NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
16. februārī, 2015
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Ziņa
TĒMA: Eiropas Savienība
2
2

Simts dienu tieslietu ministra amatā: Dzintara Rasnača paveiktais un „smagie vezumi”

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina (no kreisās), tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs un Tieslietu ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja Laura Majevska.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Pagājušajā nedēļā, 12.februārī, apritēja 100 dienu, kopš sāka darbu 12.Saeimas pērn 5.novembrī apstiprinātā valdība. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs šajā amatā atgriezies pēc 16 gadu pārtraukuma un deputāta pieredzes piecos Saeimu sasaukumos (viņš ievēlēts arī 12.Saeimā, bet pašlaik nolicis deputāta pilnvaras uz ministra pienākumu pildīšanas laiku). Iepriekš Dz.Rasnačs tieslietu ministra pienākumus pildījis no 1995. līdz 1998.gadam triju valdību sastāvā – kopumā 1071 dienu.

Sekojot tradīcijai, ministri pēc 100 dienu darba atskaitās par padarīto un vēsta par nākotnes iecerēm. Pārlūkojot 100 dienas tieslietu ministra amatā, Dz.Rasnačs atzina – šis darba posms ir īpaši saspringts un atbildīgs: vienlaikus norisinās Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē, kas nes līdzi ārkārtīgi lielu pienākumu apjomu, kā arī tiesu sistēmas reforma un citas nozīmīgas pārmaiņas tieslietu jomā tepat, Latvijā.

Svarīgākie darbi iekšzemē

Dz.Rasnačs atzīst, ka pirmais lielais darbs ministra amatā bijis valsts budžeta apstiprināšana: "Šis process norisinājās veiksmīgi un pirmām kārtām tādēļ, ka ministru starpā nebija nekādas politiskās nenovīdības; tik solidāru un savstarpēji atbalstošu attieksmi līdz šim (vismaz budžeta apspriešanas gaitā) nebiju redzējis nevienā valdībā."

Kā nozīmīgu ieguvumu šā gada budžetā tieslietu ministrs vērtē deviņu miljonu eiro valsts finansējuma ieguvumu uzturlīdzekļu apmēra un izmaksu palielināšanai (bērniem līdz septiņu gadu vecumam palielinājums ir no 71 eiro uz 90 eiro, bet vecākiem bērniem – no 78 eiro uz 108 eiro).

Protams, ļoti svarīga ir arī tiesu reformas turpināšana. Ministrs uzsver, ka tiks uzturēts darbs vienotas disciplinārlietu izskatīšanas kārtības ieviešanā visām tiesu varas amatpersonām (šobrīd pārsūdzēšanas tiesības disciplinārtiesā ir tikai prokuroriem un tiesnešiem, bet nākotnē šādi varēs strādāt arī zvērināti tiesu izpildītāji, zvērināti notāri un zvērināti advokāti). Pašreizējā sistēma, kad pārsūdzēšana notiek administratīvajās tiesās, ir ļoti smagnēja, un minēto profesiju pārstāvjiem ir grūtības ieviest stingru pašpārvaldi. "Šis mehānisms būs raitāks un, manuprāt, arī taisnīgāks," uzskata tieslietu ministrs.

Dz.Rasnačs arī norāda, ka smags process ir pāreja uz tā dēvētajām tīrajām tiesu instancēm (par ko liecina kaut vai problēma ar trim Augstākās tiesas tiesnešiem), taču tiesu darbības teritoriju apvienošana norisinās, un tiesu nami tiek veidoti. Tas ļaus mazināt korupcijas riskus, jo nodrošinās nejaušības principa plašāku izmantošanu lietu sadalē. "Ja iepriekš tiesā bija seši tiesneši, tad šis princips lietu sadalē, protams, nebija efektīvs. Īstenojot tiesu namu koncepciju, būs citādi - datorprogramma lietas sadalīs daudz lielākam tiesnešu skaitam, piemēram, starp piecpadsmit, divdesmit vai vēl vairāk tiesnešiem," skaidro Dz.Rasnačs.

Ministrs atzīmēja, ka tiek turpināta no iepriekšējiem ministriem mantojumā pārņemtā tiesu varas amatpersonu pastāvīgā kvalifikācijas celšana un regulārās pārbaudes, kas ievērojami paaugstina šo amatpersonu profesionālo līmeni.

Tieslietu jomas smagie vezumi

Par "pašu skumjāko stāstu" tieslietu ministrs nodēvēja maksātnespējas procesa reformu. Saistībā ar maksātnespējas procesa uzraudzību un administratoru profesijas reformu, ministrs pauž viedokli: "Es no savas nostājas, ka maksātnespējas administratoriem nākotnē jābūt tiesu varai piederīgām amatpersonām, neesmu atteicies. Taču redzu, ka pašlaik nevar rīkoties strauji - tam jānotiek tālākā nākotnē, un pārejas periodā mēs dosim Maksātnespējas administrācijai iespēju ievērojami paaugstināt kvalifikāciju, stingri piemērot disciplināratbildību (ja nepieciešams, administratīvo atbildību), kā arī darīt visu, lai maksātnespējas administratori no divu līdz sešu gadu laikā būtu gatavi tādam pašpārvaldes modelim, kāds ieviests zvērinātiem tiesu izpildītājiem. Tātad augstākais lēmējs ir kopsapulce, kas ievēlē padomi, disciplinārās atbildības struktūras, ētikas komisiju.

Protams, arī šajā nākotnes modelī būtu paredzama Tieslietu ministrijas pārraudzību un iespēja šajās koleģiālajās institūcijās iesaistīt Augstākās tiesas un arī Tieslietu ministrijas pārstāvjus. Iespējams, būtu jādomā, vai nevajadzētu iekļaut arī tādu nozaru pārstāvjus, kuri vairāk orientējas finanšu, budžeta jautājumos: ja vērtējam kvalifikāciju, tad nerunājam tikai par juridisko, bet par plašāku izglītību."

Otrs smagais vezums ir dalītā īpašuma jautājuma problēma. "Latvijā ir 3670 daudzdzīvokļu māju, kas atrodas uz 7300 zemesgabaliem. Tas skar 110 tūkstošu dzīvokļu īpašnieku tiesības, kuri šobrīd ir spiesti maksāt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības; šīs summas bieži vien ir ļoti lielas tieši tāpēc, ka nav noteikti dzīvojamām mājām piederīgie funkcionālie zemesgabali.

"Vienlaikus norisinās Latvijas prezidentūra, kā arī tiesu sistēmas reforma Latvijā."

Lai šajā jautājumā panāktu risinājumu, būs jāveic ļoti, ļoti smags darbs, jo procesā iesaistītas daudzas ieinteresētās puses: dzīvokļu īpašnieki, zemes īpašnieki, komercbankas, pašvaldības un valsts iestādes, piemēram, Valsts zemes dienests. Risinājumu mēs varēsim rast tikai tad, ja izdosies vienoties ar Latvijas Pašvaldību savienību par pirmo soli funkcionālo zemesgabalu noteikšanā. Kopā ar Valsts zemes dienestu ar valsts noteiktu finansējumu (trīs gadu laikā – septiņi miljoni eiro) mēs šiem trim tūkstošiem daudzdzīvokļu māju to spētu izdarīt, un tad jau reforma virzītos uz priekšu.

Katrs dzīvokļa īpašnieks pats varētu izvēlēties – vai nu izpirkt zemes domājamās daļas, vai maksāt zemes nomu, kas atbilst funkcionālajam zemesgabalam, nevis tā, kā tagad, kad jāmaksā par kaut kādu milzīgu, iedzīvotājiem nevajadzīgu zemesgabalu pārdesmit hektāru platībā. Tā, manuprāt, ir ļoti liela netaisnība," spriež Dz.Rasnačs.

Pozitīvie ieguvumi sabiedrībai

Par pirmo pozitīvo ieguvumu sabiedrībai Dz.Rasnačs nosauc elektronisko izsoļu ieviešanu (no 1.jūlija zvērināti tiesu izpildītāji pilnībā pāries uz e-izsolēm, kur izsoļu dalībnieku identifikācija nebūs zināma; šis jauninājums izskaudīs iespēju izsolēs piedalīties negodīgiem dalībniekiem, un tās kļūs daudz rezultatīvākas).

Sabiedrībai ļoti par labu nāks brīvprātīgo valsts valodas inspektoru palīgu (šai koncepcijai saskaņā ar valdības rīcības plānu jābūt apstiprinātai līdz 1.aprīlim) darbība – viņi palīdzēs cilvēkiem, kuriem būs problēmas ar Valsts valodas likuma ievērošanu.

