FOTO: Freepik.
Ne visu iespējams nokārtot sarunu ceļā, īpaši, ja runa ir par valsts un pašvaldību iestādēm. Lai atrisinātu kādu sev svarīgu jautājumu, informētu, paziņotu vai kaut ko ieteiktu valsts vai pašvaldības iestādei, jāizmanto viens no populārākajām lietišķo rakstu veidiem – iesniegums. Kā to pareizi uzrakstīt un iesniegt?
Iesniegums ir oficiāls dokuments, parasti īpašā formā un stilā uzrakstīts raksts, kurš tiek iesniegts konkrētai iestādei vai amatpersonai un kurā ir izteikts lūgums, jautājums, sūdzība vai priekšlikums. Iesniegums Latvijas valsts vai pašvaldības iestādei ir rakstāms latviešu valodā.
Kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata iesniegumu, regulē īpašs likums – Iesniegumu likums. Likums noteic, ka iesniegumu ir tiesības iesniegt:
Rakstveida jeb ar roku rakstīts iesniegums aizvien ir izplatīts, tomēr šobrīd iesniegums biežāk tiek sagatavots datorrakstā un iesniegts elektroniskā formā. Šādu iesniegumu var izdrukāt, parakstīt un iesniegt iestādei papīra formātā, kā arī nosūtīt iestādei uz e-adresi vai e-pastu. Lai elektroniskā formātā sagatavots iesniegums – e-dokuments – iegūtu juridisko spēku, tam ir jābūt parakstītam. Šādu e-dokumentu paraksta ar drošu elektronisko parakstu, un tam būs tāds pats juridiskais spēks kā papīra dokumentam.
Jāpiebilst, ka elektroniskā formā sagatavots un no sabiedriskā e-pasta nosūtīts iesniegums, kas nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, būs saistošs saņēmējai iestādei, ja tajā būs norādīti visi obligātie rekvizīti.
Mutvārdos izteikts iesniegums nav ikdienas prakse. Ja kāda iemesla dēļ persona nevar iesniegt iesniegumu rakstveidā, bet vēlas to izteikt mutiski, tad šādu iesniegumu personas klātbūtnē noformē rakstveidā un izsniedz tā kopiju iesniedzējam. Tādējādi mutvārdos izteiktu iesniegumu nevarēs, piemēram, nodiktēt iestādei telefoniski, jo atbilstoši Iesniegumu likuma 3. panta trešajai daļai ir nepieciešama iesniedzēja fiziska klātbūtne.
Papildu informācija >>
Pašsaprotami, ka tiesības iesniegt iesniegumu valsts un pašvaldību iestādēm ir pilngadīgām, rīcībspējīgām personām. Tomēr atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likuma (BTAL) 13. pantam arī bērnam ir tiesības brīvi izteikt savas domas un šajā nolūkā saņemt un sniegt jebkāda veida informāciju, tiesības tikt uzklausītam, kā arī tiesības uz apziņas un ticības brīvību.
Bērnu tiesību aizsardzības likuma 20. panta pirmā daļa paredz, ka iesniegumi un sūdzības, kas saistītas ar bērna tiesību aizsardzību, ir izskatāmas nekavējoties. Bet saskaņā ar Personu apliecinošu dokumenta likuma 10. pantu no 14 gadu vecuma personai ir tiesības pašai saņemt personu apliecinošu dokumentu – pasi un personas apliecību jeb eID karti.
Tā kā visiem eID karšu turētājiem tiek nodrošināti bezmaksas parakstīšanas un autentifikācijas sertifikāti ar neierobežotu elektronisko parakstu skaitu, persona no 14 gadu vecuma, kam ir izsniegta eID karte, ir tiesīga rakstīt, elektroniski parakstīt un iesniegt iesniegumu.
Jebkuru iesniegumu privātpersona raksta savā vārdā. Ja iesniegums tiek rakstīts kāda cita vietā, tad, lai saņemtu no iestādes atbildi, ir nepieciešams to norādīt, kā arī pievienot pilnvarojumu. Pretējā gadījumā, ievērojot personas datu drošību un tiesības uz privāto dzīvi, detalizēta atbilde sūtītājam par konkrēto problēmu netiks sniegta.
Ļoti būtiski ir precīzi zināt, kurai iestādei iesniegums jāiesniedz. Saņēmējai jābūt tai iestādei, kuras kompetencē ir iesniegumu izskatīt pilnībā vai kādā tā daļā. Tādēļ, piemēram, nebūs lietderīgi iesniegumu iesniegt pēc iespējas augstākai amatpersonai vai iestādei, cerot uz ātrāku un labvēlīgāku situācijas atrisinājumu, ja konkrētā jautājuma izskatīšana ir citas iestādes ziņā. “Tāpat nav lietderīgi iesniegumu adresēt pārāk daudziem adresātiem, tostarp tādiem, kuru kompetencē nav iesnieguma izskatīšana pēc būtības,” savus novērojumos par personu iesniegumiem skaidro Tiesībsarga birojs, kas saņem tuvu pie 1800 iesniegumiem gadā.
Atbilstoši Iesniegumu likuma 4. pantam, ja iestāde konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē, tad tā septiņu darbdienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas par to informē iesniedzēju un norāda kompetento iestādi, ja tas ir iespējams.
Iestāžu kompetence ir noteikta attiecīgos likumos, kā arī iestāžu nolikumos. Tādēļ ir lietderīgi konkrētās iestādes tīmekļvietnē iepriekš noskaidrot, kādus jautājumus tā pārrauga.
