Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Vēlos uzzināt Iesniegumu likuma 3. panta 3. punkta (“[..] Mutvārdos izteiktu iesniegumu, ja nepieciešams, privātpersonas klātbūtnē noformē rakstveidā un izsniedz tā kopiju iesniedzējam.”) ideju, nozīmi. Likumā un tā anotācijā netiek paskaidrots, kāpēc šāds punkts ir iekļauts. Es saprotu, ka šāds punkts ir vajadzīgs, lai visām personām būtu vienādas iespējas izteikt ierosinājumus, sūdzības u. tml. iestādēm arī tad, ja, piemēram, persona nemāk vai nespēj rakstīt. Vai es pareizi saprotu? Vai būtu iespējams paskaidrot punkta patieso mērķi, ideju? Šo jautājumu uzdodu, jo esmu novērojusi, ka personas, kuras prot rakstīt un kurām ir spēja to darīt, šo punktu ļaunprātīgi izmanto, speciāli apgrūtinot un kavējot iestāžu darbinieku resursus, pieprasot darbiniekam mutvārdos izteikto sūdzību pierakstīt. Vai ir kāds leģitīms arguments, kas ļautu atteikties fiksēt rakstveidā mutvārdos izteikto sūdzību, jo likuma punkts tiek izmantots nepamatoti? Paldies! Gaidīšu atbildi!
Saskaņā ar Satversmes 104. pantu ikvienam ir tiesības likumā paredzētajā veidā vērsties valsts un pašvaldību iestādē ar iesniegumiem un saņemt atbildi pēc būtības. Minētajā pantā ietvertā atsauce uz likumu norāda, ka šo tiesību īstenošanas veids pamatā nosakāms, ņemot vērā likumā noteikto.
Primāri attiecīgais likums ir Iesniegumu likums, kura 3. panta trešā daļa noteic, ka iesniegumu var iesniegt rakstveidā, elektroniskā veidā vai izteikt mutvārdos. Mutvārdos izteiktu iesniegumu, ja nepieciešams, privātpersonas klātbūtnē noformē rakstveidā un iesniedzējam izsniedz tā kopiju.
Tātad vispārīgi likumdevējs ir noteicis privātpersonām tiesības vērsties iestādē arī ar mutvārdu iesniegumiem, tostarp ne no konkrētās tiesību normas, ne no tiesu prakses netiek konstatēts, ka mutvārdu iesniegumi būtu pieņemami vienīgi situācijās, kurās persona objektīvu iemeslu dēļ nav spējīga sagatavot un iesniegt rakstveidā noformētu iesniegumu. Līdz ar to mutvārdu iesniegumu iesniegšana pati par sevi nav uzskatāma par ļaunprātību.
Vienlaikus jāņem vērā, ka personu tiesības vērsties iestādē (neatkarīgi no vēršanās formas) nevar tikt īstenotas ļaunprātīgi. Citiem vārdiem, konstitucionāli nav aizsargājama tiesību ļaunprātīga izmantošana, apzināti darbojoties pretēji cilvēktiesību būtībai. Par to, ka persona savas tiesības iesniegt iesniegumus un saņemt atbildes uz tiem izmanto ļaunprātīgi, var liecināt, piemēram, viens vai vairāki turpmāk minētie apstākļi:
Cilvēktiesību piemērošanā būtiski ir panākt taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības interesēm un katra atsevišķa indivīda tiesību aizsardzību. Ja tiesības iesniegt iesniegumus un saņemt atbildes pēc būtības persona izmanto ļaunticīgi, tādējādi pēc būtības prasot pārmērīgus resursus no valsts puses, līdz ar to nepamatoti ierobežojot citu personu tiesības, iestāde motivētā veidā varētu atteikt mutvārdu iesnieguma pieņemšanu/atbildes pēc būtības sniegšanu.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
