AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Linda Balode
LV portāls
07. februārī, 2018
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tieslietas
8
8

Bērnu prettiesiska aizvešana un aizturēšana

A. Jumakova: “Gan prettiesisku aizvešanu, gan prettiesisku aizturēšanu sauc par bērna civiltiesisku nolaupīšanu.”

Mūsdienās arvien biežāk tiek izveidotas starpnacionālas ģimenes un vienlaikus pieaug arī šādu attiecību šķiršanas gadījumu skaits. Par bērna aizgādības un saskarsmes tiesībām ir jālemj abiem vecākiem, bet nereti viens no viņiem pieņem vienpersonisku lēmumu, piemēram, doties ar bērnu uz dzīvi ārvalstī. Kas ir prettiesiska bērna aizvešana un aizturēšana, kā rīkoties vecākiem un kur vērsties, ja bērns ir aizvests bez otra vecāka piekrišanas, LV portālam skaidro Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktores p. i. juriste Anastasija Jumakova.

Ja viens no vecākiem ir prettiesiski aizvedis vai aizturējis bērnu, viņš otram vecākam liedz iespēju īstenot viņa aizgādības un saskarsmes tiesības. Bērnam svarīgi ir abi vecāki, un tieši bērna labklājībai ir jābūt pirmajā vietā. Savukārt prettiesiska bērna aizvešana vai aizturēšana var negatīvi ietekmēt bērnu un būt emocionāli traumējoša pieredze.

Latvija kopš 2002. gada ir pievienojusies Hāgas konvencijai (Konvencija par starptautiskās bērnu nolaupīšanas civiltiesiskajiem aspektiem), kas paredz īpašu procedūru un garantē drošu bērna atgriešanos viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī.

Kas ir prettiesiska bērna aizvešana un aizturēšana?

"Gan prettiesisku aizvešanu, gan prettiesisku aizturēšanu sauc par bērna civiltiesisku nolaupīšanu. Praksē tāda darbība notiek tikai vecāku starpā, nav trešās personas, kas to dara, jo tādā gadījumā būtu jāvēršas tiesībsargājošās iestādēs," specifisko terminu skaidro Tieslietu ministrijas (TM) Starptautiskās sadarbības departamenta direktores p. i. juriste Anastasija Jumakova.

Kā norāda juriste, ar prettiesisku aizvešanu apzīmē visas tās situācijas, kad bērnu aizved uz ilgstošu pastāvīgu dzīvesvietu citā valstī. Taču tie nav gadījumi, kad bērnu aizved, piemēram, ekskursijā vai apciemot radus ārvalstīs. Tāpat A. Jumakova vērš uzmanību, ka vecākam, no kura aizved bērnu, ir aizgādības tiesības – ne tikai tās, kas viņam noteiktas vai nu ar tiesas spriedumu, vai likumu, bet arī faktiskās, kuras viņš īsteno.

"Ja konstatē iepriekš minētos gadījumus un nav saņemta otra vecāka piekrišana, proti, bērns ir aizvests, viņam nezinot, to sauc par prettiesisku bērna aizvešanu," norāda A. Jumakova.

Kā rīkoties, ja bērnu prettiesiski plāno aizvest?

Situācijās, kad viens no vecākiem plāno aizvest bērnu uz citu valsti vai vecāks uzskata, ka šādi plāni ir otram vecākam, juriste iesaka trīs būtiskākās lietas, ko var darīt:

  • vecākiem savā starpā ir jārunā, lai arī ne vienmēr tas ir viegli un dažkārt šķiet neiespējami:
    • jāmēģina sākt dialogu, lai vecāki spēj bērna interešu un labklājības vārdā paši vienoties;
    • vecākiem ir vienādas tiesības, līdz ar to visi jautājumi, jo īpaši tie, kas attiecas uz bērna dzīvesvietu, viņiem jārisina kopīgi;
    • saprast iemeslus, kāpēc viens no vecākiem plāno mainīt bērna dzīvesvietu;
    • saprast, kā vecāks spēs nodrošināt bērna saskarsmi ar otru vecāku, piemēram, bērns varēs sazināties telefoniski, ar "Skype" palīdzību u. tml.,
  • vērsties pie mediatora:
    • mediators ir starpnieks, kas palīdzēs vadīt konfliktu starp vecākiem un palīdzēs viņiem saprast īstās bažas, bērna intereses un vēlmes;
    • mediators vadīs šo sarunu pēc iespējas miermīlīgākā gaisotnē, lai panāktu kompromisu, kas būtu vecākiem, bet galvenokārt bērnam piemērotākais,
  • informēt otru vecāku, ka, labprātīgi nerisinot situāciju, viņš būs spiests vērsties ar attiecīgu pieteikumu tiesā par bērna nolaupīšanu vai aizturēšanu.

Kā rīkoties, ja nevar saņemt piekrišanu?

Ja vecāks, kas vēlas aizvest bērnu, nevar saņemt piekrišanu no otra vecāka, ir jārīkojas līdzvērtīgi jau iepriekš minētajam. "Jāsāk runāt, jārod kompromiss, jo ļoti bieži, kad viens vecāks, pirms apsver domu mainīt bērna dzīvesvietu, otram vecākam piedāvā konkrētu plānu un kārtību, kādā viņš varēs turpināt uzturēt attiecības un kontaktu ar bērnu, jautājumu par bērna pastāvīgo dzīvesvietu var atrisināt bez domstarpībām," skaidro A. Jumakova.

Kā galēju līdzekli situācijās, kad no otra vecāka nevar saņemt piekrišanu, proti, ar viņu nevar vienoties un atrast šo kompromisu, juriste min vēršanos tiesā ar konkrētu prasības pieteikumu, piemēram, par dzīvesvietas noteikšanu ar attiecīgo vecāku konkrētajā valstī. Taču tāpat A. Jumakova vērš uzmanību, ka "izvērtēt un saprast katru gadījumu var tikai konkrētās situācijas kontekstā".

Kas ir Hāgas konvencija?

Saskaņā ar TM sniegto informāciju Hāgas konvencija ir starptautisks dokuments, kas paredz mehānismu bērna atgriešanai viņa pastāvīgās dzīvesvietas valstī, kā arī – otra vecāka tiesību uz aizgādību un saskarsmi respektēšanu ar mērķi aizsargāt bērnu no nelabvēlīgās ietekmes, ko radījusi viņa nelikumīga aizvešana vai aizturēšana.

"Hāgas konvencija būtībā ir tikai mehānisms un līdzeklis, kā atjaunot to situāciju, kas bija pirms bērna aizvešanas, proti, no brīža, kad vecākiem vajadzēja vai nu savstarpēji, vai tiesas ceļā sakārtot šo jautājumu," norāda A. Jumakova.

Ar Hāgas konvenciju ir paredzēts aizsargāt ne tikai vecāka aizgādības tiesības, bet arī saskarsmes tiesības. A. Jumakova skaidro, ka "ar Hāgas konvenciju nav iecerēts atdot bērnu un atgriezt otra vecāka rokās, proti, mērķis ir atgriezt bērnu viņa pastāvīgās dzīvesvietas valsts jurisdikcijā, jo tikai tās valsts tiesai, kurā bērnam ir bijusi pastāvīga dzīvesvieta, konkrētajā gadījumā ir kompetence un piekritība izskatīt aizgādības un saskarsmes tiesību jautājumus".

Kur jāvēršas?

Ja bērns tomēr ir prettiesiski aizvests vai aizturēts, persona var vērsties savas dzīvesvietas centrālajā iestādē. "Valsts centrālā iestāde ir iestāde, kuru savulaik tieši izveidoja, lai atvieglotu cilvēkam vēršanos tiesā savā vai citā valstī," stāsta A. Jumakova.

Latvijā centrālās iestādes funkcijas īsteno TM, kuras pienākums ir:

  • sniegt palīdzību prasības pieteikuma noformēšanā;
  • nodrošināt jautājuma tālāko virzību;
  • sazināties ar attiecīgās valsts centrālo iestādi,
  • nodrošināt visu nepieciešamo dokumentāciju.

Plašāku informāciju par bērnu prettiesisku aizvešanu un aizturēšanu var meklēt TM mājaslapā.

Statistikas dati

Hāgas konvencijas ietvaros TM (Centrālā iestāde Latvijā) kopš 2002. gada līdz šodienai koordinē jautājumus, kas attiecas gan uz saskarsmi Latvijā un ar ārvalstīs esošiem bērniem, gan uz bērnu atgriešanu Latvijā un ārvalstīs.

Labs saturs
8
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
NOVĒRTĒ PĀRMAIŅAS