SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
19. janvārī, 2015
Lasīšanai: 13 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tiesu sistēma
9
9

Svarīgi zināt! Notiek tiesu reforma

Mūsu valstī kopš 2009.gada norisinās tiesu reforma nolūkā nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu sistēmas darbību.

LV portāla infografika

Aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā ikvienam paredz Latvijas Republikas Satversmes 92.pants. Tas piederas pie katra mūsu valsts iedzīvotāja pamattiesībām.
Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir bijis iesaistīts tiesas procesā (kā liecina „Eirobarometra” aptaujas dati, šāda pieredze ir teju trešajai daļai valsts iedzīvotāju) vai nē, viņam ir jābūt drošam, ka šīs pamattiesības ir garantētas.
īsumā

Turpinoties tiesu reformai un ieviešot "tīro tiesu instanču" modeli, no šā gada 1.janvāra norisinās svarīgas pārmaiņas:

  • kopš 2014.gada 31.decembra ir izbeigts Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palātas darbs;
  • apgabaltiesas vairs nav pirmās instances tiesas civillietās, to kompetencē ir tikai lietu izskatīšana apelācijas kārtībā;
  • tomēr līdz 2015.gada 31.decembrim apgabaltiesas turpinās izskatīt jau uzsāktās pirmās instances civillietas;
  • no 1.marta tiks izbeigta Siguldas tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbība;
  • tomēr tiesneši turpinās darbu arī Siguldā, un iedzīvotāji prasības pieteikumus varēs iesniegt arī tur.

Tiesu vara ir neatkarīga. Diemžēl tikai aptuveni puse mūsu valsts iedzīvotāju uzticas Latvijas tiesām un atzīst tās par neatkarīgām. Taču iedzīvotāju uzticēšanās līmenis tiesu sistēmai pamazām ceļas, un, iespējams, kopš 2013.gada rudens, kad aptauja tika veikta, viedokļi būs kļuvuši labvēlīgāki. Tam arī būtu objektīvs pamats, jo Latvijā kopš 2009.gada norisinās tiesu reforma tieši nolūkā nodrošināt tiesisku, efektīvu, kvalitatīvu un sabiedrības vajadzībām atbilstošu tiesu sistēmas darbību. Viens no svarīgākajiem aspektiem, protams, ir tiesu varas uzticamība, kā nākamo varētu minēt efektīva tiesas procesa norisi sapratīgā termiņā.

Kā norisinās tiesu reforma

Tiesu reforma ir sarežģīts un pakāpenisks process, kas norisinās saskaņā ar Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm 2009.–2015.gadam. Kā redzams, šogad politikas plānošanas dokumentā noteikto mērķu sasniegšanai atvēlētais laiks beidzas. Taču, kā norāda Tieslietu ministrijas (TM) parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks, jau tagad var uzskatīt, ka pamatnostādnes par aptuveni 80% ir izpildītas, jo tiesas procesu pilnveidē ir izdarīts daudz. (Ar izdarīto un vēl darāmo (gan ar zināmu laika atkāpi), ikviens detalizēti var iepazīties Tieslietu ministrijas informatīvajā ziņojumā "Par tiesu darbības teritoriju izmaiņām", ko valdība apstiprināja pērnā gada augustā.)

Īsi raksturojot paveikto, J.Iesalnieks pirmām kārtām min izmaiņas tiesas priekšsēdētāja funkcijas regulējošajās normās, kas veicina tiesu vadību pēc vienotiem principiem un paplašina tiesas priekšsēdētāja funkcijas - gadījumos, kad tiesnesis bez pamatota iemesla neveic nepieciešamās procesuālās darbības, uzdot tiesnesim noteikt atbilstošus termiņus, kuros, ņemot vērā lietas apstākļus, jāveic attiecīgā procesuālā darbība.

Tādējādi tiek stiprināta tiesas priekšsēdētāja loma, ļaujot savlaikus konstatēt un apzināt cēloņus, kādēļ, piemēram, ieilgusi tiesvedība, un veikt organizatoriskus pasākumus, lai to novērstu. Šīs iespējas devuši grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas Saeimā pieņemti 2013.gada 13.jūnijā.

"Veikta arī virkne likuma grozījumu, lai samazinātu tiesu noslodzi un tādējādi saīsinātu tiesvedības termiņus. Piemēram, jau pērn jūnijā stājās spēkā jaunais Mediācijas likums, bet no šā gada 1.janvāra iedarbināts tiesu ieteiktais mediācijas process, kam vajadzētu atslogot tiesas. Par mediācijas nozīmi LV portāls vēstīja skaidrojumā "Mediācija: ieklausīties cita viedoklī un rast kompromisu".

Tāpat nozīmīgs ir jaunais Šķīrējtiesu likums, kas no 1.janvāra ieviesis regulējumu, kurš par prioritāti izvirza šķīrējtiesas procesa kvalitāti. Tādējādi valsts tiesām, izvērtējot šķīrējtiesas spriedumus, jādomā, būs daudz mazāk darba nekā līdz šim. Par aktuālo šķīrējtiesu turpmākajā darbībā lasiet LV portāla intervijā "Šķīrējtiesas: jauns likums no 1.janvāra. Vai arī jauna kvalitāte?".

"Tiesu reforma ir sarežģīts process, kas norisinās saskaņā ar Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēm."

Tāpat Saeimā akceptēti grozījumi likumā "Par tiesu varu", kas stājās spēkā 16.novembrī, lai pabeigtu tiesu instanču kompetenču pārdali un ieviestu tā dēvēto tīro tiesu instanču modeli. Kopš 2014.gada 31.decembra ir izbeigts Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas palātas darbs, un no 2016.gada 31.decembra tiks izbeigts Augstākās tiesas Civillietu tiesas palātas darbība, šīs funkcijas nododot gan Augstākajai tiesai, gan atsevišķos gadījumos - apgabaltiesām.

Līdz ar to esam ceļā uz daudz vienkāršāku un sabiedrībai saprotamāku tiesu instanču sistēmu, kur pirmā instance būs rajona tiesa, otrā – apelācijas instance – apgabaltiesā, un kasācijas instance būs Augstākajā tiesā.

TM parlamentārais sekretārs skaidro: ir iezīmēti arī vairāki turpmāk veicamie pasākumi – tiesu varas un tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku cilvēkresursu, kapacitātes paaugstināšana, kompetenču attīstīšana. Vēl viens uzdevums – veicināt tiesnešu neatkarības stiprināšanu tieši tiesnešu karjeras jautājumu noteikšanā, kā arī tiek turpināts darbs pie vienota elektronisko izsoļu modeļa izveides spriedumu izpildes un maksātnespējas procesā.

Kopš 1.novembra, lai vienmērīgāk sadalītu tiesu noslodzes, stiprinātu zemesgrāmatu tiesnešu lomu, ar svarīgiem grozījumiem Civilprocesa likumā zemesgrāmatu nodaļām uzticēts jauns pienākums – nekustamā īpašuma izsoļu aktu apstiprināšana. Iepriekš to darīja apgabaltiesas. Vairāk par šo tēmu var lasīt LV portāla skaidrojumā "Nekustamā īpašuma izsoļu aktus apstiprina zemesgrāmatu tiesneši".

Apgabaltiesām no 1.janvāra – tikai apelācijas lietas

Par Augstākās tiesas reorganizāciju, palātu darbības izbeigšanu un izmaiņām civilprocesā, kas stājas spēkā no šā gada 1.janvāra, stāsta Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja Daiga Vilsone: "Civilprocesa likuma grozījumi stājās spēkā 1.janvārī. Kopš šīs dienas apgabaltiesas vairs nav pirmās instances tiesas nevienai civillietai, kā tas bija iepriekš. Apgabaltiesu kompetencē tagad ir tikai lietu izskatīšana apelācijas kārtībā. Taču saskaņā ar minētajiem Civilprocesa likuma grozījumiem tiesas pienākums gan ir vēl izskatīt apgabaltiesā jau uzsāktās pirmās instances civillietas. Šāds pienākums apgabaltiesām būs līdz 2015.gada 31.decembrim."

