Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pusēm ir tiesības strīda risināšanai izvēlēties jebkuru mediatoru.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
Mediācija ir process, kurā konfliktējošās puses ar neitrālas trešās personas – mediatora – palīdzību mēģina rast konstruktīvu konflikta risinājumu. Mediācija koncentrējas uz pušu patiesajām interesēm, kas nereti slēpjas aiz pušu ieņemtajām pozīcijām un izvirzītajām prasībām, tādējādi paplašinot konflikta risinājumu iespējas. Mediācijas procesa priekšrocības ir abpusēji izdevīgs risinājums, saglabātas attiecības (tajā skaitā darījumu partneru), arī ietaupīti līdzekļi un laiks, kas būtu jāvelta konflikta risināšanai tiesā.
Darbs pie mediācijas tiesiskā regulējuma Latvijā aizsākās jau 2008.gadā, kad Tieslietu ministrija uzsāka koncepcijas par mediācijas ieviešanu civiltiesisku strīdu risināšanā izstrādi. Nepieciešamība pēc mediācijas tiesiskā regulējuma izriet no 2008.gada 21.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/EK/52 par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās, kas dalībvalstīm nosaka pienākumu noteikt tiesisko regulējumu direktīvas prasību ievērošanai.
Jaunpieņemtais Mediācijas likums attieksies uz domstarpību risināšanu civiltiesiskajās attiecībās, savukārt uz mediāciju citās tiesību nozarēs likumā ietvertais regulējums attiecināms tiktāl, ciktāl citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.
Latvijā pašorganizācijas ceļā ir labi attīstījies tīrās mediācijas modelis. Savukārt, lai nodrošinātu vienotus mediācijas standartus, veicinātu mediācijas pieejamību un nodrošinātu sabiedrības informēšanu par mediācijas izmantošanas iespējām, likumprojekti nosaka juridiskus priekšnosacījumus, lai nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu strīdu izšķiršanas mehānismu blakus tradicionālajam tiesvedības procesam. Projekti nosaka vienotus mediācijas procesa pamatprincipus un pamatnoteikumus, nostiprina kvalitatīva mediācijas procesa norises priekšnoteikumus, kā arī no 2015.gada 1.janvāra ievieš tiesas ieteiktu mediāciju.
Pieņemtais tiesiskais regulējums ievieš tiesas un mediācijas sasaisti, nosakot tiesneša pienākumu, skatot civiltiesiskos strīdus, kas saskaņā ar Civilprocesa likumu skatāmi prasības tiesvedības kārtībā, piedāvāt pusēm izmantot mediāciju strīda risināšanai:
Gadījumos kad puses piekrīt mediācijai lietas iztiesāšanas gaitā, likums paredz tiesas pienākumu atlikt lietas izskatīšanu. Ja saņemta prasītāja un atbildētāja piekrišana mediācijai, tiesnesis noteiks termiņu mediācijas izmantošanai, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem, un pušu pienākumu iesniegt tiesā pierādījumus par mediācijas rezultātu ne vēlāk kā 7 dienas pēc mediācijas izbeigšanas. Vienlaikus Civilprocesa likumā paredzētie grozījumi paredz daļēju valsts nodevas atmaksu, ja tiesvedības izbeigšanas pamats būs prasītāja atteikšanās no prasības, jo ir panākta vienošanās mediācijā, kuru apliecina mediatora izsniegts rakstveida apliecinājums par mediācijas rezultātu.
Pusēm ir tiesības strīda risināšanai izvēlēties jebkuru mediatoru, un ikviena mediācijas procesa rezultātā panākta vienošanās, ja vien puses iesniegs tiesā apliecinājumu par mediācijas rezultātu, būs pamats tiesvedības izbeigšanai. Savukārt tiesas ieteiktas mediācijas gadījumā tiesnesis vai tiesa aicinās puses izvēlēties mediatoru no sertificētu mediatoru saraksta.
