FOTO: Freepik
Notariāta likuma grozījumi, kuri iesniegti izskatīšanai Saeimā, pilnveidos mantojuma lietas atvēršanas kārtību. Izmaiņas paredz mazināt iesniedzamo dokumentu slogu potenciālajiem mantiniekiem un efektivizēt kārtību, kādā zvērināts notārs noskaidro miršanas un radniecības faktu mantojuma lietās un mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu. Turpmāk šādas ziņas Fizisko personu reģistrā noskaidros zvērināts notārs.
Likumprojekts “Grozījumi Notariāta likumā” ir atzīts par steidzamu un Saeimā konceptuāli atbalstīts pirmajā lasījumā. Priekšlikumi otrajam lasījumam Saeimas Juridiskajā komisijā ir jāiesniedz līdz 7. septembrim. Plānots, ka likums stāsies spēkā 2023. gada 1. oktobrī.
Likumprojektu izstrādājusi Saeimas Juridiskā komisija sadarbībā ar Tieslietu ministriju un Latvijas Zvērinātu notāru padomi (LZNP).
Pašlaik, lai pieteiktos mantojumam, mantošanas iesniegumam ir jāpievieno mantojuma atstājēja miršanas apliecība. Savukārt mantošanas iesniegumam jāpievieno pierādījumi, kas apstiprina iesniedzēja tiesības mantot.1
Lai efektivizētu kārtību, kādā noskaidro miršanas un radniecības faktu, un atvieglotu privātpersonām, potenciālajiem mantiniekiem, viņu pienākumu izpildi iesniegt zvērinātam notāram noteikta veida dokumentus, ir izvērtēta iespēja miršanas un radniecības faktu mantojuma lietās pārbaudīt, ieskatoties Fizisko personu reģistrā.
Saskaņā ar Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma 7. panta pirmo daļu dzimtsarakstu iestāde ziņas par noslēgtajām laulībām, reģistrētajiem dzimšanas un miršanas faktiem iekļauj, aktualizē un atjauno Fizisko personu reģistrā.
Līdz ar to zvērināts notārs konkrētās ziņas var noskaidrot Fizisko personu reģistrā.
Šajā reģistrā zvērināts notārs var pārliecināties arī par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu. Līdz ar to vajadzīgos pierādījumus par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu2 mantiniekam būs jāiesniedz tikai tad, ja šādas ziņas Fizisko personu reģistrā nebūs pieejamas.
LZNP rīkotājdirektors Gatis Litvins skaidro, ka Fizisko personu reģistrā var nebūt nepieciešamās ziņas, jo atbilstoši Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma pārejas noteikumu 9. punktam Civilstāvokļa aktu reģistru ierakstus, kas izdarīti līdz dienai, kad dzimtsarakstu iestāde sāka ziņas iekļaut Fizisko personu reģistrā, un glabājas dzimtsarakstu iestādēs, pakāpeniski pēc to pilnīguma un pareizības pārbaudīšanas iekļauj Fizisko personu reģistrā. Līdz ar to šobrīd ne visas ziņas no Civilstāvokļa aktu reģistra ir pārceltas uz Fizisko personu reģistru.
Ņemot vērā to, ka atsauces uz noteikto dokumentu un pierādījumu pievienošanu mantošanas iesniegumam ir ietvertas vairākos Notariāta likuma pantos, likumprojekts paredz papildināt Notariāta likumu ar 253.1 pantu, kurā ietvertais regulējums attieksies uz visiem šajā likumā noteiktajiem gadījumiem.
Lai precizētu pierādījumus, kas apliecina tiesības mantot, proti, paredz, ka noteiktos gadījumos šīs tiesības apliecina arī dati no Fizisko personu reģistra, vienlaikus ar likumprojektu izdarāmi grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 4. augusta noteikumos Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu”, teikts likumprojekta anotācijā.
Grozījumu projekts šajos Ministru kabineta noteikumos līdz 3. augustam ir nodots publiskajai apspriešanai.
