Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>
FOTO: Paula Čurkste, LETA
Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību, ir izstrādāts jauns likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums”. Normatīvā plānots noteikt jaunu aizsardzības nozares un aizsardzības industrijas sadarbības veidu – stratēģisko partnerību –, kā arī piegādes drošības tiesisko ietvaru.
Aizsardzības ministrijas sagatavoto likumprojektu 13. jūlijā apstiprināja valdība, un tas jau ir iesniegts Saeimā.
Aizsardzības industrijas likumprojekts Saeimā tiek virzīts vienlaikus ar likumprojektu “Grozījumi Mobilizācijas likumā” un “Grozījums Nacionālās drošības likumā”, paredzot ar industrijas attīstības atbalstu un piegādes drošību saistīto jautājumu pārcelšanu uz jauno likumprojektu, kā arī svītrojot Nacionālās drošības likuma 10. panta pirmajā daļā Ministru kabineta (MK) noteikto pilnvarojumu noteikt kārtību, kādā Aizsardzības ministrija (AM) slēdz stratēģiskās partnerības līgumus. Ar jauno likumprojektu noteiktās tiesību normas tiek izslēgtas no Mobilizācijas likuma un Nacionālās drošības likuma.
Anotācijā teikts, ka aizsardzības industrijas likumprojektā ietvertais regulējums pozitīvi ietekmēs aizsardzības industrijas pārstāvjus, nodrošinot:
Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija ir piedalījusies un sniegusi priekšlikumus Aizsardzības industrijas likumprojekta tapšanas procesā. Federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle-Ločmele uzsver, ka likumprojekta tapšana nav bijuši nejaušība, tā veidojusies aizsardzības industrijas un nozares sadarbībā, gan raugoties uz starptautisko praksi, gan ņemot vērā citus uzdevumus, kas aktualizējušies sadarbības laikā.
“Likumprojekts ir ļoti svarīgs – tas ir jautājums par sabiedrības noturību un aizsardzības nozares uzņēmumu darbības nepārtrauktību, tie ir jautājumi, kas saistīti ar stratēģiskās partnerības lietām,” uzsver E. Egle-Ločmele. “Redzam, ka ir jābūt ilgtermiņa saistībām, ļoti skaidriem uzņēmumu atlases kritērijiem.”
Federācijas vadītāja atceras, ka industrijas un aizsardzības nozares sadarbība sākusies, kad 2016. gadā Ministru kabinets pirmo reizi apstiprināja informatīvo ziņojumu “Par aizsardzības nozares sadarbības stiprināšanu ar Latvijas aizsardzības un drošības industriju”. Tā ietvaros industrija ar AM izveidoja sarakstu ar vairākiem kopīgi darāmajiem darbiem, kas ir īstenojušies dzīvē, uzsver E. Egle-Ločmele.
Jāatgādina, ka 2020. gada 24. septembrī Saeimā tika apstiprināta arī Valsts aizsardzības koncepcija (VAK), kas uzdeva īstenot nacionālās aizsardzības industrijas attīstības atbalsta politiku, tādējādi sekmējot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) piegādes drošību, atbalstot NBS rīcībā esošo produktu vai preču uzturēšanai nepieciešamo zināšanu ieguvi un paplašinot NBS vajadzībām atbilstošu mobilizācijas resursu bāzi nacionālās tautsaimniecības ietvaros.
Tāpat Valsts aizsardzības koncepcijā tika ieviests stratēģiskās partnerības koncepts aizsardzības nozares sadarbībā ar nacionālās aizsardzības industriju un noteikta nepieciešamība pastiprinātam aizsardzības pētniecības un inovāciju atbalstam gan nacionālā, gan pārrobežu vidē, valstij uzņemoties ar pētniecības un izstrādes procesu saistītos finanšu riskus.
Šobrīd aizsardzības nozares mijiedarbību ar aizsardzības industriju reglamentē vairāki normatīvie akti: Mobilizācijas likums, Stratēģiskas nozīmes preču aprites likums, Ieroču aprites likums un citi, norādīts likumprojekta anotācijā. Turklāt, AM īstenojot aizsardzības industrijas attīstības atbalsta un NBS piegādes drošības veicināšanas politiku, kopš 2018. gada ir dubultojusies uzņēmumu interese par komercdarbību aizsardzības industrijā.
AM izsniegto licenču skaits komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes (militāra vai divējāda lietojuma) precēm pieaudzis no 30 licencēm 2018. gada sākumā līdz 68 aktīvām licencēm 2022. gada aprīlī.
Turklāt licences arvien vairāk saņem tieši ražošanas uzņēmumi, tostarp tādi, kas attīsta un izgatavo izteikti militāram lietojumam paredzētu produkciju un tās sastāvdaļas, piemēram, bruņojuma, bezpilota sistēmu, kaujas tehnikas, sakaru jomā.
Pēc aizsardzības nozares izvirzītajām piegādes drošības prasībām NBS nodrošinājuma sistēmas iepirkumos 2022. gada janvārī kopējā faktiskā un sagaidāmā (t. i., jau ir noslēgti piegādes un pakalpojumu līgumi) nacionālās industrijas iesaistes vērtība iepriekšminēto uzņēmumu izpildījumā pārsniegusi 100 miljonus eiro.
Būtiski ir audzis ar aizsardzības nozares finansiālu atbalstu un tehnisku iesaisti uzsāktu militāras vai divējādas nozīmes produktu pētniecības un izstrādes projektu skaits – 2017. gadā tādi bija trīs, savukārt kopš 2018. gada jau uzsākti vairāk nekā 40 atsevišķi projekti vairāku pētījumu un grantu programmu ietvaros ar kopējo paredzamo AM līdzfinansējumu virs 3,5 miljoniem eiro.
Paralēli specifisku produktu pētniecības un izstrādes atbalstam aizsardzības nozare ir uzsākusi mērķtiecīgu vispārējas aizsardzības inovāciju ekosistēmas izveidi.
Līdz ar strauju nacionālās aizsardzības industrijas izaugsmi Aizsardzības ministrija ir konstatējusi vairākus būtiskus riskus un industrijas turpmākas attīstības atbalsta iespējas, kuru mērķtiecīgai kontrolei un vadībai līdzšinējā normatīvā sistēma vairs nav pietiekama, tāpēc ir vajadzīgs jauns likums, skaidrots likumprojekta anotācijā.
Arī federācijas vadītāja uzsver, ka industrija šobrīd ir ļoti lielas attīstības priekšā, tāpēc ir vajadzīga simbioze starp aizsardzības nozari un ražotājiem.
Lielākais izaicinājums pēdējos desmit gados E. Egles-Ločmeles skatījumā ir viļņveida pieprasījums pēc industrijas produktiem: “Tajā brīdī, kad reģionāli ir lielāki vai mazāki militāri konflikti, nozares produkti ir ļoti pieprasīti, produktu cenas kāpj. Būtu jāmācās veidot uzkrājumu, ilgtermiņa iepirkumu un aprites politiku, lai nenotiktu viļņveidīgas kustības, jo no tā cieš industrija – nevaram plānot ne darbaspēka piesaistes un modernizācijas pasākumus, ne finansējumu. Gados, kad industrija nav nepieciešama, uzņēmumiem ir gana nestabili finanšu rādītāji. Tāpēc nevar raudzīties tikai uz īstermiņa vajadzībām, jāraugās vismaz uz vidēju termiņu.”
Aizsardzības industrijas likumprojekts ietver četras nodaļas, kuras veido 14 panti. Pirmajā nodaļā ir skaidroti likumā lietotie termini un mērķis un norādīts, ka likuma darbības jomas ir:
Likumprojekta otrā nodaļa uzsver aizsardzības nozares pienākumu veicināt NBS valsts aizsardzības uzdevumu un starptautisko saistību izpildei nepieciešamo preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas drošību. Piegādes drošība jāveicina arī aizsardzības nozares nodrošinājuma projektos.
Piegādes drošības ietekmes faktorus izvērtēs un drošību veicinošas prasības noteiks un izvirzīs AM nodrošinājuma projektos, kuru kopējā prognozējamā summa visā to aprites ciklā pārsniedz piecus miljonus eiro vai kuru ietvara preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas sagaidāmais aprites cikls pārsniedz piecus gadus.
Piegādes drošības faktoru izvērtēšana uzticēta AM komisijai, kura nebūtu AM struktūrvienība un kuras izveidi paredzēts organizēt, iesaistot aizsardzības nozares iekšējos administratīvos resursus (par nozares nodrošinājuma jomu atbildīgās amatpersonas) un izmantojot praksi, kāda jau šobrīd pastāv attiecībā uz Ieroču aprites likuma 79. panta ceturtajā daļā identificētās AM Licencēšanas komisijas darbību.
Likumprojekta 5. pantā tiek uzskaitīti piegādes drošības ietekmes faktori, kādus AM jau ir konstatējusi savas līdzšinējās piegādes drošības veicināšanas politikas realizācijas un sabiedroto valstu līdzīgas prakses izpētes laikā.
Likumprojekta 6. pants paredz, ka piegādes drošības nodrošināšanai valsts AM personā var iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā vai dibināt jaunu kapitālsabiedrību atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajai kārtībai.
AM komisijai tiek paredzēta arī iespēja prioritārā kārtā izvērtēt aizsardzības nozares nodrošinājuma projektu iespējamu realizāciju starpvaldību sadarbības formātā kopā ar vienu vai vairākām NATO, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstīm.
Likumprojekts paredz AM tiesības slēgt stratēģiskās partnerības līgumus ar Latvijā reģistrētām kapitālsabiedrībām, kuras ir licencētas komercdarbībai ar stratēģiskas nozīmes precēm vai ir saņēmušas militārā ražotāja sertifikātu.
Likumprojekta trešā daļa nosaka atbalstu aizsardzības industrijas attīstībai, par ko ir atbildīga AM. Ministrija arī koordinē citu valsts, pašvaldību vai nevalstisko institūciju aktivitātes šim mērķim.
Paredzēts, ka aizsardzības industrijas attīstības atbalsts tiek organizēts:
Likumprojektā paredzētajiem pasākumiem ir plānoti ne vairāk kā 1,3 miljoni eiro ik gadu, tai skaitā finansējums tiks piešķirts, piemēram, AM grantiem militāru vai divējādas pielietojamības produktu attīstības atbalstam, grantiem tehnisko zinātņu studentu maģistra darbiem (kas saistīti ar aizsardzības nozari), aizsardzības inovāciju pasākumiem, valsts pētījumu programmai aizsardzības jomā u. c. ar industriju saistītiem pasākumiem.
Savukārt likumprojekta ceturtā nodaļa reglamentē aizsardzības industrijas darbības drošību.
To paredzēts veicināt, aizsardzības industrijai nosakot uz AM attiecināmas vai tām pielīdzināmas fiziskās, industriālās, darba, informācijas drošības un kiberdrošības prasības, procedūras un principus, ciktāl tas nav pretrunā ar šajā vai citos likumos, kā arī Latvijai saistošās starptautisko tiesību normās noteikto aizsardzības industrijas darbības drošības jomā.
