FOTO: Ivars Soikāns, LETA.
Ņemot vērā, ka būtiski pasliktinājusies drošības situācija reģionā, Latvijas austrumu robežas stiprināšana ir kļuvusi par vienu no valsts prioritātēm nacionālās drošības jomā. Kas robežas aizsardzībā ir paveikts pērn, ko plānots darīt šogad, un kādi riski jāņem vērā?
Pēdējos gados Latvija ir īstenojusi vairākus praktiskus pasākumus uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju. To mērķis ir ierobežot nelegālo migrāciju un uzlabot valsts spēju laikus konstatēt un novērst militārus drošības apdraudējumus. Tādējādi valsts austrumu robežas stiprināšanā ir tieši iesaistīta gan Aizsardzības ministrija (AM), gan Iekšlietu ministrija (IeM), kuras pārraudzībā strādā Valsts robežsardze (VRS).
Robežas nostiprināšana ir daļa no kopējās Baltijas valstu apņemšanās izbūvēt tā dēvēto Baltijas aizsardzības līniju gar agresorvalstu – Krievijas un Baltkrievijas – robežu. Robežu kontrole un apsardzība ir būtiska valsts funkcija, kas Eiropas Savienības (ES) ietvaros kalpo ne tikai dalībvalsts, bet arī visas ES un NATO ārējo robežu aizsardzībai.
|
Tuvāko piecu gadu laikā robežas stiprināšanā plānots ieguldīt 303 miljonus eiro, taču tas ir nepārtraukts uzdevums.
Līdz šim paveiktais:
Galvenās 2026. gadā plānotās aktivitātes:
2025. gadā Saeima pieņēma Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likumu un Ministru kabinets konceptuāli apstiprināja pretmobilitātes infrastruktūras izveides pirmās kārtas īstenošanai nepieciešamās teritorijas sešās austrumu pierobežas pašvaldībās – Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas, Ludzas, Smiltenes novados –, pret atlīdzību atsavinot šim nolūkam vajadzīgās zemes platības un nosakot servitūtus.
Patlaban VNĪ vadībā turpinās noslēdzošie darbi infrastruktūras izbūvē uz Latvijas–Baltkrievijas robežas Daugavas posmā, kur nav paredzēts robežas žogs. Šos posmus plānots pabeigt līdz 2026. gada pavasarim. Paralēli žoga un infrastruktūras izbūvei aktīvi tiek būvēta un ieviesta tehnoloģiskā infrastruktūra, ko nodrošina Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs. Plānots, ka līdz 2026. gada beigām visa ārējā sauszemes robeža tiks aprīkota ar tehnoloģisko infrastruktūru, informē VNĪ.
Galvenais Latvijas austrumu robežas nostiprināšanas pasākumu mērķis ir ienaidnieka apturēšana, iznīcināšana un atturēšana. Lai aizsardzības infrastruktūra un aizsardzības līnija, kāda top gar Latvijas un visu trīs Baltijas valstu austrumu robežu, būtu efektīva, tai, pirmkārt, ir jābūt ģeopolitiski pamatotai, skaidro bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris, valsts aizsardzības un patriotisma fonda “Namejs” valdes priekšsēdētājs Raimonds Graube.
Aizsardzības līnijai ir jābalstās reālajā politiskajā, militārajā, ekonomiskajā un ģeogrāfiskajā situācijā, kāda ir reģionā.
Piemēram, Mažino aizsardzības līnija Francijā, lai gan bija savam laikam moderni aprīkota, nespēja apturēt nacistiskās Vācijas uzbrukumu 1940. gadā, jo Vērmahts šos nocietinājumus apgāja no ziemeļiem, uz negatīvu militārās vēstures piemēru norāda eksperts.
Otrkārt, aizsardzības līnijai ir jābūt vienādi spēcīgai visā garumā, jo pretinieks potenciālo uzbrukumu cenšas vērst pret vājāk aizsargāto ķēdes daļu, atgādina R. Graube. Tas nozīmē, ka Baltijas aizsardzības līnijas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas posmiem jābūt līdzvērtīgi nodrošinātiem pret iespējamo uzbrukumu.
Treškārt, nemitīgi ir jāseko līdzi pretinieka uzbrukuma ieroču un taktikas attīstībai. “Esmu drošs, ka mūsu bruņotie spēki pastāvīgi vēro to, kas notiek Ukrainā un kādus līdzekļus izmanto Krievija,” norāda R. Graube.
Valsts aizsardzību bijušais NBS komandieris salīdzina ar šaha spēli, kurā nemitīgi ir jāseko līdzi pretinieka darbībām un jāspēj paredzēt viņa turpmākos soļus.
Valsts aizsardzības militārās aktivitātes ir svarīgas arī valsts stratēģiskās komunikācijas kontekstā, norāda eksperti. Kā Eiropas Savienības un NATO robeža tā nodala divas vērtību telpas – demokrātiju no diktatūras, atgādina Vidzemes Augstskolas asociētā profesore, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas vadošā pētniece Ieva Bērziņa.
“Sabiedrībai ir jāzina, ka robeža tiek sargāta. Cilvēku griba aizsargāt savu valsti ir saistīta ar to, cik droši viņi par to jūtas un vai var secināt, ka situācija nav bezcerīga,” norāda eksperte.
Tāpēc Krievija izplata vēstījumus, lai Latvijas iedzīvotājos nostiprinātu uzskatu, ka valsts ir vāja un nespēj aizstāvēties. “Taču tas ir maldinoši – ne mēs esam tik vāji un ne Krievija ir tik spēcīga, kā varētu likties,” agresorvalstij izdevīgās šaubas atspēko I. Bērziņa.
Līdz ar to informācija par robežas aizsardzības pasākumiem ir būtiska daļa valsts stratēģiskajā komunikācijā ar iedzīvotājiem.
