SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
05. janvārī, 2015
Lasīšanai: 13 minūtes
3
3

Izmaiņas tieslietu jomā no 2015.gada 1.janvāra

Jauns gads nāk ar svarīgiem jaunumiem arī tiesiskajā regulējumā mūsu valstī: 1.janvārī stājas spēkā jauni likumi un Ministru kabineta noteikumi, kuri turpmāk var ietekmēt arī Latvijas iedzīvotāju darba, darījumu un dzīves gaitu.
īsumā

No 2015.gada 1.janvāra:

  • piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību gadījumā atceļ daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu;
  • paplašina īpašai reģistrācijas kārtībai pakļauto lietu uzskaitījumu ar intelektuālā īpašuma objektiem un SIA pamatkapitāla daļām, kā arī paplašina komercķīlas devēju loku;
  • ievieš izmaiņas spēkā esošajā kārtībā attiecībā uz starptautisko civilprocesuālo sadarbību dokumentu izsniegšanā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm;
  • spēkā stājas no Mediācijas likuma izrietošais regulējums attiecībā uz tiesas ieteiktu mediāciju.

Turpmāk ieskats Tieslietu ministrijas sagatavotajā informācijā par svarīgākajiem normatīvajiem aktiem, kuri iegūst likumīgu spēku 1.janvārī.

Svarīgākās izmaiņas likumos

  • Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un grozījumi likumā "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās".

Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību gadījumā atceļ daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku pienākumu kompensēt zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

  • Grozījumi Komercķīlas likumā un ar tiem saistītās izmaiņas Patentu likumā, Dizainparaugu likumā u.c. normatīvajos aktos.

Tiek paplašināts īpašai reģistrācijas kārtībai pakļauto lietu uzskaitījums ar intelektuālā īpašuma objektiem un SIA pamatkapitāla daļām, kā arī paplašināts komercķīlas devēju loks, attiecinot to uz visām juridiskām personām. Grozījumi Komercķīlas likumā paredz pāreju uz pilnībā elektronisku komercķīlas reģistrāciju - ar drošo elektronisko parakstu vai izmantojot īpašu Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumu.

Grozījumi paredz arī detalizētāku kārtību komercķīlas tiesības izlietošanai, izslēdz vienu no komercķīlas dzēšanas nosacījumiem (ja pagājuši pieci gadi kopš komercķīlas reģistrācijas), atsakās no komercķīlas reģistrācijas akta, nodrošina bezmaksas piekļuvi būtiskākajiem komercķīlu reģistra ierakstiem, kā arī paredz citus komercķīlas regulējuma pilnveidojumus.

Ievieš izmaiņas spēkā esošajā kārtībā attiecībā uz starptautisko civilprocesuālo sadarbību dokumentu izsniegšanā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Latvijas tiesas turpmāk tiesas dokumentus lietas dalībniekiem, kas tiesvedības procesā piedalās no citām dalībvalstīm, vairs nesūtīs uz šīm citām dalībvalstīm ar Tieslietu ministrijas (TM) starpniecību un arī nesaņems no TM, bet gan sadarbosies tieši ar attiecīgajām dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Šāda kārtība ļaus dokumentu pārsūtīšanu veikt ātrāk un efektīvāk un izvairīties no liekas dokumentu pārsūtīšanas, kas veicinās kopējo procesa efektivitāti šādās pārrobežu lietās.

Likums darbojas kopš  2014.gada 18.jūnija, bet 2015.gada 1.janvārī spēkā stājas no Mediācijas likuma izrietošais regulējums attiecībā uz tiesas ieteiktu mediāciju.

Tiesas ieteikta mediācija ir mediācija, kuru vada mediators, ja tiesvedības gaitā, kamēr lietas izskatīšana pēc būtības nav pabeigta, puses pēc tiesas vai tiesneša ieteikuma izteikušas gribu atrisināt domstarpības, izmantojot mediāciju. Šajā gadījumā no 2015.gada 1.janvāra tiesnesim tiesvedības stadijā būs jāiesaka pusēm izmantot mediāciju strīda izšķiršanai saskaņā ar Civilprocesa likumu (attiecīgi grozījumi Civilprocesa likumā stājās spēkā 2014.gada 18.jūnijā).

Vairāk par mediācijas jautājumiem lasiet LV portāla skaidrojumos "Mediācija- ieklausīties cita viedoklī un rast kompromisu" un "Noteikts mediācijas procesa tiesiskais regulējums".

Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt šķīrējtiesu darbības un procesa tiesiskumu un kvalitāti, kā arī atjaunot sabiedrības uzticēšanos šķīrējtiesu institūtam.

Stājoties spēkā likumā ietvertajam regulējumam, tiek paredzēta šāda uzraudzība:

  1. institucionālā uzraudzība - pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātāja pienākums regulāri (reizi gadā līdz 1.martam) iesniegt apliecinājumu Uzņēmumu reģistram (UR) par šķīrējtiesas darba atbilstību likumā noteiktajām prasībām;
  2. procesuālā uzraudzība - vispārējās jurisdikcijas tiesas uzraudzība - pastāvīgās šķīrējtiesas procesa ievērošanas pārbaude, pastāvīgās šķīrējtiesas kritēriju pārbaude.