No organizatoriskā viedokļa apgabaltiesas ir sagatavojušās veikt savus pienākumus, uzskata D.Vilsone. "Ļoti ceram, ka visas lietas, kas mūsu tiesvedībā ir pirmajā instancē, mēs spēsim izskatīt pēc būtības. Tādējādi neapgrūtināsim rajonu (pilsētu) tiesas, un arī lietu dalībnieki nolēmumus varēs saņemt plānotajā laikā: kā zināms, mainoties tiesas sastāvam, lietas ir jāsāk izskatīt no sākuma; tādējādi gala nolēmuma saņemšanas laiks vienmēr attālinās.

Esam arī pārliecināti, ka apgabaltiesai ir pietiekama kapacitāte, lai izskatītu apelācijas instances lietas. Jāpatur prātā, ka no 1.janvāra tās lietvedībā esošās lietas, ko apgabaltiesa izskata kā pirmā instance, atgriežas apgabaltiesā arī izskatīšanai apelācijas instances tiesā – tikai citā tiesas sastāvā. Manuprāt, ļoti pareiza ir pieņemta Civilprocesa likuma 32.1 pantā iekļautā tiesību norma, kas dod iespēju tiesu priekšsēdētājiem iniciēt nākamās instances tiesai lemt jautājumu, vai lietas nav nododamas izskatīšanai citai apgabaltiesai vai arī (kā tas ir mūsu gadījumā) pilsētas (rajona) tiesai. Domāju, ka no organizatoriskā viedokļa centīsimies šo normu izmantot tieši tām lietām, kas vēl būs palikušas, kā mēdz teikt tiesneši, mūsu atlikumos.

Lietu dalībniekiem, manuprāt, tas neradīs pārlieku lielas raizes: apgabaltiesas rīcībā tagad ir labs tehniskais nodrošinājums, piemēram, videokonferences un dokumentu lasītāji, kas lietu dalībniekiem dod iespēju piedalīties procesā, ierodoties mūsu tiesas telpās un nebraucot ārpus Rīgas.

Tagad mazliet statistikas: Rīgas apgabaltiesā 2014.gadā bijām saņēmuši 2215 pirmās instances lietas; izskatītas ir 2629, neizskatītas palikušas 563 lietas. Ja palūkojamies, ka pērn esam pabeiguši minēto lietu skaitu, tad kapacitātes ziņā mums būtu jāspēj 2015.gadā visas lietas, kas ir mūsu tiesvedībā, izskatīt un pabeigt. Protams, lietās var būt dažādi apstākļi, kas to var apgrūtināt izdarīt, piemēram, var rasties nepieciešamība nozīmēt kādas ekspertīzes, kas prasa noteiktu laiku.

Attiecībā par apelācijas instanci – pērn saņēmām 2849 lietas, pabeigtas ir 3103, neizskatītas šobrīd ir 939 lietas. Šogad visas lietas par apelācijas sūdzībām piekrīt izskatīšanai apgabaltiesām. Palūkojoties atkal uz skaitļiem, redzam, ka viena gada laikā Augstākās tiesas Civillietu palātā ir saņemtas 299 lietas ar apelācijas sūdzībām un 872 - ar blakussūdzībām. Tātad mūsu kapacitāte ir lielāka."

Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja arī uzsver, ka jau iepriekš veikts liels darbs, lai apgabaltiesās kā apelācijas instancēs veidotu vienotu tiesu praksi visā Latvijā. Vairākās videokonferencēs apspriesti gan problēmjautājumi, gan tiesu prakses aktualitātes, piemēram, par prasības nodrošināšanu, civiltiesisko aizsardzību par vardarbību ģimenē, mediācijas ieviešanu civilprocesā, sūdzību izskatīšanu par zemesgrāmatu tiesnešu lēmumiem un citiem jautājumiem.

Martā darbību izbeigs divas tiesas. Ko tas nozīmē?

TM valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina informē, ka

grozījumi likumā "Par tiesu varu" un arī saistītie likumi ir pieņemti, šis ceļš ir iesākts, un ar 1.martu tiks izbeigta divu tiesu – Siguldas tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas - darbība. Kas ar to gribēts panākt un kāds ir sasniedzamais rezultāts?

"Kopš 2007.gada ir spriests par tiesu namu izveides konceptu, kā arī to, vai tiesu namu ideja īstenojama visā valstī uzreiz vai pakāpeniski. Apspriedēs ar tiesnešiem, prokuroriem, Iekšlietu ministrijas darbiniekiem nonācām pie viedokļa, ka tiesu namu idejas attīstība no infrastruktūras, tiesu pieejamības skatupunkta jāsāk ar Rīgu, savukārt reģionālo tiesu namu ideju attīstīsim tad, kad visā pilnībā tiks likvidētas palātas – tad praksē redzēsim noslodzi tiesās un attiecīgi lemsim, kā rīkoties tālāk.

Saistībā ar Siguldas tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas darbības izbeigšanu saskatām vairākus ieguvumus. Pirmām kārtām svarīga ir tiesu noslodzes izlīdzināšana. Otrkārt, ja apvienojam vairākas tiesas vienā, rodas iespēja pilnveidot tiesu specializāciju un lietu sadales nejaušības principu: tad, ja lietu sadalē piedalās vairāk tiesnešu, nejaušības princips darbojas ievērojami efektīvāk. Vēl jāuzsver arī tiesu prakses vienveidības un paredzamības veicināšana, kā arī tiesu resursu optimizēšana."

"Esam ceļā uz daudz vienkāršāku un sabiedrībai saprotamāku tiesu instanču sistēmu."

Praksē šī reforma darbosies tā, ka Rīgas rajona tiesas darbības teritorijā tiks iekļauta Siguldas tiesas darbības teritorija. Līdz ar to visa jurisdikcija tiks pakļauta Rīgas rajona tiesai. Savukārt jau esošajai Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas darbības teritorijai tiks pievienota Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas teritoriālā jurisdikcija jeb darbības teritorija.

"Siguldas tiesas tiesnešus mēs pārceļam darbā Rīgas rajona tiesā, taču – kas ļoti svarīgi – tā kā reforma norisinās organizatoriskā līmenī, tiesneši faktiski turpinās savu darbu Siguldā. Vienīgais, kas mainīsies, būs tiesas priekšsēdētājs, lietu sadales sistēma un tiks izlīdzināta tiesnešu slodze," skaidro I.Kucina. "Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja būs atbildīga par lietu sadali šīs tiesas ietvaros. Siguldas iedzīvotājus varētu satraukt jautājums – vai viņi prasības pieteikumu varēs iesniegt tikai Rīgā vai arī turpat Siguldā? Iedzīvotāji to varēs darīt tur, kur viņiem būs ērtāk. Iespējams, strādājot Rīgā, prasības pieteikumu tiesā izdevīgāk iesniegt ir tieši galvaspilsētā. Iedzīvotājiem par pārmaiņām nevajadzētu satraukties, jo mēs maksimāli cenšamies saglabāt pieejamību tiesai; domājam, ka arī nākotnē Siguldas tiesas namā varēs turpināt izskatīt atsevišķas lietas, jo tiks izstrādāti īpaši kritēriji, kuros gadījumos tas notiks.

Saistībā ar Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas tiesnešiem sistēma būs nedaudz atšķirīga. Nav tā, ka visi tiesneši tiks pārcelti darbā Vidzemes priekšpilsētas tiesā (lielākā daļa gan), atsevišķi tiesneši strādās Latgales priekšpilsētas tiesā un Ziemeļu rajona tiesā. Cik daudzi un kuri tie būs, lemj Tieslietu padome (TP). Lai pārceltu tiesnešus citā darbā, TP ir jāpalielina tiesnešu skaits atsevišķās tiesās, un, protams, ir izstrādāta arī kārtība, kā šis process notiks."

Visvairāk diskusiju bijis par to, kādas lietas seko līdzi tiesnesim un kādas paliek iepriekšējā tiesā. Saeimas deputāti lēma, ka tiesnesim seko tikai tās lietas, kuru izskatīšana ir uzsākta pēc būtības.

Līdz ar reorganizāciju tiesu sistēmā jau iezīmējas arī virzība uz tiesu darbības specializāciju. Piemēram, jurisdikcija bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietu izskatīšanā būs vienīgi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesai. No 1.marta šajā tiesā tiks izskatītas visas lietas par bērnu prettiesisku pārvietošanu pāri robežai vai aizturēšanu ārvalstī vai Latvijā.

Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU