AMATU KONKURSI
LASĪT VĒLĀK ( 3 )
SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Mudīte Luksa
LV portāls
15. jūlijā, 2014
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Tiesu sistēma
3
3
3
3

Mediācija: ieklausīties cita viedoklī un rast kompromisu

Ja cilvēki nespēj savā starpā sarunāties, tad nereti nākamais ceļš ir uz tiesu.

FOTO: SXC

Cilvēkam arvien (it īpaši saimnieciskos un ar ģimenes konfliktiem saistītos strīdos) pastāv iespēja – atrisināt domstarpības pārrunu un savstarpējas piekāpšanās ceļā vai arī meklēt taisnību tiesā. Pirmais ceļš prasa pacietību, iecietību, spējas sarunāties un atzīt arī savas kļūdas. Otrais vismaz šķiet noteiktāks un bargāks risinājums, kas pāridarītājam (reālam vai varbūt iedomātam) liks saņemt sodu, un problēma tādējādi tiks nogriezta kā ar nazi.
īsumā

Ko nozīmē mediācijas process:

  • par mediācijas izmantošanu var vienoties kā pirms, tā pēc domstarpību rašanās;
  • vienošanos par mediācijas izmantošanu var ietvert jebkurā līgumā kā atsevišķu noteikumu vai arī slēdzot īpašu līgumu;
  •  mediācijā panāktu vienošanos puses izpilda labprātīgi un termiņā, ja puses par tādu ir vienojušās;
  • no 2015.gada 1.janvāra tiek ieviesta tiesas un mediācijas sasaiste civillietās;
  • tiesas ieteiks tikai sertificētus mediatorus.

Augstākās tiesas tiesnese Zane Pētersone secina – praksē it bieži gadās tā, ka lieta ir iztiesāta, pieņemts taisnīgs spriedums, bet ir skaidri redzams, ka konflikts tādējādi atrisināts nav. Ārpus tiesvedības juridiskā ietvara palicis daudz strīdīgo pušu nepateiktā, un skaidri jūtams - abu pušu pozicionētais uzstādījums slēpj citas intereses, samilzušas privātās vai, piemēram, biznesa attiecības.

Brīvprātīgās sadarbības process – mediācija

Emocionālu un psiholoģisku nianšu skaidrošana nav tiesas kompetencē, šeit vajadzētu kādu neitrālu trešo personu, kura prastu rosināt strīdnieku dialogu, atritināt pavedienu uz konflikta patiesajiem cēloņiem, līdz rasts abpusēji pieņemams risinājums un, iespējams, tiesāšanās nemaz nav vajadzīga.

Šāda neitrāla persona, kas vada konflikta risināšanu komunikācijas ceļā, var būt mediators. Kā skaidro Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore Inita Ilgaža, mediācija ir brīvprātīgas sadarbības process, kurā konfliktējošās puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos domstarpību atrisināšanai ar profesionāla speciālista starpniecību.

Mediācijas pamatprincipi ir brīvprātība, konfidencialitāte, pušu vienlīdzība un sadarbība, kā arī mediatora neitralitāte un neieinteresētība kāda noteikta lēmuma pieņemšanā.

"Mediators vada, mudina puses izrunāt domstarpību cēloņus, palīdz rast risinājumu, bet, piemēram, atšķirībā no šķīrējtiesas nepieņem lēmumu kādai pusei par labu - viņš ļauj pusēm pašām panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos," skaidro I.Ilgaža.

Līdz šim strīdīgo pušu samierināšana notikusi gan ar advokātu starpniecību, gan izmantojot profesionālu mediatoru pakalpojumus. Mūsu valstī mediācija pazīstama jau gadus desmit, un tās popularitāte pieaug gadu no gada.

Kā informē Mediācijas padomes valdes loceklis zvērināts advokāts Sandis Bērtaitis, aptaujas dati liecina, ka pērn ir bijuši vairāk nekā 500 (ievērojami vairāk nekā gadu iepriekš) strīdi, kuros izmantots mediācijas process, un 75% gadījumu tie atrisināti, un tiesvedība vairs nav bijusi nepieciešama.

"Mediācijas pamatprincipi ir brīvprātība, konfidencialitāte, pušu vienlīdzība un sadarbība."

Līdz šim mediācijas modelis (jāteic, sekmīgi) ir attīstījies pašorganizācijas ceļā, taču 18.jūnijā spēkā stājās Mediācijas likums, kas attiecas uz domstarpību risināšanu civiltiesiskajās attiecībās, kā arī uz citām tiesību nozarēm tik tālu, cik speciālajos likumos nav noteikta citāda kārtība. Tādējādi netiek liegts mediāciju izmantot arī citos tiesību sektoros, piemēram, administratīvajās un krimināltiesiskajās attiecībās (kur to jau sekmīgi īsteno Valsts probācijas dienests).

Ar Mediācijas likumu un grozījumiem Civilprocesa likumā no nākamā gada janvāra tiek ieviesta tiesas un mediācijas sasaiste civillietās, paredzot tiesas ieteiktu mediāciju. Tiesas pienākums būs piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai šādos tiesvedības posmos:

  • pēc lietas ierosināšanas;
  • sagatavojot lietu iztiesāšanai un sagatavošanas sēdē;
  • lietas iztiesāšanas gaitā, līdz tiek pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības.

Tas ir viens no svarīgākajiem jaunumiem mediācijas procesā, ko ieviesis jaunais Mediācijas likums.