Lai nodrošinātu pieeju kvalitatīvam mediācijas procesam, Mediācijas likums paredz vienotu mediatoru sertificēšanas kārtību. Par sertificētu mediatoru varēs kļūt persona ar nevainojamu reputāciju, kas sasniegusi 25 gadu vecumu, kurai ir augstākā izglītība, kura prot valsts valodu augstākajā līmenī, izgājusi mediatora apmācības kursu un ieguvusi mediatora sertifikātu. Mediatorus sertificēs Sertificētu mediatoru padome. Padomes arī būs tiesīga lemt par sertifikāta darbības izbeigšanu vai apturēšanu. Sertificētu mediatoru sarakstu uzturēs un tajā esošo datu aktualizēšanu pastāvīgi nodrošinās Sertificētu mediatoru padome. Sertificētu mediatoru saraksts būs publiski pieejams ikvienam interesentam interneta vietnē www.mediacija.lv.
"Mediācija ir labs veids, kā iedzīvotājiem nodrošināt alternatīvu iespēju savas domstarpības atrisināt ātrāk, lētāk un iesaistītajām pusēm pieņemami."
Prieku un gandarījumu par Mediācijas likuma pieņemšanu Saeimā pauž arī tieslietu ministre Baiba Broka. Līdz ar likuma stāšanos spēkā iedzīvotājiem būs iespēja izvēlēties alternatīvu veidu domstarpību atrisināšanai ārpus tiesas. Mediācijas ieviešana bija viena no B.Brokas iniciatīvām, vēl esot parlamentārās sekretāres amatā. Šī strīdu atrisināšanas mehānisma darbības izpētei citās valstīs un Latvijas situācijas analīzei veltīts daudz spēka un enerģijas gandrīz sešu gadu garumā, bet veiksmīgais rezultāts – atbilstoša likuma pieņemšana – ir patiess gandarījums visiem, kas iesaistījās tā īstenošanā.
"Mediācija ir labs veids, kā iedzīvotājiem nodrošināt alternatīvu iespēju savas domstarpības atrisināt ātrāk (nav nepieciešama tiesvedība), lētāk (ietaupās izmaksas advokāta pakalpojumiem, tiesas nodevai u.c.) un iesaistītajām pusēm pieņemami (panākot kompromisu, nevis vienai pusei uzvarot, bet otrai zaudējot). Lai gan pašlaik, iespējams, tas izklausās svešādi un sarežģīti, esmu pārliecināta, ka šis strīdu atrisināšanas veids Latvijā ātri iedzīvosies un, novērtējot tā priekšrocības, gūs atsaucību iedzīvotāju vidū," norāda B.Broka. Ministre ir pārliecināta, ka ar mediācijas palīdzību būs iespējams risināt arī domstarpības, kas radušās partneriem vai pusēm no dažādām valstīm (pārrobežu mediācija).
Vienlaikus ministre uzsver, ka mediācijas ieviešanā un izmantošanā nozīmīga loma būs mediatoriem – cilvēkiem, kam strīda puses lūgs palīdzību savu domstarpību atrisināšanai. Viņu reputācija, kvalifikācija un darba rezultāti lielā mērā iespaidos sabiedrības attieksmi pret mediāciju un vēlmi izmantot to kā alternatīvu jau ierastajai strīdu risināšanai tiesas ceļā.
Atbilstoši Mediācijas likumā noteiktajam Tieslietu ministrija šobrīd izstrādā Ministru kabineta noteikumus, kas noteiks kārtību, kādā persona, kura vēlas kļūt par sertificētu mediatoru, piesakās mediatora sertifikācijas pārbaudījumam, šāda pārbaudījuma saturu un norises kārtību, sertificēta mediatora atestācijas pārbaudījuma saturu un norises kārtību, Mediatoru sertifikācijas un atestācijas komisijas darbības kārtību un kompetenci, kā arī sertificēta mediatora sertifikāta paraugu.