Galvenās prasības iesnieguma noformēšanai paredz Iesniegumu likums. Proti, likums noteic, kādi rekvizīti iesniegumā ir jāiekļauj, lai saņēmēja iestāde šo dokumentu uzskatītu par saistošu izskatīšanai un atbildes sniegšanai. Ja iesniegumā nebūs norādīti visi nepieciešamie rekvizīti, tad iestāde to var atstāt bez virzības.
Iesniegumā obligāti ir jāiekļauj:
Atbilstoši latviešu valodas gramatikai iesnieguma adresāts – iestādes nosaukums un amatpersona, ja tāda iesniegumā tiek norādīta, – jāraksta datīvā (kam?).
Piemēram:
Tiesībsarga birojam, Baznīcas ielā 25, Rīgā, LV-1010,
tiesībsargam Jurim Jansonam
Savukārt iesnieguma sūtītājs – privātpersona – jāraksta ģenitīvā (kā?). Informācija par sūtītāju ir nepieciešama, lai iestāde var sagatavot un nosūtīt atbildi, kā arī vajadzības gadījumā ar viņu sazināties.
Piemēram:
Jāņa Smildziņa, dzīvojoša Kāpu ielā 16, Saulkrastos, Saulkrastu novadā LV-2161, tālruņa numurs 22200033, e-pasta adrese smildzins@smildzins.com
Punktus aiz adresāta un sūtītāja neliek.
Jānorāda, ka iesniegumā nav nepieciešams iekļaut tādu informāciju par iesniedzēju kā pases vai eID kartes dati. Arī personas kods jānorāda tikai tad, ja tam ir leģitīms mērķis.
Pie citām iesnieguma sastāvdaļām pieder dokumenta nosaukums un virsraksts. Aiz tiem punktu neliek.
Piemēram:
IESNIEGUMS
Par mācību līdzekļu iegādi skolēnam
Iesniegumu raksta lietišķā stilā, ievērojot gramatikas un pieklājības normas. Piemēram, iesnieguma tekstu vēlams iesākt ar vārdu “Lūdzu”. Savukārt vietniekvārds “jūs” un tā locījumu formas iesniegumā ir rakstāmas ar lielo burtu. Uzrunājot amatpersonu, nav izmantojama neformālā valoda, piemēram, “cienījamais priekšnieka kungs”. Iesniegumā nav vēlams lietot saīsinājumus, izņemot saīsinājumu “š. g.” – šī gada.
Iesnieguma saturam ir jābūt precīzam, konkrētam un nepārprotamam. Vēlams rakstīt īsi un bez emocijām, lai iesnieguma saņēmējs labāk saprastu situāciju.
Tiesībsarga birojs ir uzskaitījis svarīgākās nianses saprotamam iesnieguma tekstam:
Tiesībsarga birojs norāda, ka iesnieguma pielikumiem ir ļoti liela, reizēm pat izšķirīga nozīme: “Bieži vien cilvēks izstāsta kaut ko ļoti subjektīvi, skatoties no savas perspektīvas, savukārt reālie pierādījumi, dokumenti, iestāžu un tiesu nolēmumi liecina par pretējo. Ļoti būtiski, ka cilvēks uzreiz pievieno visus būtiskos pierādījumus, kas ir viņa rīcībā, lai iesnieguma izskatītājs varētu objektīvi izvērtēt apstākļus un rīkoties atbilstoši situācijai.”
Papildu informācija >>
Persona savu iesniegumu iestādei var iesniegt trijos veidos:
Informācija par iestādes adresi, kā arī e-adresi ir atrodama tās tīmekļvietnē. Ja privātpersonai ir aktivizēta sava e-adrese pastkastītē portālā Latvija.gov.lv, tad uzsākot e-adreses ziņojuma rakstīšanu, iestādi var uzreiz izvēlēties no adresātu saraksta.
Iesnieguma rakstveida forma saskaņā ar Iesniegumu likuma 5. panta trešo daļu uzliek saņēmējai institūcijai pienākumu pēc būtības saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību (bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas), sniegt iesniedzējam rakstveida atbildi.
Proti, uz personas iesniegumu parasti tiek atbildēts ar vēstuli, kuru paraksta iestādes amatpersona. Atbilde ir uzrakstīta iestādes veidlapā, tai ir piešķirts identifikācijas numurs, un tā satur visus nepieciešamos rekvizītus. Saskaņā ar Iesniegumu likumu iestāde atbildi sniedz saprātīgā termiņā, bet ne ilgāk kā viena mēneša laikā.
|
Plašāk par tēmu >> |
Iesniegumu likuma 7. pants nosaka situācijas, kurās iestāde iesniegumu ir tiesīga atstāt bez izskatīšanas:
1. ja iesniegumā nav norādīts iesnieguma iesniedzējs (vārds, uzvārds un faktiskā dzīvesvietas adrese);
2. iesniegums nav parakstīts, izņemot Iesnieguma likuma 2. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu;
3. iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;
4. iesnieguma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams, piemēram, ir rakstīts ar zīmuli un rakstītais ir izdzisis;
5. atbilde uz iesniegumu ir sniegta iepriekš, un tā saturs saistībā ar iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.
Tāpat iestāde var nesniegt atbildi, ja persona iesniegumā ir norādījusi, ka uz šo iesniegumu nav nepieciešams atbildēt.
