SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Olga Lauva
juriste
09. augustā, 2022
Lasīšanai: 22 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Valsts pārvalde
20
20

Kad personas iesniegums pazūd birokrātijas tīmeklī

FOTO: Freepik.

Viena no pamattiesībām, kuru Latvijas iedzīvotājiem garantē mūsu valsts pamatlikums – Satversme, – ir ikviena tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Savukārt iestāžu pienākums ir likumā noteiktajā kārtībā sniegt atbildi, kurā ir izvērtēti uzdotie jautājumi, un tie motivēti atbildēti. Tomēr ne vienmēr viss rit gludi, un dažādu iemeslu dēļ atbildes uz iesniegumu netiek saņemtas. Tad aktuāls kļūst jautājums, kā tiek rēķināti termiņi, kādos jāsniedz atbilde uz iesniegumu, un ko darīt, ja atbilde likumā noteiktajā kārtībā nav sniegta.

īsumā
  • Iesnieguma izskatīšanas un informācijas pieprasīšanas termiņi ir dažādi. Iesnieguma likums nosaka ģenerālklauzulu – saprātīgā termiņā, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas. Savukārt citi termiņi jāievēro, kad persona vēršas iestādē ar informācijas pieprasījumu.
  • Ja objektīvu iemeslu dēļ noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.
  • Termiņi administratīvā pārkāpuma lietvedībā un tiesvedībā tiek skaitīti no lēmuma paziņošanas brīža, nevis no lēmuma nosūtīšanas brīža.
  • Ja atbilde izsūtīta pa pastu, termiņus paredz Paziņošanas likums. Tās ir septiņas vai astoņas dienas, ņemot vērā to, kā iesniegums nosūtīts – vienkāršā vai ierakstītā vēstulē.
  • Dokumentu paziņo uz oficiālo elektronisko adresi Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, ja adresātam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Dokuments, kas nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
  • Dokuments, kas paziņots, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.
  • Atbildes nesniegšana vispār vai atbildes nesniegšana pēc būtības kā faktiskā rīcība atbilstoši Administratīvā procesa likumam ir pārbaudāma administratīvajā tiesā.

Ja iestādei ir jāsagatavo atbilde uz iesniegumu vai persona pamatoti gaida atbildi uz savu iesniegumu, šādās situācijās pusēm būtu jāņem vērā virkne normatīvo aktu – Paziņošanas likums, Valsts pārvaldes iekārtas likums, Administratīvā procesa likums, Informācijas atklātības likums, Valsts valodas likums –, kas paredz personas līdzdalību valsts pārvaldē, tostarp kārtību, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas īsteno valsts pārvaldes uzdevumus, izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencē esošs lūgums, sūdzība, priekšlikums vai jautājums, un uz to atbild.  

Personas informācijas pieprasījumi ir izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu, tai skaitā iestāde var saņemt iesniegumus, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatīšanas kārtība.   

Piemēram, Administratīvā procesa likuma 4. nodaļa paredz procesuālo termiņu noteikšanu, proti, 41. pants nosaka vispārējo principu – procesuālās darbības izpilda likumā noteiktajos termiņos. Ja procesuālais termiņš nav noteikts likumā, to nosaka iestāde, tiesa vai tiesnesis. Iestādes, tiesas vai tiesneša noteiktā termiņa ilgumam jābūt tādam, lai varētu izpildīt procesuālo darbību.

Termiņa aprēķins – viens mēnesis vai 30 dienas?

LV portāls ir saņēmis šādu e-konsultācijas jautājumu:

 

“Valsts pārvaldei lēmums jāpieņem viena mēneša laikā. Kā rēķina termiņu, ja iesniegums ir iesniegts 11. martā? Vai lēmums ir jāpieņem līdz 11. aprīlim (ieskaitot), vai lēmums ir jāpieņem līdz 10. aprīlim (ieskaitot)? Cik ilgs ir viens mēnesis lēmuma pieņemšanai – 30 dienas vai no attiecīgā mēneša datuma līdz nākamā mēneša tādam pašam datumam?”

 

Atbildot uz šo jautājumu, jāņem vērā, ka Administratīvā procesa likuma 42. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

  • Termiņa aprēķins mēnešos

Termiņš, kas aprēķināms mēnešos, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kas nosaka tā sākumu.