Ja mediācijas rezultātā tiesvedību izbeidz – atmaksā pusi nodevas

Kā skaidro I.Ilgaža, tiesas ieteiktas mediācijas rezultātā panākot vienošanos, puses var noslēgt izlīgumu, kāda no tām var atteikties no prasības vai atzīt prasību. Ja mediācija beidzas ar vienošanos, pēc puses lūguma mediators sastāda rakstveida apliecinājumu par mediācijas izbeigšanu ar vienošanos, ko puses izpilda labprātīgi.

Saskaņā ar Mediācijas likumā noteikto, mediācija izbeidzas bez vienošanās, ja:

  • vismaz viena puse paziņo mediatoram, ka iebilst pret mediācijas turpmāku izmantošanu;
  • mediators pusēm paziņo par mediācijas izbeigšanu;
  • citu iemeslu dēļ zūd nepieciešamība vai iespēja izmantot mediāciju.

Ja tiesas ieteiktas mediācijas procesā vienošanās nav panākta, mediators par to sastāda rakstveida apliecinājumu, kuru izsniedz katrai no pusēm; minētais tiesneša iepriekš noteiktajā termiņā ir jāiesniedz tiesā, un tad tiesvedība konkrētajā lietā tiek turpināta.

Civilprocesa likums noteic: ja tiesa apstiprina izlīgumu (tostarp mediācijas rezultātā panāktu vienošanos) – iemaksātā valsts nodeva atmaksājama 50% apmērā. Puse valsts nodevas atmaksājama arī tad, ja mediācijas ceļā ir panākta vienošanās, kas ir pamats prasības atsaukumam un tiesvedības izbeigšanai.

Kā jau minēts, mediāciju var izmantot pirmstiesas procesā vai pēc tiesvedības procesa uzsākšanas. Mediācijas likums noteic, ka vispirms puses savā starpā mutiski vai rakstveidā var noslēgt mediācijas līgumu par šā pakalpojuma izmantošanu, lai risinātu domstarpības. To kā atsevišķu noteikumu var ietvert arī jebkurā citā pušu noslēgtā līgumā, ja vien speciālie likumi neparedz citu strīdu risināšanas kārtību. Nākamais posms ir rakstveida līguma ar mediatoru noslēgšana, un tas arī ir mediācijas procesa uzsākšanas brīdis.

Ja puses piekrīt mediācijai lietas iztiesāšanas gaitā, grozījumi Civilprocesa likumā paredz tiesas pienākumu atlikt lietas izskatīšanu, taču vienlaikus ir noteikts termiņš, kurā šis process īstenojams – tas nevar būt garāks par sešiem mēnešiem.

S.Bērtaitis stāsta, ka mediatoru līdzšinējā pieredze liecina – konfliktējošo pušu vienošanos iespējams panākt pat dažu stundu laikā, bet šis process var vilkties arī mēnesi un ilgāk. Viņš uzsver – mediācijas procesā galvenais ir panākt, lai strīdnieki sarunājas, ieklausās viens otrā, un tad arī iespējams virzīties uz pozitīvu rezultātu. Tas lielā mērā atkarīgs arī cilvēku kultūras līmeņa un sabiedrības mentalitātes kopumā. Ja cilvēki ir neiecietīgi, savas dzīves vai biznesa sarežģījumos obligāti meklē kādu vaininieku un nespēj atzīt savus trūkumus un nepareizu rīcību, vienošanos panākt būs grūti.

Mediācijas likums nosaka – tiesa strīda risināšanai piedāvās izmantot mediāciju. Ja puses tai piekritīs, bet nevarēs patstāvīgi izvēlēties šā pakalpojuma sniedzēju, tiesa aicinās izvēlēties mediatoru no sertificēto mediatoru saraksta.

Šeit nonākam pie nākamajām svarīgajām izmaiņām, ko ieviesis Mediācijas likums – vienotās mediatoru sertificēšanas kārtības. Tiesai, iesakot mediatoru lietas dalībniekiem, ir jābūt pārliecinātai par šā pakalpojuma sniedzēja profesionalitāti un spēju efektīvi un kvalitatīvi vadīt mediācijas procesu, tādēļ Mediācijas likumā paredzēta stingra sertifikācijas procedūra un mediatoru profesionālā pārraudzība, ko īstenos Sertificētu mediatoru padome.

Pakalpojumus, tāpat kā līdz šim, varēs sniegt arī mediatori, kuri nav ieguvuši sertifikātus, taču viņu pakalpojumus tiesa neieteiks.

Mediācijas procesa plašāka izmantošana ievērojami ļautu ietaupīt gan konfliktējošo pušu laiku un tēriņus tiesāšanās izdevumiem, gan, protams, atslogotu tiesas.

Kā informē S.Bērtaitis, pašlaik mediatoru pakalpojumi ir pieejami un tiek izmantoti galvenokārt Rīgā un Rīgas reģionā. Piemēram, ar labiem rezultātiem mediācijas procesu izmanto Rīgas pilsētas bāriņtiesa, kura algo šādu speciālistu, līdzīgi rīkojas arī citas iestādes, kurās risināmi sarežģīti civiltiesiskie konflikti.

Ja šo praksi pārņemtu valsts un pašvaldību iestādes citos Latvijas reģionos, mediācija (un līdz ar to arī strīdu vienkāršāka un ātrāka atrisināšana, visticamāk, novēršot arī to cēloņus) plašāk iesakņotos mūsu sabiedrībā.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
PIEKRĪTU