Jau pagājušā gada vasarā pieņemtie Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi noteica jaunu neto norēķinu sistēmas ieviešanu, savukārt ar š.g. 8. augusta apstiprinātajiem grozījumiem tiek noteikts neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņš un, kad spēkā būtu jāstājas neto norēķinu sistēmu regulējošajiem Ministru kabineta noteikumiem.
Mājsaimniecības lietotājs, kurš plāno šogad uzstādīt, piemēram, saules paneļus elektroenerģijas ražošanai savām vajadzībām, neto uzskaites sistēmai varēs pievienoties līdz š.g. 31.decembrim. Pievienošanās neto uzskaites sistēmai notiek automātiski. Lietotāji, kuri jau šobrīd izmanto neto uzskaites sistēmu vai tai pievienosies līdz š.g. beigām, neto uzskaites sistēmu varēs izmantot līdz 2029.gada 28.februārim. Savukārt ar 2024.gada 1.janvāri neto norēķinu sistēmu būs iespēja izmantot tiem lietotājiem, kuri nebūs pievienojušies neto uzskaites sistēmai.
KEM līdz š.g. beigām izstrādās Ministru kabineta noteikumus detalizētai neto norēķinu sistēmas darbības kārtībai, kas tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā. Neto norēķinu sistēmu lietotāji varēs uzsākt izmantot pēc Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas. Mājsaimniecības, kuras izmanto neto uzskaites sistēmu un vēlēsies pāriet uz neto norēķinu sistēmu jau ar nākamā gada 1.janvāri varēs to brīvi veikt, bet parēja notiks tikai vienu reizi.
Piecu gadu termiņu, kamēr spēkā ir neto uzskaites sistēma, KEM ir salāgojusi ar nosacījumu, kas attiecas uz publiski finansētajām atbalsta programmām, kur īstenoto projektu ietvaros sasniegto rezultātu uzraudzība ir jānodrošina vismaz piecus gadus pēc projekta īstenošanas, piemēram, ja mājsaimniecība ir saņēmusi publisko līdzfinansējumu saules paneļu uzstādīšanai mājoklim.
Jaunā neto norēķinu sistēma būs vairāk balstīta tirgus principos, tā piedāvās plašākas priekšrocības tās lietotājiem. Jauninājumu vidū būs iespēja vienā neto norēķinu sistēmas lietotāja objektā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu patērēt citā tā paša lietotāja objektā. Pāreju uz tirgū balstītu mehānismu izveidi jo īpaši rekomendē Eiropas enerģētikas regulatoru padome, lai tādējādi uzlabotu sistēmas elastību un sekmētu interesi aktīvāk iesaistīties elektroenerģijas tirgū.
Vienlaikus ar šiem grozījumiem tiek precizēta aktīvā lietotāja definīcija. Definīcija nosaka, ka aktīvais lietotājs ir galalietotājs, kurš saražo elektroenerģiju savām vai savas energokopienas vajadzībām, un tas nav energoapgādes komersants. Aktīvajam lietotājam 80% no saražotās elektroenerģijas būs jāizmanto pašpatēriņam, bet elektroenerģijas pārpalikumu – ne vairāk, kā 20% apmērā no lietotāja saražotās elektroenerģijas 12 mēnešu periodā, varēs nodot elektroenerģijas tirgotājam neto norēķinu sistēmas ietvaros, pārdot vai iesaistīties elastības pakalpojumos vai energoefektivitātes shēmās.
Aktīvā lietotāja pašpatēriņa slieksni kā objektīvu kritēriju elektroenerģijas ražotāja pašpatēriņam definēšanai atzīst arī Eiropas Komisija, un šāds kritērijs pašpatēriņa sliekšņa noteikšanai tiek piemērots arī citās ar komercdarbību saistītās atbalsta shēmās. Proti, ja lietotājs vismaz 80% no saražotās enerģijas izmanto pašpatēriņam, tiek uzskatīts, ka tas neveic saimniecisku darbību, un uz to nav attiecināms regulējums par saimniecisko darbību un no tā gūtajiem ieņēmumiem.
