācijas jomā, paredzēts, ka 2013.gadā šim procesam būtu nododamas vismaz 8% no atsevišķu kategoriju civillietām, 2014.gadā – 14%, savukārt 2015.gadā – jau vismaz 20 procentu. Tātad tiesas ierosinātās mediācijas veiksmīga ieviešana varētu ievērojami mazināt tiesu noslodzi, līdz ar to saīsinātos lietu izskatīšanas termiņi, kas ir svarīgs efektīvas tiesvedības nosacījums.
Zvērināts advokāts Jānis Lapsa, atzinīgi novērtējot likumprojekta ideju stiprināt tiesas iesaisti meditācijas procesā, kopumā nav tik optimistisks. "Mediācija var notikt tikai tad, ja tam piekrīt abas puses, jo šis process ir brīvprātīgs. Arī pašlaik ģimenes laulību domstarpību gadījumos it bieži kā mediatori strādā abu pušu advokāti, arī bāriņtiesu darbinieki, mēģinot panākt izlīgumu, samierināt konflikta dalībniekus. Dažkārt, izsverot visus argumentus, tas arī izdodas un lieta līdz tiesai nemaz nenonāk, vai arī izlīgumu panākam pirmajā instancē. Bet tādu gadījumu ir salīdzinoši maz.
Manuprāt, ir jāņem vērā kāda īpatnība: Eiropas valstīs, kur tiesiskā disciplīna un apzinīgums iesakņojies jau vēsturiski, mediācijas process patiešām darbojas. Ja tiesnesis ierosina, ka ir iespējama vienošanās un ieteicams mediācijas process, cilvēki tam piekritīs – kas jādara, jādara. Pie mums cilvēki ne tik bieži godīgi atzīs savu vainu vai komercsaistības, bet ieņems pozīciju – neko nezinu, pierādiet tiesā ar faktiem!
"Ministru kabinetam līdz 2013.gada 1.jūnijam jāizdod īpaši noteikumi par mediatoru sertifikācijas kārtību."
Ja ir pierasts pie šādas lietu kārtības, tad diez vai, ja lieta nonākusi līdz tiesai, meditācija tiks uztverta par vēlamu. Turklāt mediatora pakalpojumi arī nebūs bez maksas – arī tas, nezinot par iespējamiem atvieglojumiem, varētu būt iemesls šā pakalpojuma noraidījumam. Bet kopumā šā likuma rosinātās pārmaiņas atbalstu, katrā ziņā laika gaitā tās var nest pozitīvas pārmaiņas."
Mediācija kā alternatīvs domstarpību risināšanas veids netiks nodrošināta bez maksas; ja puses vēlēsies savu savstarpējo strīdu risināt, izmantojot mediāciju, būs jāmaksā saskaņā ar konkrētā mediatora pakalpojumu cenrādi. Taču I.Ilgaža skaidro: "Attiecībā uz noslēgtajiem izlīgumiem Civilprocesa likums jau šobrīd paredz, ka tad, ja tiesa apstiprina pušu noslēgtu izlīgumu (tajā skaitā mediācijas rezultātā panāktu vienošanos) – atmaksājama iemaksātā valsts nodeva 50 procentu apmērā. Ar jaunajiem grozījumiem Civilprocesa likums tiek papildināts, nosakot, ka tādā pašā apmērā valsts nodeva atmaksājama arī gadījumos, ja tiesvedības izbeigšanas pamats ir prasības atsaukums saistībā ar mediācijas ceļā panāktu vienošanos."
Pamatprincipi – brīvprātība un konfidencialitāte
Ņemot vērā to, ka visefektīvāk mediācija var tikt izmantota tieši ģimenes strīdu risināšanā, nākotnē būtu izvērtējama iespēja noteikt atvieglojumus mediācijas izmantošanai šajos strīdos, piemēram, ģimenēm ar nelieliem ienākumiem.
Kā jau vairākkārt uzsvērts, viens no meditācijas pamatprincipiem ir brīvprātība. Mediācijas likumprojekta 3.pantā ir teikts: "Pusēm ir tiesības brīvi lemt par piedalīšanos mediācijā, mediācijas uzsākšanu, mediatora izvēli, mediācijas norisi mediatora noteiktajās robežās, mediācijas pārtraukšanu un izbeigšanu ar vai bez vienošanās noslēgšanas."
Saistībā ar konfidencialitāti likumprojekta 4.pantā ir minēti šādi nosacījumi:
Šis pants gan neattiecas uz gadījumiem, ja:
Mediatoram ir neitrāla attieksme pret pusēm, ļaujot tām pašām panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos. Mediators personiski nav ieinteresēts konkrētajā mediācijas iznākumā. Ja radušies apstākļi, kas var ietekmēt mediatora neitralitāti, viņam nekavējoties tas jādara zināms meditācijas procesā iesaistītajiem dalībniekiem.
Par mediācijas izmantošanu, lai risinātu domstarpības, kas jau radušās vai var rasties nākotnē, puses var vienoties mutiski vai rakstiski. Ja piekrišana mediācijai saņemta, bet puses nevar vienoties par mediatoru vai citiem jautājumiem, un tādēļ līgums ar mediatoru netiek noslēgts 30 dienu laikā no piekrišanas saņemšanas, puse pirms prasības celšanas tiesā lūdz biedrību "Mediācijas padome" noteikt mediatoru. Padomes rīcībā ir sertificētu mediatoru saraksts, no kura vēlamo kandidatūru padomei ir jāizvēlas 10 dienu laikā.
Kas ir sertificēts mediators?
Sertificēts mediators var būt fiziska persona, kura ir sasniegusi 25 gadu vecumu; saņēmusi valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu dokumentu; prot valsts valodu augstākajā līmenī; noklausījusies mediatora apmācības kursu un ieguvusi mediatora sertifikātu. Ja kandidāts atbilst šīm prasībām un nav bijis konfliktā ar likumu (sk. likumprojekta 17.pantu), viņš var iesniegt iesniegumu Mediācijas padomē, kas organizē sertifikācijas un atestācijas pārbaudījuma norisi.
Sertifikācijas pārbaudījumu un sertificētiem mediatoriem noteikto atestācijas pārbaudījumu, kā arī lēmumu par mediatora sertifikāta darbības izbeigšanu pieņem ar tieslietu ministra rīkojumu uz trim gadiem izveidota Mediatoru sertifikācijas komisija. Likumprojektā noteikts, ka tās sastāvā darbojas TM, augstskolu akadēmiskā personāla un Mediācijas padomes pārstāvji, kā arī rajona (pilsētas) tiesas un apgabaltiesas tiesnesis. Komisijas priekšsēdētājs ir TM pārstāvis, un tās darbību un kompetenci nosaka Ministru kabinets.
Pārejas noteikumi nosaka: mediatori, kuriem sertifikāti izsniegti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, iekļaujami sertificētu mediatoru sarakstā tikai pēc sertifikācijas atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu.
Noteikumi par tiesas ieteiktu mediāciju stāsies spēkā pēc sertificētu mediatoru saraksta izveidošanas.
Likumprojekta pārejas noteikumos arī teikts, ka Ministru kabinetam līdz 2013.gada 1.jūnijam jāizdod īpaši noteikumi par mediatoru sertifikācijas kārtību, turklāt pats Mediācijas likums vēl jāpieņem Saeimā.
