Līguma projektu sagatavoja projekta “Latvijas upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana laba virszemes ūdens stāvokļa sasniegšanai” (LIFE GoodWater) ietvaros izveidotā Igaunijas–Latvijas ūdeņu ekspertu darba grupa. Līgums paredz abu valstu sadarbību Gaujas–Koivas baseina, kā arī Rietumigaunijas (Pērnavas upes baseina) un Austrumigaunijas (Vērtsjervas upes baseina) apsaimniekošanā un pārvaldībā.
“Apzinoties, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ūdeņu kvalitātes uzlabošanai ir savlaicīga un saskaņota rīcība visā upes baseinā, šis līgums ar Igauniju ir nākamais solis pēc šovasar parakstītā memoranda ar mūsu sadarbības partneriem Latvijā – Pasaules Dabas fondu, Mazās hidroenerģētikas asociāciju un AS Latvenergo – par upju brīva tecējuma atjaunošanu. Šis ir būtisks solis pārrobežu sadarbības stiprināšanā, jo upju plūdumam nav robežu – esam saistīti un vienoti. Ja problēma (piesārņojums, koku sagāzumi u. c. šķēršļi) ir vienā upes posmā, tās sekas jūtamas arī kaimiņvalstī. Tas ir ne tikai vides, bet arī drošības jautājums,” skaidro klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.
Līguma ietvaros abas valstis apņemas apmainīties ar upju baseinu apgabalu apsaimniekošanas plānu un plūdu risku pārvaldības plānu izstrādei nepieciešamo informāciju. Sadarbības ietvaros plānots arī saskaņot ūdeņu monitoringu un pieeju ūdeņu stāvokļa un plūdu riska izvērtēšanai, kā arī plānot un organizēt kopīgas rīcības ūdeņu kvalitātes uzlabošanai. Vienlaikus līgums kalpos kā pamats abu valstu kopīgu projektu pieteikumu gatavošanai papildu finansējuma piesaistei.
FOTO: Ieva Leiniša, LETA.
Abu valstu ūdeņu eksperti ir sadarbojušies arī līdz šim. Piemēram, uz Latvijas un Igaunijas robežas esošajā Muratu ezerā (Alūksnes novadā) novērojumus veic pārmaiņus abu valstu atbildīgās iestādes, apmainoties ar iegūtajiem datiem. Tādējādi abas valstis var iegūt regulāru informāciju par ezera kvalitāti, vienlaikus ietaupot finanšu līdzekļus. Šis sadarbības līgums ļaus ekspertiem vienoties par līdzīgu datu apmaiņu arī citviet. Tas būs noderīgi, ņemot vērā, ka daudzviet Latvijas un Igaunijas teritoriju nodala tieši ūdensteces – Laikupe, Līčupe, Pērļupīte, Gauja, Pedele u. c., kuru baseini iestiepjas abu valstu teritorijā.
KEM ministrs Kaspars Melnis vienā no ES Vides ministru padomēm ir aicinājis nākamā gada pavasarī Baltijas vides ministrus tikties Latvijā, Rīgā, lai pārrunātu dažādus vides aizsardzības jautājumus, t. sk. ūdeņu kvalitātes uzlabošanu.
