Tiesu darbības teritoriju reforma saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu par reformas nepieciešamību un tās norises nosacījumiem pakāpeniski tiek īstenota jau kopš 2015. gada 1. marta. Tiesu teritoriju reforma ir būtisks priekšnosacījums tiesu sistēmas efektivitātes paaugstināšanai, novēršot tādus problēmjautājumus kā nevienmērīga tiesu noslodze, atšķirīgi, tostarp pārāk gari, tiesvedības termiņi viena veida lietās, kā arī apgrūtināta vai neiespējama specializācijas izveide un lietu sadales nejaušības nodrošināšana. Minēto atzinuši arī Eiropas Komisijas un OECD eksperti, apliecinot, ka tiesu darbības teritoriju reforma tiek atzīta par būtisku instrumentu tiesu efektivitātes paaugstināšanai. Reformas īstenošana Latvijā apstiprina kopējo tendenci ne tikai starp Baltijas valstīm, bet starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tādējādi šobrīd tiek turpināts darbs, lai reformu ieviestu arī pārējos tiesu apgabalos un saskaņā ar valdības rīcības plānā doto uzdevumu tiesu darbības teritoriju reformu pabeigtu līdz 2018. gada beigām.
Kādas reformas jau īstenotas?
2015. gadā veikta Siguldas tiesas un Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas, Jūrmalas pilsētas tiesas reorganizācija.
Ar 2016. gada 1. februāri tiesu darbības teritoriju reformas ieviešana sākta arī ārpus Rīgas reģiona – Latgales tiesu apgabalā, izveidojot divas tiesas līdzšinējo sešu tiesu vietā – Rēzeknes tiesu, kuras darbība tiek nodrošināta Rēzeknē, Balvos un Ludzā, un Daugavpils tiesu, kuras darbība tiek nodrošināta Daugavpilī, Krāslavā un Preiļos.
Kopš 2017. gada 1. februāra, kad tika reorganizēta Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa, Latvijā darbojas 26 vispārējās jurisdikcijas tiesas. Pirms tiesu darbības teritorijas reformas uzsākšanas Latvijā darbojas 34 vispārējās jurisdikcijas tiesas.
Visas minētās reformas īstenotas saskaņā ar Tieslietu padomes apstiprinātajiem tiesu reorganizācijas plāniem. Apstiprinot tiesu reorganizācijas plānus, riski tiesu darbības efektivitātei vai tiesu pieejamībai netika konstatēti. Pirms lēmumu pieņemšanas tika veikta detalizēta reformas ietekmes analīze, veicamie pasākumi saskaņoti ar visām iesaistītajām institūcijām.
Pirms katra tālākā reformas soļa Tieslietu ministrija ir tikusies ne tikai ar to tiesu, kuras skar reorganizācija, darbiniekiem, bet arī apspriedusi iespējamo reorganizācijas ietekmi ar policijas un prokuratūras pārstāvjiem. Izprotot atsevišķu pašvaldību vadītāju satraukumu, Tieslietu ministrija ir skaidrojusi reformas gaitu un nepieciešamību arī pašvaldību pārstāvjiem. Jāuzsver, ka visas līdz šim jau ieviestās reformas ir bijušas saskaņotas ar visām institūcijām, kuras varētu skart šīs pārmaiņas.
Par katru reorganizāciju Tieslietu ministrija sagatavo reorganizācijas plānu, kurā ietverts izvērsts reformas pamatojums, kas tiek apspriests Tieslietu padomē. Tieslietu padome ir augstākā tiesu varas pašpārvaldes institūcija. Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" reformas ieviešana iespējama tikai tad, ja par to lēmusi Tieslietu padome un tā noris pēc padomes apstiprinātā reorganizācijas plāna. Tāpat jāatzīmē, ka Tieslietu ministrija rūpējas, lai sabiedrībai būtu pieejama visa nepieciešamā informācija par reformu norisi un ar to saistītajām izmaiņām tiesu darbu organizācijā, tostarp piedāvājot šo informāciju arī reģionālajiem medijiem.
Tieslietu ministrija pastāvīgi seko līdzi reformas ietekmei un rezultātiem, analizējot gan tiesu darba statistiskos rādītājus, gan sazinoties un tiekoties ar reformā iesaistīto institūciju pārstāvjiem – tiesu, prokuratūras, policijas un pašvaldību pārstāvjiem. Tieslietu ministrija no lietu dalībniekiem nav saņēmusi sūdzības, kas liecinātu, ka reforma ir apdraudējusi tiesu pieejamību vai kavējusi lietu izskatīšanu. Ir saņemti atsevišķi iesniegumi ar sūdzībām par videokonferenču nepietiekamu izmantošanu. Tieslietu ministrija, reaģējot uz šiem iesniegumiem, ir sazinājusies gan ar tiesām, gan Tiesu administrāciju, lūdzot pievērst īpašu vērību nepieciešamībai nodrošināt iespēju lietu dalībniekiem izmantot videokonferenci gadījumos, kad to nokļūšana uz tiesas sēdi ir apgrūtināta objektīvu iemeslu dēļ.
Reforma īstenota Latgales tiesu apgabalā
Jau 2016. gada jūnijā notika tikšanās ar Latvijas tiesu priekšsēdētājiem un zemesgrāmatu nodaļu priekšniekiem, lai apspriestu tiesu teritoriālās reformas pirmos rezultātus un gūto pieredzi Latgales tiesu apgabalā. Tikšanās laikā tika norādīts uz vairākiem pozitīvi vērtējamiem ieguvumiem, piemēram:
- izlīdzināta noslodze starp tiesnešiem;
- izlīdzināti lietu izskatīšanas termiņi;
- plašākas iespējas veidot tiesnešu specializācijas;
- iespēja nodrošināt nejaušības principu lietu sadalē.
Kā atzīst Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts, noslodzes izlīdzināšana paaugstināja tiesas spriešanas un nolēmumu kvalitāti. Reforma ir arī sekmējusi tiesu prakses vienotību.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norāda: "Ar tiesu teritoriālo reformu tiek veicināta tiesu prakses vienveidība un palielinās izskatīto lietu skaits. Vienlaikus tiesu darbības teritoriju apvienošana ļauj optimizēt tiesas rīcībā esošos resursus un tiesvedības procesos plašāk izmantot arī videokonferences, kas būtiski atvieglo tiesu pieejamību iedzīvotājiem."
Saeimas Juridiskā komisija šī gada janvārī rīkoja izbraukuma sēdi Rēzeknē, lai uzklausītu reformā iesaistīto tiesu un prokuroru viedokļus par reformas norisi un rezultātiem, un pārliecinājās par reformas pozitīvo ietekmi uz tiesu darba organizāciju. Reformas rezultātā novērstas būtiskās atšķirības, izlīdzinot vidēji svērto civillietu un krimināllietu izskatīšanas ilgumu, tādējādi pēc iespējas garantējot visu personu vienlīdzību attiecībā uz lietas izskatīšanu tiesā. Gan Rēzeknes tiesā, gan Daugavpils tiesā samazinājusies noslodze gan civillietu, gan krimināllietu izskatīšanā vidēji uz tiesnesi (gan ņemot vērā specializāciju, gan lietu skaitu dalot uz kopējo tiesas tiesnešu skaitu), kā arī izlīdzinājušās noslodzes atšķirības starp tiesu apgabala tiesām. Reforma nav negatīvi ietekmējusi procesa dalībnieku disciplīnu attiecībā uz ierašanos uz tiesas sēdēm.
Reformas pozitīvo ietekmi novērtējusi arī Valsts policijas Latgales reģiona
pārvalde, jo reformas rezultātā efektīvāk tiek izmantoti policijas resursi,
samazinājušies ar apcietinājumā turēto konvojēšanu saistītie izdevumi. Saistībā
ar konvoja skaita samazināšanos palielināts izmeklētāju skaits un iecirkņa
inspektoru skaits.
Tieslietu ministrija uzskata, ka, ņemot vērā līdzšinējos rezultātus, iespējams plānot reformas ieviešanu arī pārējos tiesu apgabalos Latvijā. Līdzšinējās diskusijas ir iezīmējušas vairākus neskaidrus jautājumus – gan par tiesu namu izveidi, gan Rīgas tiesu apgabala atslodzi. Kopīgās diskusijās ar tiesnešiem, meklējot risinājumus, minētie jautājumi ir pārrunāti un atrasti risinājumi, kas tiks ietverti tiesu reorganizācijas plānos.
Norādāms, ka, lai sagatavotu tiesu teritorijas reformas priekšlikumus, Tieslietu ministrija ir tikusies ar katra tiesu apgabala tiesnešiem, kā arī prokuratūras pārstāvjiem. Uzklausot tiesu viedokļus, ir sagatavots redzējums par tiesu teritorijas reformas ieviešanu Vidzemes, Zemgales, Kurzemes tiesu apgabalā, kā arī tiesu teritoriju apvienošanu Rīgas tiesu apgabalā. Kā jau minēts, saskaņā ar likumu lēmumu par tiesu reorganizāciju ir tiesīga pieņemt Tieslietu padome. Sagaidāms, ka Tieslietu padome šo jautājumu iekļaus darba kārtībā kādā no tās tuvākajām sēdēm.