Efektu jau devusi gaidāmā uzturlīdzekļu nemaksātāju datu publiskošana (valstij – tātad visiem nodokļu maksātājiem – pašlaik nav atmaksāti 122 miljoni eiro). "Šie parādnieki nepilda savu Civillikumā noteikto pienākumu, un jautājums – vai tiešām mums, pārējiem, ir jāmaksā viņu vietā?" saka Dz.Rasnačs. "Desmit procentu nemaksātāju jau ir pieteikušies sākt kārtot savus parādus, zinot to, ka informācija par viņiem tiks publiskota. Personas dati, protams, netiks publiskoti, taču pirmām kārtām informācija ir vajadzīga civiltiesisku pakalpojumu sniedzējiem – tiem, kuri izsniedz kredītus, slēdz citus dažādus līgumus, lai skaidri redzētu, vai cilvēks ir parādā valstij vai nav un vai uz viņu var paļauties. Tā ir šā principa pamatbūtība."

Kā pozitīvus ieguvumus sabiedrībai Dz.Rasnačs nosauc arī pirmslaulību apmācības programmu ieviešanu dzimtsarakstu nodaļās kopš 1.janvāra, un gaidāms arī jaunums – laulību reģistrācija pie notāra līdztekus jau esošajiem laulību reģistrācijas pakalpojumu veidiem.

Tieslietu ministrs kā ievērojamu panākumu sadarbībā ar Iekšlietu ministriju uzsver arī paredzamo kriminālatbildību par iesaistīšanos ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā un tā atbalstīšanu – šis tiesiskais regulējums pašlaik tiek izskatīts Saeimā.

Tieslietu ministrija un Latvijas prezidentūra

Ļoti saspringts Tieslietu ministrijai ir šis pusgads saistībā ar Latvijas prezidentūru ES Padomē, konkrēti – Tieslietu padomē.

Dz.Rasnačs pauž gandarījumu par ministrijas komandas paveikto. Pirms prezidentūras sākšanās divus mēnešus norisinājies spraigs un kvalitatīvs sagatavošanās darbs. Novembrī ministrs piedalījās ASV un ES iekšlietu un tieslietu ministru sanāksmē Vašingtonā, kur tikās arī ar šīs valsts ģenerālprokuroru. Lielu pieredzi devusi ES tieslietu un iekšlietu padomes sēde decembrī Briselē, kur notika Latvijas prezidentūras prioritāšu prezentācija.

Janvārī ministrs ticies ar Eiropas Parlamenta deputātiem, ziņotājiem par Latvijas prezidentūras prioritārajiem tiesību aktu projektiem tieslietās, kā arī uzstājies divu Eiropas Parlamenta komiteju (JURI un LIBE) sēdēs, kur nācies atbildēt uz ļoti sarežģītiem jautājumiem.

"Pirmais lielais darbs ministra amatā bija valsts budžeta apstiprināšana."

Tomēr par lielāko pārbaudījumu Dz.Rasnačs nosauc neformālās ES Tieslietu un iekšlietu padomes vadīšanu Rīgā janvāra beigās. "Mēs ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski bijām pirmie, kam nācās izturēt šo pārbaudījumu, un ar to ļoti labi tikām galā. Īpašu gandarījumu deva tas, ka faktiski visu valstu tieslietu un iekšlietu ministri pauda atzinību par lielisko darba organizāciju. Par to varam gan paši sev "uzsist uz pleca", gan, protams, jāuzslavē visa Tieslietu ministrijas komanda, kas piedalījās pasākuma rīkošanā un norisē. Īstenībā šo darbu pašlaik vērtēju kā lielāko panākumu savās ministra amata 100 dienās."

Arī nākamo darbu ir bagātīga virkne. Jau šajās dienās norisinās globālais tieslietu samits Londonā, kura ietvaros notiks arī divpusējas tikšanās ar ES dalībvalstu ministriem, gatavojoties nākamai Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmei, kas norisināsies martā Briselē. Tajā paredzēts izskatīt jautājumus par datu aizsardzību, Eiropas prokurora biroja izveidi, kā arī plānots panākt dalībvalstu vienošanos par Eurojust  regulu un direktīvu, par tiesiskās palīdzības sniegšanu kriminālprocesā.

Tie ir tikai pāris tuvākie pasākumi, ko, protams, vadīs Latvijas puse. Darba kalendārs jau aizpildīts līdz jūnija vidum, kad Luksemburgā notiks noslēguma pasākums – Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksme, kurā, kā informē ministrs, "ceļojošais āmuriņš ar gravējumu tiks nodots nākamās prezidentūras valsts Luksemburgas tieslietu ministram".

Dz.Rasnačs atzīst, ka saistībā ar Latvijas prezidentūru ES Padomē Tieslietu ministrijas darbiniekiem pašlaik ir ļoti liela slodze, nākas strādāt vienlaikus divos virzienos – gan ar ES jautājumiem, gan iekšzemes aktualitātēm, taču viņi ir augsti kvalificēti, kapacitāte ir pietiekama, un darbi virzās uz priekšu.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU