TIESĀS
>
Pazīsti tiesu varu!
TĒMAS
Signe Krūzkopa
LV portāls
04. februārī, 2020
Lasīšanai: 11 minūtes
29
29

Iespējamais risinājums Kristīnes Misānes lietā – tiesiskās palīdzības līgums

Pikets pie Dānijas vēstniecības Rīgā, kurā tika pieprasīts neizdot Kristīni Misāni Dienvidāfrikas Republikai.

FOTO: Edijs Pālens, LETA

“Esam mēģinājuši šo situāciju atrisināt dažādi – runājuši gan par cilvēktiesību aspektu, gan par mātes tiesībām un bērnu tiesībām, kā arī lūguši Dānijai vēl neizdot Kristīni Misāni Dienvidāfrikai, vienlaikus mēģinot uzsākt sarunas par divpusējās tiesiskās palīdzības līguma slēgšanu ar Dienvidāfriku, kas ļautu Ģenerālprokuratūrai lūgt nodot kriminālprocesu izskatīšanai Latvijā. Savukārt, ja šādu lūgumu nebūs iespējams izpildīt, Tieslietu ministrijai šis līgums dos iespēju lūgt Dienvidāfrikai nodot notiesāto personu soda izciešanai Latvijā,” skaidro Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Jugane-Lintere. 

īsumā
  • Ja viens vecāks vēlas pamest kopīgo rezidenci, kurā ģimene dzīvojusi, turklāt kopā ar bērnu, par šādiem jautājumiem ir jāvienojas, pirms tiek atstāta bērna mītnes zeme.
  • Nav iespējams ietekmēt prokuratūras un tiesas darbu ne Latvijā, ne Dānijā, arī K. Misānes lietā pieņemtos lēmumus. Tiesu vara ir neatkarīga.
  • ES Tiesa spriedumā C-182/15 Petruhhin noteikusi – ja ES dalībvalstī atrodas citas dalībvalsts pilsonis, kuru grib izdot trešajai valstij, šīm dalībvalstīm savā starpā jākomunicē. Taču ne spriedums, ne kādi citi normatīvi neparedz, kas ir šie gadījumi, kādiem noziegumiem un sankcijām jābūt, lai personu izdotu.
  • Meklējot risinājumus, jāņem vērā, ka ir nepieciešama arī DĀR piekrišana gan kriminālprocesa pārņemšanai, gan K. Misānes nodošanai soda izpildei Latvijā.

Situācijas attīstība

2018. gadā Latvijas tiesā civiltiesiskā kārtībā tika izskatīta lieta par bērna civiltiesisko nolaupīšanu. Proti, tika saņemts iesniegums no Kristīnes Misānes partnera puses, ka viņa mazā meita ir nolaupīta no Dienvidāfrikas Republikas (DĀR). Tieslietu ministrija kā centrālā iestāde šo lietu nodeva izskatīšanai kompetentajai tiesai Latvijā. 

“Jāsaprot ja viens no vecākiem, nevienojoties ar otru par bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsts maiņu, pamet mītnes valsti, tā uzskatāma par civiltiesisko nolaupīšanu. Diemžēl arī tajos gadījumos, kad viens vecāks bēg no otra. Tas nozīmē, ka vecākiem nav bijusi vienošanās par bērna pastāvīgās dzīvesvietas valsts maiņu un saskarsmi, proti, pie kura vecāka bērns paliks dzīvot pēc partnerattiecību pārtraukšanas. Ja viens vecāks vēlas pamest kopīgo rezidenci, kurā ģimene dzīvojusi, turklāt kopā ar bērnu, par šādiem jautājumiem ir jāvienojas, pirms tiek atstāta bērna mītnes zeme. Bieži šos jautājumus palīdz risināt ģimenes mediācijas procesi,” skaidro Baiba Jugane-Lintere, Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore.

Pirmā instance lēma, ka bērns ir jānogādā DĀR, tomēr apelācijas instance, konstatējot vardarbību ģimenē un citus apstākļus, lēma, ka bērns tomēr nav jānogādā DĀR. Tas bija pirmais gadījums, kad Tieslietu ministrija saskārās ar K. Misānes ģimeni, taču tam nav tieša sakara ar šobrīd aktuālo izdošanas lietu.

