Publicēts pirms 5 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Latvijā norisinās tiesu reforma, kuras gaitā tiek apvienotas vairāku tiesu darbības teritorijas, juridiski izveidojot vienu lielāku tiesu. Izmaiņas sagaida arī zemesgrāmatu nodaļas, pievienojot 72 Latvijas zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus rajona (pilsētu) tiesām, tā palielinot rajona (pilsētas) tiesu tiesnešu skaitu, lai sekmīgāk īstenotu nejaušības principu lietu sadales kārtībā.
Zemesgrāmatu nodaļas pārzina zemesgrāmatas, ieraksta tajās nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Tās arī izskata pieteikumus par saistību izpildi brīdinājuma un bezstrīdus kārtībā un apstiprina tiesu izpildītāju izsoļu aktus.
“Valstī iesāktā tiesu sistēmas optimizācija paredz, ka 2019. gadā tiesās iekļaus arī 72 zemesgrāmatu nodaļu tiesnešus, saglabājos to specializāciju, bet neizslēdzot arī viņu kompetences paplašināšanas iespēju. Ko tas nozīmēs un kādā apjomā – to noteikti lems tiesu priekšsēdētāji katrā vietā individuāli, balstoties uz darba vajadzībām un apjomu,” skaidro Rēzeknes tiesas zemesgrāmatu nodaļas priekšnieks Gunārs Siliņš.
G. Siliņš norāda, ka apmeklētājiem, kas vēlēsies izmantot zemesgrāmatu nodaļu pakalpojumus, ar lielām izmaiņām nebūs jāsaskaras. “Ierindas apmeklētājam tas nozīmēs to, ka ierastās izkārtnes “Zemesgrāmatu nodaļa” vietā būs “Tiesa”. Līdz ar to rajona tiesa būs tā vieta, kur skata ne tikai civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas, bet arī zemesgrāmatu lietas. Pārmaiņu mērķis nav pasliktināt pašreizējo dokumentu aprites kārtību un lietu izskatīšanas termiņus. Lielākās izmaiņas, kas apmeklētājiem būtu jāņem vērā, būs ģeogrāfiskās, jo zemesgrāmatu nodaļas tiks pārvietotas uz tiesu telpām. Par to gan savlaicīgi informēs gan portālā “zemesgrāmata.lv”, gan konkrētās tiesas atrašanās vietā,” norāda Siliņš.
Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norāda, ka ar grozījumiem likumā “Par tiesu varu” attiecībā uz zemesgrāmatu tiesnešu integrēšanu rajona (pilsētu) tiesās paredzēts realizēt iesākto reformu.
Likums “Par tiesu varu” jau šobrīd pieļauj vispārējās jurisdikcijas tiesas tiesnešu dalījumu pēc to specializācijas tiesību nozarēs. “Līdz ar to arī pēc reformas pabeigšanas būs tiesneši, kuri specializēsies zemesgrāmatu lietās. Palielinoties rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu skaitam, sekmīgāk būs iespējams īstenot nejaušības principu lietu sadales kārtībā. Šo reformu īsteno ar mērķi attīstīt kompetences, mazināt vispārējās jurisdikcijas tiesnešu noslodzi, lietu izskatīšanas termiņus, nodrošināt efektīvu resursu izmantošanu un specializāciju. Kopumā ar reformu tiks nodrošināts, ka tiesas ietvaros tiesnešu kapacitāte tiks izmantota pilnā apmērā un būs iespējams elastīgi reaģēt uz situācijām, lai samazinātu un izlīdzinātu noslodzi,” skaidro G. Bērziņš.
Izskanējušas bažas par to, ka minēto pārmaiņu rezultātā varētu tikt pieņemti nepārdomāti lēmumi, piemēram, tiesnesim nosakot specializāciju tādu lietu izskatīšanā, kurās tam nav pietiekamu zināšanu vai pieredzes. G. Bērziņš norāda: “Jautājuma izlemšanā par to, kuru lietu kategoriju izskatīšana nododama tiesnesim, būtiska nozīme būs tiesnešu un tiesas priekšsēdētāja profesionālās atbildības savstarpējai sazobei, kas nodrošinās līdzsvaru un līdz minimumam novērsīs šādus riskus.”
Šobrīd apstiprinātā Tiesnešu specializācijas pamatprincipu kārtība neparedz īpašus rajona (pilsētu) tiesu zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu specializācijas noteikumus, jo šobrīd zemesgrāmatu nodaļu tiesnešu specializācija noteikta uz likuma pamata. Īstenojot šo reformu, būs veicami grozījumi Tiesnešu specializācijas pamatprincipu kārtībā, kurā būs nosakāmi arī principi, pastāvot kuriem tiesnesim tiks nodota arī citu lietu kategoriju izskatīšana, skaidro Juridiskās komisijas vadītājs.
G. Bērziņš: “Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši ir apveltīti ar konkrētām zināšanām, kuras atzītas tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas ietvaros. Neviens no zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem nav saņēmis negatīvu vērtējumu, apliecinot profesionalitāti ne tikai lietu tiesību, tostarp to nostiprināšanas, jautājumos, bet arī noteikta satura zināšanas civilprocesā, kā arī saistību tiesībās.”
Likumprojekts par grozījumiem likumā “Par tiesu varu” virzīts izskatīšanai otrajā lasījumā Saeimā.
