Izstrādāta kārtība, kā kļūt par sertificētu mediatoru

Mediācija Latvijā pastāv jau aptuveni 10 gadus, taču (līdzīgi kā citi ārpustiesas izlīgšanas mehānismi) dažādu apstākļu dēļ tā ne tuvu nav kļuvusi tik iecienīta kā daudzās citās pasaules valstīs. Tiklīdz rodas grūtāk atrisināmas domstarpības civiltiesiskajās, administratīvajās attiecībās, cilvēki šo konfliktu atrisinājumu mēdz meklēt nevis pārrunu un kompromisa ceļā, bet vēršas tiesā, uzlūkojot to par vienīgo taisnīga sprieduma garantu.

Gan šā iemesla dēļ, gan vadoties no Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā 2008/52/EK dalībvalstīm noteiktajiem pasākumiem mediācijas laukā, ar jaunā likuma (un ar to saistītajos grozījumos Civilprocesa likumā) normām ir ieviesta tiesas un mediācijas sasaiste, nosakot tiesneša pienākumu abām pusēm izmantot šo procesu strīda risināšanai.

Tiesai jāizvēlas sertificēts mediators

Kaut arī valstī pašlaik jau strādā diezgan daudz mediatoru, tiesnesim, protams, varētu rasties problēmas ar tiesas ieteiktu mediāciju – tieši kuru pakalpojuma sniedzēju ieteikt, lai būtu ievērots objektivitātes princips?

Tiesai ir jābūt pārliecinātai par mediatora profesionalitāti un spēju efektīvi un kvalitatīvi novadīt mediācijas procesu..

Mediācijas likums nosaka, ka tiesa, piedāvājot pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai, aicina izvēlēties šā pakalpojuma sniedzēju no sertificētu mediatoru saraksta. Šādas sertifikācijas sistēmas mūsu valstī pašlaik nav, bet likuma normas par tiesas ieteiktu mediāciju stāsies spēkā no nākamā gada janvāra.

"Mediācija Latvijā pastāv jau aptuveni 10 gadus."

Tātad laika vairs nav daudz, un valsts sekretāru sanāksmē 3.jūlijā tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Mediatoru sertifikācijas un atestācijas kārtība". Šis normatīvais akts nosaka kārtību, kādā persona, kura vēlas kļūt par sertificētu mediatoru, piesakās mediatora sertifikācijas pārbaudījumam, iepazīstas ar sertifikācijas pārbaudījuma, kā arī atestācijas pārbaudījuma saturu un norises kārtību, sertificēta mediatora sertifikāta paraugu. Noteikumos paredzēts, ka sertifikācijas pārbaudījuma maksa ir 205 eiro, savukārt atestācijas – 51 eiro.

Normatīvā akta projekts nodots saskaņošanai Finanšu ministrijai, Labklājības ministrijai, Vides un reģionālās attīstības ministrijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kā arī Pārresoru koordinācijas centram.

Kas var kļūt par sertificētu mediatoru

Mediācijas likuma 19.pantā "Sertificētam mediatoram izvirzāmās prasības" ir noteikts: par sertificētu mediatoru var būt fiziska persona, kura sasniegusi 25 gadu vecumu, kurai ir nevainojama reputācija, kura saņēmusi valsts atzītu augstāko izglītību apliecinošu izglītības dokumentu, prot valsts valodu augstākajā līmenī, izgājusi mediatora apmācības kursu, kā arī ieguvusi mediatora sertifikātu.

Taču likumā iekļauti vairāki svarīgi nosacījumi, kas liedz kļūt par sertificētu mediatoru: ja cilvēks notiesāts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret viņu izbeigts kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu uz nereabilitējoša pamata; ja cilvēks ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā vai saskaņā ar tiesas spriedumu nedrīkst sniegt mediācijas pakalpojumus.

"Tiesai ir jābūt pārliecinātai par mediatora profesionalitāti."

Mediatoru profesijā nav noteikti nekādi īpaši nosacījumi saistībā ar akadēmiskā grāda ieguvi: sertificēts mediators var būt galdnieks, ārsts vai pensionēts inženierzinātņu doktors.

Lai mediatoriem nodrošinātu pietiekami augstu profesionālās kompetences līmeni, MK noteikumu projektā ir noteikts minimālais mediatora profesijas apmācībai nepieciešamais stundu skaits – kandidātam, piesakoties eksaminācijas komisijai eksāmena kārtošanai, ir jāiesniedz apliecinājums par mediatora apmācības kursa apguvi ne mazāk kā 30 akadēmisko stundu apmērā.

Arī Eiropas Savienības dalībvalstu praksē, piemēram, Polijā un Vācijā, tiesas ieteiktiem mediatoriem ir noteikts apmācību stundu skaits, kas jāapgūst pirms kvalifikācijas eksāmena kārtošanas.

Kā skaidrots minēto MK noteikumu projekta sākotnējās ietekmes izvērtējumā, lai sertificēta mediatora kandidātam noteiktu minimāli nepieciešamo apmācību stundu apjomu, par paraugu ņemts Valsts probācijas dienesta (VPD) starpnieku apmācībām nepieciešamais stundu skaits, kā arī stundu skaits, ko pamatkursa apguvei praksē izmanto mediācijas biedrības.

VPD starpniecība ir līdzīga mediācijas procesam, turklāt kā VPD starpnieku, tā sertificētu mediatoru gadījumā kompetentajām iestādēm jābūt drošām par ieteiktā profesionāļa kvalitāti.

"Sertificēts mediators var būt galdnieks, ārsts vai pensionēts inženierzinātņu doktors."

Patlaban mediācijas apmācības pakalpojumus sniedz, piemēram, biedrība "Mediācija un ADR", biedrība "Integrētā mediācija Latvijā", Juridiskā koledža.

Droši vien katrs interesents vēlētos zināt, cik daudz nāksies maksāt par mācībām, lai iegūtu mediatora sertifikātu, taču MK projekta anotācijā ir rakstīts: "Ņemot vērā, ka mediācijas apmācību pakalpojums ir komercdarbība, vidējās apmācību izmaksas personai, kas vēlas apgūt mediāciju, nav pieejamas, jo ir katras mediācijas biedrības komercnoslēpums.

No publiski pieejamās informācijas var secināt, ka gan mediācijas pamatkursa saturs, gan ilgums, gan izmaksas dažādiem mediācijas pamatapmācību pakalpojuma sniedzējiem krasi atšķiras, līdz ar to nav iespējams noteikt precīzas vidējās izmaksas, kas radīsies personai, kura vēlas kandidēt uz sertificēta mediatora amatu un kurai nepieciešamas apmācības."

Kā iegūt sertifikātu

Saskaņā ar MK noteikumu projektu kandidātam ir jāiesniedz Sertificētu mediatoru padomē pieteikums par sertifikācijas eksāmena kārtošanu. Padome mēneša laikā pārbauda kandidāta iesniegto pieteikumu, tam pievienotos dokumentus un tā atbilstību Mediācijas likuma prasībām un informē kandidātu par lēmumu atļaut vai atteikt kārtot eksāmenu. (Ja saņemts atteikums, kandidāts var to apstrīdēt Tieslietu ministrijā.)

Kā skaidro Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža, eksāmenu pieņems mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisija, kuras sastāvā iekļaus pārstāvjus no Sertificētu mediatoru padomes, tiesām, akadēmiskā personāla un Tieslietu ministrijas.

Eksāmenam būs trīs daļas:

• pirmajā kandidāts sniegs rakstiskas atbildes uz 30 testa jautājumiem;
• otrajā – rakstiski atbildēs uz diviem teorijas jautājumiem;
• trešajā – mutiski prezentēs kāda mediācijas procesa posma aprakstu.

Projekts paredz pirmās un otrās daļas aizpildīšanai katrai vienu stundu laika, bet trešajai daļai – 40 minūtes.

Sertifikācijas pārbaudījumā kandidātam ir jāsaņem vidējais vērtējums vismaz septiņas balles; tad padome pieņem lēmumu par sertifikāta izsniegšanu sekmīgajiem kandidātiem.

Sertifikāta derīguma termiņš - pieci gadi. Pēc tam mediatoram ir jākārto atestācijas pārbaudījums. MK noteikumi paredz, ka mediatoru sertifikāciju un atestāciju saskaņā ar Mediācijas likuma 20.pantu veic speciāli šim nolūkam izveidota komisija.

Mediatoru profesionālā pārraudzība

Likums nosaka, ka sertificētu mediatoru profesionālā pārraudzība ir Sertificētu mediatoru padomes kompetencē. Jāpiebilst, ka jau šobrīd darbojas Mediācijas padome, kas arī risina mediatoru profesionālās darbības un izglītības jautājumus.

Šīs padomes valdes loceklis zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis informē, ka pašreizējā institūcija strādās līdz nākamā gada janvārim, kad tiks izveidota arī jaunā Sertificētu mediatoru padome. (MK noteikumu projektā paredzēts pārejas periods pirmā mediatoru sertifikācijas pārbaudījuma kārtošanai, ko saskaņā ar Mediācijas likuma pārejas noteikumu 4.punktu nodrošina biedrība "Mediācijas padome".)

Sertificētu mediatoru padome veiks šādas funkcijas:

• nodrošinās sertifikāta izsniegšanu mediatoram, kas nokārtojis sertifikācijas pārbaudījumu;
• organizēs mediatoru sertifikācijas un sertificētu mediatoru atestācijas pārbaudījumus;
• kārtos sertificētu mediatoru sarakstu;
• uzraudzīs mediācijas kvalitāti, izskatot sūdzības par sertificēto mediatoru darbību;
• pārstāvēs sertificētus mediatorus un izteiks viedokli attiecībās ar valsts un pašvaldību, kā arī citām iestādēm un amatpersonām, kā arī sniegs atzinumus ar mediāciju saistītos likumdošanas jautājumos un mediācijas prakses jautājumos.

Skaidrības labad jāuzsver, ka nākamgad darbu varēs turpināt arī mediatori, kam nebūs iepriekš minētā sertifikāta, taču viņi paliks ārpus tiesas ieteiktā mediācijas procesa, un tā būs klienta brīva izvēle – kuru speciālistu izvēlēties domstarpību risināšanai pārrunu ceļā.