“Tikai 2019. gada martā no K. Misānes pilnvarotās pārstāves (māsas) Mārītes Batrakas Tieslietu ministrija uzzināja, ka Kristīne ir izsludināta meklēšanā un apcietināta Dānijas Karalistē sakarā ar to, ka sievietes partneris iesniedzis sūdzību DĀR tiesībsargājošajās instancēs un tur uzsākts kriminālprocess pret viņu. 

Līdz ar to Latvija K. Misānes izdošanas lietā uz DĀR netiek definēta kā iesaistītā puse un praktiski nekādu informāciju no Dānijas vai DĀR tiesībsargājošajām institūcijām nevar saņemt, jo jebkāds lūgums par papildu informācijas sniegšanu tiek atteikts. DĀR sadarbojas ar Dāniju, jo Kristīne tika aizturēta Dānijā. Savukārt DĀR atbilstoši šīs valsts normatīvajiem aktiem par tur veiktajiem pārkāpumiem ir uzsākts kriminālprocess pret K. Misāni. Tāpēc arī Latvija netiek uzskatīta par iesaistīto pusi,” norāda B. Jugane-Lintere.

Ietekmēt tiesībsargājošās instances nevar

Tieslietu ministrija nevar ietekmēt prokuratūras un tiesas darbu ne Latvijā, ne Dānijā, arī K. Misānes lietā pieņemtos lēmumus. Tiesu vara ir neatkarīga. Uz to arī Dānija norāda Latvijai.

“Sarežģītākais ir tas, ka mēs pēc Kriminālprocesa likuma arī neesam kompetenti iesaistīties, jo Kriminālprocesa likums skaidri nosaka iestāžu kompetenci šajā jautājumā, proti, jautājumus par personas izdošanu koordinē Ģenerālprokuratūra. Tieslietu ministrija varētu iesaistīties, ja kriminālprocess nonāktu tiesā: tad ministrija varētu lūgt ārvalstī uzsākta kriminālprocesa pārņemšanu Latvijā,” skaidro Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore.

Konkrētajā gadījumā tiesvedība vēl nav sasniegta. DĀR joprojām norisinās aktīvs izmeklēšanas process, uz kura pamata DĀR lūdz Kristīni Misāni izdot, lai varētu pabeigt izmeklēšanu, celt apsūdzību un nodot K. Misānes lietu iztiesāšanai. “Šajā stadijā LR Ģenerālprokuratūra ir tā, kura ir kompetenta vest pārrunas un meklēt kādus risinājumus. Taču Tieslietu ministrija, saprotot, situāciju, mēģina palīdzēt,” tā B. Jugane-Lintere.

“Diemžēl Dānijas puse vairākkārtīgi Latvijai norādījusi, ka tai jau 2019. gada janvārī tika lūgts sniegt viedokli, vai Latvija pārņems K. Misānes lietu. Taču, lai to izdarītu, būtu ļoti rūpīgi jāmeklē visas iespējas: kā uzsākt kriminālprocesu, kā uzrādīt K. Misānei apsūdzību, kā pārliecināt tiesu pieņemt lēmumu par apcietinājuma piemērošanu. Tas ir smags, laikietilpīgs un, iespējams, pat nestandarta darbs, it īpaši, ja prokuratūras rīcībā nav nekādu pierādījumu un tos nepieciešams iegūt. Jāņem vērā, ka minēto atbildi Dānijai par K. Misānes pārņemšanu uz Latviju bija jāsniedz septiņu dienu laikā. Vienlaikus, ja prokuratūra teiktu, ka varētu jautājumu risināt, iespējams, Dānijas puse būtu reaģējusi citādi un termiņš būtu ilgāks, tādējādi, vismaz pasakot kaut ko, “tiek ielikta kāja durvīs”. Tas ir jautājums par gribu, kapacitāti, resursiem, un tas ir arī cilvēcīgais jautājums. Tad ir jāatbild – vai prokuroram ir jābūt cilvēcīgam. Vienmēr paturot prātā, ka no vardarbības bēgošas mātes vietā var būt slepkava vai pedofils. Tas ir ļoti filozofisks jautājums kādai būtu jābūt pieejai katrā konkrētajā gadījumā,” norāda B. Jugane-Lintere.

Vienlaikus prokuratūra uzsver, ka Eiropas Savienības Tiesa savā spriedumā C-182/15 Petruhhin skaidri pateikusi – ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī atrodas citas dalībvalsts pilsonis, kuru grib izdot trešajai valstij, šīm dalībvalstīm savā starpā jākomunicē, lai noskaidrotu, vai drīkst izdot šo personu trešajai valstij. Taču ne spriedums, ne kādi citi normatīvi neparedz, kas ir šie gadījumi, kādiem noziegumiem un sankcijām jābūt, lai izdotu personu. Ir pateikts – dari tā –, bet nav iedota instrukcija, kā tieši jārīkojas pašām dalībvalstīm.

“Šobrīd prokuratūra ir atstāta viena, tāpēc mums ir kopā jādomā, kā rīkoties konkrētajā situācijā, un, protams, arī nākotnē, saskaroties ar līdzīgām situācijām, būtu jārod skaidrs redzējums iestāžu sadarbībai un rīcībai,” uzsver B. Jugane-Lintere.

Risinājums šobrīd tiesiskās palīdzības līgums 

Latvija uzsākusi sarunas ar DĀR par tiesiskās palīdzības līguma slēgšanu starp Latvijas Republikas valdību un Dienvidāfrikas Republikas valdību par starptautisko sadarbību krimināllietās, veidojot attiecības un mēģinot rast vairākus risinājumus, kā K. Misāni tomēr tiesāt Latvijā vai ļaut piespriesto cietumsodu pavadīt šeit. 

“Jāsaprot, ka DĀR ir anglosakšu tiesību pārstāve – tā ir absolūti cita tiesību sistēma nekā mums. Pašreizējā starptautiskā tiesiskā sadarbība Latvijai ar DĀR tiek pamatota uz reciprocitātes jeb abpusējības principa. Šis princips nozīmē to, ka “tu palīdzi man un es apsolos palīdzēt tev”. Abpusējības princips ir vispārējs princips starptautiskajā sadarbībā. Taču jāņem vērā, ka šī valsts ir nezināma, tiesību sistēma arī ir sveša, tāpēc mēs uzskatām, ka labāk tomēr noslēgt sadarbības līgumu, ar kuru puses ir konkrēti vienojušās, kas katrai jāpilda un jāizdara. 

Mums ir izveidots tipveida līgums ar trešajām valstīm, kurā krimināllietās šie sadarbības instrumenti ir iekļauti jau no paša sākuma – sākot ar liecinieku nopratināšanu, izmeklēšanas darbībām, dokumentu savstarpēju apmaiņu, pierādījumu iegūšanu, spriedumu atzīšanu un izpildi u. c.

Līdz ar to – viena iespēja, tiklīdz Kristīne Misāne ir tur, DĀR, mēs saskaņā ar šo līgumu varam lūgt: nododiet kriminālprocesu mums, mēs to izskatīsim šeit, Latvijā. Attiecīgi K. Misāne ar lietu tiktu nodota Latvijas tiesībsargājošo iestāžu rīcībā. Taču šobrīd tas jālemj prokuratūrai – vai tā pārņems kriminālprocesu vai ne. Savukārt Tieslietu ministrijas kompetencē būtu lūgt pārņemt kriminālprocesu, kad tas tiks nodots tiesai, kā arī pārņemt K. Misāni soda izpildei Latvijā, ja krimināllietu neizdotos pārņemt. Bet tas iespējams tikai tad, kad DĀR ir stājies spēkā spriedums K. Misānes krimināllietā. Tāpat jāņem vērā, ka ir nepieciešama arī DĀR piekrišana gan kriminālprocesa pārņemšanai, gan K. Misānes nodošanai soda izpildei Latvijā,” iespējas skaidro B. Jugane-Lintere.

Ir jāskatās uz priekšu, viņa uzsver. Ja “visi striķi” ar Dāniju ir trūkuši, tad jādomā, ko un kā darīt, lai tomēr Kristīne nonāktu Latvijā. Viss akcents šobrīd tiek likts uz Dānijas teritoriju, taču jābūt reāliem un jāapsver iespēja noslēgt tiesiskās palīdzības līgumu ar Āfriku.

“Ja tev ir līgums, tu esi nodrošināts. Par riskiem runājot tā ir pušu griba, gan politiskā, gan juridiskā līmenī. Jābūt neapšaubāmai pārliecībai, ka ir iespējams kriminālprocesu pārņemt. Šis ir komplicēts gadījums, kurā nepieciešama padziļināta analīze, kas prasa kapacitāti,” uzsver Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore.

Labs saturs
29
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU