Latvijā jau šobrīd ir salīdzinoši augsts atjaunīgās enerģijas īpatsvars elektroenerģijas un siltumenerģijas sektoros, taču transporta sektorā fosilās degvielas Latvija importē. Vidēji gadā Latvija par transporta enerģijas importu maksā ap 1 miljardu eiro. Kamēr fosilas degvielas Latvijā ražot nav konkurētspējīgi, jo nav atbilstošu izejmateriālu – naftas produktu, - zaļās degvielas Latvijai ir potenciāls gan ražot pašai, gan tās eksportēt.
“Attīstot vietējo degvielas ražošanu, ne vien iespējams spēcināt Latvijas enerģētisko pašpietiekamību, bet arī sekmēt degvielu tirgū ļoti nepieciešamo konkurenci. Latvijā ražota degviela dod iespēju stiprināt mūsu pašu ekonomiku – atbalstot vietējo ražošanu, mēs nodrošinām jaunas darba vietas iedzīvotājiem un ekonomisko ieguvumu,” pauž klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Likumā iekļautie nosacījumi sekmēs biometāna un citu moderno biodegvielu ražošanu Latvijā, rezultātā mazinot atkarību no importa resursiem un stiprinot energoapgādes drošību. Attīstot vietējo ražošanu, Latvija, tostarp var samazināt uzturēto naftas rezervju apjomu, kura izmaksas šobrīd ir 0,07 EUR/l, kas ir augstākais rādītājs Baltijā.
Vienlaikus šobrīd norit diskusijas par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu pēc 2027. gada. Skaidri identificējot Latvijas vajadzības un gatavību (t.sk. regulatīvo) nodrošināt transporta sektora pāreju uz pašu ražotu degvielu, tas dos labākas iespējas piesaistīt papildu ES investīcijas Latvijai. Jau šobrīd, lai sekmētu biometāna ražošanu un transportēšanu Latvijā, ir apstiprināta ES fondu atbalsta programma 26 milj. eiro apmērā. Interese no potenciālajiem projektu īstenotajiem ir augsta. Ar atbilstošiem investīciju stimuliem mēs veicinām attīsties nišas tirgum Latvijā, kas paver ceļu uz jaunu darba vietu attīstību reģionos un papildu privāto investīciju piesaisti.
Transporta enerģijas likuma mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt degvielu portfeļa dažādošanu, veicinot biodegvielu, biometāna, ūdeņraža un elektroenerģijas izmantošanu un radot priekšnoteikumus šo degvielu ražošanai Latvijā. Transporta enerģijas portfeļa zaļināšanas mērķi nosaka Eiropas direktīvas prasības. Vienlaikus likums paredz izveidot alternatīvās degvielas uzpildes un uzlādes infrastruktūru, īpaši TEN-T tīkla autoceļos, tādejādi veicinot degvielas uzpildes staciju attīstību un vienlaicīgi smagā transporta un sabiedriskā transporta dekarbonizāciju. Veidojot skaidrus investīciju signālus pēc iespējas nodrošināt, ka tīklu veido no privātā, nevis publiskā finansējuma.
Uzklausot parlamenta pārstāvju viedokli, gala likuma redakcijā ir panākti vairāki kompromisi. Iepriekš bija paredzēts, ka degvielas portfeļa zaļināšanu degvielas piegādātāji no 2026. līdz 2030. gadam nodrošinās pakāpeniski. Atbalstītais priekšlikums paredz atteikties no mērķa pakāpeniskas sasniegšanas jeb starpmērķiem, saglabājot ES direktīvā noteikto mērķi 2030. gadam.
Jau vēstīts, ka transporta sektors Latvijā veido 37% no kopējām emisijām tautsaimniecībā, kas ir būtiski vairāk nekā ES vidēji – ap 14%. Ap 98% transportlīdzekļu Latvijā darbojas ar fosilo degvielu, kuru vidējais vecums ir apmēram 15 gadi. Tas nozīmē, ka transporta sektora pāreju nevar organizēt paredzot strauju autoparka nomaiņu. Tā vietā, likums paver ceļu, kā pāreju nodrošināt, zaļinot degvielas, kuras var izmantot jau esošais autoparks.