Saskaņā ar likuma pārejas regulējumu līdz  2015.gada 1.jūnijam pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājam jāiesniedz UR apliecinājums par pastāvīgās šķīrējtiesas atbilstību likumā noteiktajām dibināšanas un tiesas darbības apstākļu prasībām. Ja pastāvīgās šķīrējtiesas dibinātājs noteiktajā termiņā nebūs iesniedzis paredzētos apliecinājumus un dokumentus, UR līdz 2015.gada 1.oktobrim pieņems lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra. Pastāvīgā šķīrējtiesa var pabeigt uzsāktos šķīrējtiesas procesus, bet ne ilgāk kā līdz dienai, kad UR pieņēmis lēmumu par pastāvīgās šķīrējtiesas izslēgšanu no šķīrējtiesu reģistra.

No 2015.gada 1.janvāra spēkā stājas ar Šķīrējtiesu likumu saistītie grozījumi Civilprocesa likumā, cita starpā paredzot no Civilprocesa likuma izslēgt nodaļas un pantus, kas regulē gan šķīrējtiesu izveidošanu un darbību, gan šķīrējtiesas procesu, taču saglabājot Civilprocesa likumā valsts kontroli pastāvīgās šķīrējtiesas procesa uzraudzībai, izsniedzot vai atsakoties izsniegt izpildu rakstu pastāvīgās šķīrējtiesas piespiedu izpildei.

 Par šķīrējtiesu likuma izmaiņām un nozīmi, lasiet LV portāla intervijā  "Šķīrējtiesas: jauns likums no 1.janvāra. Vai arī jauna kvalitāte?"

  • "Tīro instanču" tiesas veidošana.

Saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" attiecībā uz Augstākās tiesas reformu un tā dēvēto "tīro instanču" tiesas ieviešanu 2015.gada 1.janvārī spēkā stājas grozījumi Civilprocesa likumā un saistītajos normatīvajos aktos, nosakot, ka rajona (pilsētas) tiesas ir kā pirmās instances tiesa, apgabaltiesa - kā otrās jeb apelācijas instances tiesa un Augstākā tiesa - kā kasācijas instance. Norādāms, ka Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta Augstākās tiesas sastāvā pastāvēs vēl līdz reformas noslēgumam - 2016.gada 31.decembrim. Tieslietu ministrijas ieskatā, realizējot kompetenču pārdali starp tiesu instancēm, tiks izveidota vienkāršāka un sabiedrībai saprotamāka tiesu instanču sistēma, tādējādi paaugstinot uzticamību tiesu sistēmai.

Par šo tēmu LV portāls jau piedāvājis skaidrojumu "Nekustamā īpašuma izsoles aktus apstiprina zemesgrāmatu tiesneši" .

  • Svarīgas izmaiņas komercķīlu tiesiskajā regulējumā.

Reģistrācijai pakļauto kustamo lietu uzskaitījums tiek paplašināts ar Latvijas Republikas Patentu valdē nacionālās procedūras kārtībā reģistrētajām preču zīmēm, dizainparaugiem, pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām, piešķirtajiem patentiem un Eiropas patentiem, kuros Latvija ir norādītā valsts. Tādējādi ir nodrošināta iespēja, ka šos objektus varēs ieķīlāt jebkura fiziska vai juridiska persona, kam šis objekts pieder.

Attiecībā uz personām, kas jau līdz šim varēja ieķīlāt intelektuālo īpašumu (komersanti, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, IU, ZS, ZvS), izmainās tikai procesuālā kārtība, kā notiek intelektuālā īpašuma ieķīlāšana, savukārt personas, kas iepriekš nevarēja ieķīlāt intelektuālo īpašumu kā komercķīlu, bet ķīlas atzīmi intelektuālajam īpašumam izdarīja tikai Patentu valdes reģistros, šo pašu objektu turpmāk varēs ieķīlāt tikai kā komercķīlu. Līdz ar to šīm personām būs jauni izdevumi, kas saistīti ar komercķīlas nodibināšanu, t.sk. valsts nodeva komercķīlas nodibināšanai (35,57 eiro), maksājums Patentu valdei par ķīlas atzīmi reģistrā (42,69 eiro), kā arī administratīvie izdevumi pieteikuma iesniegšanai.

Šos jauninājumus nosaka grozījumi Patentu likumā, Dizainparaugu likumā un Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā. Tie saskaņoti ar grozījumiem Komercķīlas likumā.

  • Pilnveidota Valsts zemes dienesta (VZD) un zemesgrāmatu nodaļu sadarbība.