 

Piemēram, ja lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, kas iestādē saņemts 11. martā, tad mēneša termiņš lēmuma pieņemšanai sākas 12. martā, bet lēmums jāpieņem līdz 11. aprīlim (ieskaitot).

  • Termiņa aprēķins, ja lēmums jāpieņem 30 dienu laikā

Termiņš, kas aprēķināms dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai notikuma, kas nosaka tā sākumu. Ja termiņu skaita dienās, tad pie dienas, kas nosaka termiņa sākumu, pierēķina attiecīgo dienu skaitu.

 

Piemēram, ja lieta ierosināta uz iesnieguma pamata, kas iestādē saņemts 11. martā, tad 30 dienu termiņš lēmuma pieņemšanai sākas 12. martā, bet lēmums jāpieņem līdz 10. aprīlim (ieskaitot).

Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena.

 

Piemēram, ja iestādei termiņš atbildes sniegšanā ir 15. janvāris (svētdiena), tad termiņa pēdējā diena ir 16. janvāris (pirmdiena, kas ir nākamā darba diena).

Termiņa beigas, ja atbilde tiek nosūtīta pa pastu, elektroniski vai iesniegta tiesai

Ņemot vērā Administratīvā procesa likuma 43. panta ceturto daļu, procesuālo darbību, kurai beidzas termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz plkst. 24.00. Ja dokuments nodots sakaru institūcijai (pastam) termiņa pēdējā dienā līdz plkst. 24.00, tas uzskatāms par nodotu termiņā. Ja šī darbība jāizpilda iestādē vai tiesā, tad termiņu uzskata par beigušos tai stundā, kad attiecīgā iestāde vai tiesa beidz darbu.

Atbilstoši Paziņošanas likuma 8. panta trešajā daļā ietvertajai dokumenta paziņošanas juridiskajai fikcijai dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, neatkarīgi no faktiskās saņemšanas dienas, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā, skaitot no nākamās dienas, kad sūtījums nodots reģistrētam pasta komersantam kā ierakstīts pasta sūtījums1.

Piemēram, ja pārsūdzētais lēmums pastā nodots 2022. gada 9. februārī, tas uzskatāms par paziņotu personai 2022. gada 16. februārī. Tādējādi no 2022. gada 16. februāra skaitāms lēmuma pārsūdzēšanas termiņš.

Termins “sakaru institūcija” Administratīvā procesa likuma 43. panta ceturtajā daļā ir plaši interpretējams, ar to saprotot gan pasta komersantu, kas sniedz Pasta likumā minētos pakalpojumus, gan komersantu, kas nodrošina elektroniskā pasta pakalpojumus2.  

Tātad minētais attiecināms arī uz dokumentiem, kas tiek iesniegti, tos parakstot ar drošu elektronisko parakstu. Proti, dokuments, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, tiks uzskatīts par iesniegtu termiņā, ja tas uz iestādes vai tiesas oficiālo e-pastu tiks nosūtīts līdz termiņa pēdējās dienas plkst. 24.00.

Termiņi informācijas pieprasījumam un iesniegumam

Savukārt Informācijas atklātības likuma 14. pantā ir noteikti informācijas sniegšanas termiņi, un tie paredz iestādes rīcību, kas saņēmusi informācijas pieprasījumu, atbildēt:

  • septiņu dienu laikā sniedz Informācijas atklātības likuma 11.2 panta ceturtajā daļā, 12. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto atbildi;
  • 10 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informāciju pieprasīts sniegt tikai elektroniskā veidā un tai nav nepieciešama papildu apstrāde;
  • 15 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde;
  • 30 dienu laikā atbild iesniedzējam, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, un ne vēlāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzējam.

Informācijas sniegšanai pēc vairāku personu informācijas pieprasījumiem piemēro Informācijas atklātības likumā noteiktos termiņus un Iesniegumu likuma 6. panta noteikumus.

Ja iestādei informācijas sagatavošanai ir nepieciešama papildu apstrāde (piemēram, ielūkošanās informācijas sistēmās, papildu informācijas pieprasīšana no citām iestādēm, atbildēšana uz vairāku personu iesniegumiem, no tā secināms, ka iestādei atbildes sagatavošana prasītu lielāku resursu patēriņu nekā ikdienas darba procesā), Informācijas atklātības likuma 14. pantā noteiktais 15 dienu termiņš šādos apstākļos nebūtu piemērojams, bet iestādei, ņemot vērā Iesnieguma likumā noteikto, atbilde būtu jāsniedz ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas.