Ministru kabineta noteikumu Nr. 618 “Noteikumi par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu” 5. punkts patlaban noteic, ka mantojuma atstājēja vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja tāda nav, tad dzimšanas gadu, dienu, mēnesi) un miršanas gadu, dienu, mēnesi Mantojumu reģistrā ieraksta saskaņā ar miršanas apliecību vai ārvalstīs izsniegtu dokumentu, kas apliecina miršanas fakta reģistrāciju. Noteikumu projekts paredz, ka minētās ziņas Mantojumu reģistrā var tikt iekļautas no Fizisko personu reģistra datiem.
Savukārt atbilstoši noteikumu 12. punktam mantojuma lietai hronoloģiskā secībā pievieno visus dokumentus, kas uz to attiecas. Noteikumu projekts paredz, ka mantojuma lietā jāiekļauj arī Fizisko personu reģistra izdrukas, kuras iegūtas Notariāta likuma 253.1 pantā noteiktajā kārtībā un uz kurām notārs norādījis gadu, mēnesi un dienu, kad izdrukas veiktas.
Ministru kabineta noteikumu par mantojuma reģistra un mantojuma lietu vešanu 22. punkts noteic: ja mantinieks mantojuma lietas uzsākšanas dienā mantošanas iesniegumam nevar pievienot visus Notariāta likuma 281. un 312. pantā noteiktos dokumentus, bet zvērināta notāra rīcībā ir miršanas apliecība un ziņas par mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu, tad zvērināts notārs uzsāk mantojuma lietu, izskaidrojot mantiniekam šo noteikumu 102. un 103. punkta nosacījumus.
Noteikumu projekts paredz, ka noteikumu 22. punktā noteiktajos gadījumos zvērināts notārs var uzsākt mantojuma lietu arī tad, ja viņa rīcībā ir nevis miršanas apliecība, bet gan ziņas par mantojuma atstājēja miršanas faktu, kas būs iegūtas no Fizisko personu reģistra.
Noteikumu 29. punkts noteic, ka mantojuma atstājēja pēdējo deklarēto dzīvesvietu apliecina valsts vai pašvaldības iestādes izziņa vai izdruka no Iedzīvotāju reģistra datubāzes, uz kuras notārs norādījis gadu, mēnesi un dienu, kad izdruka veikta.
Ar Fizisko personu reģistra likuma spēkā stāšanos spēku zaudēja Iedzīvotāju reģistra likums, līdz ar to Iedzīvotāju reģistrs ir pārtapis par Fizisko personu reģistru. Šī iemesla dēļ vajag grozīt noteikumus – Iedzīvotāju reģistrs jāaizstāj ar Fizisko personu reģistru, svītrojot arī vārdu “datubāze”.
LZNP rīkotājdirektors G. Litvins Notariāta likuma un Ministru kabineta noteikumu grozījumus vērtē kā nozīmīgus, jo tie efektivizēs ziņu iegūšanu mantojuma lietās un skars lielāko daļu mantinieku.
“Grozījumi mērķis ir pareizs un atbalstāms. Šobrīd mantinieks vai zvērināts notārs mantinieka uzdevumā gādā attiecīgus dokumentus (izziņas). Līdz ar to pienākums mantiniekam gādāt dokumentus saglabāsies tikai gadījumos, ja ziņas nebūs atrodamas Fizisko personu reģistrā. Līdz šim šādai kārtībai bija tikai juridiski šķēršļi. Tehniski zvērināti notāri jau sen tiešsaistē piekļūst Fizisko personu reģistram un apmainās ar tā datiem,” norādīja G. Litvins.
1 Notariāta likuma 281. panta pirmās daļas 2. punkts, 292.2 panta otrā daļa un 312. panta pirmās daļas 1. punkts, kā arī Notariāta likuma 312. panta pirmās daļas 4. punkts.
2 Notariāta likuma 281. panta pirmās daļas 3. punkts un 312. panta pirmās daļas 2. punkts.
