Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
K. Dārzniece: “Mediācija nav ģimenes psihoterapijas seanss, bet gan strukturēts process, kas vērsts uz konkrētu situāciju un noteiktu risinājumu atrašanu.”
Rodoties strīdam vai prasījumam personu starpā, visbiežāk darbojamies pēc shēmas – risinājums jārod pārrunu ceļā, ja puses nevar vienoties, jādodas uz tiesu. Ģimenes strīdos runa lielākoties nav par prasījuma materiālo pusi (kaut gan nereti par to jau ir iesniegta prasība tiesā), bet gan par savstarpējām attiecībām – sapratni, rūpēm, ieguldīto laiku, uzmanību. Šobrīd tieši ģimenes strīdos tieslietu ministrs un tiesas aicina izmantot trešo strīdu risināšanas veidu – mediāciju. Par pieredzi, palīdzot šādā ceļā rast risinājumu ģimenes strīdos, stāsta sertificēta mediatore, Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja KRISTĪNE DĀRZNIECE.
Saskaņā ar Mediācijas likumu mediācija ir brīvprātīgs sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību. Mediators savukārt ir neitrāla persona, kura atbalsta abas puses domstarpību risināšanas procesā, palīdzot strīdu risināt konstruktīvā gaisotnē ar mērķi atrast abām pusēm pieņemamus un uz nākotni vērstus risinājumus.
No 2017. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim ģimenēm, kurās ir bērni līdz 18 gadu vecumam, ir iespēja saņemt daļēji valsts apmaksātus sertificētu mediatoru pakalpojumus, lai palīdzētu risināt domstarpības, kuras var skart arī bērnu intereses. Projekta ietvaros pirmās piecas mediācijas sesijas (katra 60 minūšu garumā), kuras vadījis projektā iesaistītais sertificētais mediators, pusēm ir bez maksas.
Sertificētu mediatoru padomes priekšsēdētāja Kristīne Dārzniece, kas ir pieredzējusi mediatore arī ģimenes lietās, pauž pārliecību, ka tieši ģimenes strīdi ir tiesību joma, kurai mediācija ir īpaši piemērota. Ģimenes strīdos mediācija ir instruments attiecību saglabāšanai, konfliktsituācijas eskalācijas mazināšanai, sadarbības veicināšanai, noskaidrojot kopējās vajadzības un intereses.
Lai gan sabiedrība diezgan maz zina par mediāciju, ģimenes lietās mediācija tiek izmantota arvien biežāk un pozitīvo rezultātu kļūst aizvien vairāk. 2017. gadā mediācijas procesu ir izmantojušas 230 ģimenes, 85 gadījumos ticis panākts izlīgums ar pilnīgu vienošanos, 22 gadījumos vienošanās panākta daļēji, bet 60 procesi vēl turpinās.
Ģimenes mediācijā īpatnība ir tā, ka tās gaitā izdodas atrisināt kompleksus jautājumus. Piemēram, pāris ierodas uz sesiju un teic, ka runās tikai par šķišanos vai tikai par uzturlīdzekļiem. Taču mediācijā tiek risināti visi jautājumi, kas ir vienlīdz svarīgi.
Mediācijā risināmie jautājumi:
Mediācijas izvēle – brīvprātīga vai tiesas ieteikta
Tiesas ieteikta mediācija notiek tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, ja puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Tiesas ieteikta mediācija piemērojama, risinot civiltiesiskos strīdus, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu skatāmi prasības tiesvedības kārtībā.
Tiesas ieteiktā mediācijā panākot vienošanos, puses var:
Tiesneši aizvien biežāk neatkarīgi no tā, kādā procesa stadijā puses atrodas, iesaka tām mēģināt savas domstarpības risināt ar mediācijas palīdzību. Tādējādi 70% gadījumu mediācija ir tiesas ieteikta.
Pusēm iesaistoties mediācijā, cieša sadarbība notiek ar sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām.
Bieži vien sabiedrībā valda stereotips, ka mediācija ir kas līdzīgs ģimenes psihoterapijai. Lai šo mītu kliedētu, uzsākot mediāciju, mediatora pienākums ir izskaidrot, ka mediācija ir strukturēts process, kas vērsts uz konkrētu situāciju un noteiktu risinājumu atrašanu. Mediācijas procesā liela loma ir pušu vienlīdzības un sadarbības principam, kas nozīmē, ka pusēm mediācijā ir vienādas iespējas un tiesības un puses pieņem lēmumus sadarbojoties.
Pozitīvie piemēri ģimenes lietās
K. Dārzniece savā praksē atceras gadījumu, kas nācis no apgabaltiesas. Puses bija tiesājušās jau astoņus gadus, bija iesniegtas vairākas savstarpējas pretprasības. Gadījums bija saistīts ar vecāku abpusējiem bērna nolaupīšanas gadījumiem. Viena no pusēm dzīvoja ārvalstīs, un vecāki nevarēja vienoties par bērna pastāvīgo dzīvesvietu. Pa šiem gadiem bērns jau bija izaudzis.
Veiksmes stāstu K. Dārzniece saskata tajā, ka tiesnesis bija tika drosmīgs, ka šajā dramatiskajā procesā ieteica pusēm izmantot mediāciju. Un puses, kaut arī neticot, ka pēc visiem tiesvedībā pavadītajiem gadiem mediācija var palīdzēt, tomēr piekrita to izmēģināt.
Tiesā tika noteikts pārtraukums. Mediācijas process bija ļoti smags, sākumā puses bijušas ļoti agresīvi noskaņotas un savstarpējo apvainojumu bijis ļoti daudz. Mediators pieņēma lēmumu par individuālām sesijām, un pusēm izdevās atrast risinājumu, kas bija abpusēji pieņemams. Ceturtajā mediācijas stundā tika parakstīta vienošanās, ko advokāti ielika izlīgumā, un process bija beidzies.
Cits piemērs no prakses ir par tēvu, kuru pilngadīgs dēls, kas vēl mācījās augstskolā, bija iesūdzējis tiesā par uzturlīdzekļiem. Atnākot uz mediāciju, noskaidrojās, ka stāsts nav par uzturlīdzekļiem, bet gan par to, ka ilgu laiku zēna tēvs nebija radis iespēju ar viņu tikties un interesēties par dēla dzīvi. Vairākas sestdienas zēns ar tēvu tikās mediatora kabinetā, un tā jau vairs nebija strīda risināšana, bet gan viņu iespēja tikties. Un turpmākās sesijās viņi jau vairs nerunāja par uzturlīdzekļiem, bet gan par to, kā tiksies ar otru brāli, pavadīs brīvo laiku, kādu makšķeri iegādāsies u. tml. Protams, tika izrunāta arī nepieciešamība pēc uzturlīdzekļiem. Tēvs noskaidroja dēla vajadzības un samēroja tās ar savām iespējām. Mediācijā tika panākta vienošanās, un uz tās pamata tiesvedība tika izbeigta.
Mediācijas procesa izbeigšana
Mediācijas process beidzas, ja tiek panākta pilnīga vai daļēja vienošanās. Ja vienošanos nav iespējams panākt, lēmumu par mediācijas izbeigšanu var pieņemt katra no pusēm. Ja mediators redz, ka mediācijas process nenorit sadarbībā, tas nav cieņpilns, kāda no pusēm ir izteikti manipulatīva, nav panākts līdzsvars starp pusēm mediācijā, tad arī mediators var pieņemt lēmumu par mediācijas izbeigšanu.
Tādējādi, mediācijas laikā nepanākot vienošanos, tā tiek izbeigta, ja:
Vai iesaistīt bērnu?
Bērna iesaistīšana mediācijas procesā ir ļoti sensitīvs jautājums. Mediatoru vidū šajā jautājumā pastāv atšķirīgi viedokļi. Ja abi vecāki to lūdz un arī pats bērns tam piekrīt, tad mediators var uzklausīt arī bērnu.
Taču jāņem vērā, ka mediatoram, tāpat kā jebkuram citam speciālistam, kas strādā ar bērnu, ir nepieciešamas zināšanas psiholoģijā, bērnu tiesību aizsardzībā, darbā ar bērnu, lai nodrošinātu, ka bērns netiek traumēts, netiek konfrontēts ar vecākiem un process norit labākajās bērna interesēs.