Kā paredz Iesnieguma likuma, turpmāk – Likuma, 5. panta trešā daļa, atbildi pēc būtības iestāde sniedz saprātīgā termiņā, ņemot vērā iesniegumā minētā jautājuma risināšanas steidzamību, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas, ja Likumā nav noteikts citādi.

Ņemot vērā jautājuma sarežģītību, iestāde lēmuma pieņemšanas termiņu var pagarināt, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 64. pants.

Iestāde pieņem lēmumu par administratīvā akta izdošanu viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Ja objektīvu iemeslu dēļ noteikto termiņu nav iespējams ievērot, iestāde to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem no iesnieguma saņemšanas dienas, par to paziņojot iesniedzējam.

Ja iesniegumā ietverta sūdzība, kurā iestādei izteikts aizrādījums vai neapmierinātība par tās kompetencē esošu jautājumu vai iestādes darbinieka rīcību, iestāde atbildē uz iesniegumu norāda apsvērumus, kas ir pamatā šādai iestādes vai tās darbinieka rīcībai. Ja privātpersona iesniegumā norādījusi, ka uz tās iesniegumu nav nepieciešams atbildēt, iestāde var neatbildēt uz šādu iesniegumu.

Kādos gadījumos iesniegumu var neizskatīt

Vienlaikus jāatceras, ka minētā Likuma 7. pants paredz gadījumus, kādos iestāde ir tiesīga atstāt iesniegumu bez izskatīšanas:

  • iesniegumā nav norādīts iesnieguma iesniedzējs (fiziskajai personai – vārds, uzvārds un adrese; juridiskajai personai – nosaukums un juridiskā adrese);
  • iesniegums nav parakstīts, izņemot Iesniegumu likuma 2. panta ceturtajā daļā minēto gadījumu (ja iesniegums iesniegts, izmantojot www.latvija.lv);
  • iesnieguma saturs ir klaji aizskarošs un izaicinošs;
  • iesnieguma teksts objektīvi nav salasāms vai saprotams;
  • atbilde uz iesniegumu ir dota iepriekš, un tā saturs attiecībā uz iepriekšējā iesniegumā norādītajiem tiesiskajiem vai faktiskajiem apstākļiem pēc būtības nav mainījies.

Iestāde neatbild vispār tikai tad, ja iesniegumā nav norādīts vārds, uzvārds un adrese, pretējā gadījumā iestāde informē personu, ka iesniegums tiks atstāts bez izskatīšanas.

Daži piemēri, kā iesniegt iesniegumu iestādē

Iesnieguma paraugs


Iestāde vai amatpersona, kurai adresēts iesniegums  



Iesniedzēja vārds, uzvārds
e-pasta adrese

iesniegums

(Teksta izklāsts)


Iesniedzēja vārds, uzvārds                                      Paraksts


Rīgā

2022. gada ___.__________

Dažkārt institūcijas jau ir sagatavojušas informāciju, kā tajās vērsties ar iesniegumu, to ievietojot savā tīmekļvietnē. Piemēram, kā iesniegt iesniegumu Saeimai, var aplūkot šeit.

Svarīgs dokumenta paziņošanas brīdis. Kā to nosaka, ja dokuments nosūtīts pa pastu

Administratīvajā procesā paziņošana darbojas kā dokumentu paziņošanas juridiskā fikcija (neatspēkojams pieņēmums), kurai atbilstoši tiek pieņemts, ka nosūtītais dokuments likumā noteiktajā laikā adresātam ir tapis zināms.

Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka termiņi administratīvā pārkāpuma lietvedībā un tiesvedībā tiek skaitīti no lēmuma paziņošanas brīža, nevis no lēmuma nosūtīšanas brīža.

Paziņošanas likuma 8. panta otrā daļa noteic, ka dokuments, kas paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, ir uzskatāms par paziņotu astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments. Līdz ar to, ja dokuments iestādē ir reģistrēts kā nosūtāmais dokuments un tas tiek paziņots kā vienkāršs pasta sūtījums, uzskatāms, ka dokuments ir paziņots astotajā dienā pēc tā reģistrēšanas iestādē, neatkarīgi no tā, kāds datums ir pasta zīmogā.

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 8. panta trešo daļu dokuments, kas paziņots kā ierakstīts pasta sūtījums, uzskatāms par paziņotu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā.


Piemēram, Darba likuma 112.1 panta otrā daļa nosaka, ka gadījumā, ja uzteikumu uz darbinieka darba līgumā norādīto adresi nosūta ierakstītā pasta sūtījumā, uzteikums uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā. Uzteikums uzskatāms par saņemtu septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā arī tad, ja darbinieks to faktiski ir saņēmis agrāk.

Svarīgi atcerēties –, ja no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai atpakaļ nosūtīts dokuments, tas pats par sevi neietekmē dokumenta paziņošanas faktu. Prezumpciju, ka dokuments ir paziņots septītajā dienā pēc tā nodošanas pastā vai astotajā dienā no dienas, kad tas iestādē reģistrēts kā nosūtāmais dokuments, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas, neatkarīgi no adresāta gribas, bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai norādītajā adresē (Paziņošanas likuma 8. panta ceturtā daļa).

Dokumenta paziņošana elektroniski

Saskaņā ar Paziņošanas likuma 9. panta pirmo prim daļu dokumentu paziņo uz oficiālo elektronisko adresi Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, ja adresātam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.

Dokuments, kas nosūtīts uz oficiālo elektronisko adresi, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.

Dokumentu paziņo ar elektroniskā pasta starpniecību, izmantojot drošu elektronisko parakstu. Šādai dokumenta paziņošanai piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās tiesību normas. Dokumentu var paziņot ar elektroniskā pasta starpniecību, neizmantojot drošu elektronisko parakstu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā vai šāda iespēja paredzēta normatīvajā aktā.

Savukārt, ja iesniedzējs norādījis iesniegumā deklarēto vai faktisko dzīvesvietas adresi, iestāde korespondenci nosūta uz iesniedzēja norādīto dzīvesvietas adresi Iesnieguma vai Informācijas atklātības likumā noteiktajā termiņā.

Paziņošana ar speciālās tiešsaistes formas palīdzību

Paziņošanas likuma 9. panta trešā, ceturtā un piektā daļa paredz gadījumus, kad informācija iestādei ir iesniedzama ar elektroniskās tiešsaistes formas palīdzību. Šādā gadījumā, kad dokuments, kas paziņots, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas.

Prezumpciju, ka dokuments paziņots otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas uz oficiālo elektronisko adresi vai pa elektronisko pastu vai paziņots, izmantojot speciālo tiešsaistes formu, adresāts var atspēkot, norādot uz objektīviem apstākļiem, kas, neatkarīgi no adresāta gribas, bijuši par šķērsli dokumenta saņemšanai. Ja rodas domstarpības, iestādei ir pienākums pierādīt, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts.

Iestāde var paziņot adresātam par dokumenta esamību vai tā saturu telefoniski, sarunu fiksējot rakstveidā, ja dokumenta paziņošanas steidzamība ir pamatota. Pēc tam, kad ir paziņots par dokumenta esamību vai tā saturu, dokumentu nogādā adresātam.

Ja atbilde netiek sniegta noteiktajā termiņā

Aktuāls jautājums –, ko darīt personai, ja atbilde netiek sniegta noteiktajā termiņā? Vai iespējamie risinājumi būtu zvanīt iestādei vai to apmeklēt pieņemšanas laikā, neizmantojot tikai elektronisko saziņu ar iestādi?

Ja šo jautājumu vērtē, aplūkojot judikatūru, Satversmes 104. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Šīs tiesības ir daļa no valsts labas pārvaldības3. Valsts pienākums atbilstoši šai konstitucionālajai normai ir sniegt atbildi, kurā ir izvērtēti uzdotie jautājumi un uz tiem sniegta motivēta atbilde 4.

Atbildes nesniegšana vispār vai atbildes nesniegšana pēc būtības kā faktiskā rīcība atbilstoši Administratīvā procesa likumam ir pārbaudāma administratīvajā tiesā 5.

Informācijas atklātības likuma 15. pants paredz iestādes lēmuma un rīcības kontroli, proti, iestādes izdoto administratīvo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildīt informācijas pieprasījumu, kā arī faktisko rīcību, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācīga sniegšana, var apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Administratīvās rajona tiesas spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.

Savukārt, ja informācijas pieprasījums saņemts elektroniskā veidā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav parakstīts ar elektronisko parakstu, atbilstoši šī panta trešajai daļai tā iesniedzējs nav tiesīgs prasīt informācijas sniegšanu tiesas ceļā.

Tātad iesniegums ir jāsagatavo atbilstoši normatīvajiem aktiem, ko paredz Dokumentu juridiskā spēka likums, 2018. gada 4. septembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 558 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība”.

Iesnieguma likuma 10. pants paredz iestādes rīcības kontroli Valsts pārvaldes iekārtas likumāAdministratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Pieteikumu par administratīvo aktu vai faktisko rīcību var iesniegt Administratīvajā rajona tiesā. Tiesas spriedums nav pārsūdzams. Ja ir sniegta atbilde uz iesniegumu, tomēr nav ievērots likumā noteiktais termiņš, iestādes rīcība ir pārsūdzama tiesā, ja privātpersona pamato, ka tādējādi tai radīts būtisks personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārums.

Iestādes nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu var lūgt tikai vienlaikus ar attiecīgā administratīvā akta vai faktiskās rīcības apstrīdēšanu un pārsūdzēšanu.

Gadījumi, kad uz vienu iesniegumu atbild vairākas iestādes un atbilde kavējas

Atbilstoši Iesnieguma likuma 4. pantam, ja iestāde konstatē, ka saņemtais iesniegums pilnībā vai kādā daļā nav šīs iestādes kompetencē, tā septiņu darba dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas par to informē iesniedzēju un, ja iespējams, norāda kompetento iestādi.

Ja tas ir lietderīgi, iestāde var nepiemērot šī panta pirmo daļu un septiņu darba dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārsūtīt šo iesniegumu citai iestādei, par to informējot iesniedzēju. Iestāde, kura saņēmusi pārsūtīto iesniegumu, šajā likumā noteiktajā kārtībā izskata iesniegumu un atbilstoši kompetencei uz to atbild. Šādā gadījumā atbildes sniegšanas termiņu skaita no dienas, kad iesniegumu pārsūtījusi iestāde, kura to saņēma pirmā.

Iestādes var vienoties par kopīgas atbildes sniegšanu uz vienu vai vairākiem līdzīga satura iesniegumiem.

Kad prasību sniedz Administratīvajā rajona tiesā, kad – augstākā iestādē

Administratīvā procesa likuma 49. pants paredz iestādei noteiktā termiņa neievērošanas sekas, proti, šī panta otrā daļa nosaka gadījumus, ja iestāde neievēro šajā likumā vai citā ārējā normatīvajā aktā noteikto termiņu, kurā tai administratīvajā procesā jāizpilda procesuālā darbība kāda administratīvā procesa dalībnieka labā, šis administratīvā procesa dalībnieks var iesniegt sūdzību augstākā iestādē, bet, ja nav augstākas iestādes, – tiesā. Augstāka iestāde septiņu dienu laikā, tiesa saprātīgā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru uzdod iestādei izpildīt attiecīgo procesuālo darbību, nosakot konkrētu termiņu. Tiesa sūdzību izskata rakstveida procesā.

Iestādes rīcība tiek kontrolēta Valsts pārvaldes iekārtas likumā, Administratīvā procesa likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Līdz ar to, ja atbilde uz personas iesniegumu nav sniegta vai nav sniegta pēc būtības, tai skaitā persona ir apstrīdējusi iestādes faktisko rīcību augstākā iestādē, personai ir tiesības vērsties Administratīvās rajona tiesas attiecīgajā tiesu namā (atbilstoši savas dzīvesvietas adresei), iesniedzot pieteikumu Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Vienlaikus ar attiecīgā pieteikuma iesniegšanu personai ir tiesības motivētā veidā lūgt atlīdzināt attiecīgās iestādes nodarītos zaudējumus, kas radušies tiešā cēloņsakarībā ar konkrētās atbildes nesniegšanu.

1 Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 27. jūlija LĒMUMS Nr. 670000321, SKA-1052/2021.

2 Skatīt: Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2009. gada 4. decembra LĒMUMU, Lieta Nr. A8073209/25, SKA – 917/200.

3 Skatīt: Senāta 2011. gada 1. decembra lēmuma lietā Nr. SKA-986/2011 4. punktu.

4 Skatīt: Senāta 2008. gada 21. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-22/2008 17. punktu.

5 Skatīt: Senāta 2008. gada 21. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-22/2008 19. punktu.

Labs saturs
20
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU