Noteikta Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanas kārtība

Lai ieviestu jaunās procesuālās normas, Kriminālprocesa likums papildināts ar divām jaunām nodaļām – par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanas un izpildes kārtību, kā arī tā pieņemšanas un nodošanas izpildei kārtību. 

Jaunā kārtība paplašinās ES dalībvalstu iespējas iegūt pierādījumus citas dalībvalsts teritorijā. Lai iegūtu jaunus vai jau esošus pierādījumus, būs jāaizpilda viens vienotas formas dokuments – Eiropas izmeklēšanas rīkojums. Līdz šim atsevišķu pierādījumu iegūšana bija iespējama divpakāpju sistēmā – sākotnēji lūdzot pierādījumu iesaldēšanu, bet pēc tam atsevišķā tiesiskās palīdzības lūgumā lūdzot šo pierādījumu nodošanu. Jaunā kārtība arī paātrinās iesniegto lūgumu izpildi, jo paredzēts noteikt konkrētus termiņus Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanai un izpildei. 

Pirmstiesas procesā kompetentās iestādes Eiropas izmeklēšanas rīkojuma atzīšanai un izpildei būs Ģenerālprokuratūra un Valsts policija (līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai). Savukārt pēc lietas nodošanas tiesai Eiropas izmeklēšanas rīkojumu izskatīs Tieslietu ministrija, pārbaudot tā atzīšanas formālos kritērijus. Savukārt tiesa pārbaudīs un pieņems lēmumu par tā atzīšanas un izpildes iespējamību.

Jaunā kārtībā būs piemērojama arī sadarbībā ar Apvienoto Karalisti, bet to nevarēs izmantot sadarbībai ar Dāniju un Īriju, kurām attiecīgās direktīvas normas nav saistošas. 

Likuma grozījumi skar personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, izmeklēšanas iestāžu amatpersonas un darbiniekus, kā arī tiesnešus, Valsts policijas, Ģenerālprokuratūras, Tieslietu ministrijas un citu institūciju amatpersonas un darbiniekus, kuri īsteno krimināltiesisko sadarbību.