Informāciju par būvju kadastrālo uzmērīšanu, zemes robežu plānu un apgrūtinājumu plānu zemesgrāmatu nodaļa iegūst no VZD, nevis pieprasa personai. Virkni ierakstu zemesgrāmatā izdara pēc informācijas saņemšanas no Kadastra informācijas sistēmas (kadastra numura maiņa; kadastra apzīmējuma maiņa; pēc kadastrālās uzmērīšanas datiem precizēta zemes vienības platība; veiktas izmaiņas nekustamā īpašuma objekta adresē; precizēta dzīvokļa īpašuma kā atsevišķa īpašuma kopējā platība; precizēta dzīvokļa īpašuma sastāvā ietilpstošā kopīpašuma domājamā daļa, pamatojoties uz privatizāciju veicošās institūcijas informāciju).

Vēršoties zemesgrāmatā, pirms tam nav nepieciešams VZD saņemt kadastra izziņu. Zemesgrāmatu nodaļai visa nepieciešamā informācija tiek nodrošināta tiešsaistes datu pārraides režīmā.

Vēršoties VZD, persona iesniegumu vienlaikus adresē arī zemesgrāmatu nodaļai šādos gadījumos: viena nekustamā īpašuma sastāvā esošas zemes vienības sadalīšana vairākās zemes vienībās; viena nekustamā īpašuma sastāvā esošu vairāku zemes vienību apvienošana vienā; būves dzēšana, pamatojoties uz pašvaldības izsniegtu informāciju par būves neesamību. Tādējādi iedzīvotājiem ievērojami tiek samazināts administratīvais slogs.

Turpmāk Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā datu izplatīšanas sistēmā tiks publicēta informācija par Kadastra informācijas sistēmā uzliktu zemes robežu strīda atzīmi un atzīmi, ka kadastrālajā uzmērīšanā būve nav konstatēta, kas nodrošinās pilnīgāku informāciju par konkrēto nekustamo īpašumu.

Minētās izmaiņas paredz grozījumi Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās".

Bet plašāku skaidrojumu par šo tēmu var gūt LV portāla rakstā "Īpašnieku ievērībai- vērienīgas izmaiņas zemesgrāmatu sistēmā".

Būtiskākās  izmaiņas MK noteikumos

Kā informē TM, no 2015.gada 1.janvāra stājas spēkā arī grozījumi šādos Ministru kabineta noteikumos:

  • Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 4.janvāra noteikumos Nr.13 "Noteikumi par komercķīlas reģistrācijas valsts nodevu".

Turpmāk komercķīlas ņēmējs un komercķīlas devējs, iesniedzot pieteikumu Uzņēmumu reģistrā, maksās valsts nodevu, kurā ietilps gan maksa par komercķīlas nodibināšanas reģistrāciju, gan par komercķīlas dzēšanas reģistrāciju. Tādējādi nebūs jāmaksā valsts nodeva, iesniedzot pieteikumu par komercķīlas dzēšanas reģistrāciju. Ieviesta arī jauna valsts nodeva - par komercķīlas tiesības izlietošanas reģistrāciju, jo regulējums paredz, ka ieraksta par komercķīlas tiesības izlietošanu rezultātā komercķīlas ņēmējam rodas tiesiskais pamats sākt ieķīlātās mantas pārdošanu.

  • Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos Nr.1525 "Noteikumi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumiem".

Sabiedrības mērķgrupa ir tiesību subjekti, kas var būt komercķīlas ņēmēji un komercķīlas devēji. Ja komercķīlas ņēmējs un komercķīlas devējs izvēlēsies veikt pieteikuma iesniegšanu, nelietojot e-parakstus, pusēm būs iespēja vērsties tieši pie komercķīlu reģistra turētāja un saņemt attiecīgo Uzņēmumu reģistra maksas pakalpojumu – komercķīlas pieteikuma iesniegšanu. Projekts nemaina procedūru reģistrācijas lietas apskates pakalpojuma sniegšanā, bet nosaka maksu par pakalpojumu. Savukārt elektroniski iesniedzot šādu pieteikumu, maksa nav jāmaksā.

  • Ar 1.janvāri stājās spēkā Ministru kabineta 2014.gada 1.jūlija noteikumi Nr.379 "Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2015.gadam".

Kaut arī nekustamo īpašumu tirgū joprojām lielākā aktivitāte ir vērojama darījumos ar lauku īpašumiem un lauku īpašumu kadastrālās vērtības salīdzinājumā ar apbūves īpašumiem veido lielāko kadastrālo vērtību neatbilstību tirgum, 2015.gadā lauku īpašumiem zemes kadastrālās vērtības nemainīsies.

Tas nozīmē, ka lauksaimniecības zemei un mežsaimniecības zemei bāzes vērtības saglabāsies tādas pašas kā 2014.gadā, bet jaunās bāzes vērtības tiks piemērotas tikai no 2016.gada. 2015.gadā nemainīsies arī  apbūves īpašumu kadastrālās vērtības, jo 2012. un 2013.gada nekustamā īpašuma tirgus informācija neuzrādīja vērā ņemamu cenu kāpumu vai kritumu. Neliels cenu pieaugums minētajā laikposmā bija vērojams vien dārgajiem dzīvojamās apbūves nekustamajiem īpašumiem Jūrmalā, Rīgā un Pierīgā.

Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU